Navahu nācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Navahu nācija (navahu: Naabeehó Bináhásdzo, angļu: Navajo Nation), līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu reservāts (Navajo Indian Reservation), ir lielākā Amerikas pamatiedzīvotāju pašpārvaldes teritorija (rezervāts) ASV, kuru apdzīvo navahi. Tā atrodas trīs štatos: Arizonā, Jūtā un Ņūmeksikā, un tās kopējā platība ir aptuveni 71 000 km².

Navahu nācijai ir plaša autonomija, tai ir sava konstitūcija, likumdevējiestādes un pārvaldes struktūras. Navahu nācijas galvenās iestādes ir:

• Navahu prezidenta un viceprezidenta birojs — izpildvara;
• Navahu nācijas padome (Navajo Nation Council) — likumdevējiestāde;
• Navahu nācijas Augstākā tiesa (Supreme Court of the Navajo Nation) — tiesu vara.

Rezervātā dzīvo aptuveni 170 000 cilvēku, un kopējais reģistrēto navahu tautas pārstāvju skaits pārsniedz 300 000. Viņi runā navahu valodā, kas ir viena no lielākajām pamatiedzīvotāju valodām Ziemeļamerikā.

Tradicionālā kultūra ietver amatniecību, mitoloģiju, un garīgos rituālus.

Saimniecība galvenokārt balstās uz tūrismu, dabas resursiem (akmeņogles, urāns), lopkopību un amatniecību. Ir arī attīstītas valdības atbalstītas ekonomikas programmas.

Navahu tauta ir viena no lielākajām un vēsturiski nozīmīgākajām Amerikas pamatiedzīvotāju grupām. 19. gadsimtā ASV federālā valdība un ASV Armija navahus piespiedu kārtā pārvietoja uz rezervātiem.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Navahu nācija.