Nacionālā elektronisko plašsaziņas padome (NEPLP) šogad izsludinājusi 19 konkursus  jaunu radiofrekvenču iegūšanai. Interesi par frekvenču apgūšanu izrādījušas dažādas Latvijas radiostacijas, vairākos konkursos radot sīvu konkurenci, bet tajā pašā laikā dažas frekvences palikušas neizmantotas.

Atšķirīgo interesi par frekvencēm NEPLP skaidro ar pašu radiostaciju esošo “FM” apraides tīklu pārklājumu, kā arī mediju uzņēmumu plāniem iegūt potenciāli lielāku auditoriju.

Vairāki konkursi vēl nav noslēgušies, taču deviņās frekvencēs jau zināmi uzvarētāji. Turpmāk Saldū, Skrundā, Tukumā, Kuldīgā, Ventspilī, kā arī dažādās citās apdzīvotajās vietās būs pieejama lielāka radiostaciju dažādība.

“Šogad paveikts būtisks darbs, pilnveidojot Latvijas radiostaciju “FM” frekvenču tīklu. Visas konkursos uzvarējušās radiostacijas ir vietējā satura veidotājas, kas nozīmē uzticamas informācijas sniegšanu katru dienu klausītājiem dažādos valsts reģionos. NEPLP esam noteikuši prioritāti – stiprināt valsts valodu elektronisko mediju telpā, kas īstenota arī šo konkursu izsludināšanā. Pašām radiostacijām iegūtās frekvences nozīmē stabilāku apraides pārklājumu un vairāk klausītāju. Tas palielina konkurētspēju piesātinātajā mediju tirgū,” skaidro NEPLP loceklis Patriks Grīva.

Līdz 2022. gada 6. janvārim radiostacijām iespējams piedalīties izsludinātajos konkursos raidīšanai Rēzeknē un Daugavpilī. Nākamajā gadā NEPLP turpinās izsludināt konkursus uz brīvajām “FM” frekvencēm.

Līdz ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu par to, ka no nākamā gada bezmaksas zemes TV apraidē tiks pārraidītas piecas TV programmas, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) naktī no 5. uz 6. janvāri veiks izmaiņas TV apraides tīklā. Tā rezultātā gan maksas, gan bezmaksas TV apraides skatītājiem ir jāveic kanālu pārskaņošana savos dekoderos.

Programmu pārskaņošanu nepieciešams veikt, lai būtu redzamas bezmaksas apraidē esošās programmas. Pēc pārskaņošanas LTV1 un LTV7 programmas skatītājiem būs redzamas arī HD kvalitātē.

Kā vēstīts iepriekš, atbilstoši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumam, sākot no 2022. gada, bezmaksas zemes apraidē Latvijas iedzīvotājiem būs pieejamas divas sabiedriskās televīzijas programmas – LTV1 un LTV7 –, kā arī trīs komerciālo televīziju programmas – ReTV, TV24 un TV4.

Jaunā programmu klāsta pārraidīšanai LVRTC veiks apjomīgas TV apraides tīkla modulācijas izmaiņas, kas skars visu Latvijas teritoriju. Pēc tām arī iedzīvotājiem jāveic programmu pārskaņošana, lai TV programmas būtu redzamas.

Kam un kad jāveic programmu pārskaņošana

Kā informē LVRTC, programmu pārskaņošana jāveic gan bezmaksas, gan maksas zemes apraides programmu skatītājiem, jo arī maksas apraidē ir pieejamas bezmaksas programmas. Programmu atjaunošana neattiecas uz skatītājiem, kuri izmanto kabeļtelevīzijas, satelīttelevīzijas un Interaktīvās televīzijas pakalpojumus.

Lai mazinātu neērtības iedzīvotājiem, tehniskie darbi notiks naktī. To laikā īslaicīgi tiks apturēta bezmaksas apraidē esošo TV programmu, kā arī daļa maksas apraidē esošo programmu pārraidīšana.

Iedzīvotāji tiek aicināti veikt programmu pārregulēšanu 6. janvārī pēc plkst. 6.00 no rīta.

LVTRC informē, ka pirms programmu pārregulēšanas iedzīvotāju ekrānos var parādīties dažādi uzraksti – vājš signāls, nav programmu, digitālās plūsmas atjaunošana u.c. Šādi uzraksti var arī neparādīties. Jebkurā gadījumā – iedzīvotāji aicināti nesatraukties, bet 6. janvārī, sākot no plkst. 6.00 no rīta, veikt automātisko kanālu meklēšanu, sekojot instrukcijām televizorā vai dekodera izvēlnēs.

Naktī uz 6. janvāri LVRTC vienlaicīgi veiks arī televīzijas 700 MHz frekvenču joslas atbrīvošanai nepieciešamos tehniskos darbus, lai šo frekvenču joslu nodotu mobilo sakaru operatoru rīcībā. Frekvenču joslas atbrīvošanas darbus LVRTC veica visu 2021. gadu un, līdz ar janvārī ieplānotajiem darbiem, frekvenču josla būs pilnībā atbrīvota un pieejama mobilo sakaru operatoriem.

Lai pārskaņotu kanālus, jāveic TV programmu automātiskā meklēšana:

1. Atrodiet dekodera (TV) satura rādītājā izvēlni “Programmu meklēšana”,

2. Izvēlieties automātisko meklēšanu sadaļā “Meklēšanas režīms”,

3. Spiediet OK izvēlnē “Sākt meklēšanu”.

Automātiskās kanālu meklēšanas pamācību var atrast dekodera vai televizora lietošanas instrukcijā. Katram televizora modelim un zīmolam tā var nedaudz atšķirties.

LVRTC vērš uzmanību, ka TV uztverošā antena, ko virszemes TV apraides skatītāji izmanto, nav jāregulē.

Informācija par bezmaksas TV apraides pakalpojumiem pieejama LVRTC interneta vietnē www.tvapraide.lv .

Kā ziņots, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes organizētajā konkursā tiesības izplatīt TV programmas trīs brīvajās vietās bezmaksas zemes apraidē uz trīs gadiem ieguva SIA “VIDZEMES TELEVĪZIJA” ar televīzijas programmu “ReTV”, AS “TV Latvija” ar televīzijas programmu “TV24” un SIA “4.vara” ar televīzijas programmu “TV4”.

“ReTV” skatītājiem piedāvās plašu un daudzveidīgu saturu, aptverot reģionālās aktivitātes, veicot informācijas analīzi, nodrošinot saturu par kultūru, izklaidi, hobijiem, ceļojumiem un citām tēmām. “TV24” piedāvās informatīvi analītisku saturu, veicinot dialogu sabiedrībā un rosinot diskusijas par aktuālām tēmām, kā arī veidos izklaidējoša satura raidījumus. Savukārt “TV4” turpmāk piedāvās ne tikai ierastos diskusiju raidījumus un konferences par nozīmīgām tēmām, bet arī sporta oriģinālsaturu, tai skaitā tiešraides no sporta spēlēm, kā arī sporta analīzi diskusiju raidījumos. Veselīgs dzīvesveids tiks veicināts ar rīta vingrošanu ēterā un dažādiem sarunu raidījumiem ar sportistiem un citiem viedokļu līderiem.

LVRTC tālrunis konsultācijām: +371 67108787

Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem ir izsniegtas apraides atļaujas komerciālās nacionālās televīzijas programmas apraidei vai komerciālās pārrobežu televīzijas programmas apraidei, ir jāmaksā valsts nodeva 5691,48 euro apmērā par apraides tiesību īstenošanas uzraudzību 2022.gadā.Valsts nodevas samaksa jāveic līdz 2022.gada 31.janvārim.

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var pieteikties de minimis atbalsta saņemšanai un saņemt atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas 100% (pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 9.janvāra noteikumu Nr.24 8.2.punktu) vai 50% (pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 9.janvāra noteikumu Nr.24 9.2.punktu) apmērā.

No 2019.gada 1.jūlija informācija par iepriekšējos gados saņemto de minimis atbalstu ievadāma elektroniskajā de minimis atbalsta uzskaites sistēmā (to veic elektroniskais plašsaziņas līdzeklis). Iesniegums brīvā formā par  de minimis atbalsta saņemšanu 2022.gadā iesniedzams Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, iesniegumā jānorāda de minimis sistēmā aizpildītās veidlapas datums un numurs.

Vairāk informācijas par de minimis atbalsta uzskaites sistēmu šeit: https://www.vid.gov.lv/lv/no-1-julija-de-minimis-atbalsta-uzskaite-notiks-elektroniski.

2022.gada 17.janvāris ir pēdējā diena, kad var pieteikties de minimis atbalsta saņemšanai par apraides tiesību īstenošanas uzraudzības valsts nodevas samaksas atbrīvojumu vai samazinājumu 2021.gadā.

Ministru kabineta 2018.gada 9.janvāra noteikumi Nr.24.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir identificējusi vairākus iespējamos audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzējus, kuriem būtu jāsniedz NEPLP paziņojums, tādējādi kļūstot par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Lai palīdzētu noteikt, vai video saturs internetā ir audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma, NEPLP  izstrādājusi jaunu Instrukciju.

Latvijā audiovizuāla pakalpojumu pēc pieprasījuma jeb “video on demand” (VOD) pakalpojumu joma tiek regulēta jau desmit gadus un pirmais šī pakalpojuma sniedzējs NEPLP pieteicās 2013. gadā. Ņemot vērā, ka mediju daudzveidība interneta vidē pieaug un attīstās arī audiovizuālie pakalpojumi pēc pieprasījuma, NEPLP lēma izstrādāt jaunu Instrukciju, kas veicinās vienotu izpratni par audiovizuālā pakalpojuma veida “pakalpojums pēc pieprasījuma” pazīmēm un to saturu, tādējādi atvieglojot šī pakalpojuma identificēšanu.

“Izstrādājot jauno Instrukciju, NEPLP ņēma vērā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu un tās grozījumus, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kā arī analizēja starptautisko praksi. Audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma raksturo septiņas pazīmes, kurām jāpastāv vienlaikus. Pēc būtības tas ir pakalpojums, kurā pakalpojuma sniedzējs, uzņemoties redakcionālo atbildību, nodrošina plašai sabiedrības daļai domātus televīzijai līdzīgus raidījumus interneta vidē, ko skatītājs pēc pieprasījuma var skatīties tā izvēlētā laikā un vietā, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja piedāvāto raidījumu katalogu. Pakalpojuma sniedzējs šādā veidā var gūt un parasti gūst ieņēmumus,” norāda NEPLP locekle Ieva Kalderauska. Viņa piebilda, ka Instrukcijas izstrāde ir būtisks solis, lai sekmētu audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma jomas sakārtošanu, kas ir viena no NEPLP darba prioritātēm.

Līdz šim NEPLP paziņojumus iesnieguši vairāk nekā 20 audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēji, tajā skaitā SIA All Media Latvia paziņojusi par pakalpojumu “TV3 Play”, SIA “Global Entertainment” par pakalpojumu www.lz.lv; SIA “Latvijas Mobilais Telefons” par pakalpojumu “LMT Viedtelevīzija”, SIA “Tet” – par vairākiem katalogiem “tet.plus” platformā, interneta ziņu portāls “Delfi” par “Delfi.tv” un nupat – SIA “IZDEVNIECĪBA RĪGAS VIĻŅI” par pakalpojumu vietnē jauns.tv.

NEPLP aicina iepazīties ar Instrukcijā norādīto un izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa sniegto pakalpojumu atbilstību pakalpojuma pēc pieprasījuma pazīmēm. Gadījumā, ja pakalpojums uzskatāms par pakalpojumu pēc pieprasījuma, NEPLP atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 22.pantā noteiktajam aicina iesniegt NEPLP paziņojumu par pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu, pievienojot apliecinājumu par patieso labuma guvēju.

NEPLP vērš uzmanību, ka pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšana bez paziņojuma iesniegšanas ir prettiesiska un saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 81.panta otrajā daļā noteikto “par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuāla pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu bez paziņojuma iesniegšanas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.”

Ar šī gada novembrī NEPLP apstiprinātās jaunās Instrukcijas spēkā stāšanos spēku zaudē 2018.gadā izdotā instrukcija.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), veicot Latvijas teritorijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta auditu, ir pieņēmusi lēmumu izslēgt no programmu saraksta 38 programmas – “9 kanal Izrail”; “AB Moteurs”; “BBC Earth”; “Boomerang Europe”; “CBS Drama (EMEA)”; “Chelsea TV (HD)”; “Damskiy klub”; “Discovery World”; “Disney XD”; “Dzhey Si Ti Vi (JCTV)”; “High TV 3D”; “iConcerts SD/HD”; “LNK”; “Lover Radio”; “Maxxi TV”; “MGM HD”; “Motorsport.tv”; “Musicbox”; “Platinum TV”; “Radost' moya”; “Rai Uno”; “RIBALKA TV”; “TNT Cyprus”; “TNT Film”; “TRT World”; “TVE Internacional Europa”; “Universal Channel”; “VIASAT Golf”; “VIASAT Motor”; “VIASAT Xtra”; “Outdoor Channel”; “Outdoor Channel HD”, “3flow 3D”; “Amazing life”; “C Music TV”; “Pervyy delovoy” “Dairing TV” un “Egoist TV”.

Lēmums pieņemts, apkopojot kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju, kā arī sazinoties ar programmu pārstāvjiem. No iegūtās informācijas Padome guvusi pārliecību, ka kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēji tās vairs neizmanto, vairākus mēnešus nav iekļāvuši savos programmu sarakstos, vai arī programmām vairs nav spēkā esošas licences. “Šis ir pirmais rezultāts NEPLP uzsāktajam kabeļoperatoru nozares auditam, kuram sekos vairāki citi nozīmīgi soļi, kas nozari padarīs caurskatāmāku,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Savukārt Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls uzsvēra, ka notikušais ir NEPLP un nozares kopdarba rezultāts. “Notikusi kabeļtelevīziju reģistra sakārtošana un to redzu kā ļoti pozitīvu soli,” uzsver I. Muuls.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sāktajos trīs administratīvā pārkāpuma procesos par pretlikumīgu audiovizuāla pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu nolēmusi sodīt tīmekļa vietnes www.brivvalsts.tv raidījumu nodrošināšanā iesaistītās fiziskās personas.

Padome veica rūpīgu tīmekļa vietnes “www.brivvalsts.tv” pārbaudi, izvērtējot tās atbilstību audiovizuāla pakalpojuma pēc pieprasījuma pazīmēm. NEPLP konstatēja, ka vietnes darbībā vienlaikus pastāv visas pazīmes, kas liecina, ka pakalpojuma “www.brivvalsts.tv” sniedzējiem bija jāsniedz NEPLP paziņojums par pakalpojuma sniegšanu pirms tā uzsākšanas un tādējādi jākļūst par elektronisko plašsaziņas līdzekli. Pakalpojuma pēc pieprasījuma mērķis pēc būtības ir nodrošināt – veidot, izplatīt - televīzijai līdzīgus raidījumus digitālā vidē, ko skatītājs pēc pieprasījuma var skatīties tā izvēlētā laikā un vietā. Pakalpojuma sniedzējs šādā veidā var gūt arī dažāda veida ieņēmumus, lai tostarp segtu pakalpojuma izmaksas.

NEPLP par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma prasību pārkāpumiem lēmusi piemērot augstāko iespējamo soda apmēru – 700 eiro divām raidījumu veidošanā un nodrošināšanā iesaistītām personām, bet vienai – 500 eiro.

“Pārkāpums uzskatāms par būtisku – pakalpojums pēc pieprasījuma pretlikumīgi tiek sniegts jau ilgstoši, tādējādi ne vien maldinot plašu sabiedrības daļu, bet arī veidojot nevienlīdzīgu situāciju nozarē, kurā citi pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēji nodrošina pakalpojumu, ievērojot nozari regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un ierobežojumus,” norāda NEPLP locekle Ieva Kalderauska. Viņa aicina “www.brivvalsts.tv” pakalpojuma sniedzēju iesniegt paziņojumu par audiovizuālā pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu un tādējādi pārtraukt prettiesiskas  darbības.

Informējam,  ka 3.decembrī Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes telpās Doma laukumā 8A, Rīgā plānota elektrības piegādes pārtraukšana, kā rezultātā nedarbosies Padomes kontakttālrunis . Aicinām saziņai izmantot e-pasta adresi neplpadome@neplpadome.lv.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome organizēja konkursu komerciālajām televīzijām uz trīs brīvajām vietām bezmaksas zemes apraidē. Kopumā bezmaksas zemes apraidē no nākamā gada varēs redzēt piecas televīzijas programmas, ieskaitot sabiedriskās televīzijas “LTV1” un “LTV7”.  Konkursā uzvaru uz trīs gadiem ir ieguvušas SIA “VIDZEMES TELEVĪZIJA” ar televīzijas programmu “ReTV”, AS “TV Latvija” ar televīzijas programmu “TV24” un SIA “4.vara” ar televīzijas programmu “TV4”.

“Mērķis ir sasniegts – konkursā ir uzvarējušas televīziju programmas, kuras ik dienu piedāvā vietējo saturu, kas bija viens no galvenajiem konkursa nosacījumiem. Visas trīs televīzijas vietējo oriģinālsaturu veido vairāk nekā 90% no kopējās programmas, kas ir īpaši augsts rādītājs. Kvalitatīvs un uzticams vietējais saturs ir lielākā vērtība informācijas pārbagātajā mediju vidē”, komentē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis Patriks Grīva.

“ReTV” skatītājiem piedāvās plašu un daudzveidīgu saturu, aptverot reģionālās aktivitātes, veicot informācijas analīzi, nodrošinot saturu par kultūru, izklaidi, hobijiem, ceļojumiem un citām tēmām. Programmas saturs būs vērsts uz Latvijas kultūrtelpas un nacionālās identitātes stiprināšanu. 

“TV24” piedāvās informatīvi analītisku saturu, veicinot dialogu sabiedrībā un rosinot diskusijas par aktuālām tēmām, kā arī veidos izklaidējoša satura raidījumus. “TV24” programmā arī nodrošinās viedokļu daudzveidību, diskutējot ar nozaru profesionāļiem un personām, kuras iesaistītas nozaru politikas veidošanā.

Būtiskākās izmaiņas skārušas programmu “TV4”, kuru skatītāji iepazina tikai šogad. Turpmāk “TV4” piedāvās ne tikai ierastos diskusiju raidījumus un konferences par nozīmīgām tēmām, bet arī sporta oriģinālsaturu, tai skaitā tiešraides no sporta spēlēm, kā arī sporta analīzi diskusiju raidījumos. Veselīgs dzīvesveids tiks veicināts ar rīta vingrošanu ēterā un dažādiem sarunu raidījumiem ar sportistiem un citiem viedokļu līderiem. 

Konkursa uzvarētājiem tiesības pārraidīt TV programmas bezmaksas zemes apraidē būs no 2022. gada 1.janvāra līdz 2024. gada 31.decembrim.

Bezmaksas zemes apraides finansēšanu nodrošina Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, lai vietējā satura televīzijas pakalpojums tiktu sniegts visā Latvijas teritorijā, tai skaitā sabiedrības grupām, kam nav iespējas atļauties maksas TV pakalpojumus. 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – NEPLP) informē, ka ņemot vērā ārkārtas situāciju, NEPLP nodrošina darbu attālināti.

Nepieciešamības gadījumā dokumentus, iesniegumus un sūdzības ir iespējams iesniegt tikai elektroniski, sūtot tos uz e-pasta adresi neplpadome@neplpadome.lv . Sūdzības par elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos konstatētajiem pārkāpumiem iespējams iesniegt arī NEPLP mājaslapā,  izmantojot sūdzību iesniegšanas platformu šeit.

Noslēdzoties augsta līmeņa starptautiskajai konferencei “Medijpratība. Ceļakartes”, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicina turpināt kopā meklēt risinājumus sistēmiskai medijpratības sekmēšanai Latvijas sabiedrībā.

Vienlaikus aicinām ikvienu iepazīties ar kopsavilkumu par konferencē izskanējušajām ceļakartēm – priekšlikumiem, idejām, rīcības virzieniem, lai sekmētu medijpratību Latvijā. Kopsavilkums sniedz arī zināšanas un informāciju par citu valstu pieredzi un ekspertu redzējumiem. Savukārt konferences video ir pieejami šeit: http://medijpratiba.neplpadome.lv/video.

“Ir skaidrs, ka medijpratība ir starpdisciplināra un tās pilnvērtīga sekmēšana sabiedrībā ir iespējama, sadarbojoties gan atbildīgajām valsts institūcijām, gan nevalstiskajam sektoram. Nākamais solis ir vienoties par sadarbības modeli un to, vai pastāv iespējamība izveidot koordinējošo mehānismu valstī. Jāatzīmē, ka medijpratības sekmēšana ir un būs viena no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) stratēģiskajām prioritātēm,” saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

“Vienlaikus ir jāstiprina arī mediju atbildība – gan medijpratības sekmēšanā, gan arī kvalitatīva un uzticama satura radīšanā. Mums ir jāstiprina profesionālas un ētiskas žurnālistikas prakse, tajā skaitā mediju atbildīgums atzīt kļūdas, kas ilgtermiņā tieši vairo uzticēšanos šiem medijiem. Piemēram, Dānijas sabiedriskie mediji, atsaucot kļūdainu informāciju, raida šo atsaukumu ik stundu, lai iespējami daudz cilvēku būtu informēti par precizēto informāciju. Tieši vietējie mediji veido uzticamu vietējo informatīvo telpu. Medijpratība kopumā ir valsts drošības jautājums,” norāda NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Konferencē “Medijpratība. Ceļakartes.” iepazinām dažādu valstu pieredzi medijpratības sekmēšanas jomā, tajā skaitā, piemēram, Somijas, Dānijas, Lielbritānijas un Īrijas. Lai stratēģiski īstenotu medijpratības sekmēšanu, ir nepieciešama koordinēta stratēģija, atsevišķs likums, rīcībpolitikas dokuments vai, iespējams, vēl kāds cita veida dokuments, kas valstiskā mērogā atbild uz jautājumu, kā tiek sekmēta medijpratība.

Kopumā ir svarīgi arī vienoties par medijpratības definīciju Latvijā, veikt visaptverošu izpēti un atbilstoši pieņemt datos balstītus lēmumus par nepieciešamajiem rīcības virzieniem un darbībām medijpratības jomā Latvijā. Jāapzinās, ka medijpratības apgūšana nav īstermiņa, tā faktiski ir mūžizglītība.

Ņemot vērā arvien pieaugošo informācijas tehnoloģiju lomu mūsu dzīvēs un nepieciešamību orientēties informācijas plūsmā, spēt to kritiski analizēt un spēt pašiem radīt saturu, Latvijā ir fundamentāla nepieciešamība sistēmiski sekmēt medijpratību. Tā ir arī proaktīva cīņa pret dezinformāciju, kas nodara kaitējumu iedzīvotājiem un valstij.

Pateicamies ikvienam, kas piedalījās konferencē, un aicinām uz turpmāku sadarbību!

Par konferenci

Konferenci “Medijpratība. Ceļakartes.” 2021. gada 28. un 29. oktobrī organizēja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sadarbībā ar Kultūras ministriju, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Baltijas Mediju izcilības centru, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā un Britu Padomes pārstāvniecību Latvijā.

Tās mērķis bija sekmēt medijpratību Latvijā, identificēt ceļakartes – priekšlikumus nākotnes soļiem, kā virzīties uz medijpratības stratēģijas izstrādi un īstenošanu, kā arī stiprināt sadarbību starp medijpratības jomā strādājošajiem.

Konferencē piedalījās iesaistītās puses medijpratības veicināšanā un lēmumu pieņēmēji, vietējie un starptautiskie medijpratības eksperti, pētnieki – tostarp eksperti no Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skolas, Starptautiskā žurnālistu centra, medijpratības nacionālā līmeņa koordinatore Īrijā, Lielbritānijas mediju regulatora OFCOM, kā arī pārstāvji no UNESCO, StratCom, Eiropas Raidorganizāciju Regulatoru kopienas, Tamperes Universitātes, LU, RSU u.c. Tāpat piedalījās vietējie un ārvalstu mediju jomas pārstāvji (tostarp no Google un Facebook, Lietuvas Žurnālistikas centra, Igaunijas Žurnālistu asociācijas u.c.).

Vairāk par konferenci - vietnē medijpratiba.neplpadome.lv.

Aicinām ikvienu interesentu reģistrēties dalībai augsta līmeņa starptautiskā konferencē “Medijpratība. Ceļakartes.”, kas notiks šī gada 28. – 29. oktobrī tiešsaistē. Konference ir vērienīgākais kulminācijas notikums UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļā Latvijā. Konferenci atklās Valsts prezidents Egils Levits.

Konferences mērķis ir sekmēt medijpratību Latvijas sabiedrībā, identificēt ceļakartes – priekšlikumus nākotnes soļiem, kā virzīties uz medijpratības stratēģijas izstrādi un īstenošanu, kā arī stiprināt sadarbību starp medijpratības jomā strādājošajiem. 

To organizē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sadarbībā ar Kultūras ministriju, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Baltijas Mediju izcilības centru, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā un Britu Padomes pārstāvniecību Latvijā.  

“Medijpratība ir kļuvusi par 21. gadsimta kompetenci, kura ir nepieciešama ikvienam iedzīvotājam, lai spētu pieņemt pamatotus lēmumus gan kā pilsoņiem, gan individuāli, sekmējot dzīves kvalitāti un radot sabiedrisko labumu. Tā ir kompetence, kas ļauj gan piekļūt saturam un izmantot dažādus tehnoloģiskos rīkus, gan to kritiski analizēt, gan pašiem radīt mediju saturu. Medijpratības nozīme ir neatsverama, stiprinot kvalitatīvu informatīvo telpu un demokrātiskas valsts pastāvēšanu it īpaši laikā, kad cīnāmies pret dezinformāciju,” saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece un konferences galvenā koordinatore Aurēlija Ieva Druviete.

Konferencē tiks uzdoti jautājumi:        

• Kā medijpratība ietekmē valsts un sabiedrības attīstību? 
• Kādi ir priekšnosacījumi veiksmīgai medijpratības stratēģijas izstrādei un īstenošanai valsts mērogā? 
• Kā medijpratība palīdz aizsargāt informatīvo telpu un cīnīties pret dezinformāciju? 
• Kā uzrunāt dažādās sabiedrības grupas un īpaši tās, kas tradicionālos medijus regulāri nelieto vai neuzticas tiem? 
• Kāda ir mediju un žurnālistu loma medijpratības sekmēšanā? 
• Kā pētīt medijpratību?           

Tajā piedalīsies:      

• Iesaistītās puses medijpratības veicināšanā un lēmumu pieņēmēji (tostarp publiskā un nevalstiskā sektora organizācijas, pārstāvji no Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas, Valsts kancelejas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, valsts amatpersonas u. c.)
• Vietējie un starptautiskie medijpratības eksperti, pētnieki – tostarp tādi starptautiski atzīti eksperti kā Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skolas Mediju un komunikāciju katedras profesore Sonja Livingstone, Starptautiskā žurnālistu centra pētījumu direktore Jūlija Poseti, medijpratības nacionālā līmeņa koordinatore Īrijā Martina Čepmena, Lielbritānijas mediju regulatora OFCOM vecākā pētniecības vadītāja Vendija Braianta, kā arī pārstāvji no UNESCO, StratCom, Eiropas Raidorganizāciju Regulatoru kopienas, Tamperes Universitātes, LU, RSU u.c.
• Vietējie un ārvalstu mediju jomas pārstāvji (tostarp no Google un Facebook, Lietuvas Žurnālistikas centra, Igaunijas Žurnālistu asociācijas u.c.) 

Konferences programma: medijpratiba.neplpadome.lv 

Ņemot vērā augošo interesi par konferenci, esam pagarinājuši reģistrācijas laiku. Aicinām interesentus reģistrēties konferencei līdz 27.10.2021., lai saņemtu Zoom saiti un aktuālo informāciju! 

Konferences tiešraide 28. un 29. oktobrī būs pieejama arī Padomes Facebook kontā, vietnē medijpratiba.neplpadome.lv un portālā LSM.lv.  

Konferences darba valoda: latviešu un angļu, nodrošinot abās valodās sinhrono tulkojumu.   

Padome atzīmē, ka 2021. gada martā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja apstiprināja Latvijas un citu līdzīgi domājošo valstu virzīto rezolūciju “Globālā mediju un informācijas pratības nedēļa”, kas aicina risināt ar informācijas vidi saistītās problēmas, tajā skaitā dezinformāciju. 

UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļas Latvijā programma: 

https://www.unesco.lv/lv/media/531/download

Kopsavilkums (PDF)

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu anulēt elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA “Pirmais Baltijas Kanāls” (turpmāk – PBK) izsniegto apraides atļauju programmai “Pirmais Baltijas Kanāls Latvija” (turpmāk – PBK Latvija). Lēmums pieņemts, jo gada laikā PBK Latvija programmas darbībā konstatēti trīs būtiski Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi.

Pirmajā gadījumā saņemts sods par izsniegtās apraides atļaujas darbības pamatnosacījumu rupju pārkāpumu, pārraidot citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotus raidījumus programmā PBK Latvija. Otrajā gadījumā sods saņemts par noteiktā pienākuma – nodrošināt programmā Eiropas audiovizuālo darbu apjomu vismaz 51% apmērā no nedēļas raidlaika – neievērošanu. Savukārt trešajā gadījumā sods piemērots, jo programmā tika izplatīta informācija, kas apdraud sabiedrības veselību vai var radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus. Proti, ka Covid-19 infekcija ir zema lipīguma slimība un no tās var pasargāties, ēdot siļķi.

Izvērtējot PBK izdarītos normatīvo aktu pārkāpumus, secināms, ka katrs no pārkāpumiem bijis būtisks pārkāpums, jo ar tiem nodarīts kaitējums tādām īpaši aizsargājamām tiesībām un interesēm kā valsts un sabiedrības veselības un drošības intereses, īpaši ārkārtējās situācijas laikā. Tāpat arī sistemātiski pārkāpti elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu veidošanas noteikumi un  programmai izsniegtās apraides atļaujas darbības pamatnosacījumi.

Padomes ieskatā, regulāra normatīvo aktu pārkāpšana, programmai izsniegtās apraides atļaujas darbības pamatnosacījumu būtiska neievērošana, kā arī valsts un sabiedrības veselību un drošību apdraudošas informācijas paušana nav savienojama ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības uzdevumu – informēt, izglītot un izklaidēt auditoriju, kā arī nav savienojama ar sekmīgu un tiesisku elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību sabiedrības interesēs. 

Apraides atļauja programmai PBK Latvija uz 10 gadiem tika izsniegta 2015.gada februārī.

Apraides atļauja tiks anulēta, sākot ar 2021.gada 26.oktobri. 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šī gada 28. – 29. oktobrī organizē augsta līmeņa starptautisku konferenci “Medijpratība. Ceļakartes.”. Tā notiks UNESCO Pasaules medijpratības un informācijas pratības nedēļas ietvaros.

Konferences mērķis ir sekmēt medijpratību Latvijas sabiedrībā, identificēt ceļakartes – priekšlikumus nākotnes soļiem, kā virzīties uz medijpratības stratēģijas izstrādi un īstenošanu Latvijā, kā arī stiprināt sadarbību starp medijpratības jomā strādājošajiem.  

Konferenci organizē NEPLP sadarbībā ar Kultūras ministriju, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Baltijas Mediju izcilības centru, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā un Britu Padomes pārstāvniecību Latvijā. Medijpratības konferenci atklās Valsts prezidents Egils Levits. 

“Medijpratība ir kļuvusi par 21. gadsimta kompetenci, kura ir nepieciešama ikvienam iedzīvotājam, lai spētu pieņemt pamatotus lēmumus gan kā pilsoņiem, gan individuāli, sekmējot dzīves kvalitāti un radot sabiedrisko labumu. Tā ir kompetence, kas ļauj gan piekļūt saturam un izmantot dažādus tehnoloģiskos rīkus, gan to kritiski analizēt, gan pašiem radīt mediju saturu. Medijpratības nozīme ir neatsverama, stiprinot kvalitatīvu informatīvo telpu un demokrātiskas valsts pastāvēšanu it īpaši laikā, kad cīnāmies pret dezinformāciju,” saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece un konferences galvenā koordinatore Aurēlija Ieva Druviete.

“Aicinām uz konferenci gan mediju un medijpratības jomas profesionāļus, ekspertus un pētniekus, gan ikvienu interesentu! Esam priecīgi, ka konferencē piedalīsies vadošie pašmāju eksperti un pētnieki, valsts pārvaldes pārstāvji un politikas veidotāji, gan ļoti ievērojami ārvalstu eksperti un pētnieki, kas dalīsies gan ar citu valstu pieredzi medijpratības veicināšanā, gan aktuālajiem pētījumiem un izaicinājumiem šajā jomā,” aicina Aurēlija Ieva Druviete.

Konferencē tiks uzdoti jautājumi:        

• Kā medijpratība ietekmē valsts un sabiedrības attīstību? 
• Kādi ir priekšnosacījumi veiksmīgai medijpratības stratēģijas izstrādei un īstenošanai valsts mērogā? 
• Kā medijpratība palīdz aizsargāt informatīvo telpu un cīnīties pret dezinformāciju? 
• Kā uzrunāt dažādās sabiedrības grupas un īpaši tās, kas tradicionālos medijus regulāri nelieto vai neuzticas tiem? 
• Kāda ir mediju un žurnālistu loma medijpratības sekmēšanā? 
• Kā pētīt medijpratību?           

Tajā piedalīsies:      

• Iesaistītās puses medijpratības veicināšanā un lēmumu pieņēmēji (tostarp publiskā un nevalstiskā sektora organizācijas, pārstāvji no Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas, Valsts kancelejas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, valsts amatpersonas u. c.)
• Vietējie un starptautiskie medijpratības eksperti, pētnieki – tostarp tādi starptautiski atzīti eksperti kā Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skolas Mediju un komunikāciju katedras profesore Sonja Livingstone, Starptautiskā žurnālistu centra pētījumu direktore Jūlija Poseti, medijpratības nacionālā līmeņa koordinatore Īrijā Martina Čepmena, Lielbritānijas mediju regulatora OFCOM vecākā pētniecības vadītāja Vendija Braianta, kā arī pārstāvji no UNESCO, StratCom, Eiropas Raidorganizāciju Regulatoru kopienas, Tamperes Universitātes, LU, RSU u.c.
• Vietējie un ārvalstu mediju jomas pārstāvji (tostarp no Google un Facebook, Lietuvas Žurnālistikas centra, Igaunijas Žurnālistu asociācijas u.c.) 

Konferences programma: medijpratiba.neplpadome.lv

Padome atzīmē, ka 2021. gada martā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja apstiprināja Latvijas un citu līdzīgi domājošo valstu virzīto rezolūciju “Globālā mediju un informācijas pratības nedēļa”, kas aicina risināt ar informācijas vidi saistītās problēmas, tajā skaitā dezinformāciju. 

Aicinām reģistrēties konferencei 

Medijpratības konference notiks hibrīda formātā. Konferences norise notiks konferenču zālē “Fantadroms”, kur uzstāsies un diskutēs runātāji, kas piedalīsies klātienē. Savukārt dalībniekiem tajā būs iespēja piedalīties tiešsaistē – Zoom platformā.  

Aicinām interesentus līdz 27.10.2021. reģistrēties konferencei, lai saņemtu Zoom saiti un aktuālo informāciju! 

Konferences tiešraide 28. un 29. oktobrī būs pieejama arī Padomes Facebook kontā un vietnē medijpratiba.neplpadome.lv. 

Konferences darba valoda: latviešu un angļu, nodrošinot abās valodās sinhrono tulkojumu. 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izsludinājusi konkursus par apraides tiesību piešķiršanu FM radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Talsos, Ugālē un Valkā.

Talsos ir iespēja veidot informatīvu, informatīvi muzikālu vai muzikālu radio programmu  99,4 MHz frekvencē, Ugālē - 93,2 MHz frekvencē, bet Valkā - 95,4 MHz frekvencē.

Aicinām interesentus piedalīties konkursos! Kā informē NEPLP loceklis Patriks Grīva, radio frekvenci ir iespēja izmantot ne tikai radiostacijas apraides stiprināšanai, bet arī jaunas programmas izveidei.

Konkursa rezultātā apraides tiesības var tikt piešķirtas gan komerciālam, gan nekomerciālam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim. 

Labākie piedāvājumi tiks noteikti, konkursa komisijai vērtējot piedāvājumu kvalitāti atbilstoši konkursu nolikumos noteiktajiem kritērijiem.

Plašāka informācija par konkursu nolikumiem, iesniedzamajiem dokumentiem, kā arī dalības maksu pieejama NEPLP mājaslapā.

Pieteikumus aicinām iesniegt līdz šī gada 1.  novembrim plkst. 10.00, elektroniski nosūtot uz NEPLP e-pasta adresi: konkursi@neplpadome.lv. 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izsludinājusi konkursus par apraides tiesību piešķiršanu FM radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Saldū un Skrundā.

Saldū ir iespēja veidot informatīvu, informatīvi muzikālu vai muzikālu radio programmu  97,2 MHz frekvencē, bet Skrundā - 88,1 MHz frekvencē.

“Aicinām konkursā pieteikties interesentus, kas vēlas piedāvāt savu radio programmu Saldus un Skrundas iedzīvotājiem un viesiem! Radio frekvenci ir iespēja izmantot ne tikai radiostacijas apraides stiprināšanai, bet arī jaunas programmas izveidei,” saka NEPLP loceklis Patriks Grīva.

Konkursa rezultātā apraides tiesības var tikt piešķirtas gan komerciālam, gan nekomerciālam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim. 

Labākie piedāvājumi tiks noteikti, konkursa komisijai vērtējot piedāvājumu kvalitāti atbilstoši konkursu nolikumos noteiktajiem kritērijiem.

Plašāka informācija par konkursu nolikumiem, iesniedzamajiem dokumentiem, kā arī dalības maksu pieejama šeit.

Pieteikumus aicinām iesniegt līdz šī gada 25. oktobrim plkst. 10.00, elektroniski nosūtot uz NEPLP e-pasta adresi: konkursi@neplpadome.lv. 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izsludinājusi konkursus par apraides tiesību piešķiršanu FM radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Rūjienā un Valkā.

Rūjienā ir iespēja veidot informatīvu, informatīvi muzikālu vai muzikālu radio programmu 99,3 MHz frekvencē, bet Valkā – 91,6 MHz frekvencē.

“NEPLP rīcībā šobrīd ir vairākas brīvas frekvences dažādās pilsētās, uz kurām mēneša laikā tiek izsludināti konkursi. Konkursu nolikums paredz iespēju uzvarētājam izmanot frekvenci ne tikai esošas radiostacijas apraides stiprināšanai, bet arī jaunas programmas izveidei. Tādēļ aicinu pieteikties interesentus, kuri kvalificējas noteiktajām prasībām un ir gatavi piedāvāt savu programmu Rūjienas un Valkas iedzīvotājiem un viesiem,” saka NEPLP loceklis Patriks Grīva.

Konkursa rezultātā apraides tiesības var tikt piešķirtas gan komerciālam, gan nekomerciālam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim.

Konkursos var piedalīties fiziskās personas un Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētas juridiskās personas vai fizisko un juridisko personu apvienības.

Labākie piedāvājumi tiks noteikti, konkursa komisijai vērtējot piedāvājumu kvalitāti atbilstoši konkursu nolikumos noteiktajiem kritērijiem.

Plašāka informācija par konkursu nolikumiem, iesniedzamajiem dokumentiem, kā arī dalības maksu pieejama šeit.

Pieteikumus aicinām iesniegt līdz šī gada 18. oktobrim plkst. 10.00, elektroniski nosūtot uz NEPLP e-pasta adresi: konkursi@neplpadome.lv. 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izsludinājusi konkursu par komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesībām izplatīt televīzijas programmas bezmaksas zemes apraidē Latvijas teritorijā turpmākajos 3 gados.

“Šī gada beigās noslēgsies laika periods, kurā līdzšinējām četrām komerctelevīzijām bija tiesības izplatīt TV programmas bezmaksas zemes apraidē. Nākamajā periodā – no 2022. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim – Latvijā bezmaksas zemes apraidē kopumā būs pieejamas piecas TV programmas – LTV1, LTV7 un trīs komerciālo televīziju programmas,” saka NEPLP loceklis Patriks Grīva, kura pārziņā ir radio un televīziju pārraudzība un mediju nozares attīstības veicināšana.

Padomes izsludinātā konkursa mērķis ir nodrošināt sabiedrības demokrātiskās, sociālās un kultūras vajadzības un sekmēt kvalitatīva un daudzveidīga satura veidošanu, saglabāšanu un pieejamību.

Konkursa tematiskie iedalījumi, uz kuriem var pretendēt komerciālās televīzijas:

• Informatīvās telpas daudzveidības nodrošināšana – var pretendēt TV programmas, kas rada informatīvi analītisku saturu, veido dialoga platformu sabiedrībā, rosina diskusiju par sabiedrībā aktuālām tēmām, spējot informēt, analizēt, izglītot un izklaidēt Latvijas sabiedrību.
• Kultūrtelpas un nacionālās identitātes stiprināšana – var pretendēt TV programmas, kas ataino Latvijas sabiedrībā pastāvošo daudzveidību kultūras, sociālajā, politikas un ekonomikas jomā, nodrošinot saturu, kas informē, analizē, izglīto, izklaidē un iesaista. Šeit var pretendēt programmas, kas sekmē Latvijas kultūrtelpas un pamatvērtību saglabāšanu un attīstību, spēj nodrošināt Latvijas reģionu atainošanu un reģionu iedzīvotāju sasniegšanu.
• Aktīva un veselīga dzīvesveida veicināšana – var pretendēt TV programmas, kas ir saistītas ar aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, veido sporta saturu un ir orientētas arī uz jauniešu auditoriju.

Konkursā labākie piedāvājumi tiks noteikti, konkursa komisijai vērtējot piedāvājumu kvalitāti atbilstoši konkursa nolikumā noteiktajiem kritērijiem.

Būtiski, ka televīzijas programmas darbības pamatnosacījumiem jāparedz, ka programmas pamatvaloda ir latviešu valoda un vismaz 60% no programmas nedēļas raidlaika apjoma jābūt Latvijā veidotam saturam latviešu valodā. Vienlaikus tiks vērtēts, vai un kā programma sasniedz mazākumtautību auditoriju.

Bezmaksas zemes apraides finansēšanu nodrošina Padome.

Padome aicina konkursā piedalīties gan esošos, gan jaunus Latvijā reģistrētus komerciālos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kas raida TV programmas.

Plašāka informācija par konkursa nolikumu un iesniedzamajiem dokumentiem pieejama šeit.

Pieteikumus aicinām iesniegt līdz šī gada 25. oktobrim plkst. 16.00, elektroniski nosūtot uz NEPLP e-pasta adresi: konkursi@neplpadome.lv. 

Ņemot vērā dinamiskos informatīvās telpas aizsardzības izaicinājumus un augošo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) funkciju apjomu, NEPLP locekļi vienojušies par atbildības jomu pārdali.

Latvijas informatīvās telpas stiprināšana un aizsardzība ir un būs NEPLP galvenā prioritāte. Tādēļ līdztekus Padomes priekšsēdētājam Ivaram Āboliņam un Padomes loceklim Patrikam Grīvam par to līdzatbildību uzņēmušies visi NEPLP locekļi – arī Aurēlija Ieva Druviete un Ieva Kalderauska. 

“Redzam, ka visas pārējās pārraudzības jomas ir pakārtotas šai – pašai galvenajai. Kopš 2019. gada decembra NEPLP konsekventi ir noteicis prioritātes un tās arī realizējis. Tā tas būs arī turpmāk. Taču nedaudz ir pamainījušies akcenti – ņemot vērā mediju tirgus attīstību digitālajā vidē, lielu uzsvaru liekam uz pakalpojumu pēc pieprasījuma (PPP) uzraudzību un sistēmas sakārtošanu. Tāpat pašu svarīgāko darbu augšgalā ir medijpratības jautājumi,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

NEPLP locekļi vienojušies atsevišķi izdalīt jaunas pārraudzības jomas – Patriks Grīva uzņēmies mediju nozares attīstības veicināšanas pārraudzību, bet Ieva Kalderauska pakalpojumu pēc pieprasījuma, video koplietošanas platformu jomas pārraudzību un elektronisko plašsaziņas līdzekļu satura pieejamības veicināšanas pārraudzību.

“Pēc Audiovizuālās mediju pakalpojumu direktīvas pārņemšanas NEPLP atbildības lauks ir būtiski palielinājies – ir virkne jaunu funkciju kā elektronisko mediju nozares regulatoram un mediju nozares attīstītājam, kam atbilstoši ir noteiktas arī jaunās atbildības jomas. Ja kādreiz NEPLP pamatā rūpējās par radio un televīzijas mediju vidi, tad tagad elektronisko mediju vide ir nozīmīgi paplašinājusies internetā – mēs runājam par pakalpojumiem pēc pieprasījuma interneta vidē, video koplietošanas platformām, bērnu tiesībām un aizsardzību interneta vidē, medijpratības sekmēšanu, nelegālā televīzijas satura ierobežošanu internetā vidē. Paredzams, ka šis atbildības lauks informācijas laikmetā arvien paplašināsies, lai sekmētu kvalitatīva, daudzveidīga un uzticama satura pieejamību un stiprinātu Latvijas informatīvo telpu,” saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

Pēdējo astoņu mēnešu laikā NEPLP ieguldījusi nozīmīgu darbu, lai novērstu nepilnības kabeļoperatoru nozarē, un tuvākajā laikā sabiedrība uzzinās arī šī darba rezultātus. Šīs jomas turpmāku pārraudzību uzņēmies Ivars Āboliņš. 

Tāpat notiek darbs pie vienas no Eiropas šī gada vērienīgākajām medijpratības jautājumu konferencēm, kuras norises darba kārtība tiks izsludināta vēl šomēnes. Starptautiskās sadarbības jomas, kā arī ar medijpratības attīstību saistītu jautājumu pārraudzību turpinās Aurēlija Ieva Druviete. 

“Saistībā ar jaunām prasībām par satura pieejamības, tostarp lai to palielinātu, piemēram, cilvēkiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem, mediju uzņēmumiem Padomē jāiesniedz rīcības plāni, ietverot tajos mediju spējas mērķtiecīgi realizēt auditorijas prasības. Jautājums ir sarežģīts, un Padomei būs jānodrošina "vienas pieturas punkta” funkcija šīs jomas efektīvai koordinēšanai. Savukārt saistībā ar pakalpojumiem pēc pieprasījuma, kas pēc būtības ir piedāvāt televīzijai līdzīga satura ierakstus digitālā vidē, ko skatītājs var izmantot tā izvēlētā laikā, ir daudz darāmā. Tostarp nepieciešams pilnveidot šīs jomas regulējumu, piemēram, izstrādājot skaidrākus nosacījumus pakalpojuma identificēšanai, sekmēt šo pakalpojumu sniedzējus reģistrēties Padomē,” par jauniem izaicinājumiem saka Ieva Kalderauska, piebilstot, ka faktiski ir jāizveido jaunas, efektīvi strādājošas sistēmas.

Pēc Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izveidošanas NEPLP funkcijas ir faktiski dubultojušās, un Padome pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē varēs pilnvērtīgi pievērsties nozares regulācijas jautājumiem. Tādēļ īpaši būtiski ir koncentrēties uz visas nozares – gan komerciālo, gan sabiedrisko mediju – attīstību.

“Mediji ir īpaša nozare, jo tā ietekmē katra sabiedrības locekļa pozīciju visai valstij svarīgos jautājumos. Uzticama komunikācija visos laikos ir būtiskākā vērtība, tomēr, lai medijs to nodrošinātu, nepieciešama stabilitāte nozarē. Ja vēlamies, lai mūsu mediji ir spēcīgi, neatkarīgi, kvalitatīvi un mūsdienīgi, NEPLP jārūpējas ne tikai par efektīvu nozares regulāciju, bet arī par tās stratēģisku attīstību,” uzsver Patriks Grīva, norādot, ka “Latvijas informatīvās telpas stūrakmeņi ir spēcīgi vietējie mediji.”

Padomes locekļu atbildības jomas

Padomes priekšsēdētāja Ivara Āboliņa pārziņā ir Padomes darbības pārraudzība, ar informatīvās telpas aizsardzību saistītu jautājumu pārraudzība un elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kas sniedz televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus, pārraudzība (kabeļoperatori). Viņš ir līdzatbildīgs arī par radio jomas pārraudzību.

Padomes priekšsēdētāja vietnieces Aurēlijas Ievas Druvietes pārziņā ir starptautiskās sadarbības joma, kā arī ar medijpratības attīstību saistītu jautājumu pārraudzība. Viņa ir līdzatbildīga arī par informatīvās telpas aizsardzības pārraudzību, kā arī radio un televīzijas jomu pārraudzību.

Padomes locekļa Patrika Grīvas pārziņā ir radio un televīziju pārraudzība un mediju nozares attīstības veicināšana. Viņš ir līdzatbildīgs arī par informatīvās telpas aizsardzības pārraudzību un elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kas sniedz televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus, pārraudzību. 

Padomes locekles Ievas Kalderauskas pārziņā ir elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kas sniedz pakalpojumus pēc pieprasījuma, pārraudzība, kā arī video koplietošanas platformu jomas pārraudzība un elektronisko plašsaziņas līdzekļu satura pieejamības veicināšana. Viņa ir līdzatbildīga par televīzijas jomas pārraudzību, mediju nozares attīstības veicināšanu un informatīvās telpas aizsardzību.

Padomes locekļi kopā īsteno starpinstitucionālo sadarbību, kā arī normatīvo aktu grozījumu projektu izstrādi, kas skar elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību. 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP)konkursa rezultātā ir piešķīrusi sabiedriskā pasūtījuma finansējumu 38 000 eiro satura veidošanai televīzijās un radio par diasporas un remigrācijas tematiku.

Konkursā kopumā bija iesniegti 5 projekti. Augstāko novērtējumu ieguvuši un finansējums piešķirts:

• AS “Radio SWH” raidījumam “Tikko atgriezušies” (19 799,12 eiro)
• SIA “Vidzemes Televīzija” jeb ReTV raidījumam “Ar pasaules pieredzi Latvijā” (10 918,23 eiro)
• Producentu grupai SIA “Ausma Media” raidījuma “Tutas lietas” veidošanai (7282,65 eiro)

“Ir ļoti svarīgi, lai mūsu pilsoņi un Latvijas piederīgie, kuri dzīvo citās valstīs, varētu uzturēt un saglabāt pēc iespējas ciešāku saikni ar Latviju, mūsu kultūru un mediju telpu, kā arī stiprināt latviešu valodu. Tāpat ir svarīgi sniegt informāciju par remigrāciju. Diasporai un remigrācijai veltīts saturs, kas paredz auditorijas iesaisti, ir viens no veidiem, kā šo saikni uzturēt,”saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

Konkursā pieteiktie projekti tika izvērtēti pēc vairākiem kritērijiem, tostarp to atbilstība konkursa mērķim, sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem, to aktualitāte valsts, reģiona vai vietējo notikumu kontekstā, projekta satura koncepcijas kvalitāte un detalizācijas pakāpe, kā arī raidījumu demo un satura izplatīšana dažādās platformās, sociālajos medijos, auditorijas iesaiste, sasniedzamās auditorijas lielums, finansiālā kapacitāte u.c. Būtiski ir bijis arī tas, vai un kādā apmērā medijs sadarbojas ar diasporas organizācijām vai diasporas pārstāvjiem satura tapšanā. Lai veicinātu satura pieejamību cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, konkursā bija iespēja iegūt papildu punktus par subtitru nodrošināšanu lineārajā apraidē vai izvietojot raidījumu digitālajā vidē.

Kopumā NEPLP šogad bija izsludinājusi 13 sabiedriskā pasūtījuma konkursus, lai veicinātu vietējā satura raidījumu veidošanu komercmedijos. 

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātajā konkursā "Sabiedriski nozīmīga satura veidošana komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas zemes apraidē ciparu formātā nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā" ir noteikti divi uzvarētāji ziņu, informatīvi analītiskā un/vai pētnieciskā satura veidošanai un izplatīšanai.

Par uzvarētājiem konkursā atzīti:

1. SIA "VIDZEMES TELEVĪZIJA" ar projektiem "Aklā zona" un "Reģionam nozīmīgu ziņu raidījumu veidošana" (sadarbībā ar SIA "TV  Kurzeme"), kam satura veidošanai piešķirti attiecīgi 20 173,67 EUR un 2 130,76 EUR;
2. AS "TV Latvija" ar projektu "Mana balss”, kam piešķirti 7 924,76 EUR.

Konkursa mērķis – kvalitatīva vietējā satura radīšana komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas zemes apraidē ciparu formātā nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā ar mērķi stiprināt Latvijas informatīvo un kultūrtelpu. Konkursa kopējais finansējums - 30 229,19 EUR.

Lai nodrošinātu sabiedrisko mediju satura attīstību, atbilstību sabiedrības interesēm un vajadzībām, kā arī datos balstītu sabiedriskā pasūtījuma izstrādi, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izstrādājusi jaunu, abiem sabiedriskajiem medijiem vienotu sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģiju.

Jaunās sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģijas izstrādes mērķis bija radīt vienotu sabiedrisko mediju instrumentu, kas ļauj VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) un VSIA “Latvijas Radio” (LR) regulāri izvērtēt sabiedriskā pasūtījuma izpildi, un, balstoties uz iegūtajiem datiem un rezultātiem, stratēģiski plānot satura attīstību dažādās platformās.

Jaunā kārtība paredz, ka sabiedriskie mediji ikgadēji veiks Latvijas iedzīvotāju socioloģisko aptauju saskaņā ar sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģiju un vismaz reizi trīs gados veiks kvalitatīvu un kvantitatīvu datu ieguvi un analīzi – visaptverošu sabiedriskā labuma izvērtēšanu. Savukārt iegūto datu analīzi veiks neatkarīgs eksperts.

“Šāds pēc vienotas metodoloģijas veidots, datos un pētījumos balstīts izvērtējums ir svarīgs, lai sabiedriskie mediji varētu mērķtiecīgi attīstīties, arvien uzlabot kvalitāti, ieklausīties un veidot dialogu ar sabiedrību. Vienlaikus tas ir arī būtisks instruments, lai īstenotu sabiedrības iesaisti sabiedriskā pasūtījuma veidošanā un varētu izvērtēt sabiedrisko mediju paveikto,” saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

Viņa uzsver: “Sabiedriskajiem medijiem nav svarīgāka uzdevuma kā ik dienu ar savu darbību rūpēties par Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas valsts pastāvēšanu un attīstību. Sabiedriskie mediji, informējot, izglītojot, izklaidējot un iesaistot, spēj palīdzēt mums kvalitatīvi dzīvot un augt gan individuāli, gan sabiedrībā un valstī kopumā. Lai to īstenotu, nozīmīga loma ir sabiedrības izziņai un arī iedzīvotāju iesaistei satura veidošanā.”

“Būtiski, ka pētījumu rezultāti būs publiski pieejami iedzīvotājiem, ekspertiem un pētniekiem, politikas veidotājiem, lēmumu pieņēmējiem un ikvienam, kam ir interese sabiedrisko mediju darbībā un attīstībā. Tie būs sistēmiski iegūti kvantitatīvi un kvalitatīvi dati, kas palīdzēs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei un sabiedriskajiem medijiem viedot sabiedrisko pasūtījumu. Tā vienlaikus ir saruna ar Latvijas iedzīvotājiem, veicinot sabiedrisko mediju darbības caurskatāmību un uzticēšanos,” saka Aurēlija Ieva Druviete.

Par sabiedriskā labuma radīšanu mediju kontekstā uzskatāma iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana gan individuālā, gan pilsoniskā līmenī, nodrošinot iedzīvotājiem kultūras, sociālās un demokrātiskās vajadzības.

Sabiedriskā labuma radīšana tiek vērtēta, balstoties uz nospraustajiem mērķiem un uzdevumiem sešās kategorijās: sabiedrība, demokrātija, kultūra, zināšanas, radošums un sadarbība. Savukārt caurviju vērtēšanas kritēriji ir sasniedzamība, kvalitāte, ietekme un ieguldīto līdzekļu atdeve. Līdz šim sabiedriskā labuma mērījumus veica katrs sabiedriskais medijs atsevišķi, neregulāri un pēc atšķirīgām metodoloģijām.

Izstrādātā metodoloģija atbilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajam vispārējam stratēģiskajam mērķim un Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) definētajiem sabiedrisko mediju darbības pamatprincipiem, kas ietver tādus rādītājus kā satura kvalitāti un tā pieejamību, viedokļu un uzskatu daudzveidību, satura oriģinalitāti un radošumu, kā arī mediju un informācijas pratības sekmēšanu.

Pirmo pētījumu atbilstoši jaunajai metodoloģijai plāno sākt šogad

Pārejas periodā, šogad rudenī, plānota iedzīvotāju socioloģiskā aptauja. Vispārējais trīs gadu novērtējums, iekļaujot arī ekspertu veikto izvērtējumu un sekundāro datu analīzi, tiks īstenots 2022. gada pavasarī. Līdz ar to 2022. gadā būs pieejams pirmais vispārējais sabiedriskā labuma novērtējums.

Jaunās vienotās sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģijas izstrādē bija iesaistīti NEPLP locekļi, LTV un LR valdes locekļi un eksperts, sociologs. To vadīja NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

Metodoloģija ir pieejama šeit.

Noslēdzies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) papildu sabiedriskā pasūtījuma konkurss par satura veidošanu Latgales reģionālajās un vietējās televīzijās un radio. Tajā par uzvarētāju atzīts SIA "Mediastrims" TV programmas LRT+ raidījums "Latgales ciematu stāsti: nezināmais par zināmo".

Šī raidījuma veidošanai un izplatīšanai konkursa rezultātā SIA “Mediastrims” piešķirts finansējums 16 511,72 eiro. Kopumā konkursā bija iesniegti 3 projekti.

Līdz ar to raidījumu veidošanai Latgales reģionālajās un vietējās televīzijās un radio programmās šogad kopumā piešķirts sabiedriskā pasūtījuma finansējums 71 139,91 eiro. Šī gada aprīlī NEPLP konkursa rezultātā šim mērķim jau piešķīra finansējumu 54 628,19 eiro. To saņēma SIA "Latgales reģionālā televīzija" raidījuma "Žik!" veidošanai un SIA "Divu krastu radio" raidījuma "Pie mums Latgalē" (Pi myusu Latgolā) veidošanai. Taču tā kā šim mērķim bija pieejami 71 144 eiro, par atlikušo summu Padome izsludināja papildu konkursu.

“Ar šo konkursu palīdzību vēlamies attīstīt pilsonisko līdzdalību, veicināt sabiedrības saliedēšanu, kā arī stiprināt nacionālo identitāti un kvalitatīvu informatīvo un kultūrtelpu Latgales reģionā. Tostarp stiprināt latviešu, latgaliešu rakstu valodas un Latgales reģionālo un vietējo mediju žurnālistikas kvalitāti,” saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

Konkursā pieteiktie projekti tika izvērtēti pēc vairākiem kritērijiem, tostarp to atbilstība konkursa mērķim, sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem, to aktualitāte valsts, reģiona vai vietējo notikumu kontekstā, projekta satura koncepcijas kvalitāte un detalizācijas pakāpe, kā arī raidījumu demo un satura izplatīšana dažādās platformās, sociālajos medijos, auditorijas iesaiste, sasniedzamās auditorijas lielums, finansiālā kapacitāte un citi. Lai veicinātu satura pieejamību cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, konkursā bija iespēja iegūt papildu punktus par subtitru vai surdotulkojuma nodrošināšanu lineārajā apraidē vai izvietojot raidījumu digitālajā vidē. Tāpat papildu punktus varēja saņemt par satura veidošanu latgaliešu rakstu valodā.

Kopumā NEPLP šogad bija izsludinājusi 13 sabiedriskā pasūtījuma konkursus.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu anulēt elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA ražošanas komercfirma PIKAL UN PARTNERI izsniegto apraides atļauju programmai Radio PIK.

Lēmums pieņemts, jo gada laikā Radio PIK darbībā konstatēti trīs būtiski Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi. Pirmajā gadījumā sods piemērots par rupju un nepieklājīgu izteicienu izplatīšanu. Otrajā gadījumā sods piemērots par to, ka informatīvi analītiskā raidījuma ietvaros izskanēja aicinājums uz kara vai militāra konflikta izraisīšanu, aicinājums vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu. Trešajā gadījumā konstatēts, ka programma izplatītajos informatīvi analītiskajos diskusiju raidījumos nenodrošināja viedokļu daudzveidību.

Tāpat pārkāpts arī Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, jo konstatēts, ka  Radio PIK laika posmā no 2020.gada 17.augusta līdz 27.augustam izplatītajos diskusiju raidījumos kā diskusiju dalībnieki ir tikuši aicināti galvenokārt viena politiskā spēka pārstāvji, tādējādi lielākoties atspoguļojot tieši šī politiskā spēka viedokļus un pozīcijas.

Visus NEPLP lēmumus negrozītus ir atstājusi tiesa un tie ir stājušies likumīgā spēkā. Kopumā uzliktais soda naudas apmērs ir 18 500 eiro, kurš līdz 1.jūlijam nav samaksāts likumā noteiktajā kārtībā.

Radio PIK ir dzirdams frekvencē 100,0 FM Rīgā un tās apkārtnē. Lēmums stāsies spēkā 5.jūlijā pēc tā publicēšanas Latvijas vēstnesī, kas nozīmē, ka Radio PIK vairs nebūs dzirdams ēterā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP)ir izsludinājusi sabiedriskā pasūtījuma konkursu komerciālajām televīzijām un radio par diasporas un remigrācijas tematikai veltītu raidījumu veidošanu.

“Ir ļoti svarīgi, lai mūsu pilsoņi un Latvijas piederīgie, kuri dzīvo citās valstīs, varētu uzturēt un saglabāt pēc iespējas ciešāku saikni ar Latviju, mūsu kultūru un mediju telpu, kā arī stiprināt latviešu valodu. Tāpat ir svarīgi sniegt informāciju par remigrāciju. Diasporai un remigrācijai veltīts saturs, kas paredz auditorijas iesaisti, ir viens no veidiem, kā šo saikni uzturēt,”saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete. 

“Ar šī konkursa palīdzību vēlamies veicināt kvalitatīva satura veidošanu un pārraidīšanu diasporas auditorijām, lai sekmētu arī radošumu, uzņēmējdarbības attīstību un sadarbību zinātnes jomā. Konkursā sagaidām arī projektus, kas paredz informatīvi analītiska vai pētnieciska satura veidošanu, kā arī saturu par sabiedriski nozīmīgām norisēm Latvijas diasporā,” piebilst Aurēlija Ieva Druviete.

Konkursā paredzēts 38 000 eiro sabiedriskā pasūtījuma finansējums. 

Lai veicinātu satura pieejamību cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, konkursā ir paredzēta iespēja iegūt papildu punktus par subtitru nodrošināšanu lineārajā apraidē vai izvietojot raidījumu digitālajā vidē. Tāpat augstāku novērtējumu gūs tie projekti, kas plašākas auditorijas sasniegšanai paredz satura izplatīšanu dažādās platformās, tostarp interneta vidē, drukātajos medijos, sociālajos medijos u.c.  

Konkursā var piedalīties Latvijā vai ārvalstīs reģistrētas juridiskas personas, kas ir īpašnieki diasporas medijiem, kā arī Latvijā reģistrēti mediji vai producenti sadarbībā ar diasporas medijiem. 

Pieteikumus aicinām iesniegt līdz šī gada 1. jūlijam, plkst. 16.00, elektroniski nosūtot Padomei uz e-pasta adresi: konkursi@neplpadome.lv. 

Ar plašāku informāciju par konkursu nolikumiem un iesniedzamajiem dokumentiem aicinām iepazīties šeit: konkursi televīzijām, konkursi radio. 

Kopumā NEPLP šogad izsludinājusi jau 13 sabiedriskā pasūtījuma konkursus.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sākusi administratīvā pārkāpuma procesu pret ziņu portāla “Latvijas ziņas” interneta vietnes www.lz.lv tiesisko īpašnieku un domēna lietotāju SIA “Global Entertainment” par, iespējams, prettiesisku pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu. 

Padomes Monitoringa departaments, veicot interneta vietnes www.lz.lv pārbaudi, konstatējis, ka tā atbilst audiovizuāla pakalpojuma pēc pieprasījuma pazīmēm. Taču vietnes īpašnieks šo pakalpojumu nav reģistrējis. 

No pakalpojumā pieejamā audiovizuālo darbu klāsta Padome secinājusi, ka pakalpojuma mērķis pēc būtības ir piedāvāt televīzijas apraidei līdzīgu pakalpojumu, nodrošinot raidījumu pieejamību skatītājam piemērotā laikā un vietā. Tas liecina, ka konkrētais pakalpojums klasificējams kā pakalpojums pēc pieprasījuma. 

“Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, lai sniegtu audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma, pirms tā uzsākšanas pakalpojuma sniedzējam ir jāiesniedz pieteikums Padomei par reģistrēšanos kā šāda pakalpojuma sniedzējam un attiecīgi jāievēro noteiktie pienākumi. Un kas ir īpaši svarīgi no sabiedrības viedokļa - uz pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzēju attiecas arī redakcionālā atbildība, kas nozīmē ievērot programmu veidošanas vispārīgos noteikumus, kas paredz raidījumos, piemēram, nodrošināt faktu un notikumu objektīvu atspoguļojumu,” saka NEPLP locekle Ieva Kalderauska.  

Konstatējot iespējamo neatbilstību likuma prasībām, Padome iepriekš interneta vietnes www.lz.lv īpašniekam SIA “Global Entertainment” nosūtīja vēstuli ar lūgumu iesniegt Padomei paziņojumu par audiovizuāla pakalpojuma sniegšanu pēc pieprasījuma. Līdz šim portāla īpašnieki to nav izdarījuši.

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu par nelegālu pakalpojuma pēc pieprasījuma darbību var tikt piemērots sods līdz 14 000 eiro. 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izsludinājusi sešus konkursus par apraides tiesību piešķiršanu vai apraides aptveršanas zonas palielināšanu radio programmām Saldū, Skrundā, Ventspilī, Kuldīgā un Valkā.

“Uz šīm frekvencēm aicinām pieteikties jau strādājošās radiostacijas apraides paplašināšanas nolūkos vai arī pilnīgi jaunas radio programmas. Ņemot vērā piesātināto tirgu un izmaksas, kas nepieciešamas jaunas programmas izveidošanai, visticamāk, ka iedzīvotājiem šajās frekvencēs būs iespēja klausīties jau esošas radio programmas, kuras stiprinās savu signālu vai iegūs jaunas apraides vietas,” saka par komercmedijiem atbildīgais NEPLP loceklis Patriks Grīva.

FM radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Saldū pieejama 100,7 MHz frekvence, Skrundā - 97,6 MHz frekvence, Ventspilī - 99,9 MHz un 104,5 MHz frekvence, Kuldīgā - 106,9 MHz frekvence, bet Valkā - 92,0 MHz frekvence.

Apraides tiesības paredzēts piešķirt informatīvām, informatīvi muzikālām vai muzikālām radio programmām. Konkursos var piedalīties fiziskās personas un Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētas juridiskās personas vai fizisko un juridisko personu apvienības.

Konkursos par apraides tiesībām Saldū, Skrundā, Valkā un Ventspilī 99,9 MHz frekvencē aicinām iesniegt pieteikumus līdz šī gada 28. jūnijam, plkst.10.00. Savukārt konkursos par apraides tiesībām Kuldīgā un Ventspilī 104,5 MHz frekvencē – līdz šī gada 1. jūlijam plkst. 10.00.

Piedāvājumus aicinām sūtīt uz e-pasta adresi: konkursi@neplpadome.lv.

Plašāka informācija par konkursa nolikumu un iesniedzamajiem dokumentiem pieejama NEPLP mājas lapā: https://www.neplpadome.lv/lv/sakums/komercialie-mediji/komercialie-radio/konkursi.html   

Lai stiprinātu Latvijas informatīvo un kultūras telpu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izsludinājusi papildu konkursu ziņu, informatīvi analītisko un pētniecisko, kā arī informatīvi izglītojošu un izklaidējošu raidījumu veidošanai komerciālajās televīzijās, kas raida bezmaksas zemes apraidē.

Konkursā pieejamais finansējums ir 30 229,19 eiro.

Šī gada martā komerciālajām televīzijām, kas raida bezmaksas zemes apraidē, jau tika izsludināts sabiedriskā pasūtījuma konkurss. Taču, tā kā šim mērķim pēc pirmā konkursa ir pieejams vēl finansējums, Padome ir izsludinājusi papildu konkursu.

“Ar šo konkursu vēlamies veicināt kvalitatīva vietējā satura radīšanu komerciālajās televīzijās, kas raida bezmaksas zemes apraidē. Tas ir svarīgi, lai veicinātu vietējā satura daudzveidību un bezmaksas apraidē būtu pieejams pēc iespējas kvalitatīvāks vietējais saturs,” saka par komercmedijiem atbildīgais NEPLP loceklis Patriks Grīva.

Viņš uzsver, ka “ne visi Latvijas iedzīvotāji izmanto maksas televīzijas pakalpojumus. Daļa iedzīvotāju, it īpaši reģionos un pierobežā, ikdienā skatās tikai bezmaksas apraidē esošās televīzijas programmas, kas šobrīd Latvijā ir sešas. Šīs programmas redz arī tie skatītāji, kas izmanto maksas TV pakalpojumus. Tādēļ ir svarīgi, lai no valsts puses tiktu veicināta kvalitatīvu vietējo raidījumu veidošana bezmaksas zemes apraidē”.

Konkursā var piedalīties komerciālie nacionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kura programmas tiek raidītas zemes apraidē ciparu formātā nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā.

Plašāka informācija par konkursa nolikumu un iesniedzamajiem dokumentiem: https://www.neplpadome.lv/lv/sakums/komercialie-mediji/komercialas-televizijas/konkursi-2.html

Pieteikumus aicinām iesniegt līdz šī gada 17. jūnijam, plkst. 16.00, elektroniski nosūtot uz NEPLP e-pasta adresi: konkursi@neplpadome.lv.

Kopumā NEPLP šogad izsludinājusi jau 12 sabiedriskā pasūtījuma konkursus.

Tuvojas pašvaldību vēlēšanas: 4. un 5. jūnijā priekšvēlēšanu aģitācija TV un radio ir aizliegta

Atgādinām, ka piektdien, 4. jūnijā, un sestdien, 5. jūnijā, kas ir pašvaldību vēlēšanu diena, priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos ir aizliegta. Tas nozīmē, ka sasaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu šajā laikā priekšvēlēšanu reklāma nedrīkst būt publicēta nedz radio, nedz televīzijas programmās.

Ja šajās dienās, kad ir spēkā aģitācijas ierobežojumi un aizliegumi, iedzīvotāji konstatē neatļautu politisko reklāmu izvietošanu radio vai televīziju programmās, aicinām par to ziņot, rakstot Padomei uz e-pastu neplpadome@neplpadome.lv.

Savukārt ja konstatējat neatļautu politisko reklāmu preses izdevumos, publiskās vietās vai internetā, aicinām par šādiem gadījumiem ziņot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), rakstot bezmaksas lietotnē “Ziņo KNAB”, zvanot iestādes uzticības tālrunim 80002070 vai rakstot uz e-pasta adresi knab@knab.gov.lv.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā aktīvi uzrauga priekšvēlēšanu aģitāciju elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Savukārt KNAB aktīvi seko līdzi politiskās reklāmas izvietošanai preses izdevumos, publiskās vietās un internetā. Iespējamu Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumu gadījumā NEPLP un KNAB var uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, kā arī fiziskām un juridiskām personām piemērot naudas sodu.

Kā informē KNAB, saskaņā ar likumu šajās dienās priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli nedrīkst būt izvietoti arī preses izdevumos un vidē. Savukārt sociālajos tīklos vai citviet internetā aizliegts izvietot apmaksātu aģitāciju. Tāpat priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana un izplatīšana šajās dienās ir aizliegta publiskas lietošanas ārtelpās un iekštelpās, valsts iestādēs, pašvaldībās un to kapitālsabiedrībās.

KNAB atgādina, ka sociālajos tīklos un internetā bezmaksas aģitācija nav ierobežota visā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Tas nozīmē, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likums neaizliedz publicēt un dalīties ar bezmaksas saturu vai paust savus politiskos uzskatus sociālajos tīklos arī vēlēšanu dienā un dienu pirms tās.

Veicot pastiprinātu televīzijas un radio  programmu monitoringu priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) konstatējusi un uzsākusi vairākas pārbaudes lietas par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumiem, tostarp būtiskiem. Priekšvēlēšanu laikā publicēto TV un radio programmu pārbaudes turpinās.   

Pārbaudes lietas uzsāktas par iespējamiem slēptas aģitācijas izvietošanas pārkāpumiem, kā arī par pārkāpumiem, kas saistīti ar pastiprinātu pozitīvas informācijas sniegšanu par pašvaldību darbību. Lieta uzsākta par VSIA “Latvijas Radio” darbībā konstatēto, popularizējot politiskos spēkus “Nacionālā apvienība” un “Kustība “Par!””. SIA “SkaTVis” informatīvajā kanālā konstatēta iespējama politiskās partijas “Ventspilij un Latvijai” pārstāvju popularizēšana. SIA “Alise Plus” gadījumā rosināta lieta par politiskā spēka “Daugavpils novada partija” popularizēšanu radio programmā, un SIA “RADIO 1” - par politiskā spēka “Jaunā konservatīvā partija” popularizēšanu radio programmā Radio 1 Jēkabpilī. Savukārt elektronisko plašsaziņas līdzekļu SIA “Radio SWH” un AS “SUPER FM” darbībā konstatēta iespējama Jelgavas, Limbažu, Siguldas, Talsu un Ventspils pašvaldību popularizēšana.

Laikā no priekšvēlēšanu perioda sākuma līdz šim NEPLP pastiprināti ir pārbaudījusi apmēram četrus tūkstošus raidstundu. Pārbaudāmo materiālu apjoms ir liels. Televīzijas un radio programmu pārbaudes par priekšvēlēšanu periodu turpinās arī citos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Biežāk konstatētie iespējamie priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumi ir slēptas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošana un tādas informācijas paušana raidījumos, kas nepārprotami norāda uz deputāta kandidāta paveiktajiem darbiem, iniciatīvām, akcentējot tieši pozitīvās iezīmes nolūkā veicināt politiskā spēka vai kandidāta popularitāti. 

Tāpat NEPLP ir konstatējusi, ka priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā vairākās televīzijas programmās tiek demonstrētas tiešraides intervijas ar ministriem un politiķiem, kuru laikā atsevišķos gadījumos intervējamo personu fonā ir izvietoti politisko spēku – politisko partiju un partiju apvienību – vizuālie elementi un saukļi. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, ar politiskajiem spēkiem saistītu vizuālu elementu izvietošana televīzijas programmās nedrīkst būt pārmērīga, īpaši priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā. Tāpēc, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt godīgus dažādu politisko spēku konkurences apstākļus pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, Padome ir aicinājusi politisko spēku pārstāvjus, sniedzot intervijas elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, fonā neizvietot politisko spēku simboliku.

NEPLP jau iepriekš informējusi, ka, lai veidotu precīzu un vienveidīgu praksi, 2021. gada sākumā tika izstrādātas un apstiprinātas NEPLP “Vadlīnijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībai priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā”, kā arī organizēts seminārs par šo tēmu.

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas vai uzskaites kārtības neievērošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības jomā var piemērot naudas sodu fiziskajai personai no 50 līdz 500 eiro, bet juridiskajai personai — no 500 līdz 7100 eiro.  

Lai veicinātu pilsonisko līdzdalību, sabiedrības saliedētību, kā arī stiprinātu nacionālo identitāti, informatīvo un kultūrtelpu Latgalē, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izsludinājusi papildu sabiedriskā pasūtījuma konkursu par satura veidošanu Latgales reģionālajās un vietējās televīzijās un radio.

Konkursā pieejams finansējums 16 515,81 eiro.

Šī gada aprīlī NEPLP konkursa rezultātā šim mērķim jau piešķīra finansējumu 54 628,19 eiro. To saņēma SIA "Latgales reģionālā televīzija" raidījuma "Žik!" veidošanai un SIA "Divu krastu radio" raidījuma "Pie mums Latgalē" (Pi myusu Latgolā) veidošanai.Taču tā kā kopumā šim mērķim bija pieejami 71 144 eiro, par atlikušo summu Padome nolēma rīkot atkārtotu konkursu.

“Ar šo finansējumu Latgales medijiem vēlamies attīstīt pilsonisko līdzdalību, veicināt sabiedrības saliedēšanu, kā arī stiprināt nacionālo identitāti un kvalitatīvu informatīvo un kultūrtelpu Latgales reģionā. Tostarp stiprināt latviešu, latgaliešu rakstu valodas un Latgales reģionālo un vietējo mediju žurnālistikas kvalitāti,”saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

Lai veicinātu satura pieejamību cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, konkursā ir paredzēta iespēja iegūt papildu punktus par subtitru vai surdotulkojuma nodrošināšanu lineārajā apraidē vai izvietojot raidījumu digitālajā vidē. Tāpat papildu punktus var saņemt par satura veidošanu latgaliešu rakstu valodā.

Konkursā var piedalīties reģionālie un vietējie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas atrodas un raida radio un televīzijas programmas Latgales plānošanas reģionā, kā arī Latgales kultūrvēsturiskajā teritorijā.

Plašāka informācija par konkursa nolikumu un iesniedzamajiem dokumentiem pieejama šeit: https://www.neplpadome.lv/lv/sakums/komercialie-mediji/komercialas-televizijas/konkursi-2.html

Pieteikumus aicinām iesniegt līdz šī gada 3. jūnijam, plkst. 16.00, elektroniski nosūtot uz NEPLP e-pasta adresi: konkursi@neplpadome.lv. 

Kopumā NEPLP šogad izsludinājusi 11 sabiedriskā pasūtījuma konkursus                                                                    

Kopumā šogad NEPLP ir izsludinājusi 11 konkursus komercmedijiem – ziņu raidījumu veidošanai, medijpratības veicināšanai, informatīvi analītisko un pētniecisko, Latvijas kultūrtelpu stiprinošu raidījumu, kā arī uz ilgtspēju vērstu, kvalitatīvu izklaides un sporta raidījumu veidošanai, satura veidošanai Latgales vietējās un reģionālajās televīzijās un radio programmās, satura veidošanai zemes apraidē raidošajām televīzijām, kā arī par 2021. gada pašvaldību vēlēšanu priekšvēlēšanu satura veidošanu komerciālajās televīzijās.

Konkursos piešķirts finansējums 237 500 eiro ziņu un medijpratību veicinošu raidījumu veidošanai, 150 000 eiro analītisku un pētniecisku raidījumu veidošanai, 200 000 eiro uz sabiedrības ilgtspēju vērstu, kvalitatīvu izklaides un sporta raidījumu veidošanai. Vēl 54 628 eiro piešķirti pilsoniskās līdzdalības, nacionālās identitātes un kultūrtelpas stiprināšanai veltītu raidījumu veidošanai Latgales televīzijās un radio. Savukārt 124 990 eiro piešķirti kultūras raidījumu veidošanai komerciālajās televīzijās un radio, 169 771 eiro piešķirti ziņu, informatīvo, izglītojošo un izklaidējošo raidījumu veidošanai komerciālajās televīzijās, kas raida bezmaksas zemes apraidē. Bet 75 000 eiro piešķirti priekšvēlēšanu satura veidošanai komerctelevīzijās.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kopā ar 9 citām Eiropas valstīm piedalās Eiropas Komisijas (EK) iniciētā starptautiskā monitoringa projektā, lai pārbaudītu, kādā veidā un cik efektīvi tiešsaistes platformās tiek atpazīts un ierobežots dezinformatīvs saturs saistībā ar Covid-19 un veicināta uzticamas informācijas pieejamība iedzīvotājiem. 

Projekts uzsākts pēc EK iniciatīvas, un to organizē Eiropas regulatoru grupa audiovizuālo mediju jomā (ERGA), kurā aktīvi strādā arī Latvija. Kopā ar Latviju projektā piedalās Vācija, Francija, Itālija, Spānija, Ungārija, Grieķija, Slovākija, Horvātija un Īrija.

Monitoringa projekta galvenais uzdevums ir identificēt un izvērtēt rīkus un metodes, ko tiešsaistes platformas dažādās ES valstīs izmanto ar Covid-19 saistītās dezinformācijas novēršanai un uzticama satura pieejamības veicināšanai. Monitoringa mērķis ir arī izprast, vai pastāv atšķirības tajā, kā platformas īsteno dezinformācijas pretpasākumus dažādās ES valstīs.

Monitorings tiek veikts tiešsaistes platformām, kas ir pievienojušās ES Prakses kodeksam dezinformācijas jomā (Code of Practice on Disinformation), tostarp Facebook, Google un Twitter. 

ERGA uzsver, ka globālā pandēmija ir izgaismojusi akūtu nepieciešamību izstrādāt efektīvākus veidus, kā ierobežot ar Covid-19 saistītās dezinformācijas izplatīšanos un ietekmi tiešsaistes vidē, kur ik dienu tiek izplatītas viltus ziņas un apzināti manipulatīvs saturs gan par pašu vīrusu, gan par nacionālo valdību ieviestajiem drošības pasākumiem, gan vakcīnām. Tas spēj nodarīt būtisku kaitējumu sabiedrībai. Ārkārtējos gadījumos ar veselību saistīta dezinformācija var pat veicināt nāves gadījumu pieaugumu.

“Monitoringa projekta ietvaros pārbaudām, kā tiešsaistes platformas kontrolē to, lai tajās neizplatītos ar Covid-19 saistīta dezinformācija — uz kādiem uzticamiem avotiem tiek balstīta satura izvērtēšana, kādi pasākumi tiek veikti dezinformācijas ierobežošanai, kā tiek apstrādāti ziņojumi un veikta faktu pārbaude. Atsevišķi tiek monitorēta arī reklāma un ziņojumu pārraides lietotnes. Mēs pārbaudām, vai platformas patiešām izpilda to, par ko ziņo, un vai attiecībā uz Latviju šis kodekss tiek īstenots tādā pat veidā un tikpat efektīvi kā citās Eiropas valstīs,” saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete. 

“Ņemot vērā projekta rezultātus, mēs sniegsim arī rekomendācijas ERGA grupai par nepieciešamajiem uzlabojumiem kodeksa pilnveidošanai un efektīvākai ieviešanai praksē.”

Viņa uzsver, ka “Latvija pēc iedzīvotāju skaita ir mazākā no valstīm, kas piedalās šajā projektā. Tādēļ mūsu pieredze un monitoringa rezultāti būs īpaši vērtīgi, lai pārliecinātos, vai lielās tiešsaistes platformas ievēro vienādus dezinformācijas novēršanas standartus arī attiecībā uz mazākām valstīm. Svarīgi, lai platformu algoritmi atbilstoši strādātu ne tikai lielās, bet arī mazākās valstīs un arī Latvijā būtu ieviesti risinājumi atbilstoši kodeksā noteiktajiem standartiem”.

Izvērtējot monitoringā konstatēto un ERGA sniegtās rekomendācijas, EK varēs lemt par šobrīd spēkā esošo mehānismu pilnveidi, lai tie nodrošinātu efektīvāku dezinformācijas apturēšanu, vienlaikus nodrošinot ES iedzīvotāju pamattiesības uz vārda brīvību.

Lai nodrošinātu, ka ES iedzīvotājiem tiešsaistes platformās ir pieejama uzticama informācija par jautājumiem, kas saistīti ar Covid-19 un veselību, ES dalībvalstis jau pagājušajā gadā vienojās par nepieciešamību ieviest koordinētus pasākumus. Šogad uzsāktais ERGA monitoringa projekts ir viens no šādiem pasākumiem.

ES Prakses kodekss dezinformācijas jomā – pirmais pasaulē

ES Prakses kodekss dezinformācijas jomā ir pirmais pasaulē, kad nozare brīvprātīgi piekrīt pašregulācijas standartiem, lai cīnītos pret dezinformāciju. Tas ir vērsts uz tādu EK izvirzītu mērķu sasniegšanu, kas paredz saistības par politiskās reklāmas pārredzamības nodrošināšanu, viltotu kontu slēgšanu, līdz pat dezinformācijas sniedzēju demonetizācijai u.c. Kodekss ietver pielikumu, kurā norādīta labā prakse, kuru parakstītāji izmantos, lai īstenotu kodeksa saistības. To ir parakstījušas tādas tiešsaistes platformas, kā Facebook, Google, Twitter, Mozilla, TikTok, kā arī Microsoft un reklāmdevēji. 

Latvija arī iepriekš piedalījusies ES projektos tiešsaistes platformu darbības pārbaudei

NEPLP arī iepriekš ir aktīvi piedalījusies vairākos ERGA projektos. Tā, piemēram, 2019. gadā NEPLP piedalījās monitoringa projektā par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, pārbaudot, vai tiešsaistes platformās publicētajās politiskajās reklāmās ir redzamas norādes par apmaksātu politisko reklāmu un tās apmaksātāji. Tāpat Padome ir piedalījusies projektā, kur tiek monitorēti sociālo tīklu algoritmi, tostarp komerciāliem paziņojumiem, un sniegusi rekomendācijas kodeksa pilnveidošanai. 

Monitoringa rezultātā tiek apkopoti vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu ziņojumi, lai izdarītu secinājumus par to, kā sociālo mediju platformas ievēro Prakses kodeksu dezinformācijas jomā un kā to pilnveidot.

Par ERGA grupu 

ERGA grupu veido Eiropas Savienības valstu mediju regulatori, darbā piedaloties arī institūcijām, kas strādā audiovizuālo mediju pakalpojumu jomā. Latviju ERGA grupā pārstāv NEPLP. ERGA mērķis ir sniegt konsultācijas Eiropas Komisijai saistībā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 2018/1808 ieviešanu un piemērošanu, kā arī veicināt pieredzes un prakses apmaiņu starp grupas locekļiem.

No 19. maija Latvijas Televīzijas kanāli LTV1 un LTV7 lielāko kabeļoperatoru klientiem ir pieejami augstas kvalitātes jeb HD izšķirtspējā. Tāpat HD izšķirtspējā LTV saturs redzams sabiedrisko mediju satura atskaņotājā REPLAY.lv un portālā LSM.lv. Iespēju nodot HD signālu televīzijas pakalpojumu sniedzējiem visā Latvijā nodrošinājusi pērn iegādātā jaunā Programmu izlaides kompleksa (PIK) pieslēgšana.  Sākotnēji augstajā izšķirtspējā būs pieejama daļa televīzijas satura, gada laikā pakāpeniski pārejot uz HD kvalitāti visā saturā.

Latvijas Televīzija kopš 2018. gada turpina realizēt apjomīgu investīciju plānu pakāpeniskai pārejai uz HD kvalitātes nodrošināšanu visos satura veidošanas posmos. Jaunais PIK ir nākamais nozīmīgais solis, lai būtiski palielinātu satura pieejamību HD kvalitātē, vienlaikus nodrošinot televīzijas darbības nepārtrauktību.

“Tas ir būtisks un ilgi gaidīts notikums, jo Latvijas sabiedriskās televīzijas pāreja uz mūsdienīgu pārraides kvalitāti ir fundamentāli svarīga – skatītāju prasības pēc satura kvalitātes tikai pieaug, un sabiedriskajam medijam ir jāmainās līdzi laikam,” uzsver LTV valdes loceklis Ivars Priede.

“Sabiedrisko mediju attīstība, tostarp pāreja uz jaunām tehnoloģijām, ir viena no mūsu darba prioritātēm. Pateicoties papildu finansējumam no valsts, Latvijas Televīzija beidzot var ieviest ilgi gaidītās un akūti nepieciešamās jaunās tehnoloģijas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju skatīties televīziju augstā kvalitātē. Tas ļauj mazināt tehnoloģiskās attīstības plaisu ar pārējiem Eiropas valstu sabiedriskajiem medijiem,” saka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Ieva Kalderauska, kura īstenoLatvijas Televīzijas jomas pārraudzību.

Kā informē Latvijas Televīzija, modernais tehniskais nodrošinājums ļaus LTV skatītājiem piedāvāt augstas izšķirtspējas tiešraides no dažādiem valstiski svarīgiem pasākumiem un kultūras, sporta un izklaides notikumiem. Jāpiebilst, ka jau vairākus gadus LTV ārpus televīzijas studijām veidotos raidījumus un koncertus (piemēram, “Ielas garumā”, “Province”, “Daudz laimes, jubilār!”, “Kultūrdobe” u.c.) veido HD izšķirtspējā, un PIK nomaiņa beidzot to ļauj ieraudzīt arī skatītājiem.

Skatītājiem būs iespēja jau šonedēļ novērtēt augstas kvalitātes vizuālo saturu gan skatoties “Eirovīzijas” dziesmu konkursu LTV1, gan pasaules čempionātu hokejā LTV7. Tāpat lielākā daļa pašvaldību vēlēšanām veltītā satura latviešu un krievu valodā būs vērojams HD izšķirtspējā.

Latvijas Televīzija norāda, ka iepriekšējos gados nepietiekamā finansējuma dēļ šobrīd nav iespēju pāriet uz HD izšķirtspēju uzreiz visā LTV saturā. Neskatoties uz to, ka darbu ir uzsācis jaunais PIK, šī gada laikā vēl jāpaveic nozīmīgas izmaiņas citos tehnoloģiskajos posmos, tostarp, lai nodrošinātu HD signāla pārraidīšanu no visām LTV studijām. Šī gada rudenī pārmaiņas piedzīvos LTV ziņu raidījumi, kas gada otrajā pusē arī būs pieejami HD izšķirtspējā, un, īstenojot vienotās režijas 2. kārtu, HD kvalitāte tiks nodrošināta arī no studijas, kurā tiek filmēti tādi raidījumi kā “Latvijas Sirdsdziesma”, “Veiksme. Intuīcija. Prāts” un citi. Jau šobrīd pakāpeniski HD izšķirtspējā tiek adaptēts LTV iepirktais saturs. Pilnā apjomā jaunākais iepirktais saturs augstā vizuālā kvalitātē skatītājiem būs pieejams jūnijā.

Sabiedrisko mediju satura atskaņotājā REPLAY.lv un portālā LSM.lv LTV saturs HD izšķirtspējā ir pieejams kopš maija vidus. Arhīva saturs, kas atskaņotājā izvietots līdz pārejai uz HD, pārsvarā paliks pieejams esošajā SD kvalitātē, tomēr izņēmumi būs – īpašās pārraides, kas jau šobrīd portālā pieejamas HD kvalitātē, kā arī pēdējo gadu laikā LTV veidotās dokumentālās filmas. Senāki arhīva materiāli, tostarp “vecās labās” un skatītāju iemīļotās kinofilmas un LTV veidotais saturs (piemēram, seriāls “Likteņa līdumnieki” u.c.) joprojām būs skatāms SD izšķirtspējā.

Latvijas Televīzija informē, ka informācija par signāla pieejamību ir nodota lielākajiem kabeļoperatoriem un arī kabeļoperatoru asociācijai, tādēļ gadījumā, ja nav pārliecības, vai operators nodrošina LTV1 un LTV7 HD izšķirtspējā, LTV lūdz skatītājus sazināties ar savu televīzijas pakalpojumu sniedzēju. No Latvijas Televīzijas neatkarīgu tehnisku iemeslu dēļ bezmaksas virszemes televīzijas skatītājiem LTV1 un LTV7 HD izšķirtspējā būs pieejami 2022. gadā.

Foto no jaunā LTV Programmu izlaides kompleksa

Lai veicinātu vēlētāju informētību par deputātu kandidātu sarakstiem un to piedāvājumiem šogad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) konkursa rezultātā piešķīrusi sabiedriskā pasūtījuma finansējumu 75 000 eiro pašvaldību vēlēšanu priekšvēlēšanu satura veidošanai komerciālajās televīzijās.

“Ar šo konkursa kārtībā piešķirto finansējumu sabiedriski nozīmīgam saturam vēlamies veicināt vēlētāju informētību par deputātu kandidātu sarakstiem un to vēlēšanu programmu piedāvājumiem, kā arī veicināt iedzīvotāju līdzdalību pašvaldību vēlēšanās,” saka NEPLP locekle Ieva Kalderauska.

No konkursā iesniegtajiem 4 projektiem finansējums piešķirts 2 raidījumu veidošanai:

• SIA "VIDZEMES TELEVĪZIJA" jeb ReTV diskusiju raidījumam "Latvija testē pašvaldības" (58 440,61 eiro)
• AS "TV Latvija" jeb Rīga TV24 diskusiju raidījumam "Cīņa par Latviju" (16 559,39 eiro)

Konkursā pieteiktie projekti tika izvērtēti pēc vairākiem kritērijiem, tostarp to atbilstība konkursa mērķim, sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem, to aktualitāte valsts, reģiona vai vietējo notikumu kontekstā, projekta satura koncepcijas kvalitāte un detalizācijas pakāpe, kā arī raidījumu demo un satura izplatīšana dažādās platformās, sociālajos medijos, auditorijas iesaiste, sasniedzamās auditorijas lielums, finansiālā kapacitāte, subtitru vai surdotulkojuma nodrošināšana un citi.

Kopumā NEPLP izsludinājusi 10 konkursus                                                                    

Kopumā kopš februāra NEPLP ir izsludinājusi 10 konkursus komercmedijiem – ziņu raidījumu veidošanai, medijpratības veicināšanai, informatīvi analītisko un pētniecisko, Latvijas kultūrtelpu stiprinošu raidījumu, kā arī uz ilgtspēju vērstu, kvalitatīvu izklaides un sporta raidījumu veidošanai, satura veidošanai Latgales vietējās un reģionālajās televīzijās un radio programmās, satura veidošanai zemes apraidē raidošajām televīzijām, kā arī par 2021. gada pašvaldību vēlēšanu priekšvēlēšanu satura veidošanu komerciālajās televīzijās.

Šogad konkursos jau piešķirts finansējums 237 500 eiro ziņu un medijpratību veicinošu raidījumu veidošanai, 150 000 eiro analītisku un pētniecisku raidījumu veidošanai, 200 000 eiro uz sabiedrības ilgtspēju vērstu, kvalitatīvu izklaides un sporta raidījumu veidošanai. Vēl 54 628 eiro piešķirti pilsoniskās līdzdalības, nacionālās identitātes un kultūrtelpas stiprināšanai veltītu raidījumu veidošanai Latgales televīzijās un radio. Savukārt 124 990 eiro piešķirti kultūras raidījumu veidošanai komerciālajās televīzijās un radio. Bet 169 771 eiro piešķirti ziņu, informatīvo, izglītojošo un izklaidējošo raidījumu veidošanai komerciālajās televīzijās, kas raida bezmaksas zemes apraidē.

Lai stiprinātu Latvijas informatīvo un kultūras telpu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) konkursa rezultātā piešķīrusi finansējumu 169 771 eiro ziņu, informatīvo, izglītojošo un izklaidējošo raidījumu veidošanai komerciālajās televīzijās, kas raida bezmaksas zemes apraidē.

“Šī konkursa mērķis ir veicināt kvalitatīva vietējā satura radīšanu komerciālajās televīzijās, kas raida bezmaksas zemes apraidē. Tas ir svarīgi, lai veicinātu vietējā satura daudzveidību un bezmaksas apraidē būtu pieejams pēc iespējas kvalitatīvāks vietējais saturs,” saka par komercmedijiem atbildīgais NEPLP loceklis Patriks Grīva.

Viņš uzsver, ka “ne visi Latvijas iedzīvotāji izmanto maksas televīzijas pakalpojumus. Daļa iedzīvotāju, it īpaši reģionos un pierobežā, ikdienā skatās tikai bezmaksas apraidē esošās televīzijas programmas, kas šobrīd Latvijā ir sešas. Šīs programmas redz arī tie skatītāji, kas izmanto maksas TV pakalpojumus. Tādēļ ir svarīgi, lai no valsts puses tiktu veicināta kvalitatīvu vietējo raidījumu veidošana bezmaksas zemes apraidē”.

Šobrīd komerciālo televīziju vidū bezmaksas zemes apraidē esošajām TV programmām ir augstākais vietējā satura īpatsvars – virs 80%.

No kopumā 6 konkursā iesniegtajiem projektiem sabiedriskā pasūtījuma finansējums piešķirts 5 raidījumiem.

Konkursa sadaļā par ziņu un informatīvi analītiska un/vai pētnieciska satura veidošanu finansējums piešķirts 2 raidījumiem:

• AS "TV Latvija" jeb Rīga TV24 raidījumam "Kārtības Rullis" (44 988,78 eiro)
• AS “TV Latvija” jeb Rīga TV24 raidījumam "Ziņu TOP" (24 782,03 eiro)

Savukārt informatīvi izglītojoša un izklaidējoša satura veidošanai valsts finansējums piešķirts 3 raidījumiem:

• SIA "VIDZEMES TELEVĪZIJA" jeb Re:TV raidījumam "Izšķirtspēja" (44 839,49 eiro)
• SIA “VIDZEMES TELEVĪZIJA” jeb Re:TV raidījumam "Ēdienkarte" (15 580,05 eiro)
• AS "TV Latvija" jeb Rīga TV24 raidījumam "Preses Klubs" (39 580,46 eiro)

Konkursā pieteiktie projekti tika izvērtēti pēc vairākiem kritērijiem, tostarp to atbilstība konkursa mērķim, sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem, to aktualitāte valsts, reģiona vai vietējo notikumu kontekstā, projekta satura koncepcijas kvalitāte un detalizācijas pakāpe, kā arī raidījumu demo un satura izplatīšana dažādās platformās, sociālajos medijos, auditorijas iesaiste, sasniedzamās auditorijas lielums, finansiālā kapacitāte, subtitru vai surdotulkojuma nodrošināšana un citi.

Kopumā NEPLP izsludinājusi 10 konkursus                                                                    

Kopumā kopš februāra NEPLP ir izsludinājusi 10 konkursus komercmedijiem – ziņu raidījumu veidošanai, medijpratības veicināšanai, informatīvi analītisko un pētniecisko, Latvijas kultūrtelpu stiprinošu raidījumu, kā arī uz ilgtspēju vērstu, kvalitatīvu izklaides un sporta raidījumu veidošanai, satura veidošanai Latgales vietējās un reģionālajās televīzijās un radio programmās, satura veidošanai zemes apraidē raidošajām televīzijām, kā arī par 2021. gada pašvaldību vēlēšanu priekšvēlēšanu satura veidošanu komerciālajās televīzijās.

Šogad konkursos jau piešķirts finansējums 237 500 eiro ziņu un medijpratību veicinošu raidījumu veidošanai, 150 000 eiro analītisku un pētniecisku raidījumu veidošanai, 200 000 eiro uz sabiedrības ilgtspēju vērstu, kvalitatīvu izklaides un sporta raidījumu veidošanai. Vēl 54 628 eiro piešķirti pilsoniskās līdzdalības, nacionālās identitātes un kultūrtelpas stiprināšanai veltītu raidījumu veidošanai Latgales televīzijās un radio. Savukārt 124 990 eiro piešķirti kultūras raidījumu veidošanai komerciālajās televīzijās un radio.

Lai stiprinātu Latvijas kultūrtelpu un veicinātu satura pieejamību par latvisko dzīvesziņu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) konkursa rezultātā piešķīrusi finansējumu 124 990 eiro kultūras raidījumu veidošanai komerciālajās televīzijās un radio.

“Ar šī konkursa palīdzību vēlamies veicināt kvalitatīvu vietējo kultūras raidījumu veidošanu Latvijas medijos,” saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

Viņa piebilst: “No Padomes izsludinātajiem konkursiem redzam, ka Latvijas komerciālo mediju vidū līdz šim lielākā interese ir bijusi tieši par kultūras raidījumu veidošanu, piesaistot sabiedriskā pasūtījuma finansējumu.”

“Šī konkursa mērķis ir stiprināt Latvijas kultūrtelpu un sekmēt  nacionālās identitātes apzināšanos sabiedrībā. Priecē, ka šajā jomā Latvijas mediju telpā ir redzams liels potenciāls un medijiem ir interese veidot kultūrai veltītus raidījumus šī jēdziena visplašākajā nozīmē, tostarp Latvijas kultūras mantojuma izziņai, latviskajai dzīvesziņai, tradīciju pratībai un zināšanu pārnesei šodienā veltītus raidījumus,” saka Aurēlija Ieva Druviete.

Konkursā par sabiedriski nozīmīga satura, kas stiprina Latvijas kultūrtelpu, veidošanu televīzijās un radio kopumā bija iesniegts 22 projekti, kas ir augstākais rādītājs šogad līdz šim izsludinātajos NEPLP konkursos.

Konkursa rezultātā valsts finansējums piešķirts 4 raidījumu veidošanai:

• SIA “All Media Latvia” jeb TV3 raidījumam "Atrasts Latvijā!" (22 433,22 eiro)
• AS "TV Latvija" jeb Rīga TV24 dokumentālo filmu ciklam "Kas te tik laikmetīgs?" (37 188,25 eiro)
• SIA "VALMIERAS TV" raidījumam "Latvijas vēsturiskie novadi" (20 770,92 eiro)
• AS "Radio SWH" raidījumam "Kultūras mantojuma enciklopēdija" (44 597,61 eiro)

Konkursā pieteiktie projekti tika izvērtēti pēc vairākiem kritērijiem, tostarp to atbilstība konkursa mērķim, sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem, to aktualitāte valsts, reģiona vai vietējo notikumu kontekstā, projekta satura koncepcijas kvalitāte un detalizācijas pakāpe, kā arī raidījumu demo un satura izplatīšana dažādās platformās, sociālajos medijos, auditorijas iesaiste, sasniedzamās auditorijas lielums, finansiālā kapacitāte, saturs par latvisko dzīvesziņu, subtitru vai surdotulkojuma nodrošināšana un citi.

Kopumā NEPLP izsludinājusi 10 konkursus

Kopumā kopš februāra NEPLP ir izsludinājusi 10 konkursus komercmedijiem – ziņu raidījumu veidošanai, medijpratības veicināšanai, informatīvi analītisko un pētniecisko, Latvijas kultūrtelpu stiprinošu raidījumu, kā arī uz ilgtspēju vērstu, kvalitatīvu izklaides un sporta raidījumu veidošanai, satura veidošanai Latgales vietējās un reģionālajās televīzijās un radio programmās, satura veidošanai zemes apraidē raidošajām televīzijām, kā arī par 2021. gada pašvaldību vēlēšanu priekšvēlēšanu satura veidošanu komerciālajās televīzijās.

Šogad konkursos jau piešķirts finansējums 237 500 eiro ziņu un medijpratību veicinošu raidījumu veidošanai, kā arī 150 000 eiro analītisku un pētniecisku raidījumu veidošanai. Vēl 200 000 piešķirti uz sabiedrības ilgtspēju vērstu, kvalitatīvu izklaides un sporta raidījumu veidošanai. Bet 54 628 eiro piešķirti pilsoniskās līdzdalības, nacionālās identitātes un kultūrtelpas stiprināšanai veltītu raidījumu veidošanai Latgales televīzijās un radio.

Lai veicinātu vēlētāju informētību par deputātu kandidātu sarakstiem un to piedāvājumiem šogad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicina komerciālās televīzijas piedalīties konkursā par pašvaldību vēlēšanu priekšvēlēšanu satura veidošanu.

Konkursā pieejamais finansējums ir 75 000 eiro.

“Ar šī konkursa palīdzību vēlamies veicināt pēc iespējas plašāku vēlētāju informētību par deputātu kandidātu sarakstiem un to vēlēšanu programmu piedāvājumiem, kā arī veicināt iedzīvotāju līdzdalību pašvaldību vēlēšanās,” saka NEPLP locekle Ieva Kalderauska.

Konkursā finansējums paredzēts priekšvēlēšanu satura veidošanai un pārraidīšanai komerciālajās televīzijās, kas raida latviešu valodā, kā arī pieejamības nodrošināšanai daudzplatformu vidē, lai atainotu šī gada pašvaldību vēlēšanu procesus Latvijā.

Tajā var piedalīties komerciālās nacionālās, reģionālās un vietējās televīzijas.

Lai informācija būtu pieejama pēc iespējas plašākam skatītāju lokam, pretendentiem jānodrošina satura pieejamība arī kādā no komerciālajām nacionālajām televīzijas programmām, kas raida bezmaksas zemes apraidē.

Pieteikumus aicinām iesniegt līdz šī gada 22. aprīlim, plkst. 16.00, elektroniski nosūtot tos uz NEPLP e-pasta adresi: konkursi@neplpadome.lv. 

Ar plašāku informāciju par konkursa nolikumu un iesniedzamajiem dokumentiem aicinām iepazīties šeit: konkursi televīzijām. 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) konkursu rezultātā piešķīrusi finansējumu 54 628,19 eiro pilsoniskās līdzdalības, nacionālās identitātes un kultūrtelpas stiprināšanai veltītu raidījumu veidošanai Latgales televīzijās un radio.

“Ar šo konkursu palīdzību vēlamies attīstīt pilsonisko līdzdalību, veicināt sabiedrības saliedēšanu, kā arī stiprināt nacionālo identitāti un kvalitatīvu informatīvo un kultūrtelpu Latgales reģionā. Tostarp stiprināt latviešu, latgaliešu rakstu valodas un Latgales reģionālo un vietējo mediju žurnālistikas kvalitāti,” saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

Konkursā par satura veidošanu 2021. gadā Latgales reģionālajās un vietējās televīzijās no 2 pieteiktajiem projektiem sabiedriskā pasūtījuma finansējums 29 983,89 eiro piešķirts SIA "Latgales reģionālā televīzija" raidījumam "Žik!".

Savukārt konkursā par satura veidošanu 2021. gadā Latgales reģionālajos un vietējos radio no 2 pieteiktajiem projektiem sabiedriskā pasūtījuma finansējums 24 644,30 eiro piešķirts SIA "Divu krastu radio" raidījumam "Pie mums Latgalē" (Pi myusu Latgolā).

Konkursos pieteiktie projekti tika izvērtēti pēc vairākiem kritērijiem, tostarp to atbilstība konkursa mērķim, sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem, to aktualitāte valsts, reģiona vai vietējo notikumu kontekstā, projekta satura koncepcijas kvalitāte un detalizācijas pakāpe, kā arī raidījumu demo un satura izplatīšana dažādās platformās, sociālajos medijos, auditorijas iesaiste, sasniedzamās auditorijas lielums, finansiālā kapacitāte un citi.

Kopumā konkursā bija pieejami 75 000 eiro, līdz ar to par atlikušo summu tiks rīkots atkārtots konkurss.

Kopumā NEPLP izsludinājusi 10 konkursus

Lai veicinātu vietējā satura veidošanu, kopumā kopš februāra NEPLP ir izsludinājusi 10 konkursus komercmedijiem – ziņu raidījumu veidošanai, medijpratības veicināšanai, informatīvi analītisko un pētniecisko, Latvijas kultūrtelpu stiprinošu raidījumu, kā arī uz ilgtspēju vērstu, kvalitatīvu izklaides un sporta raidījumu veidošanai, satura veidošanai Latgales vietējās un reģionālajās televīzijās un radio programmās, satura veidošanai zemes apraidē raidošajām televīzijām, kā arī par 2021. gada pašvaldību vēlēšanu priekšvēlēšanu satura veidošanu komerciālajās televīzijās.

Šogad konkursos jau piešķirts finansējums 250 000 eiro ziņu un medijpratību veicinošu raidījumu veidošanai, kā arī 150 000 eiro analītisku un pētniecisku raidījumu veidošanai. Vēl 200 000 piešķirti uz sabiedrības ilgtspēju vērstu, kvalitatīvu izklaides un sporta raidījumu veidošanai.

Kā jau esam informējuši, vietējā satura atbalstīšanai komerciālajās televīzijās un radio šogad NEPLP budžetā ir piešķirts vēsturiski lielākais sabiedriskā pasūtījuma finansējums - 1,38 miljoni eiro.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) konkursu rezultātā piešķīrusi finansējumu 200 000 eiro uz sabiedrības ilgtspēju vērstu, kvalitatīvu izklaides un sporta raidījumu veidošanai komerciālajās televīzijās un radio.

“Laikā, kad dažādos informācijas kanālos ir pieejams plašs ārvalstu mediju satura klāsts, mūsu uzdevums ir sekmēt kvalitatīvu vietējo raidījumu veidošanu. Ar šo sabiedriskā pasūtījuma konkursu palīdzību vēlamies veicināt, lai Latvijas iedzīvotājiem komerciālajās televīzijās un radio būtu pieejami vairāk kvalitatīvu raidījumu par veselību, uzņēmējdarbību, finanšu un tiesību pratību, kā arī izglītojoši, informatīvi izklaides un analītiski sporta raidījumi. Vēl viens no nozīmīgiem šo konkursu virzieniem ir bērniem un pusaudžiem veidotais saturs,” saka par komercmedijiem atbildīgais NEPLP loceklis Patriks Grīva.

Patriks Grīva atgādina, ka šogad konkursos jau piešķirts finansējums 250 000 eiro ziņu un medijpratību veicinošu raidījumu veidošanai, kā arī 150 000 eiro analītisku un pētniecisku raidījumu veidošanai komerciālajās televīzijās un radio. Kopumā šogad NEPLP izsludinājusi 10 konkursus komerciālajiem medijiem, lai veicinātu vietējā satura radīšanu.

Konkursā televīzijām par sabiedriski nozīmīga satura veidošanu, kas vērsts uz  sabiedrības ilgtspēju, kā arī kvalitatīva izklaides un sporta raidījumu veidošanu no 7 pieteiktajiem projektiem finansējums piešķirts 6 raidījumu veidošanai:

• SIA "Vidzemes televīzija" jeb ReTV raidījumam "Ar kājām pa mājām" (31 489,14 eiro) un "Nauda runā" (21 821,52 eiro),
• SIA “All Media Latvia” jeb TV3 raidījumam "Pasaku mežs" (20 892,78 eiro) un "Dana ar kasti" (10 695,18 eiro),
• AS "TV Latvija" jeb “Rīga TV24” raidījumam "Uz līnijas" (12 945,87 eiro),
• SIA "Valmieras TV" raidījumam "Trīs kvadrātā" (12 155,51 eiro).

Uz sabiedrības ilgtspēju vērstu un kvalitatīvu izklaides un sporta raidījumu veidošanai komerciālajās televīzijās konkursā kopumā piešķirts finansējums 110 000eiro.

Konkursā radio programmām par satura veidošanu, kas vērsts uz sabiedrības ilgtspēju, kā arī kvalitatīvu izklaides un sporta raidījumu veidošanu no 12 pieteiktajiem projektiem finansējums piešķirts 5 raidījumu veidošanai:

• AS "Radio SWH" raidījumam "Vakara sporta stunda" (21 133,81 eiro) un "Rīta šovs TIK TIK TIK" (15 980,33 eiro),
• AS "SUPER FM" raidījumam "Latviešu mūzikas skatuve" (9 699,02 eiro) un "Nākotnes formula" (19 543,91 eiro),
• SIA "Radio Skonto" raidījumam "Radio Skonto Rīta programma" (23 642,93 eiro).

Šajā konkursā kopumā piešķirts finansējums 90 000 eiro.

Konkursos pieteiktie projekti tika izvērtēti pēc vairākiem kritērijiem, tostarp to atbilstība konkursa mērķim, sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem, to aktualitāte valsts, reģiona vai vietējo notikumu kontekstā, projekta satura koncepcijas kvalitāte un detalizācijas pakāpe, kā arī raidījumu demo un satura izplatīšana dažādās platformās, sociālajos medijos, auditorijas iesaiste, sasniedzamās auditorijas lielums, finansiālā kapacitāte un citi.

Kopumā NEPLP izsludinājusi 10 konkursus

Kopumā kopš februāra NEPLP ir izsludinājusi 10 konkursus komercmedijiem – ziņu raidījumu veidošanai, medijpratības veicināšanai, informatīvi analītisko un pētniecisko, Latvijas kultūrtelpu stiprinošu raidījumu, kā arī uz ilgtspēju vērstu, kvalitatīvu izklaides un sporta raidījumu veidošanai, satura veidošanai Latgales vietējās un reģionālajās televīzijās un radio programmās, satura veidošanai zemes apraidē raidošajām televīzijām, kā arī par 2021. gada pašvaldību vēlēšanu priekšvēlēšanu satura veidošanu komerciālajās televīzijās.

Kā jau esam informējuši, vietējā satura atbalstīšanai komerciālajās televīzijās un radio šogad NEPLP budžetā ir piešķirts vēsturiski lielākais sabiedriskā pasūtījuma finansējums - 1,38 miljoni eiro.  

Lai vienotais sabiedriskais medijs nākotnē būtu neatkarīgs un spēcīgs, tādam ir jābūt arī tā jaunajam uzraugam - Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP), uzskata Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).   

“Līdzīgi kā sabiedriskajiem medijiem, kam jānodrošina stabils un Eiropas Savienības līmenim atbilstošs finansējums, arī topošajam sabiedrisko mediju VSIA "Latvijas Televīzija" un VSIA "Latvijas Radio" uzraugam – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei - jābūt spēcīgai, un tās padomes locekļiem - neatkarīgiem profesionāļiem, kas sevī apvieno zināšanas gan par mediju darbību, izaicinājumiem, gan kapitālsabiedrību pārvaldību. Turklāt viņiem jābūt stratēģiem ar skaidru redzējumu par apvienota sabiedriskā medija nākotni,” saka NEPLP loceklis Jānis Eglītis.

Viņš norāda, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kas šobrīd nodrošina sabiedrības interešu pārstāvniecību sabiedriskajos medijos, ar cerībām raugās uz Saeimas, kā arī Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes izsludinātājiem konkursiem uz vakantajām SEPLP locekļu vietām un stingri iestājas par to, lai topošās padomes finansiālā neatkarība pēc iespējas tiktu stiprināta, protams, ņemot vērā valsts budžeta iespējas.  

NEPLP arī uzsver, ka SEPLP pēc tās izveides pilnā sastāvā būs jāīsteno valstiski svarīga reforma – jāapvieno LTV un LR, izveidojot vienotu spēcīgu Latvijas sabiedrisko mediju. Vienlaikus SEPLP locekļiem būs jāizveido jaunais neatkarīgais sabiedrisko mediju finansēšanas modelis. Paralēli vajadzēs radīt komandu, kā arī būs nekavējoties jāuzsāk nākamā gada sabiedriskā pasūtījuma veidošanas vadlīniju un uzdevumu izstrāde, jāorganizē konkurss uz LTV valdi, jāapstiprina LTV un LR galvenie redaktori, kā arī no NEPLP jāpārņem abu kapitālsabiedrību valdes mērķu un uzdevumu izpildes pārraudzība un daudzas citas lietas. 

“Laika, lai ieskrietos, nebūs, tāpēc ir svarīgi, ka SEPLP locekļi sevī iemieso vairākas profesionālas kvalitātes – ir augstas raudzes profesionāļi mediju jomā, spēj vadīt un organizēt iestādes darbu, saprot, kā pārvaldīt valsts kapitālsabiedrības un vienlaikus ir vizionāri ar stratēģisku redzējumu par sabiedriskā medija nākotni,” uzsver Jānis Eglītis.

Pēc viņa teiktā SEPLP sabiedriskos medijus  pārņems labā finansiālā stāvokli, ar pārdomātiem, ievērojami augušiem LTV un LR kapitālieguldījumiem, kas vērsti uz mediju modernizāciju un attīstību ilgtermiņā.  

Papildus iepriekš minētajam NEPLP informē, ka jau patlaban norit sagatavošanās darbs informācijas nodošanai SEPLP, lai nodrošinātu sabiedrības interešu pārstāvniecības pēctecību sabiedriskajos medijos. 

2021. gada 1. janvārī stājās spēkā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums, kas paredz izveidot jaunu institūciju – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kurai tiks nodotas sabiedrisko mediju kapitāla daļu turētāja funkcijas, un tās kompetencē turpmāk būs pārvaldības jautājumi, kas saistīti ar sabiedriskā pasūtījuma plānošanu, izstrādi un īstenošanas uzraudzību.  

Administratīvā rajona tiesa šodien noraidīja “Renovo Media LTD” un “Telekompanija NTV” pilnvarotā pārstāvja Olava Cera lūgumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu, neatjaunojot programmu “RenTV Baltic”, “NTV Mir Baltic”, “NTV Serial”, “NTV Stilj” un “NTV Pravo” retranslāciju Latvijas teritorijā. 

“Mums nebija nekādu šaubu, ka pieteicēju lūgums par pagaidu noregulējumu tiks noraidīts,” saka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. 

Kā iepriekš vēstīts, šī gada 9. februārī NEPLP pieņēma lēmumu izslēgt no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta 16 programmas, tajā skaitā iepriekš minētās. Lēmums tika pieņemts, jo nebija iespējams iegūt dokumentālu apstiprinājumu par programmu pārstāvjiem Latvijas teritorijā. Šādu pierādījumu Padomes rīcībā nav joprojām. 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome atgādina, ka saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu no šodienas, 6. aprīļa, līdz pašvaldību vēlēšanu dienai 5. jūnijā radio un televīzijas nedrīkst izplatīt pašvaldību deputātu kandidātu un vēlēšanās kandidējošo politisko partiju pārstāvju vadītus raidījumus, komentārus, intervijas un reportāžas.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likums nosaka, ka vēlēšanu dienā un 60 dienas pirms tās elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem aizliegts izplatīt to personu vadītus raidījumus, sagatavotus komentārus, intervijas un reportāžas, kuras ir pieteiktas par deputātu kandidātiem vai pirms vēlēšanām publiski paziņojušas par savu līdzdalību kādas politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai vēlētāju apvienības darbībā.

Tas nozīmē, ka gan pašvaldību deputātu kandidāti, gan publiski atpazīstami kandidējošo politisko spēku līderi no 6. aprīļa līdz 5. jūnijam nedrīkst būt arī raidījumu un notikumu komentētāji. Izņēmums ir, kad konkrēto personu nav iespējams aizstāt ar citu un šo raidījumu vai epizodi nav iespējams demonstrēt pēc priekšvēlēšanu aģitācijas perioda beigām, jo tā būs zaudējusi savu aktualitāti.

Likums nosaka arī virkni citu prasību, kas elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem jāievēro priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.

“Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasību ievērošana ir ļoti svarīga, lai sabiedrībai būtu iespēja saņemt vispusīgu informāciju par visiem deputātu kandidātiem un politiskajām partijām, bet politiskajām partijām – lai būtu vienlīdzīgas iespējas izteikties. Tas ir svarīgi demokrātiskai vēlēšanu norisei un vēlētāju iespējai pieņemt patstāvīgu lēmumu, kuru nav ietekmējusi kāda slēpta priekšvēlēšanu aģitācija,” saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

Kā iepriekš vēstīts, lai veicinātu vienotu izpratni par likumu prasībām un veicinātu to ievērošanu, NEPLP ir izstrādājusi vadlīnijas radio un televīziju darbībai priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.

Dažas no būtiskākajām Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasībām:    

• Programmās jānodrošina samērīgs politisko spēku atspoguļojums
• Gadījumā, ja priekšvēlēšanu aģitācijas periodā kāda notikuma komentēšanai izvēlēts deputāta kandidāts vai publiski atpazīstams politiskā spēka līderis, medijam jāvērtē sabiedrības interese zināt tieši šīs personas viedokli
• Komentārus un viedokļus elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir jāatdala no ziņām un jānosauc viedokļa vai komentāra autors
• Informatīvi dokumentālajos un ziņu raidījumos fakti ir jāatspoguļo tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju
• Aizliegts izplatīt to personu vadītus raidījumus, sagatavotus komentārus, intervijas un reportāžas, kuras ir pieteiktas par deputātu kandidātiem vai pirms vēlēšanām publiski paziņojušas par savu līdzdalību kādas politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai vēlētāju apvienības darbībā
• Kabeļu operatoru pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums ievērot Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasību, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā Latvijā retranslējamās programmās nedrīkst iekļaut aģitācijas materiālus par politiskajām partijām, to apvienībām un vēlētāju apvienībām

Pašvaldību vēlēšanas notiks šī gada 5. jūnijā. Līdz ar to saskaņā ar likumu, sākot no 6. februāra līdz vēlēšanu dienai, Latvijā ir priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Tajā elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un kabeļoperatoriem ir pienākums ievērot Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktos pienākumus un ierobežojumus.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir noteikusi uzvarētājus konkursā par informatīvi analītisko un pētniecisko raidījumu veidošanu nacionālajos komerciālajos elektroniskajos medijos. Konkursā par uzvarētāju atzīts sabiedrībā lielu popularitāti iemantojušais TV3 pētnieciskais raidījums “Nekā personīga”.

Pētniecisko TV sižetu un raidierakstu sērijai raidījumā “Nekā personīga” no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem piešķirti 63 082 eiro. Tāpat finansējumu saņēmis TV24 analītiskais, debašu veida raidījums par starptautiskajiem notikumiem “Globuss”, kura turpmākai pārraidei piešķirti 49 944 eiro, savukārt 36 972 eiro piešķirti RETV ziņu dienesta jaunizveidotajam iknedēļas diskusiju raidījumam “Aklā zona”.

“Liels gandarījums, ka šajā krīzes situācijā, kad būtiski mazinājušies mediju ienākumi, Padome var sniegt vērā ņemamu atbalstu sabiedrībā lielu popularitāti iemantojušam analītiskam un pētnieciskam saturam televīzijā. Notikumu kvalitatīva un detalizēta analīze ir īpaši būtiska šajos laikos, kad viegli pieejama dezinformācija,” uzsver par satura attīstību atbildīgais Padomes loceklis Jānis Eglītis. 

Kopumā informatīvi analītisko un pētniecisko raidījumu atbalstam tika piešķirti 150 tūkstoši eiro. Konkursā tika saņemti septiņi pieteikumi.

Konkursos pieteiktie projekti tika izvērtēti pēc vairākiem kritērijiem, tostarp to atbilstība konkursa mērķim, sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem, to aktualitāte valsts, reģiona vai vietējo notikumu kontekstā, projekta satura koncepcijas kvalitāte un detalizācijas pakāpe, kā arī raidījumu demo un satura izplatīšana dažādās platformās, sociālajos medijos, auditorijas iesaiste, sasniedzamās auditorijas lielums, finansiālā kapacitāte un citi. 

Kopumā izsludināti 9 konkursi 

Kopumā kopš februāra NEPLP ir izsludinājusi deviņus konkursus komercmedijiem – ziņu raidījumu veidošanai, medijpratības veicināšanai, informatīvi analītisko un pētniecisko, Latvijas kultūrtelpu stiprinošu raidījumu, kā arī uz ilgtspēju vērstu, kvalitatīvu izklaides un sporta raidījumu veidošanai, satura veidošanai Latgales vietējās un reģionālajās televīzijās un radio programmās un satura veidošanai zemes apraidē raidošajām televīzijām. 

Kā jau esam informējuši, vietējā satura atbalstīšanai komerciālajās televīzijās un radio šogad NEPLP budžetā ir piešķirts vēsturiski lielākais sabiedriskā pasūtījuma finansējums - 1,38 miljoni eiro.

Līdz ar jaunas TV programmas TV4 pievienošanu virszemes TV apraides tīklam, iedzīvotājiem, kuri skatās bezmaksas un maksas virszemes apraidē esošās programmas, 1. aprīlī nepieciešams veikt TV programmu pārskaņošanu savu televizoru uztvērējos - informē VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), kas nodrošina bezmaksas apraidē esošo programmu izplatīšanu valstī. Programmu pārskaņošanu nepieciešams veikt, lai būtu redzama gan jaunā TV programma, gan arī citas bezmaksas apraidē esošās programmas.

Kā ziņots iepriekš, no 1. aprīļa Latvijā bezmaksas zemes apraidē papildus līdzšinējām piecām programmām būs pieejama vēl viena jauna televīzijas programma – TV4, ko nodrošinās mediju uzņēmums SIA “4.vara”. Tas uzvarēja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konkursā par tiesībām izplatīt televīzijas programmu bezmaksas virszemes apraidē.

Lai pievienotu jauno programmu apraides tīklam, LVRTC veic apraides tīkla tehniskas izmaiņas. Pēc tām arī iedzīvotājiem jāveic programmu pārskaņošana. Izmaiņas skar gan bezmaksas programmu skatītājus, gan maksa virszemes programmu skatītājus, jo arī maksas apraidē ir pieejamas bezmaksas programmas, tāpēc pēc izmaiņām tās nebūs redzamas. Programmu atjaunošana neattiecas uz skatītājiem, kuri izmanto kabeļtelevīzijas, satelīttelevīzijas un Interaktīvās televīzijas pakalpojumus.

Lai mazinātu neērtības iedzīvotājiem, programmas iekļaušanu apraides tīklā  LVRTC veiks naktī no 31.marta uz 1.aprīli. Darbi ilgs vairākas stundas, un iedzīvotāji tiek aicināti veikt programmu pārregulēšanu 1.aprīlī pēc plkst. 6.00 no rīta.

Kā informē LVRTC, pēc jaunās TV programmas iekļaušanas bezmaksas apraides klāstā iedzīvotāju ekrānos var parādīties dažādi uzraksti – vājš signāls, nav programmu, digitālās plūsmas atjaunošana u.c. Šādi uzraksti var arī neparādīties. Jebkurā gadījumā – iedzīvotāji aicināti nesatraukties, bet 1. aprīlī, sākot no plkst. 6.00 no rīta, veikt automātisko kanālu meklēšanu, sekojot instrukcijām televizorā vai dekodera izvēlnēs.

Lai pārskaņotu kanālus, jāveic TV programmu automātiskā  meklēšana:

1. Atrodiet dekodera (TV) satura rādītājā izvēlni “Programmu meklēšana”
2. Izvēlieties automātisko meklēšanu sadaļā “Meklēšanas režīms”
3. Spiediet OK izvēlnē  “Sākt meklēšanu”

Automātiskās kanālu meklēšanas pamācību var atrast dekodera vai televizora lietošanas instrukcijā. Katram televizora modelim un zīmolam tā var nedaudz atšķirties.

LVRTC vērš uzmanību, ka TV uztverošā antena, ko virszemes TV apraides skatītāji izmanto, nav jāregulē. 

 “Bezmaksas apraidē esošās programmas pieejamas 99,7% valsts teritorijas. Pandēmijas apstākļos ir būtiski pieaugusi informācijas pieejamības nozīme, kā arī TV pārraidēm veltītais laiks. Ir gandarījums, ka pērn esam uzlabojuši apraidi Latvijas pierobežā, bet nu veicam tehniskos darbus, lai pievienotu apraides tīklam vēl vienu programmu. Informācijas dažādība, iespējas attālināti sekot līdzi visdažādāko dzīves jomu aktualitātēm arī televīzijas ekrānos ir būtisks elements, kas palīdz līdzsvarot distancēšanās sociālo un emocionālo pusi,” uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

“Konkursā par iespēju piedāvāt televīzijas programmu, kas visos Latvijā reģistrētajos kabeļoperatoru tīklos var tikt izplatīta bez maksas, SIA “4. vara” ar programmu TV4 bija vienīgais pretendents, kas laika posmā no 2021.gada 1.aprīļa līdz 2021.gada 31.decembrim piedāvās izzinošu un izglītojošu saturu dažāda vecuma auditorijām. Tajā iedzīvotājiem galvenokārt būs iespēja redzēt dažādas Latvijā notiekošas plašas tematikas konferences, diskusijas un kultūras aktivitātes, kas ir īpaši aktuāli pašreizējā ārkārtas situācijā, kad ir ierobežotas pulcēšanās iespējas un sabiedriskie pasākumi, dodot iespēju šos pasākumus skatīties savās mājās. Ticam, ka programma TV4 papildinās un padarīs daudzveidīgāku televīzijas programmu vidi Latvijā, sekmējot informācijas pieejamību iedzīvotājiem,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.   

Mediju uzņēmums SIA “4. vara” programmā TV4 plāno pārraidīt tādas Latvijā notiekošas aktivitātes, kā piemēram, sarunu festivāls “LAMPA”, Pasaules dabas fonda lekcijas, “Purvīša balva”, ko pasniedz par sasniegumiem vizuālajā mākslā, Latvijas Zinātnes padomes pasākumi, arī saturs un konferences, kas attiecināmas uz sabiedrības veselības veicināšanu, piemēram, “RSU Zinātnes nedēļa”. Lielākoties tie būs Latvijā veidoti pasākumi ar mērķi sekmēt kvalitatīvas un daudzveidīgas informācijas radīšanu, saglabāšanu un pieejamību. 

Informācija par programmu pārskaņošanu pieejama arī LVRTC interneta vietnē www.tvapraide.lv .

LVRTC tālrunis konsultācijām: 67108787

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) noteikusi uzvarētājus sabiedriskā pasūtījuma konkursiem par ziņu un medijpratību veicinoša satura veidošanu komerciālajās televīzijās un radio. Konkursu rezultātā NEPLP piešķīrusi finansējumu 200 000 eiro apmērā ziņu veidošanai 6 ziņu raidījumos un 50 000 eiro medijpratību veicinoša satura veidošanai 3 raidījumos.

“Sabiedriskais pasūtījums ir svarīgs, lai veicinātu sabiedriski nozīmīga un kvalitatīva vietējā satura veidošanu un stiprinātu Latvijas informatīvo telpu. Ar šo finansējumu mēs veicināsim ziņu veidošanu un medijpratībai veltītu raidījumu veidošanu komerciālajās televīzijās un radio,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Konkursā par ziņu veidošanu no 15 pieteiktajiem projektiem sabiedriskā pasūtījuma finansējums piešķirts 6 raidījumiem – tostarp tādu sabiedrībā iecienītu raidījumu veidošanai, kā SIA “All Media Latvia” raidījumam “900 sekundes” un “TV3 Ziņas”, SIA “Radio Skonto” raidījumam “Radio Skonto ziņas”, SIA “Vidzemes televīzija” raidījumam “ReTV Ziņas” un jaunam ziņu raidījumam “Re: SKATS”, kā arī AS “Radio SWH” raidījumam “Galvenās stundas ziņas”. Ziņu veidošanai kopumā konkursā paredzēts 200 000 eiro sabiedriskā pasūtījuma finansējums.

“NEPLP šogad sabiedriskā pasūtījuma finansējuma piešķiršanu komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem sāk ar atbalstu ziņu dienestiem, bez kuru ikdienas darba  sabiedrības informēšana un Covid krīzes pārvarēšana nebūtu iedomājama. Būtiski uzsvērt, ka 85% no atbalsta novirzīti tieši satura veidotāju atalgojumam un sociālajām garantijām. Atbalsts medijiem, kas ikdienā uztur ziņu dienestu,  šobrīd ir īpaši svarīgs, ņemot vērā, ka reklāmas ieņēmumi pērn samazinājās par 16%,” uzsver par satura attīstību atbildīgais Padomes loceklis Jānis Eglītis. 

Savukārt medijpratību veicinoša satura veidošanai konkursā no 6 pieteiktajiem projektiem finansējums piešķirts 3 raidījumu veidošanai - SIA “Vidzemes televīzija” raidījumam “Ceturtā vara”, AS “Radio SWH” raidījumam “Viltus ziņu detektors” un AS “TV Latvija” raidījumam “Pilna bilde”. Šim mērķim kopumā konkursā paredzēts 50 000 eiro finansējums.

“Medijpratības veicināšana ir viena no NEPLP prioritātēm šajā gadā. Konkursa uzdevums ir radīt kvalitatīvu saturu komercmedijos, kas paaugstina informācijas laikmetā nepieciešamās kompetences - spēju atrast un lietot informāciju, spēju kritiski analizēt saturu un pieņemt lēmumus, atšķirt viltus ziņas no patiesām, kā arī spēju pašiem radīt saturu. Dati liecina, ka 43% iedzīvotāju šādu informāciju vēlas saņemt medijos. Medijpratība ir kompetence, kas ļauj proaktīvi aizsargāt gan savu informatīvo telpu no dezinformācijas ietekmes, gan sekmēt apzinātu un drošu satura lietošanu, pamatotu lēmumu pieņemšanu arī iedzīvotāju ikdienas dzīvē,” saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

Konkursos pieteiktie projekti tika izvērtēti pēc vairākiem kritērijiem, tostarp to atbilstība konkursa mērķim, sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem, to aktualitāte valsts, reģiona vai vietējo notikumu kontekstā, projekta satura koncepcijas kvalitāte un detalizācijas pakāpe, kā arī raidījumu demo un satura izplatīšana dažādās platformās, sociālajos medijos, auditorijas iesaiste, sasniedzamās auditorijas lielums, finansiālā kapacitāte un citi.

Kopumā izsludināti 9 konkursi

Kopumā kopš februāra NEPLP ir izsludinājusi deviņus konkursus komercmedijiem – ziņu raidījumu veidošanai, medijpratības veicināšanai, informatīvi analītisko un pētniecisko, Latvijas kultūrtelpu stiprinošu raidījumu, kā arī uz ilgtspēju vērstu, kvalitatīvu izklaides un sporta raidījumu veidošanai, satura veidošanai Latgales vietējās un reģionālajās televīzijās un radio programmās un satura veidošanai zemes apraidē raidošajām televīzijām.

Kā jau esam informējuši, vietējā satura atbalstīšanai komerciālajās televīzijās un radio šogad NEPLP budžetā ir piešķirts vēsturiski lielākais sabiedriskā pasūtījuma finansējums - 1,38 miljoni eiro.  

Medijiem piešķirtais finansējums

Ziņu veidošanai paredzētā finansējuma sadalījums atbilstoši katra pretendenta piedāvājuma iegūtajam vērtējumam konkursa rezultātā.

Medijpratības veicinoša satura veidošanai paredzētā finansējuma sadalījums.

Latvijas sabiedriskie mediji iemanto augstu skatītāju un klausītāju uzticības līmeni. Šāda situācija vērojama visās platformās, tostarp uzticēšanās pieaug portālam LSM.LV, ko ikdienā  arvien biežāk lieto gados jauni cilvēki. Vienlaikus iedzīvotāji arvien vairāk sabiedriskos medijus izmanto internetā - liecina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu centru “Latvijas Fakti” veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju lietošanas paradumiem.

“Pētījums liecina, ka sabiedriskie mediji saglabā augstu uzticības līmeni.Latvijas televīzijai uzticas 86%, radio uzticas 83%, bet portālam LSM.LV - jau 77% auditorijas, kas ir par 5% vairāk nekā 2019. gadā. Kopējais sabiedrisko mediju lietotāju loks pārsniedz 80%. Taču mediju lietošanas paradumi ir līdzīgi kā mediju vidē kopumā – jo gados jaunāki iedzīvotāji, jo vairāk informāciju iegūst internetā, digitālajās platformās un sociālajos tīklos. Bet gados vecāki iedzīvotāji joprojām biežāk priekšroku dod tradicionāliem informācijas kanāliem - televīzijai un radio,” saka NEPLP locekle Ieva Kalderauska.

Pētījuma rezultāti liecina, ka īpaši strauji pieaugusi Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un LSM.LV sociālo tīklu kontu popularitāte, tostarp Facebook, Twitter, Youtube, Instagram u.c. To lietotāju skaits gada laikā ir palielinājies par 14%.

Sabiedrisko mediju sociālo tīklu konti ir īpaši populāri gados jaunu cilvēku vidū. Visvairāk tos lieto iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem - 55% šīs vecuma grupas respondentu. Tam seko 48% jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem un 46% ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem.

Arī portāls LSM.LV populārāks ir gados jaunāku cilvēku vidū. Visvairāk to apmeklē iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem jeb 49% šīs vecuma grupas respondentu, kam seko 35% iedzīvotāju vecumā no 35 – 44 gadiem, 32% iedzīvotāju vecumā no 16 – 24 gadiem un 31% vecumā no 45 – 54 gadiem.

“Sabiedriskajiem medijiem, kuriem izveidojies savs uzticams skatītāju un klausītāju loks, ir lieli izaicinājumi tikt līdzi mediju patēriņa tendencēm. Tā kā arvien vairāk saturs tiek pātērēts interneta vidē, digitālajās un sociālajās platformās, to esam ņēmuši vērā arī izstrādājot šī gada sabiedrisko pasūtījumu. Tajā liela uzmanība tiek pievērsta tam, lai saturs tiktu izplatīts arī interneta kanālos. Ir skaidrs, ka ilgtermiņā pieaugs kopējā sabiedrisko mediju budžeta daļa kvalitatīva multimediju satura nodrošināšanai, un sabiedriskie mediji turpinās attīstīt arī jaunas platformas. Tostarp, piemēram, televīzija plāno mazākumtautību saturu pārlikt pilnībā uz jaunu mulimediju platformu. Savas multimediju studijas attīsta arī radio,” saka Ieva Kalderauska. 

NEPLP veiktais pētījums liecina, ka lēnām turpina mazināties skatītāju skaits tradicionālajos kanālos - Latvijas Televīziju pērn skatījās 68% (-1%) Latvijas sabiedrības, līdz 54% sarucis Latvijas Radio klausītāju loks (-4%). Tikmēr par LSM.LV lietotāju sevi uzskata 28% (+1%) Latvijas iedzīvotāju, bet sabiedrisko mediju kontus sociālajos tīklos lieto jau 38% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 14% vairāk nekā pirms gada.

Sabiedriskos medijus lieto 91% latviešu un 63% cittautiešu 

Pēc pētījuma datiem Latvijas sabiedriskos medijus informācijas iegūšanai lieto 91% latviešu un 63% cittautiešu. 

Reģionu griezumā sabiedriskos medijus visvairāk iecienījuši iedzīvotāji Vidzemē (92%), Zemgalē (91%) un Kurzemē (90%), kā arī Pierīgā (86%). Tam seko Rīga (78% iedzīvotāju). Bet retāk Latvijas sabiedriskos medijus skatās un klausās Latgalē dzīvojošie (55%). 

Par pētījumu                                                                                                                    

NEPLP sadarbībā ar “Latvijas Fakti” veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumiem un sabiedrības vajadzībām ir veikts 2020. gada oktobrī, aptaujājot 1547 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 16 gadiem, kā arī veicot dziļās intervijas ar mediju ekspertiem. 75% interviju veiktas ar tiešās intervēšanas metodi respondentu dzīvesvietās un 25%, izmantojot datorizētas telefonintervijas. 

Plašāk ar pētījumu iespējams iepazīties šeit: https://www.neplpadome.lv/lv/sakums/academia/petijumi.html 

Pēdējā pusotra gada laikā pēc dažādiem NEPLP lēmumiem atšķirīgu iemeslu dēļ no televīzijas ekrāniem ir pazudušas 33 ar Krieviju saistītas programmas. Tajā skaitā tādas kā “RTR Rossija”, “Russia Today”, “NTV Mir Baltic” un “Ren TV Baltic”. Iemesli bijuši atšķirīgi, piemēram, “Rossija RTR” retranslācija tika aizliegta saistībā ar ļoti nopietniem likuma pārkāpumiem, “Russia Today”, jo atrodas Eiropas Savienības sankcijām pakļautā Dmitrija Kiseļeva faktiskā kontrolē, bet “NTV Mir Baltic” tika izslēgta no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta, jo nebija iespējams noskaidrot tās pārstāvi Latvijā. Nokārtojot nepieciešamos dokumentus, tā varētu atgriezties televīzijas ekrānos. 

Vairākas no šīm programmām bija ļoti skatītas, un tās skatījās gan tie cilvēki, kuri ģimenē sarunājas kādā no mazākumtautību valodām (visbiežāk, protams, krievu), gan tie, kuri ikdienā runā latviski. Visās šajās programmās bija redzams tikai ārpus Latvijas radīts saturs, un nekādā veidā nevar apgalvot, ka pēc NEPLP februāra lēmumiem, kuru rezultātā no ekrāniem pazuda 17 programmas, Latvijas mazākumtautību iedzīvotājiem būtu radies kāds aktuālās informācijas vakuums par notikumiem mūsu valstī. Tā vienkārši nav. Ja varam runāt par kādu vakuumu, tad tikai par, piemēram, “Rossija RTR” ziņu vakuumu, kuras ik dienas noskatījās 140 000 iedzīvotāju, vai raidījuma “Vakars ar Vladimiru Solovjovu” vakuumu, kuru vēroja teju 100 000 mūsu līdzpilsoņu.

Pērnā gada pavasarī savu ziņu dienestu likvidēja arī “PBK”, un šobrīd vienīgā valsts mēroga televīzija, kura veido savu ziņu saturu Latvijas mazākumtautību iedzīvotājiem, ir “LTV7”. Šim mērķim tiek tērēti ļoti ievērojami valsts līdzekļi, taču atdeve dažādu iemeslu dēļ ir ļoti zema – ziņas ikdienā nespēj sasniegt pat 20 000 skatītāju, bet populārākie raidījumi pat 10 000. Vienlaikus ir skaidrs, ka šis saturs ir ļoti kvalitatīvs, uzticams un vērtīgs.

Tātad šobrīd esam situācijā, kad jau gadu nav daudz iespēju skatīties Latvijā radītu ziņu saturu krievu valodā un tagad jau vairāk nekā mēnesi pazudusi arī virkne Krievijā radītu un Krievijas politiskajā naratīvā ietērptu ziņu raidījumu. Interesanti, ka reitingi rāda, ka pēc 17 Krievijas programmu pazušanas ir audzis daļas Latvijas programmu reitings un mazākumtautību iedzīvotāju vidū ir audzis virknes populāru Latvijas raidījumu reitings. Nekad iepriekš atjaunotās Latvijas vēsturē mūsu mazākumtautību valodās runājošie iedzīvotāji nav tik ļoti atradušies Latvijas informatīvajā telpā kā šobrīd, un tas pierāda, ka šos cilvēkus iespējams uzrunāt arī valsts valodā. Vienlaikus, protams, jāatzīst, ka daudzi ir pārgājuši uz internetu un skatās šīs programmas ar pirātu palīdzību.

Redzot notiekošos procesus, valstij, protams, ir jādomā gan par to, kā turpināt šos cilvēkus piesaistīt Latvijas informatīvajai telpai un valsts valodai, gan kā uzrunāt tos, kurus, diemžēl, sasniegt neizdodas. Kā jau minēju, šobrīd vienīgais televīzijas ziņu dienests, kas gatavo informāciju mazākumtautību valodās, ir “LTV7”. Taču tas, diemžēl, pietiekami nesasniedz savu mērķauditoriju. Tāpēc jau vairāk nekā gadu notiek intensīvs darbs pie pēdējo gadu vērienīgākā Baltijas un, iespējams, arī Austrumeiropas mediju projekta mazākumtautību iedzīvotājiem.

Tā rezultātā mazākumtautībām paredzētais saturs, visticamāk, septembrī (ja Covid-19 dēļ nenotiks kādas aizkavēšanās ar tehnikas piegādi) no “LTV7” tiks pārnests uz jaudīgāku un vērienīgāku multimediju platformu, kas attīstīta uz rus.lsm.lv bāzes. Jaunajā platformā strādās visa līdzšinējā “LTV7” komanda, tiks piesaistīti arī jauni spēki un būs pieejams arī “LR4” radītais saturs.

Nākotne ir digitālajā vidē, un, izveidojot šādu jaudīgu platformu, beidzot būs iespēja uzrunāt mazākumtautību iedzīvotājus ar valstij, ne Krievijai lojālu saturu (ar valstij lojālu saturu domāts tāds saturs, kas neapšauba Latvijas valstiskos pamatus). Jaunajai platformai jākļūst par Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju izvēli numur viens un, ņemot vērā plānoto budžetu un “LTV” komandas profesionalitāti, ir pārliecība, ka tas izdosies.

Vienlaikus NEPLP rīcībā ir informācija, ka šobrīd vismaz četri tirgus dalībnieki domā par jaunu, uz mazākumtautību auditoriju mērķētu, produktu palaišanu tirgū. Trīs no tiem runā par iespēju veidot pašiem savas ziņas mazākumtautību valodās. Droši vien ne visi no šiem projektiem būs veiksmīgi. Taču ir redzams, ka interese par šo nišu ir, un NEPLP pieliks maksimālas pūles, lai projekti startētu pēc iespējas ātrāk. Februārī, izsludinot konkursus medijiem par iespēju saņemt finansējumu, NEPLP izšķīrās atbalstīt ziņu un informatīvi analītisko saturu tikai latviešu valodā. Skaidrojums tam ir pavisam vienkāršs – ja runājam par televīzijām, šobrīd komerctirgū nav neviena nacionāla līmeņa spēlētāja, kurš jau veidotu šādu saturu mazākumtautību valodās. Savukārt atņemt finansējumu jau veiksmīgi sevi pierādījušiem medijiem, kas veido saturu valsts valodā, par labu kaut kam nezināmam, nebūtu pieņemami. Komerctelevīzijām vispirms būtu jāizveido projekts, jāparāda tā darbība praksē, jāparāda, kas tas tieši ir un tad arī būs iespēja saņemt valsts finansējumu. Nevis otrādi – ka valsts maksā milzīgas summas, neko nezinot par konkrēto projektu un tā lojalitāti Latvijas valstij. Līdz ar to kāds no jaunajiem projektiem nākotnē noteikti varētu pretendēt uz NEPLP finansējumu, taču šobrīd tādu piešķirt būtu tuvredzīgi.

Tieši tāpat NEPLP neatbalstīja “LTV7” ziņu nodošanu “PBK”. Lai gan pavasarī šāds solis attaisnojās, šobrīd situācija ir pavisam cita. “PBK” par dezinformācijas izplatīšanu par Covid-19 ir saņēmis divus sodus 16 000 eiro apmērā (piemēram, tika apgalvots, ka vīrusu var ārstēt, ēdot siļķi, un ka tā esot zema lipīguma infekcija), programma joprojām nav atgriezusies “TET” piedāvāto programmu pulkā (sarunas par to notiek), un NEPLP rīcībā ir arī pilna informācija par to, kādus līgumus saviem sadarbības partneriem piedāvā slēgt “PBK”. Sabiedriskā medija radītajam saturam ir jābūt publiski pieejamam, NEPLP ir pieņēmis lēmums par tā nodošanu citiem medijiem, taču katrs gadījums ir jāvērtē individuāli.

Latvijas mazākumtautību iedzīvotāji ir jāuzrunā, un šobrīd tiek ieguldīts nozīmīgs darbs, lai tas notiktu. Taču vienlaikus katram solim ir jābūt pārdomātam, un NEPLP ir pārliecināta, ka šobrīd spertie soļi pozitīvā virzienā neatgriezeniski izmainīs Latvijas informatīvās telpas drošību.

Saistībā ar pēdējā laikā konstatētajiem pārkāpumiem par Covid-19 vīrusa ietekmes noliegšanu SIA “Pirmais Baltijas Kanāls” programmā šodien Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēma lēmumu neatbalstīt LTV7 ziņu satura mazākumtautību valodās nodošanu SIA “Pirmais Baltijas Kanāls” (PBK).

“NEPLP atbalsta mazākumtautību satura nodošanu komercmedijiem, un pērn pavasarī tā rīkoties bija tieši Padomes ideja. Arī šī gada sākumā Padome aktīvi piedalījās dokumentu virzīšanā, lai šāda iespēja būtu atkal. Taču šobrīd apstākļi attiecībā uz PBK ir būtiski mainījušies,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Viņš skaidro, ka tikko PBK ir saņēmis divus sodus 16 000 eiro apmērā par pārkāpumiem, kas saistīti ar maldinošanas un nepatiesas informācijas izplatīšanu par Covid-19 vīrusu un tā infekciozitāti. Ēterā tika apgalvots, piemēram, tas, ka no vīrusa var izvairīties ēdot siļķi, kā arī apgalvots, ka tā esot zema lipīguma infekcija. Kopumā NEPLP pēdējā laikā ir piemērojis PBK četrus sodus par nopietniem pārkāpumiem, un visās šajās lietās notiek tiesvedība. 

PBK joprojām nav atgriezies arī TET piedāvāto programmu klāstā, jo TET bija bažas par Eiropas Savienības noteikto sankciju režīma neievērošanu. Šobrīd notiek sarunas par programmas atgriešanos ēterā. Taču NEPLP rīcībā ir pilna informācija par to, kāda veida līgumus PBK piedāvā slēgt saviem sadarbības partneriem visā Latvijā un ko paredz šo līgumu nosacījumi.

“Nodot sabiedriskā medija saturu, kas ir uzticams, šim komersantam pašreizējā situācijā (pēc soda par dezinformācijas izplatīšanu par Covid-19) neredzam nekādas iespējas. Vienlaikus aktīvi meklējam risinājums, lai sabiedrībai LTV7 mazākumtautību valodās radītais saturs būtu pieejams maksimāli plaši, un arī šobrīd esam jau nodevuši sabiedriskā medija saturu citiem komercmedijiem. Ja apstākļi būtiski mainīsies, pie šī PBK jautājuma atgriezīsimies vēlreiz,” saka Ivars Āboliņš.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju informāciju iegūst televīzijā, interneta ziņu portālos un radio. Tomēr starp visbiežāk izmantotajiem medijiem ierindojas televīzija un sociālie tīkli – liecina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu centru “Latvijas Fakti” veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumiem.

Pētījums rāda, ka 89% Latvijas iedzīvotāju informācijas saņemšanai izmanto televīziju; 80% lieto interneta ziņu portālus un tāpat 80% - klausās radio. Savukārt 75% iedzīvotāju informāciju iegūst sociālajos tīklos, bet 73% - preses izdevumos drukātā vai tiešsaistes veidā. 

Taču, ja skatāmies, kur cilvēki smeļas informāciju katru vai gandrīz katru dienu, tad situācija ir mazliet atšķirīga. Pirmajā vietā joprojām ir televīzija - 60% iedzīvotāju to skatās katru vai gandrīz katru dienu. Bet tai seko sociālie mediji – tos katru vai gandrīz katru dienu informācijas iegūšanai lieto 53% iedzīvotāju. Trešo vietu ieņem interneta ziņu portāli, kurus ikdienā regulāri izmanto 47% iedzīvotāju. Bet ceturto vietu ieņem radio – to katru vai gandrīz katru dienu klausās 45% Latvijas iedzīvotāju. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem tikai 11% iedzīvotāju ikdienā regulāri lasa preses izdevumus drukātā vai tiešsaistes veidā. 

“Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk informāciju iegūst internetā. Lai arī televīzija joprojām ir vispopulārākais informācijas iegūšanas avots, saskaņā ar pētījuma datiem interneta portālus un sociālos medijus lieto nozīmīga iedzīvotāju daļa – attiecīgi 80% un 75%. Līdz ar to ir svarīgi, lai kvalitatīvs un sabiedriski nozīmīgs saturs būtu pieejams arī sabiedrisko un komerciālo mediju interneta vidē. Tādēļ NEPLP gan sabiedrisko mediju vadlīnijās, gan konkursos par satura veidošanu komerciālajos medijos veicina to, lai šis saturs tiktu izplatīts arī šo mediju interneta kanālos. Tāpat konkursos ietveram noteikumus, kas veicina radio un televīziju sadarbību ar citiem medijiem, tajā skaitā ar interneta medijiem,” saka NEPLP padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete. “Ja mediji, saņemot valsts atbalstu, rada kvalitatīvu vietējo saturu, ir svarīgi  nodrošināt tā izplatīšanu platformās, kuras cilvēki lieto.”

Jaunieši informāciju lielākoties iegūst sociālajos medijos un interneta ziņu portālos 

NEPLP pētījums rāda, ka iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 30 gadiem informāciju pamatā iegūst sociālajos medijos (98%) un interneta ziņu portālos (97%), bet nedaudz mazāk televīzijā (80%) un radio (78%). Savukārt preses izdevumus drukātā vai tiešsaistes veidā lasa 67% šīs vecuma grupas iedzīvotāju. 

Savukārt, ja skatāmies, kādus medijus iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 30 gadiem lieto katru vai gandrīz katru dienu, tad arī pirmajā vietā ir sociālie mediji (85%), kam seko interneta ziņu portāli (63%). Bet gados jauni cilvēki ievērojami retāk ikdienā klausās radio un skatās televīziju – katru vai gandrīz katru dienu radio klausās tikai 26% jauniešu, bet televīziju skatās 25% gados jauno cilvēku. Savukārt preses izdevumus drukātā vai tiešsaistes veidā katru vai gandrīz katru dienu lasa vēl mazāk – tikai 9% jauniešu.

Turpretim vecāka gadagājuma iedzīvotāji vairāk izmanto tradicionālos informācijas kanālus. Piemēram, vecumā no 65 gadiem cilvēki lielākoties informāciju smeļas televīzijā (94%), tai seko radio (68%) un prese drukātā vai tiešsaistes veidā (60%). Bet mazāk šīs paaudzes iedzīvotāji informāciju meklē interneta ziņu portālos (39%) un sociālajos tīklos (31%).

Pieaug pieprasījums pēc video un audio straumēšanas pakalpojumiem

Būtiski, ka 16 – 30 gadus jauno iedzīvotaju vidū aizvien lielāku popularitāti gūst straumēšanas pakalpojumi. Video straumēšanas pakalpojumus (kā piemēram, Netflix u. tml.) izmanto 70% iedzīvotāju šajā vecuma grupā. Bet audio straumēšanas pakalpojumus (kā piemēram, Spotify u. tml.) izmanto 68% šīs vecuma grupas iedzīvotāju. Bet katru vai gandrīz katru dienu video un audio straumēšanas pakalpojumus izmanto 23% jauniešu.

Jāatzīmē, ka arī sabiedrībā kopumā pieprasījums pēc video un audio straumēšanas pakalpojumiem pēdējo divu gadu laikā ir manāmi pieaudzis.

Lai arī katru vai gandrīz katru dienu tos izmanto tikai 7% iedzīvotāju, pēdējo divu gadu laikā kopējais video satura straumēšanas pakalpojumu izmantotāju skaits ir palielinājies par 14% (no 17% 2018. gadā uz 31% 2020. gadā). Savukārt audio straumēšanas pakalpojumu izmantotāju skaits ir palielinājies par 10% (no 20% 2018. gadā uz 30% 2020. gadā).

Par pētījumu 

NEPLP sadarbībā ar “Latvijas Fakti” veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumiem un sabiedrības vajadzībām ir veikts 2020. gada oktobrī, aptaujājot 1547 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 16 gadiem, kā arī veicot dziļās intervijas ar mediju ekspertiem. 75% interviju veiktas ar tiešās intervēšanas metodi respondentu dzīvesvietās un 25%, izmantojot datorizētas telefonintervijas. 

Plašāk ar pētījumu iespējams iepazīties šeit: https://www.neplpadome.lv/lv/sakums/academia/petijumi.html 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – NEPLP) informē, ka ņemot vērā ārkārtas situāciju, NEPLP nodrošina darbu attālināti.

Nepieciešamības gadījumā dokumentus, iesniegumus un sūdzības ir iespējams iesniegt tikai elektroniski, sūtot tos uz e-pasta adresi neplpadome@neplpadome.lv . Sūdzības par elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos konstatētajiem pārkāpumiem iespējams iesniegt arī NEPLP mājaslapā,  izmantojot sūdzību iesniegšanas platformu šeit.

Konkursā par tiesībām izplatīt televīzijas programmu bezmaksas zemes apraidē, nodrošinot Latvijas sabiedrības ilgtspējas stiprināšanu, ir uzvarējis mediju uzņēmums SIA “4. vara”. Tas līdz šī gada beigām iedzīvotājiem piedāvās iespēju skatīties jaunu programmu TV4, kurā galvenokārt plānots pārraidīt izzinoša un izglītojoša satura raidījumus dažāda vecuma auditorijām.

SIA “4. vara” bija vienīgais pretendents konkursā par iespēju piedāvāt sesto programmu, kas visos Latvijā reģistrētajos kabeļoperatoru tīklos var tikt izplatīta bez maksas. Šobrīd šādi tiek izplatītās piecas programmas: sabiedriskā medija veidotās LTV1 un LTV7, kā arī komerctelevīziju programmas – Re:TV, RīgaTV 24 un Sportacentrs.com TV.    

Konkursā iesniegtajā piedāvājumā norādīts, ka TV4 piedāvās “plašu izzinošu saturu, motivējot sabiedrību domāt, diskutēt, analizēt”. TV4 mērķauditorija ir mazāk informētā sabiedrības daļa, kas ikdienā nelielu laika daļu velta informācijas ieguvei uzticamos avotos interneta vidē. Tie ir gan gados vecāki cilvēki ar ierobežotām tehnoloģiju lietošanas iemaņām, gan tieši pretēji - jauni cilvēki, kuri ikdienā maz laika velta informatīva satura patērēšanai savos pamatekrānos, tādēļ viņus plānots sasniegt, izmantojot viņiem sekundāro - TV ekrānu.  

Programmā paredzēts pārraidīt dažādas Latvijā notiekošās konferences, forumus un diskusijas, kā piemēram “Lampa”, LR Saeimas plenārsēdes, kā arī atspoguļot Latvijā nozīmīgu pasākumu norisi. Darba dienu pēcpusdienās plānots aktīvāk uzrunāt jauniešu auditoriju, bet vakara pusē TV4 programma tiks veidota plašākai publikai, dodot iespēju uzklausīt dažādu nozaru Latvijas vadošos speciālistus. Savukārt nedēļas nogalēs programmā paredzēts iekļaut izklaidējošāku saturu, neaizmirstot arī par kultūras cienītājiem. Tāpat tajā tiks iekļauts saturs, kas varētu īpaši interesēt arī Latvijas diasporu ārvalstīs. SIA “4. vara” piedāvājumā īpaši izceļ savu sadarbību ar vairāk nekā 200 dažādām Latvijas organizācijām, kas, apvienojot spēkus, radīs iespēju veidot daudzveidīgu saturu.

Programmā TV4 paredzēta arī auditorijas iesaiste - plānots, ka skatītāji tiks aicināti iesaistīties diskusijās, uzdodot jautājumus sociālajos tīklos, e-pastā, ar tālruņa starpniecību, kā arī izmantojot citus digitālos veidus.  

Satura pieejamību programma TV4 plāno nodrošināt arī interneta vietnē.

Tiesības pārraidīt TV4 būs no 1. aprīļa

Tiesības pārraidīt bezmaksas zemes apraidē jaunajai TV programmai būs no šī gada 1. aprīļa.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome konkursu izsludināja 2020. gada nogalē, un tā mērķis bija nodot komerciālajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim tiesības izplatīt televīzijas programmu brīvajā  vietā bezmaksas zemes apraidē Latvijas teritorijā 2021. gadā, lai nodrošinātu sabiedrības demokrātiskās, sociālās un kultūras vajadzības  un  sekmētu  kvalitatīva  un  daudzveidīga  satura  veidošanu,  saglabāšanu  un pieejamību.

Konkursā varēja pretendēt elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas veido programmu, kas orientēta uz sabiedrības ilgtspēju un sekmē Latvijas  iedzīvotāju  dzīves  kvalitāti, kultūras pieejamību, pilsonisko līdzdalību, sabiedrības veselību. 

Lai veicinātu uz sabiedrības ilgtspēju vērstu sabiedriski nozīmīgu raidījumu, kā arī kvalitatīvu izklaides un sporta raidījumu veidošanu komerciālajās televīzijās un radio, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP)ir izsludinājusi sabiedriskā pasūtījuma konkursus elektroniskajiem komercmedijiem.

Konkursu mērķis ir sabiedriskā pasūtījuma ietvaros veicināt uz sabiedrības ilgtspēju - t.sk. sabiedrības veselību, uzņēmējdarbību, finanšu un tiesību pratības veicināšanu - vērsta satura veidošanu, tostarp izglītojoša un informatīva izklaides un analītiska sporta satura, kā arī bērnu un pusaudžu auditorijai paredzēta satura veidošanu latviešu valodā komerciālajās televīzijās un radio.

Šādu raidījumu veidošanai konkursā komerciālajām televīzijām paredzēts sabiedriskā pasūtījuma finansējums 110 000 eiro. Savukārt radio – 90 000 eiro.

“Iedzīvotāju mediju lietošanas paradumi liecina, ka nepieciešamība pēc kvalitatīva izklaidējoša orģinālsatura, kas veidots šeit pat Latvijā, ieņem ļoti būtisku lomu. Padomes un “Latvijas Faktu” veiktā pētījumā 74% iedzīvotāju ir norādījuši, ka medijos viņus interesē izklaide. Vairāk par izklaidi Latvijas iedzīvotājus interesē vietējās un starptautiskās ziņas – attiecīgi 88% un 82%. Savukārt, runājot par sportu, bez sekošanas līdzi sporta notikumiem tiešraidē iedzīvotājus interesē arī sporta procesu kvalitatīva analīze. Tādēļ līdztekus ziņu, analītiskiem un pētnieciskiem raidījumiem, kuru atbalstam Padome jau ir izsludinājusi vairākus konkursus, ir svarīgi, lai iedzīvotājiem būtu pieejami arī kvalitatīvi Latvijā radīti izklaides un sporta raidījumi,” saka par satura attīstību atbildīgais NEPLP loceklis Jānis Eglītis.

Viņš uzsver, ka konkursā Padome aicina pieteikt arī projektus, kas vērsti uz bērnu un pusaudžu auditorijas uzrunāšanu. 

Lai veicinātu satura pieejamību cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, konkursos ir paredzēta iespēja iegūt papildu punktus par subtitru vai surdotulkojuma nodrošināšanu lineārajā apraidē vai izvietojot raidījumu digitālajā vidē. Tāpat augstāku novērtējumu gūs tie projekti, kas paredz satura izplatīšanu dažādās platformās, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju, tostarp interneta vidē, drukātajos medijos, sociālajos medijos, podkāstos u.c.

Konkursos var piedalīties nacionālās, reģionālās un vietējās komerciālās televīzijas un radio. 

Pieteikumus aicinām iesniegt līdz šī gada 18. martam, plkst. 16.00, elektroniski nosūtot uz NEPLP e-pasta adresi: konkursi@neplpadome.lv. 

Ar plašāku informāciju par konkursu nolikumiem un iesniedzamajiem dokumentiem aicinām iepazīties šeit: konkursi televīzijām, konkursi radio. 

Kopš februāra NEPLP izsludinājusi jau sešus konkursus

Kopš februāra NEPLP kopumā ir izsludinājusi jau sešus konkursus komercmedijiem – ziņu raidījumu veidošanai, medijpratības veicināšanai, informatīvi analītisko un pētniecisko, Latvijas kultūrtelpu stiprinošu raidījumu, kā arī uz ilgtspēju vērstu, kvalitatīvu izklaides un sporta raidījumu veidošanai.

Jau esam vēstījuši, ka vietējā satura atbalstīšanai komerciālajās televīzijās un radio šī gada NEPLP budžetā ir piešķirts vēsturiski lielākais finansējums - 1,38 miljoni eiro. Tas ir par 31% lielāks nekā 2020. gadā, neskaitot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem 1 miljona eiro apmērā, kas pērn tika piešķirti Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai komercmedijos.

Kopumā šogad paredzēts izsludināt konkursus 7 virzienos.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) konstatējusi būtiskus likuma pārkāpumus SIA “Pirmais Baltijas Kanāls” (PBK) darbībā. Programmā “Pirmais Baltijas Kanāls Latvija” izplatīta nepatiesa un maldinoša informācija par koronavīrusu un tā infekciozitāti, tādējādi apdraudot sabiedrības veselību vai radot nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.  

Medijs ir pārkāpis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26. panta pirmās daļas 9. punktā noteiktās programmu veidošanas prasības, kas nosaka, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai varētu radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus. 

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka arī to, ka elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir jānodrošina, lai fakti raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti. Komentāri un viedokļi ir jāatdala no ziņām un jānosauc viedokļa vai komentāra autoru. Informatīvi dokumentālajos un ziņu raidījumos fakti ir jāatspoguļo tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju. 

Nepatiesi apgalvojumi par koronavīrusu, tostarp apgalvojot, ka tā esot zema lipīguma infekcija, ir izplatīti PBK programmas “Pirmais Baltijas Kanāls Latvija” 2020. gada 27. decembra raidījumā “Zdorovje” (“Veselība”), kā arī 2020. gada 30. decembra raidījumā “Žitj Zdorovo” (“Dzīvot lieliski”). To, ka izplatītā informācija ir nepatiesa, apstiprinājusi arī LR Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs, pārbaudot virkni šajos raidījumos pausto apgalvojumu.  

Raidījumā paustie nepatiesie apgalvojumi var palielināt infekcijas izplatīšanās riskus ģimenes locekļu vidū un īpaši veicināt senioru un bērnu inficēšanos. Tāpat maldinošā informācija var mazināt cilvēku līdzdalību drošības pasākumos izglītības iestādēs, kā arī veicināt sabiedrības vēlmi neievērot valstī noteiktos ierobežojumus. Tas, savukārt, var radīt un pastiprināt nekontrolējamu koronavīrusa izplatību. 

Medijus uzraugošā Padome ir konstatējusi, ka PBK neveica nepieciešamos pasākumus likuma ievērošanai, tajā skaitā neizvērtēja raidījumā sniegtās informācijas patiesumu, ietekmi uz sabiedrības veselību un iespējamiem apdraudējuma riskiem, un ir pieļāvis nepatiesas informācijas izplatīšanu.  

“Medijiem jāatceras, ka tie ir atbildīgi par to, lai programmās tiktu izplatīta pārbaudīta informācija un lai kopējais raidījuma konteksts vidusmēra skatītājam, kuram nav specifisku zināšanu attiecīgajā nozarē, nebūtu maldinošs. Bezatbildība var novest pie ļoti tālejošām un nopietnām sekām, un šajā gadījumā – radīt apdraudējumu sabiedrības veselībai,” saka NEPLP loceklis Patriks Grīva. 

Viņš uzsver, ka medijiem ir redakcionālā brīvība tiktāl, ciktāl tā nepārkāpj likumu prasības. Brīvība nav patvaļa. Katram medijam ir redakcionālā atbildība par tajā izplatītajiem raidījumiem un sniegto informāciju. Likums paredz pienākumu nodrošināt, lai raidījumos fakti un notikumi tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, kā arī ir pienākums izplatīt tādu informāciju, kura neapdraud sabiedrības veselību vai nevar radīt būtiskus tās apdraudējuma riskus. Tas nozīmē, ka visi fakti, kas tiek iekļauti raidījumos, ir jāpārbauda, vai tie atbilst patiesībai. Un par to saskaņā ar likumu ir atbildīgs elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neatkarīgi no tā, vai tas ir paša medija veidots raidījums, vai to ir veidojis neatkarīgais producents.                                                       

“Laikā, kad valstī saistībā ar koronavīrusa izplatību ir izsludināta ārkārtējā situācija un kad publiskajā telpā jau tā pastāv augsts dezinformācijas risks, visa veida nepatiesas un nepārbaudītas informācijas izplatīšana elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos saistībā ar koronavīrusu var būtiski apdraudēt sabiedrības veselību vai radīt nopietnus un smagus tās  apdraudējuma riskus,” uzsver Patriks Grīva. 

Abi PBK izdarītie pārkāpumi uzskatāmi par būtiskiem, jo tie skāruši īpaši aizsargājamas intereses – sabiedrības veselības intereses, turklāt ārkārtējās situācijas laikā. Raidījumā izplatītā informācija var atstāt sekas uz cilvēku izvēlēm, kas saistītas ar valstī noteikto ierobežojumu ievērošanu, tādējādi radot sekas arī veselības sistēmas darbībai kopumā. 

Tādēļ Padome par konstatēto pārkāpumu 27. decembra raidījumā “Zdorovje” ir PBK piemērojusi likumā noteikto maksimālo naudas sodu - 10 000 eiro. Savukārt par 30. decembra raidījumā “Žitj Zdorovo” pieļauto pārkāpumu – 6000 eiro lielu naudas sodu. 

Lai stiprinātu Latvijas informatīvo un kultūras telpu, kā arī veicinātu sabiedriski nozīmīga un kvalitatīva vietējā satura veidošanu komerciālajās televīzijās un radio, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP)ir izsludinājusi divus konkursus: informatīvi analītiskā un pētnieciskā satura veidošanai un satura, kas ataino un bagātina Latvijas kultūrtelpu, veidošanai.

Tādējādi kopš februāra ir izsludināti četri konkursi komercmedijiem.                            

Informatīvi analītiskā un pētnieciskā satura veidošanai konkursā paredzēts sabiedriskā pasūtījuma finansējums 150 000 eiro. Konkursa mērķis ir veicināt sabiedriski nozīmīga un kvalitatīva informatīvi analītiska un pētnieciska satura veidošanu komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas un radio programmas latviešu valodā, lai nodrošinātu valsts informatīvās telpas drošību un veicinātu kvalitatīvu žurnālistiku.

Latvijas kultūrtelpas stiprināšanai konkursā paredzēts finansējums 150 000 eiro. Šī konkursa mērķis ir komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas un radio programmas latviešu valodā, veicināt sabiedriski nozīmīga satura veidošanu, kas stiprina Latvijas kultūrtelpu, sekmē nacionālās identitātes apzināšanos un latviešu, t.sk. latgaliešu un lībiešu valodas saglabāšanu. Tāpat finansējums paredzēts satura projektiem, kas veicina Latvijas kultūras mantojuma izziņu un tā pielietojumu šodienā, veicina izpratni par latvisko dzīvesziņu, nodrošina laikmeta liecību dokumentēšanu un sekmē jaunradi.

Lai veicinātu satura pieejamību cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, konkursā ir paredzēta iespēja iegūt papildu punktus par subtitru vai surdotulkojuma nodrošināšanu lineārajā apraidē vai izvietojot raidījumu digitālajā vidē.

Konkursos var piedalīties nacionālās, reģionālās un vietējās komerciālās televīzijas un radio. 

Pieteikumus aicinām iesniegt līdz šī gada 11. martam, plkst. 16.00, elektroniski nosūtot uz NEPLP e-pasta adresi: konkursi@neplpadome.lv. 

Ar plašāku informāciju par konkursu nolikumiem un iesniedzamajiem dokumentiem aicinām iepazīties šeit: konkursi televīzijām, konkursi radio. 

Jau esam vēstījuši, ka vietējā satura atbalstīšanai komerciālajās televīzijās un radio šī gada NEPLP budžetā ir piešķirts vēsturiski lielākais finansējums - 1,38 miljoni eiro. Tas ir par 31% lielāks nekā 2020. gadā, neskaitot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem 1 miljona eiro apmērā, kas pērn tika piešķirti Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai komercmedijos.

Kopumā šogad paredzēts izsludināt konkursus 7 virzienos. Februārī tika izsludināti konkursi ziņu veidošanai un medijpratības veicināšanai komerciālajos radio un televīzijās. 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir aktualizējusi divus nolikumus par sabiedriskā pasūtījuma daļas, ko pilda komercmediji, veidošanu, vērtēšanu un finansējuma izlietojumu.

Nolikumā "Par sabiedriskā pasūtījuma daļas, kuru pilda komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, veidošanas kārtību un vērtēšanas principiem" ir:

• Precizēta informācija, kas iekļaujama pieteikumos, ko komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi iesniedz NEPLP
• Nolikums papildināts ar informāciju par izmaksām, kas tiek un kas netiek atbalstītas sabiedriskā pasūtījuma ietvaros
• Nolikums papildināts ar pielikumu "Sabiedriskā pasūtījuma daļas, ko 2021. gadā īsteno komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, plāns"

Padomes lēmums pieejams šeit: https://www.neplpadome.lv/lv/assets/documents/sabiedriskais%20pasutijums/2021_02_04_L%C4%93mums_Nr.66_groz%C4%ABjumi_jumta_v%C4%93rt%C4%93%C5%A1ana.pdf

Nolikumā: "Par sabiedriskā pasūtījuma daļas, kuru pilda komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, finansējuma izlietojuma principiem" ir:

• Precizēti finansējuma izlietojuma principi un piešķirtā finansējuma izlietojuma atskaitīšanās kārtība
• Grozīts nolikuma pielikums - pieņemšanas-nodošanas akts/plāns un atskaite par līguma izpildi

Ar nolikumu jauno redakciju aicinām iepazīties šeit: https://www.neplpadome.lv/lv/sakums/komercialie-mediji/komercialas-televizijas/sabiedriskais-pasutijums.html

Lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un veicinātu sabiedriski nozīmīga un kvalitatīva satura veidošanu komerciālajās televīzijās un radio, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 18. februārī ir izsludinājusi pirmos divus konkursus ziņu veidošanai un medijpratības veicināšanai sabiedrībā. 

Ziņu satura veidošanai konkursā paredzēts 200 000 eiro sabiedriskā pasūtījuma finansējums. Konkursa mērķis ir veicināt sabiedriski nozīmīga un kvalitatīva ziņu satura veidošanu komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas un radio programmas latviešu valodā, lai nodrošinātu valsts informatīvās telpas drošību un veicinātu kvalitatīvas žurnālistikas pastāvēšanu. 

“Ņemot vērā, ka turpinās Covid-19 krīze, ir ļoti būtiski šobrīd atbalstīt komerciālos medijus, kuri nodarbina ziņu dienestus, kas sabiedrībai ik dienu nodrošina pašu svarīgāko, - uzticamu un kvalitatīvu informāciju un tās analīzi. Šajā konkursā pamatā paredzēts segt ar ziņu satura veidošanu saistītas izmaksas, kas ir dārgākais mediju produkts,” uzsver par vietējā satura attīstību atbildīgais NEPLP loceklis Jānis Eglītis. 

Medijpratības veicināšanai konkursā paredzēts finansējums 50 000 eiro. Šī konkursa mērķis ir veicināt sabiedriski nozīmīga un kvalitatīva satura veidošanu un pārraidīšanu par medijpratības tematiku komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas un radio programmas latviešu valodā, lai veicinātu sabiedrības medijpratību un stiprinātu Latvijas informatīvo telpu.  

“Medijpratības veicināšana ir viena no būtiskām Padomes prioritātēm šajā gadā. Medijpratība ir kompetence, kas šodien ir nepieciešama ikvienam, lai būtu iemaņas atrast un lietot informāciju, spēja to kritiski analizēt un pieņemt lēmumus, kā arī pašiem radīt saturu. Tās ir arī zināšanas un prasmes, kas palīdz atšķirt viltus ziņas no patiesām. Vienlaikus arī pašiem medijiem ir jābūt aktīviem, veicinot medijpratību sabiedrībā un tādējādi stiprinot Latvijas informatīvo telpu,” saka NEPLP padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.  

Konkursos var piedalīties nacionālās, reģionālās un vietējās komerciālās televīzijas un radio.  

Pieteikumus aicinām iesniegt līdz šī gada 4. martam, plkst. 16.00, elektroniski nosūtot tos uz NEPLP e-pasta adresi: konkursi@neplpadome.lv. 

Ar plašāku informāciju par konkursu nolikumiem un iesniedzamajiem dokumentiem aicinām iepazīties šeit: konkursi televīzijām, konkursi radio. 

Komerciālajām televīzijām un radio šogad pieejams vēsturiski lielākais valsts atbalsts 

Vietējā satura atbalstīšanai komerciālajās televīzijās un radio šī gada NEPLP budžetā ir piešķirts vēsturiski lielākais finansējums - 1,38 miljoni eiro.  

Tas ir par 31% lielāks nekā 2020. gadā, neskaitot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem 1 miljona eiro apmērā, kas pērn tika piešķirti Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai komercmedijos. Šī gada finansējums ir divas reizes lielāks nekā 2018. un 2019. gadā, kad šim mērķim valsts budžetā tika atvēlēti attiecīgi 613,4 tūkstoši un 624,2 tūkstoši eiro.

NEPLP šī atbalsta piešķiršanai komercmedijiem šogad ir paredzējusi izsludināt konkursus 7 virzienos.

Lai veicinātu vienotu izpratni par likumu prasībām un sekmētu to ievērošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībā pirms šogad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 26. februārī plkst. 10.00 rīkos vebināru mediju pārstāvjiem par ierobežojumiem priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.

Vebināru apmeklēt ir aicināti elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārstāvji – tostarp gan raidījumu veidotāji, gan žurnālisti, kas atbild par saturu, lai pārrunātu, ko ir svarīgi ievērot, veidojot raidījumus un tos vadot priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā, kā arī gūtu atbildes uz interesējošajiem jautājumiem.

Seminārā tiks aplūkotas šādas tēmas:                                                                             

• Kādas prasības medijiem paredz Priekšvēlēšanu aģitācijas likums un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums – likuma prasību piemērošana praksē
• Kādas ir slēptas priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes
• Kā neuzkāpt uz grābekļa: biežākās kļūdas un labas prakses piemēri
• Jautājumi un atbildes

Vebinārs notiks 26. februārī plkst. 10.00 – 12.00 “Microsoft Teams” virtuālajā telpā. Dalība vebinārā ir bez maksas.

Pieteikšanās: līdz š.g. 24. februārim, reģistrējoties elektroniskajā anketā. Aicinām tajā ierakstīsiet arī jūs interesējošos jautājumus.

Līdz vebināram aicinām iepazīties ar NEPLP izstrādātajām priekšvēlēšanu aģitācijas perioda vadlīnijām, lai tā laikā vairāk varam pievērsties jūs interesējošiem jautājumiem un praktiskām situācijām.

Kā ziņots, Centrālā vēlēšanu komisija pašvaldību vēlēšanas ir noteikusi šī gada 5. jūnijā. Līdz ar to saskaņā ar likumu, sākot no 6. februāra līdz vēlēšanu dienai, Latvijā ir priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Tajā elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un kabeļoperatoriem ir pienākums ievērot Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktos pienākumus un ierobežojumus.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 2020. gadā 48 mājaslapās konstatējusi prettiesisku televīzijas programmu retranslāciju Latvijas teritorijā. Šī gada pirmā mēneša laikā sāktas jau 7 jaunas lietvedības par šo pārkāpumu.

Visām pērn konstatētajām 48 mājaslapām veikts ierobežošanas process atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajam. Pēc NEPLP brīdinājuma saņemšanas 8 no konstatētajām mājaslapām pašas ir pārtraukušas televīzijas programmu prettiesisku izplatīšanu. Savukārt 35 mājaslapām atbilstoši likumam tikusi ierobežota piekļuve uz laiku līdz 6 mēnešiem. Bet attiecībā uz vēl 5 mājaslapām ir izteikti brīdinājumi, un atbilstoši likumam tām dots laiks saņemt nepieciešamo retranslācijas atļauju vai arī retranslāciju pārtraukt.

“TV programmu nelegāla retranslācija ir aktuāla problēma. Tā rada negodīgu konkurenci vietējiem televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem un nodara zaudējumus gan valstij, gan godīgajiem uzņēmējiem. Turklāt tā ietver risku, ka var tikt izplatītas Latvijā neatļautas un valstij naidīga satura programmas. Un tas nav pieļaujams,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Viņš atgādina, ka, lai legāli veiktu televīzijas programmu retranslāciju Latvijā, ir nepieciešams saņemt retranslācijas atļauju Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, kā arī jāsaņem piekrišana no attiecīgās programmas īpašnieka vai tiesību turētāja, lai būtu sakārtoti arī autortiesību jautājumi. 

NEPLP ieviesusi efektīvāku IT sistēmu televīziju retranslācijas monitorēšanai mājaslapās

Lai cīņa ar nelegālu saturu būtu pēc iespējas efektīvāka, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome šogad ir ieviesusi jaunu, jaudīgāku televīziju retranslācijas monitoringa programmatūru. 

“Mūsu mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus darbības noteikumus visiem mediju tirgus dalībniekiem un pasargāt no nelegālām darbībām, kas kaitē godīgai mediju uzņēmumu konkurencei un tirgus attīstībai. Lai to veiktu, šogad esam ieviesuši jaunu, mūsdienīgu IT sistēmu mājaslapu monitorēšanai. Attīstoties tehnoloģijām mediju nozarē, arī regulatoram ir jāattīstās tehnoloģiju jomā. Šāda mūsdienīga, kvalitatīva programmatūra ļaus mums turpmāk daudz efektīvāk sekot līdzi situācijai tirgū un apzināt nepieciešamos uzlabojumus,” saka Ivars Āboliņš.

“Latvijā darbojas tūkstošiem mājaslapu, kas pārraida TV programmas. Daļa no tām darbojas legāli. Taču arī aizdomīgo mājaslapu īpatsvars ir liels, un tās rodas arvien no jauna. Tādēļ līdztekus veiktajiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem apzinām aktuālos problēmjautājumus, lai nākotnē varētu pilnveidot arī normatīvo regulējumu šajā jomā,” saka NEPLP loceklis Patriks Grīva.

NEPLP sadarbojas arī ar Valsts policiju un biedrību “Par legālu saturu”, lai konstatētu gan tādas interneta vietnes, kas nelegāli retranslē citu valstu TV programmas, gan kas nelegāli retranslē vietējās Latvijas TV programmas.

Lielākoties Latvijā prettiesiski TV programmas retranslē Krievijā un Ukrainā bāzētas mājaslapas

Līdz šim konstatētās mājaslapas, kas nelegāli retranslē TV programmas, galvenokārt ir bāzētas Krievijā un Ukrainā un lielākoties prettiesiski pārraidījušas gan Krievijas, gan dažādu Rietumeiropas valstu TV programmas. 

NEPLP ir pateicīga par sadarbību visiem tiem Latvijas interneta pakalpojumu sniedzējiem, kas operatīvi sadarbojas prettiesiski pārraidošo mājaslapu darbības apturēšanā, lai mazinātu nelegāla satura izplatīšanu Latvijā. 

NEPLP pateicas arī iedzīvotājiem, kas informē par aizdomīgām mājaslapām, un aicina arī turpmāk ziņot par mājaslapām, kas retranslē vietējās vai ārvalstu TV programmas, rakstot uz e-pastu: neplpadome@neplpadome.lv vai ziņojot sociālo tīklu vietnē “Twitter”.      

Televīzijas programmu retranslāciju interneta vidē NEPLP pārbauda kopš 2020. gada. 

Saskaņā ar “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu”, konstatējot nelegālu televīzijas programmu retranslāciju, NEPLP uzliek tiesisko pienākumu 15 dienu laikā pārtraukt audiovizuālo programmu retranslāciju vai saņemt attiecīgu retranslācijas atļauju. Ja padomes noteiktajā termiņā retranslācija netiek pārtraukta, netiek saņemta retranslācijas atļauja vai ar padomi netiek panākta vienošanās par tiesiskā pienākuma izpildes termiņa pagarināšanu, padome ir tiesīga ierobežot piekļuvi šādām mājaslapām, liedzot to domēna vārdu izmantošanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

1.      Cik daudz un kādas licencētas TV programmas Latvijā ir pieejamas?

Šobrīd Latvijā ir pieejamas 370 licencētas televīzijas programmas, ko kabeļoperatori var iekļaut savos programmu piedāvājumos.To vidū ir gan vietējās Latvijas programmas, gan daudz dažādu ārzemju informatīvi izglītojošo, ziņu, populārzinātnisko, izklaides, filmu, sporta, kultūras, bērnu, auto un cita veida programmu gan latviešu, gan krievu, angļu un vairākās citās valodās.

Daži piemēri:

Informatīvās un ziņu programmas – “Euronews”, “BBC World News”, “CNN International”, “Deutsche Welle”, “Current Time”, “Dozhd” u.c.
Populārzinātniskie kanāli – “Animal Planet”, “CBS Reality”, “Dicsovery Channel”, “Domashnie Zhivotnye”, “History”, “Moja Planeta”, “National Geographic Channel”, “Travel Channel” u.c.
Informatīvi izklaidējošās programmas – “Fine Living Network”, “Food Network”, “LMT Straume”, “Mir 24”, “New World”, “OGA”, “TV6”, “1+1 International” u.c.
Filmu programmas – “Dorama”, “Epic Drama”, “Filmbox Arthouse”, “Filmbox Baltics”, “Filmzone”, “FOX”, “Kino 24”, “TV3 Film”, “AMC” u.c.

Ar pilnu Latvijā licencēto programmu klāstu aicinām iepazīties šeit.

2.      Ko darīt, ja esmu samaksājis kabeļoperatoram par TV programmu paku, bet vairākas TV programmas vairs nav pieejamas?

Aicinām vērsties pie kabeļoperatoriem, lai rastu risinājumu, tostarp citu piemērotu programmu piedāvājumu. Šobrīd Latvijā ir pieejamas 370 dažādas licencētas televīzijas programmas, ko kabeļoperatori var piedāvāt iedzīvotājiem. To vidū ir gan vietējās Latvijas programmmas, gan daudz dažādu ārzemju informatīvi izglītojošo, ziņu, populārzinātnisko, izklaides, filmu, sporta, kultūras, bērnu, auto un cita veida programmu gan latviešu, gan krievu, angļu, ukraiņu un vairākās citās valodās.

Ar Latvijā licencēto programmu klāstu aicinām iepazīties šeit.

3.      Ko darīt, ja kabeļoperators turpina pārraidīt slēgtās TV programmas?

Ja konstatējat, ka kāds kabeļoperators turpina izplatīt TV programmas, kuras Latvijā ir aizliegts demonstrēt, lūdzam par to informēt Padomi, rakstot uz e-pastu: neplpadome@neplpadome.lv

4.      Ko darīt, ja kabeļoperators ir pārtraucis raidīt arī tādas TV programmas, ko ir atļauts pārraidīt?

Ja konstatējat, ka kabeļoperators veicis izmaiņas piedāvātajās programmās, pārtraucot demonstrēt arī tādas programmas, kuras Latvijā izplatīt nav aizliegts, aicinām vērsties pie kabeļoperatora, lai noskaidrotu, kāpēc tikusi pārtraukta konkrēto programmu demonstrēšana un kādas programmas no jauna tiks iekļautas piedāvājumā.

5.         Kādēļ Latvijā vairs nevar demonstrēt šīs 16 TV programmas - "REN TV Baltic", "NTV Mir Baltic", "Karusel International", "NTV Serial" ("НТВ Сериал"), "NTV Stilj" ("НТВ Стиль"), "NTV Pravo" ("НТВ Право"), "Kinomiks" ("Киномикс"), "Nashe novoye kino" ("Наше новое кино"), "RODNOYE KINO" ("РОДНОЕ КИНО"), "INDIYSKOYE KINO" ("ИНДИЙСКОЕ КИНО"), "KINOKOMEDIYA" ("КИНОКОМЕДИЯ"), "KINOSERIYA" ("КИНОСЕРИЯ"), "KVN TV" ("КВН ТВ"), "Kukhnya TV" ("Кухня ТВ"), "BOKS TV" ("БОКС ТВ") un "HD Life"?

Šīs 16 TV programmas nevar demonstrēt, jo šobrīd Latvijā nav neviena komersanta, kam juridiski būtu nokārtotas šo programmu pārstāvības tiesības. Proti, nav pārstāvja, kuram šo programmu īpašnieki būtu devuši tiesības tās izplatīt Latvijā. Līdz ar to kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēji nevar noslēgt līgumus ar pārstāvi, un šīs programmas Latvijā legāli nav iespējams demonstrēt.
Iepriekšējam šo programmu pārstāvim Latvijā SIA “TEM LV” kopš šī gada 1. februāra vairs nav tiesību tās izplatīt. NEPLP vērsās arī pie iespējamā jaunā programmu izplatīšanas pārstāvja ar lūgumu iesniegt Padomē apliecinošus dokumentus par šo programmu izplatīšanas tiesībām Latvijas teritorijā, taču dokumenti nav saņemti.
Latvijā šobrīd ir pieejamas 370 dažādas licencētas TV programmas. Aicinām vērsties pie jūsu kabeļoperatora, lai rastu citu jums piemērotāko programmu piedāvājumu.
Ar Latvijā licencēto programmu klāstu aicinām iepazīties šeit.     

6.      Kādēļ vairs nevar demonstrēt programmu “Rossija RTR”?

Programmu “Rossija RTR” kopš 15. februāra Latvijā nav atļauts demonstrēt, jo tajā  konstatēti vairāki būtiski likuma pārkāpumi, izplatot naidu kurinošus izteikumus un aicinājumus uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu.
Saskaņā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos ir aizliegts kurināt naidu, aicināt uz vardarbību vai militāra konflikta izraisīšanu. Programmām, kas to pārkāpj, Latvijā nav atļauts darboties, un attiecīgi programmas “Rossija RTR” izplatīšana ir ierobežota.                                
Ar plašāku informāciju aicinām iepazīties šeit.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šonedēļ sākusi atļauju piešķiršanu komercmedijiem, kas izsaka vēlmi ārkārtējās situācijas laikā pārraidīt Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio veidotos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus. Šīs nedēļas pirmajās dienās atļauja piešķirta divām Latgalē raidošām radiostacijām – SIA “Divu krastu radio” un SIA “EF-EI”.

SIA "Divu krastu radio" pieteicās pārraidīt “Latvijas Radio 1” ziņu raidījumus latviešu valodā. Savukārt SIA “EF-EI” pieteicās pārraidīt “Latvijas Radio 4” ziņu raidījumus mazākumtautību valodās.

Atgādinām, ka šī gada 28. janvārī valdība lēma, ka ārkārtējās situācijas laikā sabiedrisko mediju veidoto saturu varēs pārraidīt arī komercmediji, lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un nodrošinātu patiesas, objektīvas un aktuālas informācijas pieejamību iedzīvotājiem saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Pēc valdības lēmuma NEPLP izstrādāja kritērijus Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio ziņu un informatīvi analītisko raidījumu nodošanai komercmedijiem.

Padome aicina elektroniskos komercmedijus pieteikties sabiedrisko mediju satura pārraidīšanai, lai aktuālā informācija būtu pieejama pēc iespējas plašākai sabiedrībai.

Būtiskākie kritēriji:  

• Komercmediju raidījumiem jāsasniedz auditorijas, ko sabiedriskie mediji pietiekami nesasniedz, tādējādi nodrošinot maksimāli plašas auditorijas sasniedzamību
• Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuru programmas ir pieejamas bezmaksas zemes apraides tīklā, var tikt nodoti Latvijas Televīzijas veidotie un pārraidītie ziņu un informatīvi analītiskie raidījumi mazākumtautību valodās un Latvijas Radio veidotie un pārraidītie ziņu un informatīvi analītiskie raidījumi – gan latviešu, gan mazākumtautību valodās
• Komercmediji sabiedrisko mediju veidotajos un pārraidītajos ziņu un informatīvi analītiskajos raidījumos nedrīkst ievietot komerciālus paziņojumus, izņemot pašreklāmas 

Kā pieteikties  

Lai pieteiktos, lūdzam iesniegt padomei oficiālu, parakstītu lūgumu saņemt bezatlīdzības lietošanā VSIA "Latvijas Televīzija" un VSIA "Latvijas Radio" veidotos un pārraidītos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus, ietverot tajā: 

• Informāciju par atbilstību padomes noteiktajiem kritērijiem
• Pamatojot, kā tiks sasniegta auditorija, ko sabiedriskie mediji pietiekami nesasniedz
• Informāciju par sabiedrisko mediju raidījumu plānoto pārraidīšanas laiku savā programmā  

Pieteikumu lūdzam nosūtīt padomei uz e-pastu neplpadome@neplpadome.lv. 

Ar pilnu informāciju par kritērijiem aicinām iepazīties šeit.  

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu izslēgt no Latvijā retranslējamo programmu saraksta 16 programmas, jo kopš 1. februāra nav zināms to pārstāvis Latvijā.

NEPLP izslēdz no Latvijā retranslējamo programmu saraksta: "REN TV Baltic", "NTV Mir Baltic", "Karusel International", "NTV Serial" ("НТВ Сериал"), "NTV Stilj" ("НТВ Стиль"), "NTV Pravo" ("НТВ Право"), "Kinomiks" ("Киномикс"), "Nashe novoye kino" ("Наше новое кино"), "RODNOYE KINO" ("РОДНОЕ КИНО"), "INDIYSKOYE KINO" ("ИНДИЙСКОЕ КИНО"), "KINOKOMEDIYA" ("КИНОКОМЕДИЯ"), "KINOSERIYA" ("КИНОСЕРИЯ"), "KVN TV" ("КВН ТВ"), "Kukhnya TV" ("Кухня ТВ"), "BOKS TV" ("БОКС ТВ") un "HD Life". 

Šāds lēmums pieņemts, jo Padomes rīcībā nav informācijas par iepriekš minēto programmu izplatīšanas pārstāvi vai pārstāvjiem Latvijas teritorijā, kas programmas īpašnieku vārdā varētu dot piekrišanu programmas izplatīšanai Latvijas teritorijā, kā arī Padome nav saņēmusi informāciju no programmu īpašniekiem par vēlmi turpināt šo programmu izplatīšanu Latvijas teritorijā.  

Lēmums stāsties spēkā pusnaktī uz 10. februāri. 

“Ņemot vērā, ka mums neizdevās iegūt pierādījumus tam, ka šīs programmas Latvijā vispār kāds pārstāv, tās ir izņemtas no Latvijā retranslējamo programmu saraksta. Lai aizsargātu Latvijas informatīvo telpu, NEPLP pastiprināti pārbaudīs visas Latvijā retranslējamo programmu reģistrā atrodamās programmas un, ja konstatēs līdzīgus gadījumus, attiecīgi rīkosies,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. 

Iepriekšējais tiesību turētājs SIA “TEM  LV” ir informējis, ka kopš 1. februāra tam vairs nav tiesību uz šīm programmām, šādu informāciju ir snieguši arī kabeļoperatori. NEPLP ir vērsusies pie iespējamā jaunā programmu izplatīšanas pārstāvja ar lūgumu iesniegt Padomē apliecinošus dokumentus par iepriekš norādīto programmu izplatīšanas tiesībām Latvijas teritorijā, taču dokumenti, kas apliecinātu šādas tiesības, nav saņemti. 

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19. panta pirmā daļa nosaka, ka "Programmu retranslācijai un izplatīšanai publiskajos elektronisko sakaru tīklos nepieciešams saņemt retranslējamās programmas īpašnieka (turētāja) piekrišanu un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes retranslācijas atļauju." 

Atbilstoši normatīvajiem aktiem, programmas īpašnieka pārstāvim vai elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim iesniedzot Padomē pieteikumu par programmas iekļaušanu Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, jāiesniedz arī dokumenti vai to izraksti, kas apliecina programmas īpašnieka pārstāvja vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tiesības izplatīt programmu Latvijas Republikā, proti – licences līguma noraksts vai pilnvara programmas izplatīšanai no programmas īpašnieka, tādējādi programmas īpašnieka pārstāvja nomaiņas gadījumā, lai nodrošinātu programmu izplatīšanu, nepārkāpjot programmas īpašnieka gribu un dotās atļaujas, piemērojami šie paši nosacījumi.

Ar padomes lēmumu iespējams iepazīties šeit. 

Lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un nodrošinātu patiesas, objektīvas un aktuālas informācijas pieejamību iedzīvotājiem saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izstrādājusi kritērijus Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio veidoto ziņu un informatīvi analītisko raidījumu nodošanai citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem bezatlīdzības lietošanā uz ārkārtējās situācijas laiku. 

Šī gada 28. janvārī valdība lēma, ka ārkārtējās situācijas laikā sabiedrisko mediju veidoto saturu varēs pārraidīt arī komercmediji.   

“Šāda prakse ir svarīga, lai nodrošinātu aktuālo informāciju pēc iespējas plašākai sabiedrības daļai, jo ne visi Latvijas iedzīvotāji skatās un klausās sabiedriskos medijus, jo īpaši mazākumtautību vidū. Šāds risinājums tika ieviests arī pagājušajā gadā Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā un redzējām, ka praksē tas bija veiksmīgs, jo, piemēram, LTV7 ziņas sasniedza daudz plašāku auditoriju,” saka NEPLP loceklis Jānis Eglītis. 

Viņš aicina: “Vietējā satura pieejamība Latvijas iedzīvotājiem krīzes laikā ir īpaši svarīga, kad ir būtiski saņemt uzticamu informāciju par vakcinēšanos un citiem ar Covid-19 saistītiem jautājumiem. Šobrīd, kad likuma pārkāpumu dēļ gadu nebūs atļauts Latvijā retranslēt vienu no lielākajiem Krievijas propagandas kanāliem “Rossija RTR”, mūsu mazākumtautību iedzīvotāji meklēs jaunus informācijas kanālus. Līdz ar to citiem, tostarp vietējiem, mazākumtautību valodās raidošajiem medijiem būs iespēja vairāk piesaistīt auditoriju ar uzticamu saturu.”  

Latvijas Televīzija un Latvijas Radio šobrīd ir lielākie nacionāla mēroga ziņu dienesti, kas rada oriģinālsaturu mazākumtautību valodās par ārkārtējo situāciju valstī. Saturs krievu valodā tiek veidots un izplatīts televīzijas programmā „LTV7,” radio programmā „Latvijas Radio 4” un vienotajā ziņu portālā www.rus.lsm.lv. 

Padome aicina elektroniskos komercmedijus sadarboties sabiedrības informēšanā Covid-19 izplatības mazināšanai un pieteikties sabiedrisko mediju satura pārraidīšanai. 

Būtiskākie kritēriji:  

• Komercmediju raidījumiem jāsasniedz auditorijas, ko sabiedriskie mediji pietiekami nesasniedz, tādējādi nodrošinot maksimāli plašas auditorijas sasniedzamību
• Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuru programmas ir pieejamas bezmaksas zemes apraides tīklā, var tikt nodoti Latvijas Televīzijas veidotie un pārraidītie ziņu un informatīvi analītiskie raidījumi mazākumtautību valodās un Latvijas Radio veidotie un pārraidītie ziņu un informatīvi analītiskie raidījumi – gan latviešu, gan mazākumtautību valodās
• Komercmediji sabiedrisko mediju veidotajos un pārraidītajos ziņu un informatīvi analītiskajos raidījumos nedrīkst ievietot komerciālus paziņojumus, izņemot pašreklāmas 

Kā pieteikties  

Lai pieteiktos, lūdzam iesniegt padomei oficiālu, parakstītu lūgumu saņemt bezatlīdzības lietošanā VSIA "Latvijas Televīzija" un VSIA "Latvijas Radio" veidotos un pārraidītos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus, ietverot tajā: 

• Informāciju par atbilstību padomes noteiktajiem kritērijiem
• Pamatojot, kā tiks sasniegta auditorija, ko sabiedriskie mediji pietiekami nesasniedz
• Informāciju par sabiedrisko mediju raidījumu plānoto pārraidīšanas laiku savā programmā  

Pieteikumu lūdzam nosūtīt padomei uz e-pastu neplpadome@neplpadome.lv. 

Ar pilnu informāciju par kritērijiem aicinām iepazīties šeit.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) uz gadu aizliegusi retranslēt un izplatīt Latvijas teritorijā programmu “Rossija RTR”. Lēmums pieņemts, jo konstatēti četri būtiski likuma pārkāpumi, kas saistīti ar naida kurināšanu, aicinājumiem uz vardarbību un militāra konflikta izraisīšanu.  

NEPLP konstatējusi, ka programmas „Rossija RTR” vairākos raidījumos atspoguļotā informācija nepārprotami pārkāpj Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26. panta 3. un 4. punktu, saskaņā ar kuriem aizliegts mudināt uz naida kurināšanu vai aicināt  diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai citu apstākļu dēļ unaicināt uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu.  

Aizliegums retranslēt “Rossija RTR” Latvijas teritorijā stāsies spēkā šī gada 15. februārī, dodot kabeļoperatoriem nedēļu laika izņemt programmu no sava piedāvājuma. Iepriekšējo reizi NEPLP aizliedza “Rossija RTR” retranslāciju 2019. gada 31. janvārī uz trim mēnešiem. 

“Programmām, kas kurina naidu un aicina uz karu, nav vietas Latvijas teritorijā. “Rossija RTR”, kas uzskatāma par galveno Kremļa propagandas TV programmu, ir pārkāpusi visas robežas un mēs savu informatīvo telpu esam aizstāvējuši, aizstāvam un aizstāvēsim arī nākotnē,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. 

“Rossija RTR” ir Zviedrijā reģistrēta programma, un NEPLP lēmumu pieņēma, veicot Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā noteikto procedūru, informējot “Rossija RTR” pārstāvjus, Eiropas Komisiju un Zviedrijas mediju regulatoru.           

Pirmais pārkāpums konstatēts 2020. gada 10. jūlija raidījumā “60 minut”. Raidījuma laikā diskusijas dalībnieki un raidījuma vadītāja Olga Skabejeva nosauc Ukrainu par teroristisku valsti un tās bijušo prezidentu Petro Porošenko par teroristu. Vērtējot raidījuma naratīvu kopumā, secināms, ka tas ir ukraiņu tautu nievājošs. Ņemot vērā, ka neviens no nosauktajiem subjektiem nav oficiāli atzīts par teroristu, kā arī raidījuma vadītājas un dalībnieku nicinošo attieksmi pret ukraiņiem, raidījumā vērojamas naida kurināšanas pazīmes. Šādus izteicienus izplata diskusijas dalībnieki un, kas ir būtiski, nepieļaujami un nav redakcionāli attaisnojami – šādus izteicienus ar naida kurināšanas pazīmēm izplata arī elektroniskā plašsaziņas līdzekļa žurnāliste – raidījuma vadītāja Skabejeva.  

Otrais pārkāpums konstatēts 2020. gada 17. septembta raidījumā “60 minut”. Raidījumu vada Jevgēnijs Popovs. Visa raidījuma laikā ne tikai tiek pausta nostāja, ka bijušās Padomju Savienības valstis uz neko nav spējīgas un ir neizdevušās un nicināmas, bet arī izteicieni, kas satur militāra rakstura draudus, piemēram, “uz šīm teritorijām (Lietuvas pilsētām Viļņu, Klaipēdu un Polijas ziemeļu daļu) tagad mēs (domāta Krievija) varētu uzrādīt savas pretenzijas; Narvu vajagot pievienot Krievijai, jo tur esot tikai krievu iedzīvotāji; Latvijas pilsēta Jēkabpils esot krievu pilsēta”. Tāpat raidījuma gaitā tiek norādīts, ka “uz robežām, jāizvieto raķetes, jo viņi visi esot bailīgi un mūsu (acīmredzot domāta Krievija) tanku ķēdēm ir jāliek mūs cienīt”, kā arī, ka ir nepieciešams “pacelt mūsu (acīmredzot domāta Krievija) lidmašīnas un doties Berlīnes virzienā, Stokholmas virzienā.” 

Trešais pārkāpums konstatēts 2020. gada 21. oktobra raidījumā “60 minut”. Raidījumu vada Jevgēnijs Popovs un Olga Skabejeva, un tajā paustie izteikumi satur nicinošus komentārus par baltkrievu tautu, naida kurināšanu, kā arī klaji mudinājumu uz vardarbību. Piemēram, raidījumā tiek pausta informācija, ka “vajagot viņu (domāta Baltkrievijas opozīcijas pārstāve Svetlana Tihanovska) no Lietuvas atvest atpakaļ uz Minsku, tad tribunāls un pakārt Minskas centrā, lai visi redzētu.” Tāpat par Baltkrievijas opozīcijas pārstāvi pausti rupji un nievājoši komentāri “(..) kaut kāda „sterva bāba”? Paskaties uz šo pretīgo seju. Tā ir ragana, tā ir briesmone! Paskatieties uz viņas seju,” tādējādi ne tikai aizskarot opozīcijas pārstāvi, bet arī visu to baltkrievu nācijas daļu, kas sevi identificē ar opozīcijas pārstāvjiem un vēlas izmaiņas valstī. Tāpat raidījuma laikā tiek pausti arī militāra rakstura draudi: “Miljons, desmit miljoni, simts miljoni tikšot iznīcināti. Nebūs galvaspilsētu, ne Kijevas, ne Briseles (..) tādu, kāda esot šodienas Kijeva, esot labāk iznīcināt un uzcelt no jauna.” 

Ceturtais pārkāpums konstatēts 2020. gada 6. decembra raidījumā“Voskrejnij večer c Vladimirom Solovjovom”. Raidījumu vada Vladimirs Solovjovs, un tajā tiek pausta nostāja, ka būtu labāk, ja būtu saglabāta Padomju Savienība. Tajā skaitā raidījumā izskanējuši arī aicinājums uz karu: “vajag jaunu sabiedrību, jaunu domāšanas veidu vajag un vajag mazu uzvaru nesošukaru [..]”. Pēc raidījuma vadītāja jautājuma, kas ar to domāts, tiek skaidrots, kapiedāvā atjaunot Krievijas rietumu robežas ar ieganstu, ka ir pārkāpumi pret krievu iedzīvotājiem, krievu valodu, izskan aicinājums atjaunot robežas, kas bija 1990.gada 1.janvārī, savukārt NATO klusēšot, jo viņiem nospļauties par Baltiju un visiem pārējiem.Tāpat norādīts, ka “uz zemes ir vajadzīgs izrāviens, lai zem mūsu (domāta Krievija) tanku, BTR, lidmašīnu rīboņas mēs (domāta Krievija) kaut kur izietu, kādu aizstāvētu un nosvinētu to kā uzvaru.” 

Raidījuma vadītājs Solovjovs vairākkārtīgi attiecībā uz raidījuma viesiem, kuri pārstāv Ukrainas pusi un ukraiņiem, izsakās ļoti agresīvi, naidīgi ar aizskarošiem un rupjiem vārdiem. Tiek pausta frāze: “Jūs (domāti ukraiņi), esat nacistiskās niecības (мрази).  Rietumi nekad pret jums (domāta Ukraina) nevērsīs sankcijas, bet es ceru, ka mēs (domāta Krievija) ieviesīsim jums sankcijas un tad jūs reāli nodrebēsiet.” 

Ar padomes lēmumu iespējams iepazīties šeit.

NEPLP pauž īpašu pateicību Monitoringa departamenta vecākajam ekspertam Kārlim Litauniekam par ieguldīto darbu šī raidījuma monitoringā un lēmuma virzībā. 

Lai veicinātu likumu prasību ievērošanu mediju darbā un novērstu slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju pirms šogad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izstrādājusi un mājaslapā publicējusi vadlīnijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībai priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.

Centrālā vēlēšanu komisija pašvaldību domes vēlēšanas ir noteikusi šī gada 5. jūnijā. Līdz ar to saskaņā ar likumu, sākot no 6. februāra līdz vēlēšanu dienai, Latvijā ir priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Tajā elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un kabeļoperatoriem ir pienākums ievērot Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktos pienākumus un ierobežojumus.

“Demokrātisku un godīgu vēlēšanu norisei ir ļoti svarīgi, lai plašsaziņas līdzekļi ievērotu likumos noteiktās priekšvēlēšanu aģitācijas prasības. Šajā periodā medijiem jāpievērš īpaša uzmanība raidījumos iekļautajām tēmām, uzaicinātajām personām, raidījuma formātam un žurnālistu profesionalitātei, vadot raidījumus, lai skatītāji saņemtu faktu un notikumu objektīvu, godīgu un neitrālu atspoguļojumu, kā arī veicinātu viedokļu apmaiņu. Tāpat īpaši svarīgi ievērot arī vispārpieņemtus žurnālistikas un ētikas principus,” saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.  

Viņa norāda: pieredze liecina, ka joprojām diemžēl ir gadījumi, kad mediji šīs prasības neievēro, varbūt pat pašiem negribot tās pārkāpt. Tādēļ, lai veicinātu vienotu izpratni par likumu prasībām un veicinātu to ievērošanu, NEPLP ir izstrādājusi vadlīnijas radio un televīziju darbībai priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, kā arī paredzēts organizēt izglītojošu tiešsaistes semināru plašsaziņas līdzekļiem.

Padome ir atvērta atbildēt uz visiem jautājumiem, kā arī sniegt individuālas konsultācijas medijiem saistībā ar likuma normu piemērošanu praksē. Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties ar NEPLP pa tālruni 67221848 vai rakstot uz: neplpadome@neplpadome.lv.

Līdztekus NEPLP arī šogad rūpīgi sekos līdzi slēptas priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmēm medijos, lai novērstu negodīgu vēlētāju ietekmēšanu. Padome uzsver, ka slēpta priekšvēlēšanu aģitācija ir aizliegta. Proti, tāda, par kuru medijs ir saņēmis samaksu, bet apmaksātājs nav norādīts. Pārkāpēji tiks saukti pie administratīvās atbildības.

Vadlīnijas ir izstrādātas, ņemot vērā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma un Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normas, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādātos informatīvos materiālus par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem, tiesu praksi, kas saistīta ar priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumiem, un ekspertu viedokļus.

Dažas no būtiskākajām prasībām:    

• Programmās jānodrošina samērīgs politisko spēku atspoguļojums
• Gadījumā, ja priekšvēlēšanu aģitācijas periodā kāda notikuma komentēšanai izvēlēts deputāta kandidāts vai publiski atpazīstams politiskā spēka līderis, medijam jāvērtē sabiedrības interese zināt tieši šīs personas viedokli
• Komentārus un viedokļus elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir jāatdala no ziņām un jānosauc viedokļa vai komentāra autors
• Informatīvi dokumentālajos un ziņu raidījumos fakti ir jāatspoguļo tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju
• Aizliegts izplatīt to personu vadītus raidījumus, sagatavotus komentārus, intervijas un reportāžas, kuras ir pieteiktas par deputātu kandidātiem vai pirms vēlēšanām publiski paziņojušas par savu līdzdalību kādas politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai vēlētāju apvienības darbībā
• Kabeļu operatoru pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums ievērot Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasību, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā Latvijā retranslējamās programmās nedrīkst iekļaut aģitācijas materiālus par politiskajām partijām, to apvienībām un vēlētāju apvienībām

Ar NEPLP izstrādātajām priekšvēlēšanu aģitācijas perioda vadlīnijām aicinām iepazīties šeit.

KNAB ir izdevis “Informatīvo materiālu par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem”, kurā formulētas slēptas priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes. Informatīvais materiāls pieejams šeit.

NEPLP aicina elektroniskos plašsaziņas līdzekļus ievērot likumos noteikto. Tāpat NEPLP aicina iedzīvotājus gadījumos, kad tiek konstatēti iespējami priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpumi, informēt par to NEPLP.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) mājaslapā ir publicējusi neatkarīgu ekspertu recenzijas par līdz šim izvērtētajiem komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumiem, kas 2020. gadā tika veidoti ar valsts atbalstu sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.

Kopumā līdz šim izvērtēts 91 raidījums. Darbu veikuši 26 recenzenti. Izvērtējumus recenzenti vēl veiks raidījumiem par diasporas un reemigrācijas tematiku, kuri tika raidīti līdz pat 2020. gada nogalei, kā arī atsevišķiem novadu ziņu projektiem.

Līdz šim pārbaudīti 67 raidījumi, kas saņēmuši valsts atbalstu Covid-19 krīzes seku mazināšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par Covid-19. Tāpat recenzenti izskatījuši 24 citus raidījumus un novadu ziņas, kas tapušas sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.

Ekspertu recenzijas ik gadu tiek veiktas, lai izvērtētu ar valsts atbalstu tapušo raidījumu satura kvalitāti un atbilstību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajiem sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem.

Raidījumu novērtējumu recenzenti veic, vadoties pēc Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL) noteiktajiem sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem, Nolikuma par sabiedriskā pasūtījuma veidošanas principiem, Vadlīnijām EPLL piemērošanai, kā arī atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas 2018. - 2022. gadam ietvertajiem kritērijiem sabiedriskā pasūtījuma raidījumu/projektu novērtēšanai.

Ar komerciālo televīziju raidījumu recenzijām varat iepazīties šeit.

Ar komerciālo radio raidījumu recenzijām – šeit.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) apstiprinātais sabiedriskais pasūtījums šogad Latvijas sabiedriskajos medijos paredz palielināt īpaši analītiskā un pētnieciskā, kā arī sabiedrības veselībai veltīta satura īpatsvaru.

Balstoties uz padomes iepriekš izstrādātām vadlīnijām un uzdevumiem, sabiedrisko mediju sagatavotie un padomes apstiprinātie sabiedriskā pasūtījuma plāni atspoguļo galvenos satura virzienus, ko 2021. gadā varēsim redzēt un dzirdēt Latvijas Televīzijas (LTV) abās programmās, vienotajā portālā LSM.LV un sešās Latvijas Radio (LR) programmās.

Padomes vadlīnijās un sabiedriskajā pasūtījumā ņemts vērā apstāklis, ka sabiedriskie mediji ir pilnībā izgājuši no reklāmas tirgus. Līdz ar to ir mainīti arī kopējie uzstādījumi un paredzēts vairāk raidstundu oriģinālsaturam.

Kopumā reklāmas paužu vietā paredzēts izveidot vairāk nekā 1600 stundas jaunu raidījumu, kas ir ļoti liels izaicinājums Covid-19 radītās ārkārtējās situācijas apstākļos.

Līdztekus jaunu vietējo raidījumu veidošanai sabiedriskais pasūtījums paredz arī mūsdienīgu satura formātu attīstību digitālajā vidē, lai sasniegtu to sabiedrības daļu, kas ikdienā informāciju lielākoties meklē internetā.

Vairāk analītiskā un pētnieciskā satura

Būtisks uzsvars šī gada sabiedriskajā pasūtījumā likts uz to, lai turpinātu attīstīt analītisko un pētniecisko saturu, kā arī stiprinātu ziņas, kas veido Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio programmu mugurkaulu. 

Vairāk kvalitatīva analītiskā satura tiek sagaidīts, atspoguļojot notiekošo kultūrā, sportā, izglītībā. Īpaši uzsvērta nepieciešamība veicināt sabiedrības medijpratību un finanšu pratību. Tāpat, ņemot vērā ekspertu ieteikumus, sabiedriskajiem medijiem jāattīsta saturs, kas veicina iedzīvotāju praktiskās dzīves iemaņas un zināšanas par savām tiesībām. Atbilstoši iepriekš padomes veiktā pētījumā secinātajam, ļoti būtiski esošajā situācijā ir palielināt sabiedrības veselībai veltīta satura īpatsvaru, kā arī veidot raidījumus, kas veltīti jaunākajām tehnoloģijām. 

Sabiedriskajā pasūtījumā arī uzsvērta nepieciešamība nodrošināt līdzsvarotu informācijas pieejamību par Latvijas reģioniem. Tāpat paredzēts veidot vairāk raidījumu bēriem un pusaudžiem, tostarp viņiem ērti pieejamās video koplietošanas platformās, sociālajos medijos.

Vairāk kultūras satura

Sabiedriskais pasūtījums paredz, ka 2021. gadā tiks stiprināta sabiedrisko mediju kā kultūras telpas saglabātāja, veidotāja un attīstītāja funkcija. LTV un LR attīstīs kultūrai, īpaši mākslas un kultūras procesu analīzei veltītu saturu. Tāpat tiks nodrošināta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma apzināšana, zināšanu pārnese un tradīciju pratība šodienā, latviskās dzīvesziņas tematikai veltītu satura radīšana, analizējot tās attīstību mūsdienās. Būtiski, ka šogad tiks veidots saturs, kas sekmē lasītprasmi, literatūras izziņu un koptas latviešu valodas lietojumu.

Sabiedriskie mediji attīstīs jaunus podkāstus, raidījumus multimediju platformās un sociālajos tīklos

Saskaņā ar NEPLP apstiprināto sabiedrisko pasūtījumu Latvijas Radio turpinās nostiprināties kā vadošais podkāstu veidotājs Latvijā, šogad piedāvājot ap 100 raidījumu populārākajās straumēšanas vietnēs, kā arī oriģinālsaturu, kas pieejams tikai podkāstu formātā – latgaliešu rakstniecībai veltītu podkāstu “Puslopys”, mentālās veselības tematikai veidoto “Vai tas ir normāli?” un jauniešu multimediālās platformas Latvijas Radio 5 - Pieci.lv veidoto “Kā ir būt”. Tāpat LR nodrošinās vismaz 7 multimediju studijās veidotus satura projektus, 450 satura vienības Youtube kanālā, 6500 – Facebook, kā arī plaši pieejamu saturu citos sociālajos tīklos. Lai attīstītu mazākumtautību valodās gatavotā satura daudzveidību, LR šogad plāno izveidot jaunu  multimediju studiju Latvijas Radio 4 – Doma laukums vajadzībām.

Latvijas Televīzijas viens no lielākajiem šī gada izaicinājumiem būs izveidot  mazākumtautību multimediju platformu, kur būs pieejams daudzveidīgs saturs Latvijā dzīvojošiem mazākumtautību iedzīvotājiem. Dati liecina, ka būtiski ir palielinājies pieprasījums pēc LTV un LSM krievu valodas satura interneta vidē. Savukārt līdzšinējā pieeja ar atsevišķiem raidījumiem krievu valodā LTV7 kanālā nav bijusi efektīva mazākumtautību mērķauditorijas uzrunāšanā, šiem raidījumiem vidēji nedēļā sasniedzot tikai 2 - 8% mazākumtautību auditorijas. Tādēļ vienlaikus ar platformas darbības sākšanu, kas plānota šogad septembrī, mainīsies arī LTV7 saturiskais piedāvājums. To plānots attīstīt kā sporta un dzīvesstila  kanālu, kas raida latviešu valodā.

Televīzija turpinās attīstīt arī jauniešu multimediju platformu 16+, kuras satura prioritāte ir piedāvāt jauniešu auditorijai oriģinālu saturu ar pievienoto vērtību.

Latvijas valstspiederīgajiem ārzemēs LTV attīstīs pakalpojumu ar personas identifikācijas rīka palīdzību, kas ļaus iedzīvotājiem neatkarīgi  no  atrašanās  vietas skatīties raidījumus  bez  ģeogrāfiskajiem  ierobežojumiem. Bet kanālā VISIEMLTV.LV skatītājiem visā pasaulē būs pieejami LTV oriģinālraidījumi nepārtrauktā 24 stundu režīmā.

Tāpat LTV turpinās attīstīt multimediju interneta kanālu LSM Bērnistaba.lv, kur pieejamas filmas, animācijas, pasakas, spēles un cita veida saturs pirmsskolas vecuma bērniem līdz 6 gadiem. Televīzija paplašinās arī oriģinalsatura veidošanu sociālo tīklu platformās – Facebook, Twitter, Draugiem.lv, YouTube, Instagram, Pinterest, TikTok un Vkontakte.

LTV un LR īstenos sadarbības projektus

Šogad paredzēts īstenot vismaz 12 LTV un LR sadarbības projektus. Gan LTV, gan LR turpinās aktīvi sadarboties ar portālu LSM.LV, kura mērķis ir kļūt par ietekmīgāko interneta mediju un satura daudzveidības līderi Latvijā, sniedzot uzticamas ziņas un analītiku. Tāpat gan LTV, gan LR raidījumi arī turpmāk būs pieejami multimediju platformā Replay.lv, lai palielinātu sasniegtās auditorijas internetā.

Līdztekus, ņemot vērā sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, kā rezultātā  vairs nav jākonkurē ar citiem medijiem par reklāmas ienākumiem,  LTV un LR caur sabiedrisko pasūtījumu tiek mudināti attīstīt sadarbību ar komercmedijiem, kā arī turpināt pilnveidot sadarbību ar neatkarīgajiem producentiem, nodrošinot to radītu saturu savās programmās.  

Vienlaikus šogad paredzēts ieviest integrētā satura uzskaites sistēmu, līdz ar to  sabiedrībai būs detalizēta informācija par satura žanriem un tematikām, kas tiek atspoguļoti sabiedriskajos medijos.

Būtiski pieaug satura budžets

Pateicoties valsts dotācijai sabiedrisko mediju darbības stabilitātei pēc iziešanas no reklāmas tirgus un attīstībai, LTV un LR kopējie ieņēmumi 2021. gadā pārsniegs 36 miljonus eiro, kas ir par 18% vairāk nekā 2020. gadā. Tostarp lineārā un digitālā satura veidošanas budžets LTV kopumā pieaugs par trešdaļu, sasniedzot 14 miljonus eiro, bet LR satura veidošanai novirzīs aptuveni 4,6 miljonus eiro.  

Šogad sabiedriskie mediji plāno veikt arī būtiskas investīcijas, tostarp novecojušo tehnoloģiju atjaunošanā, un tie būs vismaz 10% no kopējā apgrozījuma.

Ņemot vērā lielākas mediju budžeta iespējas un nepieciešamību palielināt investīcijas gan tehnoloģijās, gan jauna satura veidošanā, padome uzsver, ka vienlaikus ir ļoti svarīgi nodrošināt valsts finansējuma caurspīdīgu un efektīvu izlietojumu, rūpīgi izvērtējot nepieciešamos finanšu, cilvēku un citus resursus.

Plašāk ar šī gada sabiedrisko pasūtījumu Latvijas Radio iespējams iepazīties šeit.

Ar Latvijas Televīzijas sabiedrisko pasūtījumu – šeit.

Latvijas elektroniskajiem medijiem ir iespēja pieteikties un saņemt iespēju pārraidīt 1991. gada barikāžu atceres speciālizlaidumus 2021. gada 20. janvārī, kurus veido Latvijas sabiedriskie mediji. Speciālizlaidumu programmu skatīt mājas lapā barikades.lv.

Ņemot vērā, ka 1991. gada barikāžu trīsdesmitgadei veltītie pasākumi nenotiek klātienē un ir nepieciešams nodrošināt iespējami plašu atceres pasākumu pieejamību Latvijas sabiedrībai, Ministru kabinets 14. janvārī lēma, ka Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) ir tiesības lemt par Latvijas sabiedrisko mediju veidotā un pārraidītā 1991. gada barikāžu atceres speciālizlaidumu raidījumu nodošanu bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Līdz ar to NEPLP aicina iepazīties ar programmu www.barikades.lv un rakstīt iesniegumu par pieteikumu uz e-pasta adresi neplpadome@neplpadome.lv līdz 18. janvārim. Aicinām sazināties ar NEPLP, ja ir nepieciešama papildu informācija.

NEPLP izvērtēs iesniegtos pieteikumus atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 5. panta otrajai daļai un 62. panta sestajai daļai, ievērojot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 40. punktu un pieņems lēmumu Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.¹ pantā noteiktajā kārtībā.

Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem ir izsniegtas apraides atļaujas komerciālās nacionālās televīzijas programmas apraidei vai komerciālās pārrobežu televīzijas programmas apraidei, ir jāmaksā valsts nodeva 5691,48 euro apmērā par apraides tiesību īstenošanas uzraudzību 2021.gadā. Valsts nodevas samaksa jāveic līdz 2021.gada 31.janvārim.

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var pieteikties de minimis atbalsta saņemšanai un saņemt atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas 100% (pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 9.janvāra noteikumu Nr.24 8.2.punktu) vai 50% (pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 9.janvāra noteikumu Nr.24 9.2.punktu) apmērā.

No 2019.gada 1.jūlija informācija par iepriekšējos gados saņemto de minimis atbalstu ievadāma elektroniskajā de minimis uzskaites sistēmā (to veic elektroniskais plašsaziņas līdzeklis). Iesniegums brīvā formā par  de minimis atbalsta saņemšanu 2021.gadā iesniedzams Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, iesniegumā jānorāda  de minimis sistēmā aizpildītās veidlapas numurs.

Vairāk informācijas par de minimis uzskaites sistēmu šeit: https://www.vid.gov.lv/lv/no-1-julija-de-minimis-atbalsta-uzskaite-notiks-elektroniski.

2021.gada 15.janvāris ir pēdējā diena, kad var pieteikties de minimis atbalsta saņemšanai par apraides tiesību īstenošanas uzraudzības valsts nodevas samaksas atbrīvojumu vai samazinājumu 2021.gadā.

Ministru kabineta 2018.gada 9.janvāra noteikumi Nr.24.

Jaunais 2021. gads mediju nozarē nāks ar vēsturisku pagriezienu – Latvijas sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un portāls LSM.LV - izies no reklāmas tirgus. Tādējādi tie būs neatkarīgi no reklāmas ieņēmumiem. Bet skatītājiem un klausītājiem reklāmas “paužu” vietā nākamgad būs pieejamas vairāk nekā 1000 stundas jaunu raidījumu un cita kvalitatīva satura.

Lai pāreja notiktu, balstoties uz skaidriem un saprotamiem principiem, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izstrādājusi vadlīnijas sabiedrisko mediju darbībai ārpus reklāmas tirgus.

Vadlīnijas apraksta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā pieļautos izņēmuma gadījumus, kad sponsorēšana, informatīvu paziņojumu izvietošana vai pašreklāma ir pieļaujama. Kā pamatprincips izvirzīts tas, ka sabiedriskie mediji no šīm darbībām nedrīkst pelnīt vai kropļot konkurenci reklāmas tirgū.  

“Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir ļoti būtisks, uz attīstību vērsts solis mediju nozarē, kas gaidīts jau vairāk nekā 20 gadus. Skatītāji un klausītāji pamanīs, ka sabiedriskajos medijos vairs nebūs reklāmas “paužu” un būs jauni raidījumi. Taču šis solis sniedz arī daudz plašākus ieguvumus sabiedrībai un mediju videi. Mūsu mērķis ir nodrošināt sabiedriskajiem medijiem neatkarību no reklāmas tirgus, komerciālās ietekmes un ar valsts finansējuma palīdzību paaugstināt vietējā satura kvalitāti, daudzveidību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Viņš uzsver, ka “spēcīgi sabiedriskie mediji ir svarīgi, lai uzstādītu augstu kvalitātes latiņu mediju videi kopumā un to stiprinātu. Vienlaikus mums jārūpējas, lai arī vietējie komercmediji varētu attīstīties un paaugstināt satura kvalitāti, jo visi mediji kopā veido mūsu informatīvās telpas drošību. Tāpēc padome ļoti rūpīgi sekos līdzi, lai nebūtu iespējama reklāmas tirgus kropļošana”.

“Izejot no komerciālās reklāmas tirgus, Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un sabiedrisko mediju vienotā portāla LSM.LV saturs iedzīvotājiem kļūst daudzveidīgāks, bagātīgāks un arī pieejamāks platformās, kurās auditorijas šo saturu lieto. Sabiedriskie mediji pievērsīs arvien lielāku lomu arī iedzīvotāju iesaistei satura veidošanā, veidojot dialoga platformu sabiedrībā. Vienlaikus sabiedriskajiem medijiem ir jāturpina satura un tehnoloģiskā attīstība, kļūstot par mediju nozares kvalitātes etalonu. Neatkarība no reklāmas ieņēmumiem ļaus tiem radīt iedzīvotājiem un dažādām sabiedrības grupām svarīgus raidījumus, un tie nebūs spiesti vienlaikus cīnīties par reklāmdevēju interesējošās maksātspējīgās auditorijas piesaisti, lai gūtu ieņēmumus. Papildus vēršam uzmanību uz to, ka izņēmuma gadījumos sabiedriski nozīmīgi paziņojumi par sponsorēšanu un līdzfinansējumu ir atļauti, jo LTV, LR un LSM.LV pilda arī nozīmīgu sociālu un kultūras institūcijas lomu,” saka NEPLP padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

NEPLP locekle Ieva Kalderauska, kuras pārziņā ir Latvijas Televīzijas pārraudzība, atzīmē, ka “līdz ar iziešanu no reklāmas tirgus, Latvijas Televīzija pašreizējo reklāmas “paužu” vietā radīs vairāk nekā 700 stundas papildu jauna oriģiālsatura pirmizrāžu gadā jeb vidēji gandrīz 15 stundas katru nedēļu. Skatītājiem būs pieejama daudzveidīgāka televīzijas programma, kas informē, izglīto un izklaidē, aptverot arvien plašāku sabiedrības daļu. Piešķirtais valsts finansējums ļaus televīzijai turpināt attīstīties arī digitālās vides virzienā un attīstīt jaunus satura formātus.”

Viņa piebilda, ka arī sabiedrisko mediju veidotajā saturā vairs nedrīkstēs būt reklāmdevēju ietekmes un, piemēram, ceļojumiem vai ēdieniem veltītā raidījumā nedrīkstēs īpaši izcelt kāda uzņēmuma vārdu vai tā zīmolu, veicinot tā atpazīstamību.

Savukārt par Latvijas radio pārraudzību atbildīgais NEPLP loceklis Jānis Eglītis uzsver, ka “Latvijas Radio pašreizējo reklāmas “paužu” vietā radīs vairāk nekā 400 stundas jauna oriģinālsatura pirmizrāžu, attīstot arī podkāstus un citus mūsdienīgus satura formātus.”

Vadlīnijas turpinās pilnveidot

“Vadlīnijas ir izstrādātas atbilstoši sabiedrisko mediju darbību regulējošajiem likumiem, kā arī sadarbojoties ar sabiedriskajiem medijiem un analizējot kaimiņvalstu pieredzi, kur šis process jau noticis iepriekš. Svarīgi, lai jaunā kārtība stiprinātu mediju vidi, uzturētu sabalansētu tirgu un to nekropļotu. Šī būs mums visiem jauna pieredze. Tādēļ vadlīnijas arī nākamgad plānots pilnveidot. Ja rodas kādi ierosinājumi vai neskaidrības attiecībā uz vadlīniju piemērošanu praksē, aicinām droši sazināties ar mums! Esam gatavi tās papildināt, ņemot vērā praktiskās dzīves situācijas,” aicina NEPLP loceklis Jānis Eglītis.

Pēc viņa teiktā padome turpina izvērtēt iespēju, kā sabiedrisko mediju veidoto saturu nodot pārraidīšanai arī komercmedijos, lai par sabiedrības līdzekļiem radītie raidījumi varētu sasniegt arī to sabiedrības daļu, kas ikdienā sabiedriskos medijus nepatērē.

Saskaņā ar vadlīnijām sabiedriskie mediji no 2021. gada 1. janvāra raidījumos nedrīkstēs iekļaut komerciālus paziņojumus, kas mudina iegādāties konkrētu preci vai pakalpojumu. Pieļaujami tikai atsevišķi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktie izņēmumi.

Vadlīnijas paredz iespēju īstenot sponsorētus un līdzfinansētus kultūras, sporta, izglītojošos raidījumus un sociālos projektus, kā arī filmas un ekranizējumus. Taču, lai nekropļotu tirgus konkurenci, nav atļauts tieši vai netieši popularizēt sponsora vai citas personas preces vai pakalpojumus. Vadlīnijas nosaka informācijas izvietošanas iespējas par finansējuma avotiem un paredz noteiktu saskaņošanas kārtību šādiem projektiem. Līdzīgi vadlīnijas atrunā arī iespēju izvietot paziņojumus par sabiedriski nozīmīgiem pasākumiem un kopprojektu veidotājiem.

Publicēt varēs arī paziņojumus par VAS “Latvijas Loto” organizēto izložu rezultātiem un izložu laimestu uzkrājumiem, kā arī sociālos paziņojumus, sabiedriskas nozīmes sludinājumus, vēstījumus, kuri skaidro Satversmes pamatvērtības, aicinājumus uz labdarību un citus aicinājumus, kas ir sabiedrības interesēs. Tāpat būs atļautas sabiedrisko mediju pašreklāmas, kā arī bezmaksas raidlaiks priekšvēlēšanu aģitācijai un paziņojumiem par tikšanos ar vēlētājiem.

Savukārt reklāmas klipus atļauts izvietot tikai tādos gadījumos, kad prasība pārraidīt  reklāmas klipu ir licences līguma neatņemama sastāvdaļa, bez kuras nav iespējams iegūt īpaši svarīgu pasākumu pārraidīšanas tiesības. Šādi licences līgumi ir, piemēram, par ziemas vai vasaras olimpisko spēļu, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku translācijām u.c.

Vadlīnijās noteiktās prasības attiecas arī uz neatkarīgo producentu veidotiem satura projektiem.

Plašāk ar vadlīnijām un tajās paredzēto kārtību aicinām iepazīties NEPLP mājaslapā: www.neplpadome.lv/lv/sakums/sabiedriskie-mediji/sabiedrisko-mediju-nolikums

Atgādinām, ka 2018. gadā Saeima pieņēma Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumus, kas paredz sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus ar 2021. gada 1. janvāri. Šis princips nostiprināts arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā. Sabiedriskie mediji negūst reklāmas ieņēmumus arī 9 citās Eiropas valstīs, tajā skaitā lielākoties Skandināvijas valstīs, kā arī Lietuvā un Igaunijā.

Latvijas sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un attīstībai 2020. gadā no valsts budžeta piešķirti 5,5 miljoni eiro, bet 2021. gadam piešķirts finansējums vēl 8,3 miljonu eiro apmērā. Tas paredzēts sabiedrisko mediju darbības stabilitātei un attīstībai. Savukārt daļa sabiedrisko mediju līdzšinējo reklāmas ieņēmumu turpmākajos gados varētu nonākt komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu reklāmas tirgū. 

Latvijā sabiedriskajiem medijiem ilgstoši bijis nepietiekams finansējums, kas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, deficīts veidojis aptuveni 10 miljonus eiro gadā. Taču nākamgad, pateicoties valsts dotācijai pilnā apmērā, sabiedrisko mediju kopējie ieņēmumi pieaugs par vairāk nekā 5,5 miljoniem eiro, pārsniedzot 36 miljonus eiro, kas atkarībā no tautsaimniecības attīstības var sasniegt 0,14% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tādējādi tas ļaus sabiedrisko mediju finansējumam pietuvoties Eiropas Savienības vidējam līmenim, kas 2018. gadā bija 0,16% no iekšzemes kopprodukta. 

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 11.panta trešā daļa noteic: “Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis vismaz 150 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumus, ieskaitot plānotās atlaides un atlaižu piemērošanas kritērijus, visam priekšvēlēšanu aģitācijas periodam. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome minēto informāciju nekavējoties publisko savā mājaslapā internetā.”

Ievērojot minēto, NEPLP informē, ka elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem priekšvēlēšanu aģitācijas izcenojumi jāiesniedz līdz 2021.gada 7.janvārim.

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto reklāmas izcenojumi pēc to publiskošanas NEPLP mājaslapā nav grozāmi. Gadījumā, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajos termiņos nav nosūtījis NEPLP priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumus, šim plašsaziņas līdzeklim priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ir aizliegts par samaksu izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus!

Covid-19 krīzes dēļ pavasarī Latvijas mediji zaudēja trešdaļu ieņēmumu, taču, pateicoties valsts atbalstam, komerciālās televīzijas un radiostacijas varēja turpināt veidot nozīmīgu, daudzveidīgu saturu, nodrošinot darbu 276 mediju darbiniekiem, kuri saņēma arī pilnu sociālo apdrošināšanu.

Covid-19 krīzes laikā pavasarī Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sabiedriskā pasūtījuma ietvaros atbalstīja 22 komercmedijus, kuriem 1,075 miljonu eiro finansējums ļāva veidot 63 raidījumus, tostarp populārākos un kvalitatīvākos ziņu un analītiski pētnieciskos satura projektus, kas nodrošināja  darbu un sociālās garantijas 276  žurnālistiem, operatoriem, montāžistiem un citiem satura veidotājiem.

NEPLP atbalsts informatīvās telpas stiprināšanai bija ļoti nepieciešams un sedza aptuveni trešo daļu no komercmediju reklāmas ieņēmumu krituma. NEPLP apkopotā informācija par pirmo pusgadu liecina, ka Covid-19 krīzes laikā pavasarī 22 pašmāju radio un televīziju reklāmas ieņēmumi samazinājās par 3,3 miljoniem eiro jeb 36%, kas būtiski ietekmēja mediju kopējo darbību.

Pateicoties valsts finansējumam, sabiedrībai bija pieejami tādi populāri raidījumi kā “Nekā Personīga”, “Bez Tabu”, “Zoopasta”, "Rīta šovs Tik Tik Tik", “TV3 ziņas”, “900 sekundes”, “Radio Skonto ziņas”, “Radio SWH galvenās stundas ziņas” un daudzi citi. Attiecīgi ārkārtējās situācijas laikā komercmedijos tika nodrošinātas darbavietas 276 cilvēkiem, nodrošinot atalgojumu un sociālās garantijas.

TV3 raidījuma “Nekā personīga” producente Arta Ģiga atzīst: “Covid-19 radītās krīzes dēļ piesardzīgums mediju biznesā bija ļoti liels. Nezinu, vai bez valsts atbalsta raidījums “Nekā personīga” varētu pabeigt sezonu, jo pētnieciskā žurnālistika ir ļoti dārga. Tas ir ļoti vērtīgs labas gribas solis, ka valsts neatstāj šīs problēmas tikai uz uzņēmēju pleciem, bet palīdz tās risināt. Pirmo reizi mediju jomā bija tāds atbalsts, kurā valsts parādīja, ka tai ir svarīga visa mediju sistēma kopumā, tajā skaitā komercmediji, jo katram medijam ir sava auditorija, ko tas sasniedz, un tas viss ir līdzvērtīgi svarīgi.”

Viņa norāda, ka “gan Kultūras ministrija, gan Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ļoti ātri un operatīvi reaģēja uz ārkārtējo situāciju un paveica labāko, ko varēja tajā brīdī darīt. Pēdējo gadu laikā tik liels atbalsts medijiem nav bijis – valsts ir sapratusi, ka situācija ir kritiska un atbalsts nepieciešams”.

“ReTV” Ziņu dienesta vadītāja Dana France: “No valsts finansējuma bija atkarīgs - būs vai nebūs kvalitatīvas ziņas, būs vai nebūs, piemēram, ReTV Ziņu dienests, vai visi darbinieki medijā turpinās darbu vai nē. Būtiski, ka šajos pandēmijas apstākļos, pateicoties finansējumam no valsts, ir iespējams garantēt mediju neatkarību. Pretējā gadījumā būtu liels risks pakļaut medijus dažādām ietekmēm. Vēl viens aspekts - pateicoties valsts finansējumam medijiem, iepriekš un šobrīd iespējams sniegt informāciju no reģioniem. ReTV, sadarbojoties ar partneriem visā valstī, redz, ka bez valsts finansējuma daudzas reģionālās televīzijas vienkārši nespētu pastāvēt un jau šobrīd būtu slēgtas.”

Radio balss un “Radio SWH” Ziņu dienesta vadītāja Inese Vaikule: “NEPLP konkursi ir Latvijas nacionālo mediju atbalsta projekti, kas pilda ļoti svarīgu funkciju  īpaši laikā, kad uzņēmumu reklāmas nauda aizplūst uz globālajiem interneta medijiem un pandēmijas krīzes laikā kopumā vietējo uzņēmumu interese un spēja reklamēties mazinās. Konkursi dod iespēju komercmedijiem atbalstīt kvalitatīvus ziņu dienestus, kas ikdienā seko līdzi aktualitātēm, kā arī veido raidījumus par aktuālām tēmām.”

“RīgaTV 24” žurnāliste Velta Puriņa: “Esam atbalsta plecs sabiedrības interesēm tāpat kā visa mediju telpa kopumā. Mediju darba efektivitāte un stiprums daudzējādi ietekmējas no valsts atbalsta, no valsts vadītāju stājas par informatīvās telpas, valsts un tautas stiprības un nacionālās drošības vērtību. Valsts atbalsts medijiem ir ārkārtīgi būtisks. Tas nozīmē sabiedrības pašapziņas izaugsmi.”

“Dati liecina, ka komercmedijiem piešķirtais valsts atbalsts 1,075 miljonu eiro apmērā Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai šī gada pavasarī ir bijis kritiski svarīgs, vismaz daļēji kompensējot reklāmas ieņēmumu samazinājumu, lai mediji varētu turpināt radīt  vietējā satura raidījumus un nebūtu spiesti samazināt darbinieku skaitu,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

“Laikā, kad komerciālo mediju nozare piedzīvo smagāko krīzi valsts vēsturē, esam spējuši nodrošināt 22 komercmediju darbības nepārtrauktību un vietējā satura radīšanu. Reklāmas ieņēmumi pavasarī vidēji samazinājās gandrīz par 40%, un pie šāda krituma daudzos medijos būtu notikušas masveida darbinieku atlaišanas, kā rezultātā sabiedrība nesaņemtu ļoti būtisku apjomu iemīļota un svarīga vietējā satura. Piemēram, analītiskie un pētnieciskie raidījumi varētu izzust pilnībā, jo to veidošana ir visdārgākā. Tas savukārt varētu atstāt neatgriezeniskas sekas uz informatīvas telpas drošību,” saka NEPLP loceklis Patriks Grīva, kura pārziņā ir komercmediju jautājumi.

“Krīze ir parādījusi, cik strauji ir iespējams ievainot vietējo mediju vidi, sarūkot reklāmas ieņēmumiem, un cik būtiska loma ir mediju atbalstam, lai stiprinātu Latvijas informatīvo un kultūras telpu. Paredzams, ka mediju atbalsta instrumentu nozīme arvien palielināsies. Vienlaikus medijiem ir jāmeklē jaunas uzņēmējdarbības formas, lai nodrošinātu to darbību un ilgtspēju digitālajā laikmetā,” uzsver NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

“Mēs nedrīkstējām pieļaut situāciju, ka jau tā būtiski cietusī mediju vide, kas ekonomisku apsvērumu dēļ zaudē spēcīgus ziņu un informācijas centrus, turpinātu brukt. Tādēļ valsts atbalsts komercmedijiem krīzes laikā bija un būs ļoti svarīgs,” piebilst NEPLP locekle Ieva Kalderauska.

“Ļoti būtiski, ka piešķirtais atbalsts vairāk nekā 270 satura radītājiem Covid krīzes laikā  nodrošināja pilnu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu klāstu, jo mediju jomā plaši izplatīta ir prakse, ka žurnālisti nesaņem vai daļēji saņem sociālās garantijas. Līdzīga prasība tiks ietverta arī nākamā gada konkursos, jo, kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija, 83 satura veidotāji, beidzoties NEPLP atbalstam, zaudēja darba līgumus,” uzsver par vietējā satura attīstīšanu atbildīgais NEPLP padomes loceklis  Jānis Eglītis.

Pavasarī konkursu rezultātā valsts atbalstu saņēma 9 komerctelevīzijas un 13 komerciālās radiostacijas. Ar valsts atbalstu sabiedrībai tika nodrošināti 24 televīzijas un 39 radio raidījumi, tajā skaitā arī medijos, kas raida mazākumtautību valodās.

NEPLP apkopotie dati liecina, ka medijiem, kam konkursu rezultātā piešķirti līdzekļi no valsts budžeta, kopējie reklāmas ieņēmumi 2020. gada martā, kad ārkārtējais stāvoklis tika izsludināts mēneša vidū, samazinājās par 616 tūkstošiem eiro jeb 22%. Savukārt aprīlī kritums sasniedza 1,4 miljonus eiro jeb par 44% un maijā –  1,3 miljonus eiro jeb 42%, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu. Kopumā 15 no 22 atbalstu saņēmušajiem medijiem reklāmas ieņēmumi veido būtiskāko daļu - vairāk nekā 50% apgrozījuma vai ir vienīgais uzņēmumu ieņēmumu avots. Dati liecina, ka šo - elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgū lielāko uzņēmumu- reklāmas ieņēmumu kritums pusgadā sasniedza 4 miljonus eiro jeb 27%.

Konkursa mērķis ir nodot komerciālajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim tiesības izplatīt televīzijas programmu brīvajā vietā bezmaksas zemes apraidē visā Latvijas teritorijā 2021.gadā, lai nodrošinātu sabiedrības demokrātiskās, sociālās un kultūras vajadzības un sekmētu kvalitatīva un daudzveidīga satura veidošanu, saglabāšanu un pieejamību.

Konkursā var pretendēt tie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas veido programmu, kas ir orientēta uz sabiedrības ilgtspējas stiprināšanu un piedāvā sabiedriski nozīmīgu, kvalitatīvu saturu ar mērķi sekmēt Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kultūras pieejamību, pilsonisko līdzdalību, sabiedrības veselību. Priekšrocība dodama pretendentiem, kuru programma orientēta uz analītisku un pētniecisku saturu.

Pretendentiem ir jānodrošina programmas veidošana izplatīšanai bezmaksas zemes apraidē, aizpildot brīvo programmas vietu.

Konkursa pieteikumu dokumentu pieņemšana notiek līdz 2021.gada 15.februārim, pulksten. 17.00, pieteikumus iesniedzot elektroniski uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes elektroniskā pasta adresi konkursi@neplpadome.lv ar norādi "Par komerciālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tiesībām izplatīt televīzijas programmu zemes apraidē ciparu formātā neaizsargāta jeb nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā 2021.gadā".

Lēmums Nr. 428 (17.12.2020.)  Par konkursa “Par komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesībām izplatīt televīzijas programmas zemes apraidē ciparu formātā neaizsargāta jeb nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā 2021.gadā” nolikuma apstiprināšanu un konkursa izsludināšanu.

NEPLP konkursa ''Par komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesībām izplatīt televīzijas programmas zemes apraidē ciparu formātā neaizsargāta jeb nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā 2021.gadā'' (PDF)

NEPLP konkursa ''Par komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesībām izplatīt televīzijas programmas zemes apraidē ciparu formātā neaizsargāta jeb nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā 2021.gadā" (WORD)

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome informē, ka, atbalstot vārda brīvību un viedokļu dažādību plašsaziņas telpā, Eiropas Savienība aicina medijus pieteikties ES grantiem. 

Vairāk par projektiem, to mērķi un piešķirto finansējumu tiešsaistē: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/eu-funded-projects-support-media-freedom-and-pluralism-eu

Valsts prezidents ir izsludinājis Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Tā mērķis ir nodrošināt sabiedrisko mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, kā arī veicināt to kvalitatīvu darbību un attīstību.

“Saeimas šī gada 19. novembrī pieņemtais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums ir solis pretī sabiedrisko mediju efektīvākai pārvaldībai un ilgtspējīgai attīstībai,” saka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Vienlaikus viņš uzsver, ka “ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk izveidot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kuras pirmie svarīgākie uzdevumi būs sākt darbu pie vienota sabiedriskā medija izveides un attiecīgi finansējuma mehānisma izstrādes, lai sabiedriskie mediji nebūtu atkarīgi no ikgadējā valsts budžeta un varētu neatkarīgi, paredzami un ilgtspējīgi plānot savu darbību un attīstību ilgākā termiņā”.

Ivars Āboliņš norāda, ka šis likums mediju vides attīstībai ir svarīgs ar to, ka nošķir mediju uzrauga un sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja funkcijas. Sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja funkcijai tas paredz izveidot atsevišķu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), kas varēs pilnvērtīgi un efektīvi veikt kapitāldaļu turētāja funkciju. Savukārt Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) varēs pilnvērtīgi veikt mediju uzrauga un nozares attīstītāja funkciju. Šo funkciju nošķiršana no vienas puses stiprinās Latvijas mediju vides pārraudzību un attīstību un no otras - sabiedrisko mediju pārvaldību un attīstību.

Jaunais likums skaidrāk nosaka arī sabiedriskā pasūtījuma principus un sabiedrisko mediju darbības principus.

“Žurnālistikas attīstībai ir svarīga arī likumā paredzētā sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda izveide. Tas veido saikni starp medijiem un sabiedrību un veicina atbildīgu žurnālistiku. Pasaules prakse liecina, ka ombuds, analizējot žurnālistikas ētikas jautājumus, spēcina izpratni par kvalitatīvu un ētisku žurnālistiku un stiprina žurnālistikas tradīciju valstī, kā arī veido izpratni par to, kādu žurnālistiku mēs kā sabiedrība sagaidām. Tas ir īpaši svarīgi šajā viltus ziņu un dezinformācijas laikmetā,” saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

Papildus viņa norāda, ka jaunais likums caurvij redakcionālās neatkarības principa stiprināšanu, bet vienlaikus uzstāda prasību sabiedriskajiem medijiem strādāt saskaņā ar visaugstākajiem profesionalitātes standartiem un būt atbildīgiem pret sabiedrību.

Plašāka informācija par likumu: https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/29324-saeima-pienem-sabiedrisko-elektronisko-plassazinas-lidzeklu-un-to-parvaldibas-likumu

Ar likumu aicinām iepazīties šeit: https://likumi.lv/ta/id/319096-sabiedrisko-elektronisko-plassazinas-lidzeklu-un-to-parvaldibas-likums

Aicinām komerciālos vietējos un reģionālos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kas raida televīzijas programmas, piedalīties konkursā “Par novadu ziņu televīzijas sižetu veidošanu 2021. gadā”.

Konursa mērķis ir nodrošināt visu novadu ziņu satura vienību izgatavošanu un pārraidīšanu sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai Latvijas Televīzijā, kā arī iespējami plašā apraidē komerciālajā/-s lineārajā/-s televīzijā/-s un daudzplatformu vidē 2021. gadā.

Konkursa finansējums ir 244 259,00 eiro. Finansējuma nodošana konkursa uzvarētājam/-iem tiek plānota ik mēnesi vidēji 20 354,91 eiro apmērā.

Piedāvājumus var iesniegt līdz 2020.gada 2. decembrim plkst. 11.00, nosūtot tos uz konkursi@neplpadome.lv ar norādi "Par novadu ziņu televīzijas sižetu veidošanu 2021. gadā - Piedāvājums konkursam".

Ar plašāku informāciju un konkursa nolikumu aicinām iepazīties šeit: https://www.neplpadome.lv/lv/sakums/komercialie-mediji/komercialas-televizijas/konkursi-2.html

Konkursu organizē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par valsts budžeta programmas "Komerciālās televīzijas un radio" finanšu līdzekļiem.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir apstiprinājusi Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijas un uzdevumus 2021. gadam. Tās paredz, ka, izejot no reklāmas tirgus, Latvijas sabiedriskajos medijos skatītājiem un klausītājiem būs pieejams vairāk nekā 1000 stundu orģinālsatura pirmizrāžu lineārajā apraidē, tiks attīstīta digitālā platforma, bet vienlaikus caurskatāmāka kļūs sabiedriskā pasūtījuma plānošana un atskaites sistēma.  

Sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijas nosaka sabiedriskā labuma mērķus trīs gadu periodam un Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio (LR) un portāla LSM.LV prioritāros  uzdevumus nākamajam gadam. Ņemot vērā  sabiedrisko mediju iziešanu no komercreklāmas tirgus, Latvijas Radio programmās radīs papildus vairāk nekā 400 stundas oriģinālsatura pirmizrādes, savukārt Latvijas Televīzija divās programmās – vairāk nekā 700 stundas oriģiālsatura pirmizrādes lineārajā apraidē, kas aizstās reklāmas pauzes.   

“Nākamais gads ir vēsturisks pagrieziena punkts Latvijas mediju vides attīstībā. Latvijas sabiedriskie mediji izies no reklāmas tirgus, kas ir nozarē gadiem ilgi gaidīts solis. Un šobrīd esam to visi kopā paveikuši, lai tas beidzot notiktu. Nepieciešamais papildu finansējums 8,3 miljonu eiro apmērā ir iekļauts nākamā gada valsts budžeta projektā. Esam apstiprinājuši sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijas, kas ir vērstas uz sabiedrisko mediju attīstību, Latvijā radīta oriģinālsatura palielināšanu un jaunu, mūsdienu prasībām atbilstošu informācijas platformu, multimediju satura un jaunu satura formātu izveidi,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.  

“Latvijas sabiedriskajiem medijiem stratēģiski ir jākļūst par dinamiskiem, uz attīstību un inovācijām vērstiem medijiem, kas sniedz daudzveidīgu, kvalitatīvu saturu gan iedzīvotājiem Latvijā, gan mūsu tautiešiem pasaulē. Sabiedrisko mediju loma ir būt par Latvijas sabiedrības zināšanu, izaugsmes un radošuma veicinātāju demokrātiskā un tiesiskā valstī, kas veido uzticamāko, aktuālāko un kvalitatīvāko saturu Latvijas iedzīvotājiem. Sabiedriskiem medijiem ir arī būtiska Latvijas kultūrtelpas veidotāja loma, kas ir tautas gara spēka un nacionālās pašapziņas avots. Uzdevumi nākamajam gadam ir noteikti, balstoties sabiedrības vajadzību izpētē un veicot esošo pētījumu un datu analīzi. Svarīgi, ka ir noteikti konkrēti rezultatīvie rādītāji un pilnvērtīgi plānots ieviest integrētā satura uzskaitīšanas sistēmu”, saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete. 

“Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir ļoti laba ziņa visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem 2021. gadā būs  ievērojami vairāk pieejams šeit pat Latvijā radīts, dažādu sabiedrības grupu interesējošs, augstvērtīgs saturs. Sabiedriskā pasūtījuma uzdevumos  uzsvērta nepieciešamība stiprināt ziņu oriģinālsaturu, kā arī  analītisko un pētniecisko žurnālistiku, ” saka NEPLP loceklis Jānis Eglītis. Vienlaikus viņš norāda, ka vairāk līdzekļu nozīmē arī lielāku atbildību, tāpēc tiek radīta jauna integrētā satura atskaites sistēma, lai par sabiedrības līdzekļiem veidotā pasūtījuma plānošana un izpilde būtu caurskatāma un viegli saprotama. 

"Nozīmīgs finanšu līdzekļu pienesums, noteiktie sabiedriskā pasūtījuma uzdevumi vienlaikus ar sabiedrisko mediju darbības stratēģijā noteiktajiem mērķiem dod stingru pamatu tam,  lai Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un vienotais interneta portāls LSM.lv 2021. gadā spētu pilnvērtīgi un efektīvi kalpot sabiedrības interesēm, veicinot sabiedrības informētību, izpratni un izaugsmi,” saka NEPLP locekle Ieva Kalderauska.  

Viņa piebilst, ka “liela daļa no nākamajam gadam piešķirtā finansējuma tiks novirzīta jauna, arī līdz šim nebijuša papildu satura veidošanai. Taču vienlaikus sabiedriskie mediji pārdomāti veiks arī nozīmīgus kapitālieguldījumus, tostarp pakāpeniski atjaunojot sen novecojušas iekārtas un tādējādi mazinot būtisko atpalicību tehnoloģiju jomā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm”.  

Palielinās vietējā satura apjomu par sabiedrībai nozīmīgām tēmām un attīstīs jaunus satura formātus  

Kopumā sabiedriskajiem medijiem nākamā gada sabiedriskajā pasūtījumā ir izvirzīti vairāk nekā 50 uzdevumi, un visiem ir noteikti konkrēti rezultatīvie rādītāji.  

Izstrādājot vadlīnijas, NEPLP ir veikusi sabiedrības vajadzību izpēti, mediju ekspertu aptauju, kā arī veiktas konsultācijas ar NEPLP Sabiedrisko konsultatīvo padomi un izvērtēti ieteikumi no 9 sabiedriskajām organizācijām, kā arī sabiedriskajiem medijiem un akadēmisko vidi.  

NEPLP konstatējusi, ka sabiedriskajos medijos turpmāk īpaši ir nepieciešams palielināt satura apjomu, kas veltīts sabiedrības veselības un veselīga dzīvesveida jautājumiem, mediju pratībai, finanšu, tiesību jautājumiem, zinātnei, nemateriālajam kultūras mantojumam un latviskajai dzīvesziņai, kā arī jaunajām tehnoloģijām.  

Tāpat paredzēts palielināt saturu bēriem un pusaudžiem, tostarp viņiem ērti pieejamās video koplietošanas platformās, sociālajos medijos. Paredzēts  palielināt orģinālziņu īpatsvaru un pētniecisko žurnālistiku, kā arī palielināt informatīvi analītisko saturu par dažādam tēmām kā sports, kultūra, politika un ekonomika. Vadlīnijas paredz arī veicināt cilvēku ar invaliditāti iesaisti satura veidošanā, kā arī attīstīt satura pieejamību Latvijas iedzīvotājiem ar dzirdes traucējumiem u.c.    

Ļoti liela nozīme nākamgad veltīta reģionālo ziņu stiprināšanai, lai līdzsvarotu informācijas pieejamību par Latvijas reģioniem. Kā liecina ekspertu vērtējumi,  šobrīd atsevišķiem reģioniem, piemēram Zemgalei, netiek veltīts pietiekami daudz uzmanības.   

Tāpat paredzēts turpināt attīstīt sadarbību starp LR un LTV satura radīšanā dažādās platformās, attīstīt mūsdienīgus un jaunus satura formātus, kā piemēram, podkāstus, kā arī uzsākt sadarbību ar komercmedijiem un palielināt Latvijas neatkarīgo producentu radīta satura apjomu.    

Ieviesīs multimediju interneta platformu mazākumtautību iedzīvotājiem  

Lai nodrošinātu efektīvu komunikāciju ar Latvijas mazākumtautību iedzīvotājiem un būtu pieejams vietējais saturs mazākumtautību valodā, pamatojoties uz auditorijas datu analīzi, vadlīnijas paredz nākamgad septembrī ieviest modernu multimediju interneta platformu mazākumtautībām. Tajā vienkopus būs pieejams LTV Krievu ziņu komandas, LSM.LV un LR4 saražotais saturs. Šādas platformas izveides koncepciju ir atbalstījuši arī mediju eksperti un atbildīgās Saeimas komisijas politiķi.    

Pēc mazākumtautību platformas darbības uzsākšanas paredzēts stiprināt LTV7 identitāti kā dzīvesstila un sporta kanālu, kur viss saturs pieejams valsts valodā, samazinot atkārtojumu skaitu. Mazākumtautību satura pāreju no televīzijas uz interneta platformu paredzēts nodrošināt tā, lai iedzīvotāji arī pārejas laikā varētu saņemt informāciju bez pārtraukumiem.   

Pilnveido sabiedriskā pasūtījuma pārvaldību  

Jaunajās vadlīnijās ir precīzi definēti sabiedrisko mediju uzdevumi un sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, lai sabiedrības finansējums tiktu izmantots maksimāli efektīvi un sniegtu labāko iespējamo rezultātu sabiedriskajam labumam.  

Lai pilnveidotu sabiedriskā pasūtījuma pārvaldību, NEPLP vēlas izveidot caurskatāmu un saprotamu sabiedrisko mediju integrētā satura uzskaites sistēmu, lai nākamgad sabiedrisko mediju atskaites par veidotajiem raidījumiem būtu vēl skaidrākas un pārskatāmākas. Tas atvieglotu arī sabiedriskā pasūtījuma plānošanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, ko valstī plānots izveidot nākamgad un kuras pārziņā turpmāk būs sabiedrisko mediju uzraudzība.  

Pamatojoties uz vadlīnijām, sabiedriskajiem medijiem būs jāizstrādā sabiedriskā pasūtījuma plāns, kas paredzēs jau konkrētus raidījumus un saturu nākamajam gadam. Sabiedriskā pasūtījuma plāna piedāvājums sabiedriskajiem medijiem būs jāiesniedz apstiprināšanai Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē šī gada decembra sākumā. 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šī gada 8. jūlija “Baltkom Radio” intervijā ar Krievijas politiķi Vladimiru Žirinovski konstatējusi aicinājumus, kas apdraud Latvijas valsts drošību. Tādējādi medijs ir pārkāpis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, un tam piemērots naudas sods 8000 eiro. 

Raidījumā „Abonent dostupen” “Baltkom Radio” žurnālisti tiešajā ēterā attālināti intervējuši Krievijas politiķi Vladimiru Žirinovski (partijas LDPR vadītāju), kurā viņš gan tiešā, gan netiešā veidā ir paudis aicinājumus, kas apdraud Latvijas valsts drošību, kā arī komunicējis sagrozītus vēstures faktus. 

V. Žirinovskis tiešajā ēterā apšaubījis gan Latvijas izstāšanās leģitimitāti no Padomju Krievijas 1920. gadā, gan paudis izteikumus, kas ietver Latvijas okupācijas fakta noliegšanu, Latvijas valsts diskreditāciju, kā arī popularizējis lielās Krievijas izveidošanas ideju, paužot apdraudējumu Latvijas, kā arī citu Baltijas un bijušo Padomju Savienības republiku pastāvēšanai, kas šobrīd ir neatkarīgas valstis. 

“Mūsu uzdevums ir rūpēties par Latvijas informatīvās telpas drošību. Šādu Latvijas valsti apdraudošu viedokļu paušana Latvijas Republikā reģistrētā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī ir pretlikumīga un nav pieļaujama. Tādēļ mēs kā regulators arī turpmāk rūpīgi sekosim līdzi, lai mūsu mediji ievērotu likumu un Krievijas vai citu valstu propaganda un Latvijas valsti apdraudoši izteikumi vai aicinājumi neizskanētu,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. 

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir jāuzņemas redakcionālā atbildība gan par studijas viesa izvēli, nodrošinot viedokļu daudzveidību, gan par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa žurnālistu profesionālo rīcību, atspēkojot raidījuma viesa paustos argumentus un spējot reaģēt uz pretvalstiskiem izteikumiem, kas var apdraudēt Latvijas valsts drošību. 

Ņemot vērā, ka minētais raidījums ir izskanējis publiski un sasniedzis lielu sabiedrības daļu, “Baltkom radio” pārkāpums ir kvalificējamas kā būtisks.  

Tā kā SIA “Baltkom radio” pati veido savu programmu un pieņem redakcionālus lēmumus par programmā izplatītajos raidījumos uzaicināmo viesu izvēli, “Baltkom radio” bija iespēja nodrošināt likuma prasību ievērošanu, tostarp nodrošināt tādas informācijas paušanu programmas ietvaros, kas neapdraud Latvijas valsts drošību. 

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šī gada deviņos mēnešos 35 mājaslapās konstatējusi televīzijas programmu prettiesisku retranslāciju Latvijas teritorijā bez retranslācijas atļaujas. 

Visām 35 mājaslapām veikts ierobežošanas process atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam. Pēc NEPLP brīdinājuma saņemšanas 4 no konstatētajām mājaslapām pašas ir pārtraukušas televīzijas programmu prettiesisku izplatīšanu. Savukārt 23 mājaslapām atbilstoši likumam tikusi ierobežota piekļuve uz laiku līdz 6 mēnešiem, bet attiecībā uz 8 mājaslapām ir izteikti brīdinājumi un atbilstoši likumam dots laiks saņemt nepieciešamo retranslācijas atļauju vai arī retranslāciju pārtraukt.

“Šī gada pirmo deviņu mēnešu rezultāti ir tikai sākums šīs jomas sakārtošanai. Televīzijas programmu nelegāla retranslēšana rada negodīgu konkurenci vietējiem televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas atbilstoši valsts regulējumam. Šeit ir runa par to, vai uzņēmējs darbojas godīgi un legāli vai negodīgi un nelegāli. Darbojoties nelegāli, tiek nodarīti būtiski zaudējumi gan valstij, gan godīgajiem uzņēmējiem. Turklāt šāda TV programmu nelegāla retranslēšana nozīmē arī to, ka brīvi var tikt izplatītas Latvijā neatļautas un valstij naidīga satura programmas. Tas nav pieļaujams. Un pret šādiem darboņiem tagad un turpmāk vērsīsimies ar visu likumā noteikto bardzību,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

“TV programmu retranslācijas kontroli mājaslapās mēs sākām veikt šogad un redzam, ka šī problēma ir ļoti liela. Latvijā darbojas tūkstošiem mājaslapu, kas pārraida TV programmas. Protams, daļa no tām darbojas legāli. Taču arī aizdomīgo mājaslapu īpatsvars ir liels. Tadēļ, lai kontroli varētu veikt efektīvi, mums noteikti būs nepieciešams palielināt resursus šim darbam, un rosināsim arī izmaiņas likumā, lai cīņa ar nelegālu saturu būtu stingrāka un efektīvāka. Tas ir arī valsts informatīvās telpas drošības jautājums,” saka NEPL padomes loceklis Patriks Grīva, kura pārziņā ir arī Latvijas informatīvās telpas aizsardzības jautājumi.

Viņš uzsver, ka NEPLP sadarbojas arī ar Valsts policiju un biedrību “Par legālu saturu”, lai konstatētu gan tādas interneta vietnes, kas nelegāli retranslē citu valstu TV programmas, gan kas nelegāli retranslē vietējās Latvijas TV programmas.

Pirātisma zelta laiki beigušies                                                                      

“NEPLP paveiktais cīņā ar TV programmu nelegālu pārraidīšanu interneta mājaslapās ir liels un būtisks pienesums satura tiesiskās vides sakārtošanā, ņemot vērā, ka normatīvais regulējums šajā jomā ir jauns un nesen apstiprināts. Šo darbu vēl paplašinot un sistematizējot, mēs varēsim sasniegt ļoti labu rezultātu. Vēl pērn Latvijā nebija neviena kompetentā iestāde, kas būtu tiesīga kontrolēt satura nelegālu izplatīšanu internetā. Pirātisms varēja zelt un plaukt. Tagad šie laiki ir beigušies,” saka biedrības “Par legālu saturu” izpilddirektores p. i. Tīna Lūse.

Lielākoties Latvijā prettiesiski tiek translētas Krievijas TV programmas

Līdz šim konstatētās mājaslapas, kas nelegāli retranslē TV programmas, galvenokārt ir bāzētas Krievijā un Ukrainā un lielākoties prettiesiski pārraidījušas Krievijas TV programmas.

Patriks Grīva uzsver, ka NEPLP ir pateicīga par sadarbību visiem tiem Latvijas interneta pakalpojumu sniedzējiem, kas operatīvi sadarbojas prettiesiski pārraidošo mājaslapu darbības apturēšanā. “Pateicoties šai sadarbībai, mēs kopā varam sargāt Latvijas infomatīvo telpu no nelegāla satura,” saka P. Grīva.

NEPLP aicina arī iedzīvotājus ziņot par mājaslapām, kas retranslē vietējās vai ārvalstu TV programmas, rakstot uz e-pastu: neplpadome@neplpadome.lv vai ziņojot sociālo tīklu vietnē “Twitter”.  

Televīzijas programmu retranslāciju interneta vidē Latvijā NEPLP pārbauda, sākot no šī gada. 

Saskaņā ar “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu”, konstatējot  televīzijas programmu nelegālu retranslāciju, NEPLP uzliek tiesisko pienākumu 15 dienu laikā pārtraukt audiovizuālo programmu retranslāciju vai saņemt attiecīgu retranslācijas atļauju. Ja padomes noteiktajā termiņā retranslācija netiek pārtraukta, netiek saņemta retranslācijas atļauja vai ar padomi netiek panākta vienošanās par tiesiskā pienākuma izpildes termiņa pagarināšanu, padome ir tiesīga ierobežot piekļuvi šādām mājaslapām, liedzot to domēna vārdu izmantošanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem. 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) konstatējusi vairākus būtiskus pārkāpumus SIA “Pirmais Baltijas Kanāls” (PBK) darbībā. Programmā “Pirmais Baltijas Kanāls Latvija” neatļauti demonstrēti citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoti raidījumi, kā arī pietiekamā apjomā nav nodrošināta Eiropas audiovizuālo darbu iekļaušana programmā. Savukārt “Radio PIK” konstatēti Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumi un viedokļu daudzveidības trūkums programmā.  

Par konstatētajiem pārkāpumiem “Pirmajam Baltijas Kanālam” piemēroti naudas sodi par kopējo summu 9000 eiro. Savukārt “Radio PIK” -  11500 eiro liels naudas sods.  

Laika periodā no šī gada 20. marta līdz 5. aprīlim “Pirmais Baltijas Kanāls” neatļauti demonstrējis televīzijas programmas “Pirmais Kanāls” (“Первый Канал”) veidotus ziņu raidījumus, dienas laikā tiem vairākkārtīgi atkārtojoties. Tādējādi ticis pārkāpts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un PBK izsniegtās programmas apraides atļaujas darbības pamatnosacījumi, kas liedz izplatīt citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotus raidījumus. Par minēto pārkāpumu NEPLP piemērojusi naudas sodu 3000 eiro. 

Savukārt no šī gada 15. jūnija līdz 28.jūnijam “Pirmais Baltijas Kanāls” programmā “Pirmais Baltijas Kanāls Latvija” nav nodrošinājis Eiropas audiovizuālo darbu iekļaušanu pietiekamā apmērā, tādējādi pārkāpjot programmai izsniegtās apraides atļaujas darbības pamatnosacījumus, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu “Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva”. Tā paredz, ka programmā nedēļas laikā vismaz 51 % no raidlaika (izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu) ir jābūt pārraidītiem Eiropas audiovizuāliem darbiem. Taču NEPLP konstatējusi, ka programmā “Pirmais Baltijas Kanāls Latvija” šajā laika posmā Eiropas audiovizuālo darbu apjoms ir bijis tikai 17% - 27%, kas uzskatāms par būtisku pārkāpumu. Par šo pārkāpumu medijam piemērots 6000 eiro liels naudas sods.  

Ņemot vērā minēto, “Pirmais Baltijas Kanāls” saņēmis brīdinājumu par būtisku apraides atļaujas darbības pamatnosacījumu neievērošanu. Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto, ja NEPLP mēneša laikā atkārtoti konstatēs būtisku darbības pamatnosacījumu pārkāpumu, tā būs tiesīga lemt par programmai izsniegtās apraides atļaujas anulēšanu.                                                                                                            

“Pirmais Baltijas Kanāls” saņēmis arī aizrādījumu par to, ka ilgāk nekā atļauts programmā “Pirmais Baltijas Kanāls Latvija” pārraidījis “Latvijas Televīzijas” programmas “LTV7” veidotu ziņu raidījumu “Šodien” (“Сегодня”), tādējādi pārkāpjot programmai izsniegtās apraides atļaujas darbības pamatnosacījumus. 

SIA ražošanas komercfirma “Pikal un Partneri” radio programmā “Radio PIK” laika periodā no šī gada 17. marta līdz 20. martam informatīvi analītiskajos diskusiju raidījumos nav nodrošinājusi faktu godīgu un objektīvu atspoguļošanu, viedokļu daudzveidību un neitralitātes principu, bet gan pieļāvusi tikai viena viedokļa paušanu. Tādējādi ticis pārkāpts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, un par šo pārkāpumu piemērots naudas sods 5500 eiro.                                                                                        

Savukārt laikā no šī gada 17. augusta līdz 27. augustam “Radio PIK” diskusiju raidījumos konstatētas slēptas priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes. No 18 “Radio PIK” raidījumiem, kuros  aicināti viesi, visos tikuši aicināti partijas “Jaunā Saskaņa” deputātu kandidāti. Īpaši sistemātiski (15 reizes) ticis aicināts partijas “Jaunā Saskaņa” deputāta kandidāts Juris Žuravļovs, tādējādi pastiprināti popularizējot konkrētā politiskā spēka un deputāta kandidāta uzskatus un kritiski nesalīdzinot šī politiskā spēka piedāvājumu ar citu deputātu un politisko spēku piedāvājumu vēlēšanās. Minētajā laika posmā raidījumos kopumā ir tikuši uzaicināti tikai triju politisko spēku pārstāvji – “Jaunā Saskaņa”, “Vienoti Latvijai” un “KPV LV”. Par slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju “Radio PIK” piemērots naudas sods 6000 eiro. 

Raidījumā tiešraides intervijas laikā “Samsung” pārstāvis stāstījis gan par jaunajām “Samsung” tehnoloģijām, demonstrējis tās tiešraides laikā, uzskaitot dažādo tehnoloģiju pozitīvās īpašības, kuras tās padara pievilcīgas patērētājiem, gan arī tikusi sniegta informācija par šo preču iegādes iespējām Latvijā. Skatoties tiešraides interviju, skatītāji netieši aicināti iegādāties šīs preces. 

Izvērtējot minēto tiešraides interviju, NEPLP ir konstatējusi, ka atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam tajā saskatāmas slēpta audiovizuāla komerciāla paziņojuma pazīmes un ir demonstrēts slēpts komerciāls paziņojums, tādejādi pārkāpjot likuma 35. panta devīto daļu. 

Saskaņā ar likumu slēpti audio vai audiovizuāli komerciāli paziņojumi ir aizliegti.  

Padome secinājusi, ka tiešraides intervijā tikušas vienpusēji atainotas tikai konkrēto preču pozitīvās īpašības, izmantošanas iespējas un nav norādīts uz šo ierīču iespējamajiem trūkumiem. Arī tiešraides intervijas beigās tikusi sniegta informācija par to, kad un kā preces būs iespējams iegādāties Latvijā. Gan pozitīvo īpašību izcelšana, gan informācija par preces iegādes iespējām ir pazīmes, kuras norāda uz slēptu reklāmu. Turklāt komerciālā rakstura informācija tiek iekļauta rīta ziņu raidījuma saturā tādā veidā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa auditorija tiek maldināta par šāda paziņojuma komerciālo raksturu. 

Lai arī VSIA “Latvijas Televīzija” daļēji atzīst vainu, šāds pārkāpums ir uzskatāms par būtisku un par to ir piemērots naudas sods 4000 eiro apmērā.  

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu par likumā noteiktās kārtības pārkāpšanu audio un audiovizuālo komerciālo paziņojumu sniegšanā vai izplatīšanā juridiskām personām var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 7100 eiro. 

Kā liecina NEPLP apkopotā statistika, 2020. gadā padome ierosinājusi un izskatījusi 7 lietas par pārkāpumiem, kas saistīti ar reklāmu un tās izvietošanu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Trīs gadījumos piemērots naudas sods, bet trīs gadījumos elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem izteikts brīdinājums, savukārt viena lieta vēl tiek izskatīta. 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir pabeigusi Rīgas domes priekšvēlēšanu aģitācijas perioda monitoringu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Kopumā konstatēti 12 iespējami Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumi. Lai uzlabotu likuma ievērošanu, NEPLP izstrādās vadlīniju precizējumus un turpmāk veiks arī plašākus preventīvos pasākumus.

“Priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumi elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos var radīt sekas demokrātisko procesu norisei valstī. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai priekšvēlēšanu aģitācija plašsaziņas līdzekļos notiktu atbilstoši likumam, pēc iespējas augstākā kvalitātē un nodrošinātu  iespēju sabiedrībai pirms vēlēšanām saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem un politiskajām partijām. Lai to sekmētu, esam būtiski spēcinājuši Monitoringa departamenta kapacitāti un turpināsim to darīt. Redzam, ka turpmāk ir nepieciešams veikt arī plašākus preventīvos pasākumus, lai palīdzētu medijiem labāk izprast tiesību normu regulējumus un veicinātu to ievērošanu, kā arī izstrādāt uzlabojumus vadlīnijām, kuras priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā jāievēro elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. 

Kopumā par šī gada Rīgas domes priekšvēlēšanu periodu NEPLP pārbaudījusi vairāk nekā 4500 raidstundu, lai pārliecinātos, vai elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ievēro Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasības.  

Vērtējot priekšvēlēšanu aģitācijas periodu, NEPLP secina, ka lielākoties elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir ievērojuši likuma prasības.  

Konstatēti 12 iespējamie likuma pārkāpumi un slēptas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošana. Naudas sods līdz šim piemērots par 8 konstatētajiem pārkāpumiem, kopējam soda apmēram sasniedzot 32 400 eiro. Viena administratīvā pārkāpuma lieta  izbeigta, jo, izvērtējot iegūtos pierādījumus, netika konstatēts pārkāpuma sastāvs. Savukārt 3 iespējamie pārkāpumi vēl tiek izskatīti administratīvo pārkāpumu procesa ietvaros.  

Konstatētie pārkāpumi ir, piemēram, deputāta kandidāta netraucēta izteikšanās par sev vēlamiem tematiem, tādējādi izceļot savas vai citu deputātu kandidātu pozitīvās iezīmes, pārmērīga partijas logo un citu tās vizuālo elementu iekļaušana raidījumā, tādējādi nepārprotami popularizējot konkrētos politiskos spēkus. Atsevišķos gadījumos raidījumu vadītāji studijas viesus – deputātu kandidātus – nepiesaka kā deputātu kandidātus, bet gan kā neatkarīgus ekspertus vai kādas biedrības pārstāvjus, tādējādi maldinot un neinformējot auditoriju par raidījumu dalībnieku balotēšanos Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.  

Tāpat konstatēts atsevišķu politisko spēku lielāks atspoguļojuma īpatsvars, tādējādi nenodrošinot godīgu konkurenci starp politiskajiem spēkiem, kā arī ietekmējot vēlētāju politiskās tiesības un brīvības. Šāda rīcība neveicina viedokļu daudzveidību programmā, samazina auditorijas iespējas veidot objektīvu viedokli par vēlēšanu kandidātiem kopumā un var ietekmēt vēlēšanu rezultātus.  

“NEPLP arī turpmāk ļoti bargi vērsīsies pret slēptu politisko aģitāciju priekšvēlēšanu laikā, jo šādi likuma pārkāpumi ietekmē vēlēšanu iznākumu un nenodrošina godīgu konkurenci politisko spēku starpā. Vienlaikus NEPLP mērķis nav sodīt elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, tāpēc ir paredzēts nodrošināt mediju īpašnieku un žurnālistu izglītošanu par likuma normu piemērošanu pirms nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Tāpat, piesaistot ekspertus un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, paredzēts uzlabot NEPLP vadlīnijas šajā jautājumā,” uzsver NEPL padomes loceklis Jānis Eglītis.    

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas vai uzskaites kārtības neievērošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības jomā var piemērot naudas sodu fiziskajai personai no 50 līdz 500 eiro, bet juridiskajai personai — no 500 līdz 7100 eiro par katru pārkāpumu. 

Pilns ziņojuma teksts ir publicēts šeit: https://www.neplpadome.lv/lv/sakums/padome/padomes-sedes/sedes-sadalas/2020.-gada-rigas-domes-arkartas-velesanu-prieksvelesanu-agitacijas-perioda-monitoringa-zinojums.html

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir pabeigusi Rīgas domes priekšvēlēšanu aģitācijas perioda monitoringu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Kopumā konstatēti 12 iespējami Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumi. Lai uzlabotu likuma ievērošanu, NEPLP izstrādās vadlīniju precizējumus un turpmāk veiks arī plašākus preventīvos pasākumus.

2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu priekšvēlēšanu aģitācijas perioda monitoringa ziņojums

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 8. oktobra sēdē pieņēma lēmumu izsludināt konkursu uz brīvajām radio frekvencēm Piedrujā 87,6 MHz frekvencē un Saldū 104,4 MHz frekvencē. Konkursi izsludināti par apraides tiesību piešķiršanu radio programmu veidošanai vai esošu radio programmu apraides aptveršanas zonas palielināšanai. 

Konkursu nolikumi pieejami šeit: https://www.neplpadome.lv/lv/sakums/komercialie-mediji/komercialie-radio/konkursi.html

Konkursu pieteikumu iesniegšanas termiņš – līdz 2020. gada 29. oktobrim plkst. 10.00.

Konkursu mērķi – nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu un radīt priekšnoteikumus veiksmīgas konkurences vides attīstībai, kas nodrošinātu elektronisko  plašsaziņas  līdzekļu  programmu  veidošanu,  pamatojoties  uz dažādības, augstas kvalitātes un profesionālisma principiem, veidojot uzticamu, daudzveidīgu nacionālo un reģionālo saturu, tajā skaitā ziņas, kas atbilst demokrātiskām vērtībām un stiprina Latvijas nacionālo kultūrtelpu.

Pretendenti piedāvājumus iesniedz elektroniski, nosūtot tos uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes elektroniskā pasta adresi konkursi@neplpadome.lv ar norādi "Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Saldū 104.4 MHz frekvencē", “Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Piedrujā 87,6 MHz frekvencē”. Konkursa piedāvājumu vienā elektroniski parakstītā datnē elektroniski paraksta Pretendenta paraksttiesīgā persona.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sodījusi SIA  “Baltkom radio” par trim Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumiem, kas ir saistīti ar slēptu partiju un to kandidātu reklamēšanu Rīgas domes priekšvēlēšanu laikā. Par neatļautu partiju “Gods kalpot Rīgai” (GKR) un politiskās partijas "Alternative" un to kandidātu reklamēšanu “Baltkom radio” piemērots naudas sods 10 500 eiro apmērā. 

NEPLP, veicot 2020. gada 28. jūlija raidījuma “Baltkom rīts” monitoringu, fiksēja  priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 3. panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu. Radījumā tika intervēta “Gods kalpot Rīgai” saraksta kandidāte Rīgas domes vēlēšanās Natālija Tumševica-Ērgle, kura raidījumā tika pieteikta kā “Rīgas balles” patronese. Tas gan netraucēja GKR politiķei aģitēt par pašas pārstāvēto politisko spēku un sava saraksta kandidātiem. Par šo pārkāpumu SIA “Baltkom radio”, kura pienākums ir šādus pārkāpums nepieļaut, uzlikts naudas sods  5000 eiro apmērā.   

Par slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju 5000 eiro sods piemērots arī par 2020. gada 7. jūlija raidījumā “Baltkom rīts” izdarītu pārkāpumu. Raidījumā tika intervēta “Gods kalpot Rīgai” Rīgas domes vēlēšanu saraksta kandidāte Natālija Ābola, kura raidījumā tika pieteikta kā televīzijas žurnāliste un producente. Intervijas laikā viņa žurnālistu netraucēta aģitēja balsot gan par savu partiju, gan citiem GKR saraksta kandidātiem.   

Savukārt par politiskās partijas “Alternative” slēptu reklamēšanu 2020. gada 12. augustā un 19. augustā “Baltkom radio” izplatītajos raidījumos “Baltkom rīts” SIA  “Baltkom radio” piemērots 500 eiro naudas sods.   

Jāatgādina, ka saistībā ar neatļautu priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Rīgas domes vēlēšanām NEPLP jau iepriekš sodījusi SIA “Baltkom radio” ar 11 400 eiro naudas sodu, ko elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir tiesā pārsūdzējis. 

Kopumā NEPLP ir uzsākusi 11 administratīvā pārkāpuma procesus par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome informē, ka līdz 30.11.2020.nelieliem tiešsaistes medijiem iespēja pieteikties ES grantiem: augstas kvalitātes ziņu produktu atbalstīšanai un viltus ziņu novēršanai. 

Izvērstāka informācija tiešsaistē: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/eu-grants-small-scale-online-media-supporting-high-quality-news-products-and-tackling-fake-news

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu sodīt elektronisko plašsaziņas līdzekli AS “TV LATVIJA” par programmā “RīgaTV 24” pieļautiem trim Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumiem, savukārt vienā gadījumā lietvedība izbeigta.  

“TV Latvija” sodīta par  Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 35.panta otrajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu. Programmas “RīgaTV 24” ietvaros laika posmā no 2020.gada 7.jūlija līdz 8.augustam demonstrējot raidījumus ar nosaukumu “Nacionālo interešu klubs” ilgtermiņā konstatēta slēpta priekšvēlēšanu aģitācija. Raidījumos tika nodrošināts ievērojams divu politisko spēku – “Gods kalpot Rīgai” un “Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE” īpatsvars, nenodrošinot Rīgas domes vēlēšanas kandidējušo politisko spēku atspoguļojuma līdzsvaru. Ņemot vērā, ka pārkāpums ir uzskatāms par būtisku, nolemts uzlikt administratīvo sodu – 5000 euro. 

Slēptas priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumi programmas ietvaros konstatēti arī 1. augustā un 15.augustā demonstrētajos raidījumos “Nacionālo interešu klubs”. Slēpta priekšvēlēšanu aģitācija raidījumos izpaudās kā pārmērīga politisko spēku “Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE” un “Gods kalpot Rīgai” atribūtikas izvietošana. Par pārkāpumu piemērots naudas sods 3500 un 2000 euro apmērā. 

Vienlaikus Padome nolēmusi izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par programmas “RīgaTV 24” ietvaros 2020.gada 13.jūlijā demonstrēto raidījumu “Dr.Apinis”, kuru vadīja Rīgas domes vēlēšanām pieteiktais kandidāts Pēteris Apinis.

Ņemot vērā pirms Rīgas domes vēlēšanām NEPLP monitoringā konstatēto, Padome pieņēmusi lēmumu uzsākt divus jaunus administratīvā pārkāpuma procesu par VSIA “Latvijas Radio” un SIA „Baltkom radio” programmās pieļautiem iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem.

Līdz ar to kopumā ierosināti jau 11 administratīvā pārkāpuma procesi par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.

Konkursa mērķis ir nodot komerciālajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim tiesības izplatīt televīzijas programmu brīvajā vietā bezmaksas zemes apraidē visā Latvijas teritorijā 2020. un 2021.gadā, lai nodrošinātu sabiedrības demokrātiskās, sociālās un kultūras vajadzības un sekmētu kvalitatīva un daudzveidīga satura veidošanu, saglabāšanu un pieejamību.

Konkursā var pretendēt tie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas veido programmu, kas ir orientēta uz sabiedrības ilgtspējas stiprināšanu un piedāvā sabiedriski nozīmīgu, kvalitatīvu saturu ar mērķi sekmēt Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kultūras pieejamību, pilsonisko līdzdalību, tajā skaitā radot informatīvi analītisku un pētniecisku saturu.

Pretendentiem ir jānodrošina programmas veidošana izplatīšanai bezmaksas zemes apraidē, aizpildot brīvo programmas vietu.

Konkursa pieteikumu dokumentu pieņemšana notiek līdz 2020.gada 13. novembrim, pulksten. 17.00, pieteikumus iesniedzot elektroniski uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes elektroniskā pasta adresi konkursi@neplpadome.lv ar norādi "Par komerciālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tiesībām izplatīt televīzijas programmu zemes apraidē ciparu formātā neaizsargāta jeb nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā 2020. un 2021.gadā".

Lēmums Nr.304 (11.09.2020.)  Par konkursa “Par komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesībām izplatīt televīzijas programmas zemes apraidē ciparu formātā neaizsargāta jeb nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā 2020. un 2021.gadā” nolikuma apstiprināšanu un konkursa izsludināšanu.

NEPLP konkursa ''Par komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesībām izplatīt televīzijas programmas zemes apraidē ciparu formātā neaizsargāta jeb nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā 2020. un 2021.gadā'' Nolikums [PDF]

NEPLP konkursa ''Par komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesībām izplatīt televīzijas programmas zemes apraidē ciparu formātā neaizsargāta jeb nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā 2020. un 2021.gadā'' Nolikums [WORD]

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu sodīt elektronisko plašsaziņas līdzekli SIA “Baltkom radio” par Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 3.panta 1.daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu laika posmā no 2020.gada 7.jūlija līdz 1.augustam, uzliekot naudas sodu  6400 eiro apmērā un sodīt to pašu elektronisko plašsaziņas līdzekli parPriekšvēlēšanu aģitācijas likuma 3.panta 1.daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu 2020.gada 10. un 15.jūlijā, uzliekot naudas sodu 5000 eiro apmērā. Minētais likuma pants nosaka, ka “slēptā priekšvēlēšanu aģitācija ir aizliegta.”

Izskatot vienu no administratīvajām pārkāpumu lietām, konstatēts, ka SIA “Baltkom radio” vairākkārtīgi slēpti reklamējis partijas “Gods kalpot Rīgai” deputāta amata kandidātu Oļegu Burovu. Izskatot otru administratīvo lietu, konstatēts, ka SIA “Baltkom radio” slēpti reklamējis politiskās partijas “Alternative” deputāta amata kandidātus Valēriju Petrovu un Alekseju Rosļikovu. “Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumi ir sevišķi smagi, jo tādējādi elektroniskie plašsaziņas līdzekļi tieši un neatļauti ietekmē vēlēšanu rezultātus. NEPLP pret šādiem pārkāpumiem tagad un nākotnē vērsīsies īpaši bargi, jo tiek ne tikai pārkāpts likums, bet arī neatļauti ietekmēts vēlēšanu iznākums,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sagatavojusi un iesniegusi LR Finanšu ministrijā sākotnējo pieteikumu Eiropas Savienības finansējuma piesaistei mūsdienu prasībām atbilstošas, energoefektīvas sabiedriskā medija mājvietas vajadzībām.

Pieteikumā, kas balstīts uz eksperta sagatavotiem priekšlikumiem, iekļauti divi iespējamie risinājumi: esošās Latvijas Televīzijas ēkas Zaķusalā atjaunošana un pārbūve vai jaunas, bet mazākas sabiedriskā medija ēkas izbūve. Abi scenāriji paredz iespēju izveidot multimediju studiju Vecrīgā, kā arī saglabāt esošo LR 1. studiju vai izveidot līdzvērtīgu skaņu ierakstu studiju, ko kā prasību izvirza Latvijas Radio.

“Šobrīd nav pieņemts konkrēts lēmums par to, vai vienotajam sabiedriskajam medijam labāks risinājums būtu esošās LTV ēkas pārbūve vai jaunas ēkas būvniecība. Taču ir skaidrs, ka esošās LTV un LR ēkas ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī ar pārlieku augstām uzturēšanas izmaksām un ka sabiedriskie mediji Latvijā ir pelnījuši mūsdienu prasībām atbilstošu, energoefektīvu ēku. Par to runāts sen,” saka NEPL padomes locekle Ieva Kalderauska.

Pieteikums par 56,5 miljonu eiro piesaisti no ES fondiem nosūtīts LR Finanšu ministrijai. Savukārt Ministru kabinets to tālāk varētu iesniegt Eiropas Komisijas pārvaldītai budžeta programmai “Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms”. Saskaņā ar šī gada jūlijā Eiropadomes definēto šī mehānisma mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt Covid - 19 krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Lēmumu par to, vai NEPLP piedāvātie risinājumi atbilst finansējuma piešķiršanai izvirzītajiem mērķiem par sabiedriski nozīmīgu reformu īstenošanu, Eiropas Komisija plāno pieņemt 2021. gada pavasarī.   

“Šī ir unikāla iespēja pretendēt uz Eiropas Savienības finansējumu, kas palīdzētu realizēt gadiem loloto plānu par spēcīga, neatkarīga, efektīva un vienota sabiedriskā medija izveidi Latvijā, līdzīgi, kāds izveidots vairums Eiropas Savienības dalībvalstu.  Pieteikuma sagatavošanā ņemtas vērā gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzijas vajadzības, tostarp prasība, ka jaunajai mājvietai jāatrodas Rīgas centrā, lai žurnālisti spētu operatīvi atspoguļot valstī notiekošo,” uzsver padomes loceklis Jānis Eglītis, norādot, ka šobrīd projekts ir pašā sākumstadijā un tā pilnveide tiks turpināta, gatavojoties pozitīvam Eiropas Komisijas lēmumam. 

“Ceru, ka Saeima nekavēsies ar jaunā Sabiedriskā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izveidi, kas varētu pārņemt sabiedrisko mediju pārvaldību un rūpēties par vienota sabiedriskā medija tālāku attīstību, tostarp izstrādājot un realizējot apvienotā medija koncepciju un virzot tai atbilstošas mājvietas nodrošināšanu,” tā atzina Ieva Kalderauska, norādot - “Esmu pārliecināta, ka stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā, tostarp konkrēta, detalizēta projekta izstrādē ir ļoti svarīgi iesaistīt abus sabiedriskos medijus un to darbiniekus”.  

Pašreizējās LTV un LR ēkas – ļoti sliktā tehniskā stāvoklī; atjaunošanai nepieciešami 98,8 miljoni eiro

Saskaņā ar Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio sniegto informāciju Latvijas Televīzijas ēkai nav veikti nopietni kapitālieguldījumi kopš tās izbūves pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Savukārt Latvijas Radio ēkai nav bijuši pietiekami kapitālieguldījumi kopš pagājušā gadsimta četrdesmitajiem gadiem, kad tā tika pārbūvēta radio vajadzībām.  

Atsevišķu Latvijas Radio ēkas konstruktīvo elementu un sistēmu kopējais stāvoklis vērtējams kā kritisks. Savukārt attiecībā uz LTV ēku tās vadība ir brīdinājusi - ja ēka vidējā termiņā netiks pienācīgi atjaunota, var rasties būtiski konstrukciju nestspējas, cilvēku drošības un LTV darbības nepārtrauktības riski.

Abu sabiedrisko mediju iesniegtie finanšu pieprasījumi liecina, ka esošo ēku renovācijai un uzturēšanai tuvāko gadu laikā nepieciešami  98,8 miljoni eiro.  

Iespējamie risinājumi: LTV ēkas pārbūve vai jaunas ēkas izbūve                                                                                                 

NEPLP piesaistīts eksperts analizēja divus iespējamos risinājumus, kas izvirzīti, ņemot vērā gan abu ēku augstās renovācijas izmaksas, gan arī plānu nākotnē apvienot abus sabiedriskos medijus.

Izvērtētie risinājumi:  

• esošās LTV ēkas Zaķusalā atjaunošana un pārbūve, vienlaikus paredzot kvalitatīvas multimediju studijas izbūvi Vecrīgā (iespējams, esošajās LR telpās); 
• jaunas energoefektīvas ēkas būvniecība, vienlaikus paredzot kvalitatīvu multimediju studiju izbūvi Vecrīgā (iespējams, esošajās telpās). Ēkas kopējā platība ~ 25 tūkstoši m2, kas ir par trešdaļu mazāk nekā patreizējās LTV ēkas platība. 

Abi risinājumi paredz iespēju saglabāt esošo Latvijas Radio 1. studiju vai izveidot līdzvērtīgu skaņu ierakstu studiju.  

Saskaņā ar eksperta ieteikumiem zemes gabalam jaunas ēkas būvniecības gadījumā jāatrodas Rīgā, dzelzceļa loka iekšpusē, ne vairāk kā 3 km rādiusā ap Vecrīgu, vēlams Daugavas labajā krastā, un tam būtu jābūt valstij vai pašvaldībai piederošam.

Indikatīvie aprēķini liecina, ka šo risinājumu aptuvenās minimālās izmaksas var būt no 52 līdz gandrīz 57 miljoniem eiro, neskaitot mēbeļu,  satura veidošanas un apraides tehnoloģisko iekārtu iegādes un uzstādīšanas izmaksas.

“Turpinot vienotas sabiedrisko mediju ēkas izveides procesu, ir nepieciešams kopā ar LTV un LR, tajā skaitā sabiedrisko mediju vienoto portālu LSM.LV, izvērtēt un noteikt apvienotā medija vajadzību detalizāciju. Tā jāizstrādā atbilstoši moderna Latvijas sabiedriskā medija stratēģiskās attīstības vīzijai, kam tālāk jau seko konkrēta projekta izstrāde. Īstenojot projektu, ir jānodrošina tā caurskatāmība un sabiedrības iesaiste,” saka padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete. 

I.Kalderauska piebilst: “Jāņem vērā, ka esošā LTV ēka ir par lielu mūsdienīgu mediju vajadzībām un, paliekot esošā LTV ēkā, jebkurā gadījumā daļu telpu var nākties nodot citu iestāžu vai uzņēmumu vajadzībām. Tā rezultātā sabiedriskajam medijam var nākties nodarboties ar tam neraksturīgām funkcijām.” 

Igaunijas piemērs liecina, ka apvienotā sabiedriskā medija vajadzībām ēkas platība veido ap 25 tūkstošiem m2. Vienlaikus medijā strādā gandrīz divas reizes vairāk darbinieku nekā šobrīd LTV un LR kopējais darbinieku skaits. LTV un LR abu ēku kopējā platība ir vairāk nekā 42 tūkstoši m2. Bet Zaķusalas ēkas platība ir 36,9 tūkstoši m2, kas ir teju par trešdaļu lielāka nekā varētu būt nepieciešams.  

Saskaņā ar aplēsēm pārbūvēta vai  jauna ēka sniegtu būtiskus energoefektivitātes ietaupījumus.  

Saskaņā ar LTV ēkas enerģijas patēriņa pārskatu siltumenerģijas patēriņš pēdējo sešu gadu laikā veidoja vidēji 108 kWh/m2 gadā. Saskaņā ar ekspertu norādīto, realizējot kapitālo remontu un veicot papildu pasākumus, būtu iespējams pat 2,5 reizes uzlabot apkures energoefektivitāti, patēriņu mazinot zem 45 kWh/m2 gadā. Tādējādi esošajā ēkā varētu ietaupīt 60% no apkures izmaksām. Savukārt jaunas ēkas gadījumā ar ievērojami mazāku telpu platību kopējais apkures siltumenerģijas ietaupījums sasniegtu pat 70%.       

Veicot pastiprinātu TV un radio  programmu monitoringu kopš Rīgas domes priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) līdz šim ir uzsākusi 9 pārbaudes lietas par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumiem. Priekšvēlēšanu laikā publicēto TV un radio programmu pārbaudes turpinās.   

Piecas no līdz šim uzsāktajām pārbaudes lietām ir saistītas ar iespējamu slēptas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu programmā “Baltcom radio” un četras – programmā “RīgaTV 24”. Līdz šim uzsāktās lietas ir saistītas ar iespējamu politiskās partijas “Gods kalpot Rīgai”, partiju apvienības “Attīstībai/Par!”, “Progresīvie”, partijas “Alternative” un “Zaļo un zemnieku savienības” slēptu reklamēšanu.   

Biežāk konstatētie iespējamie priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumi ir neatļauta vizuālo elementu izvietošana raidījumos ar konkrētu politisko spēku logo, aģitatoru iesaistīšana, kā arī tas, ka redakcionāli netiek nodrošināts dažādu politisko spēku atspoguļojuma līdzsvars, bet tā vietā skatītājiem vai klausītājiem tiek sniegta kādu atsevišķu politisko spēku nesamērīgi lielāka pārstāvniecība attiecīgajā raidījumā. Konstatētas arī tādas slēptas priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes, kā tādas informācijas paušana raidījumos, kas nepārprotami norāda uz deputāta kandidāta paveiktajiem darbiem, iniciatīvām, akcentējot tieši pozitīvās iezīmes nolūkā veicināt politiskā spēka vai kandidāta popularitāti. 

Laikā no priekšvēlēšanu perioda sākuma līdz šim NEPLP pastiprināti ir pārbaudījusi apmēram trīs tūkstošus raidstundu. Tā kā pārbaudāmo materiālu apjoms ir liels, TV un radio programmu pārbaudes par priekšvēlēšanu periodu turpinās. Par uzsāktajās pārbaudēs atklāto NEPLP ir informējusi arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.  

“Priekšvēlēšanu aģitācijas uzdevums ir nodrošināt  iespēju sabiedrībai saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām pirms vēlēšanām. Ja aģitācija tiek slēpta, tā nozīmē negodīgu politisko konkurenci un iespējas manipulēt ar vēlētāju gribu,” norāda padomes loceklis Jānis Eglītis, uzsverot, ka mediji ir redakcionāli neatkarīgi, tomēr vienlaikus tiem ir pienākums ievērot augstus žurnālistikas profesionalitātes un ētikas standartus, kā arī Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto.  

NEPLP šogad būtiski spēcinājusi monitoringa kapacitāti  

NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš norāda, ka šogad NEPLP vadība ir būtiski spēcinājusi Monitoringa departamenta kapacitāti, gan modernizējot monitoringa sistēmas tehnisko nodrošinājumu, gan spēcinot cilvēkresursus. “Lai arī Rīgas domes pirmsvēlēšanu aģitācijas periods bija divreiz īsāks nekā parasti, pārbaužu ziņā tas ir bijis ļoti aktīvs. Mēs pateicamies arī visiem iedzīvotājiem, kuri sūtīja mums informāciju par iespējamajiem pārkāpumiem,” saka Ivars Āboliņš.   

“Monitoringa kapacitātes stiprināšana arī turpmāk būs viens no galvenajiem mūsu uzdevumiem, lai maksimāli efektīvi varētu veikt mediju uzraudzību un organizēt arī atbilstošu preventīvo darbu pārkāpumu novēršanai gan pirmsvēlēšanu periodos, gan ikdienā,” saka NEPLP priekšsēdētājs I. Āboliņš.  

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas vai uzskaites kārtības neievērošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības jomā var piemērot naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit līdz piecsimt eiro, bet juridiskajai personai — no piecsimt līdz septiņi tūkstoši simts eiro.  

Pēc uzsākto administratīvo lietu izskatīšanas un informācijas apkopošanas par Rīgas domes priekšvēlēšanu laikā fiksētajiem pārkāpumiem NEPLP plāno izstrādāt arī priekšlikumus, kā uzlabot normatīvo regulējumu, lai mazinātu šādu un līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 3.septembra sēdē pieņēma lēmumu izsludināt konkursu uz brīvajām radio frekvencēm Saldū 97,2 MHz frekvencē un Gulbenē 95,6 MHz frekvencē. Konkursi izsludināti par apraides tiesību piešķiršanu radio programmu veidošanai vai esošu radio programmu apraides aptveršanas zonas palielināšanai. 

Konkursu nolikumi pieejami šeit: https://www.neplpadome.lv/lv/sakums/komercialie-mediji/komercialie-radio/konkursi.html

Konkursu pieteikumu iesniegšanas termiņš – līdz 2020. gada 1.oktobrim plkst. 10.00.

Konkursu mērķi – nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu un radīt priekšnoteikumus veiksmīgas konkurences vides attīstībai, kas nodrošinātu elektronisko  plašsaziņas  līdzekļu  programmu  veidošanu,  pamatojoties  uz dažādības, augstas kvalitātes un profesionālisma principiem, veidojot uzticamu, daudzveidīgu nacionālo un reģionālo saturu, tajā skaitā ziņas, kas atbilst demokrātiskām vērtībām un stiprina Latvijas nacionālo kultūrtelpu.

Pretendenti piedāvājumus aicināti iesniegt elektroniski, nosūtot tos uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes elektroniskā pasta adresi konkursi@neplpadome.lv ar norādi "Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Saldū 97,2 MHz frekvencē", “Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Gulbenē 95,6 MHz frekvencē”. 

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu Sabiedriski konsultatīvās padomes (SKP) Sabiedriskā pasūtījuma apakšpadome publicējusi aicinājumu LR Ministru prezidentam, kā arī atbildīgajai Saeimas komisijai un ministrijām atbalstīt 2021. gada budžetā sabiedriskajiem medijiem nepieciešamo finansējumu, lai kompensētu to iziešanu no reklāmas tirgus.

SKP Sabiedriskā pasūtījuma apakšpadome vēstulē Valsts prezidentam, LR Ministru prezidentam, Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Mediju politikas apakškomisijai, Kultūras ministrijai un Finanšu ministrijai ir lūgusi atbalstīt finanšu piešķiršanu un dot skaidru atbildi par finansējuma saņemšanu 2021. gadā un turpmāk, lai sabiedriskie mediji varētu droši plānot savu darbu, kas prasa vismaz pusgadu sagatavošanos. Vēstulē uzsvērts, ka stipri sabiedriskie mediji ir viens no Latvijas drošības, stipruma un stabilitātes garantiem.

SKP Sabiedriskā pasūtījuma apakšpadome vēstulē atbildīgajām institūcijām ir norādījusi, ka abas sabiedriskās raidorganizācijas - Latvijas Televīzija un Latvijas Radio - ir sniegušas SKP detalizētu skaidrojumu, kam finansējums nepieciešams, aprēķinot gan neieņemtos reklāmas ieņēmumus, gan jaunā satura, ar kuru tiks aizpildīts reklāmas raidlaiks, izmaksas.

Aicinājumā norādīts: SKP Sabiedriskā pasūtījuma apakšpadomes locekļi saprot, ka bez papildus finansējuma sabiedriskās raidorganizācijas nevarēs iziet no reklāmas tirgus un izpildīt tām ar likumu uzliktos pienākumus.

SKP Sabiedriskā pasūtījuma apakškomisija norāda, ka līdz šim sabiedriskie mediji Latvijā nav saņēmuši pietiekamu finansējumu. Tādēļ šajā gadījumā tas ir jo īpaši nozīmīgi, lai sabiedriskie mediji, kas ir orientēti uz sabiedriskā labuma radīšanu, spētu radīt kvalitatīvu oriģinālsaturu, atbrīvotos no sponsoru finanšu atkarībām un tiem nebūtu jākonkurē ar komercmedijiem. Jo īpaši svarīgi ir stiprināt sabiedrisko mediju lomu šodien – hibrīdkara apastākļos, kad Latvijas iedzīvotājiem nepieciešama patiesa un analītiska informācija.

Par SPK Sabiedriskā pasūtījuma apakšpadomi

SPK Sabiedriskā pasūtījuma apakšpadomē ir pārstāvētas 13 nevalstiskās organizācijas. Tās uzdevums ir īstenot sabiedrības interešu pārstāvniecību sabiedriskā pasūtījuma izstrādē un izvērtēšanā.

Par SPK

SKP ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izveidota padomdevēja institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā. Tā sastāv no Sabiedriskā pasūtījuma apakšpadomes, kurā darbojas organizāciju pārstāvji, kuri īsteno sabiedrības interešu pārstāvniecību sabiedriskā pasūtījuma izstrādē un izvērtēšanā, un Nozares attīstības apakšpadomes, kurā darbojas organizāciju pārstāvji, kuri īsteno elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares interešu pārstāvniecību nozares stratēģijā.

Lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un kvalitatīva vietējā satura pieejamību sabiedrībai, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) lūdz Ministru kabinetu un Saeimu 2021. gada valsts budžetā piešķirt finansējumu viena miljona eiro apmērā sabiedriskā pasūtījuma satura veidošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Tas ir divas reizes vairāk nekā tika lūgts šogad. 

Līdzekļu palielinājums šim mērķim nepieciešams, lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu Covid-19 krīzes un nevienlīdzīgo reklāmas tirgus nosacījumu radīto reklāmas ienākumu krituma apstākļos. “Latvijas Raidorganizāciju asociācijas” sniegtā informācija liecina, ka 2020. gada reklāmas ieņēmumi, salīdzinot ar 2019. gadu, elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem saruks par 20 – 30% un reklāmas ieņēmumu kritums būs robežās no 9,2 līdz 13,8 miljoniem eiro.  

“Mūsu galvenā prioritāte nākamā gada valsts budžetā ir Latvijas sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus un attīstība, kas ir ļoti svarīgi gan nacionālajai drošībai, gan mediju vides stabilitātei un izaugsmei. Taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi joprojām uzrunā lielāko sabiedrības daļu – vairāk nekā 70% Latvijas skatītāju un klausītāju. Tādēļ, lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un uzturētu daudzveidīgu mediju vidi, kā arī vietējā satura veidošanu, ir svarīgi ar sabiedrisko pasūtījumu atbalstīt arī komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību un vietējā satura veidošanu,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. 

Miljons eiro komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būtu jānodrošina katru gadu. 

Tā kā saskaņā ar prognozēm komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu reklāmas ieņēmumu kritums šogad būs daudz lielāks par vienu miljonu eiro, līdztekus NEPLP aicina Ministru kabinetu un Saeimu attīstīt un pilnveidot arī Mediju atbalsta fonda darbību, kā to paredz Nacionālā drošības koncepcija. Tādējādi būtu iespējams nodrošināt komercmedijiem vēl plašākas iespējas piedalīties atklātos konkursos valsts budžeta līdzekļu saņemšanai sabiedriski nozīmīga satura veidošanai, tiktu uzturēta daudzveidīga mediju vide un atbalstīta komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļudarbības nepārtrauktība, kā arī stiprināta to kapacitāte. 

Lai veicinātu Latvijā strādājošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu konkurētspēju Latvijas, Eiropas un pasaules tirgū, NEPLP arī aicina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju šī gada rudens sesijā izskatīt NEPLP sagatavotos, Patērētāju tiesību aizsardzības centra atbalstītos un Saeimā iesniegtos priekšlikumus nesamērīgo reklāmas ierobežojumu pārskatīšanai.  

Tāpat, ņemot vērā Francijas valdības panākto vienošanos ar globālo uzņēmumu “Facebook” par digitālā nodokļa nomaksu,  NEPLP aicina atbildīgās institūcijas vēlreiz izvērtēt digitālā nodokļa ieviešanas iespējas Latvijā, kas sniegtu iespēju iegūtos līdzekļus novirzīt vietējā satura radīšanai un komercmediju darbības nodrošināšanai.  

Jāpiebilst, ka 2021. gada valsts budžetā NEPLP ir lūdzis Ministru kabinetu un Saeimu piešķirt finansējumu 8,3 miljonus eiro Latvijas sabiedrisko mediju pilnīgai iziešanai no reklāmas tirgus. Sabiedriskie mediji ilgstoši ir strādājuši nepietiekama finansējuma apstākļos, un to situācija ir vērtējama kā kritiska. Minētais finansējums nodrošinās sabiedrisko mediju darbības stabilitāti un attīstību. Savukārt sabiedrisko mediju līdzšinējo reklāmas ieņēmumu daļa turpmākajos gados varētu nonākt komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgū.  

NEPLP atgādina elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, ka saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto 30 dienas pirms vēlēšanu dienas kā arī vēlēšanu dienā ir aizliegts izvietot priekšvēlēšanu aģitāciju elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās. Savukārt elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošana ir aizliegta vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanu dienas.

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 12.panta ceturto daļu vēlēšanu dienā likumā noteiktajā vēlēšanu norises laikā elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos aizliegts iekļaut sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par politisko partiju, politisko partiju apvienību, vēlētāju apvienību vai atsevišķu deputātu kandidātu popularitāti.

Veicot pastiprinātu TV un radio  programmu monitoringu kopš priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir uzsākusi vēl trīs pārbaudes lietas par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumiem AS “TV Latvija” un SIA “Baltkom radio” darbībā pirms Rīgas domes vēlēšanām.

Divas  uzsāktās pārbaudes lietas saistītas ar iespējamu slēptas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu raidījumā “Nacionālais interešu klubs”, kas tiek pārraidīts programmā “RīgaTV 24”. Iespējama slēpta priekšvēlēšanu aģitācija konstatēta vairākās epizodēs – gan izvietojot raidījumā vizuālus elementus ar konkrētu politisko spēku logo, iesaistot aģitatorus, gan redakcionāli nenodrošinot dažādu politisko spēku atspoguļojuma līdzsvaru, neatļauti popularizējot divu politisko spēku, partijas “Gods kalpot Rīgai” un vēlēšanu apvienības Attīstībai/Par!, “Progresīvie” deputātu amata kandidātus, nodrošinot šiem politiskajiem  spēkiem proporcionāli daudz lielāku pārstāvniecību konkrētajā raidījumā.

Viena no pārbaudēm uzsākta saistībā ar konstatēto raidījumos “Septiņas dienas un naktis” un “Rīts Baltkomā”, kas tiek pārraidītas “Baltkom radio”, kurā iespējama slēpta priekšvēlēšanu aģitācija izpaudusies redakcionāli nenodrošinot dažādu politisko spēku atspoguļojuma līdzsvaru, bet gan neatļauti popularizējot partijas “Gods kalpot Rīgai” deputātu kandidātus, nodrošinot viņiem proporcionāli daudz plašāku pārstāvniecību savā programmā.

Par uzsāktajās pārbaudēs atklāto NEPLP ir informējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.

“Priekšvēlēšanu aģitācijas uzdevums ir nodrošināt iespēju paust un uzzināt informāciju par kandidātiem, partijām un to politisko piedāvājumu. Vienlaikus, ja aģitācija tiek slēpta, tā nozīmē negodīgu politisko konkurenci un iespējas manipulēt ar vēlētāju gribu,” norāda Padomes loceklis Jānis Eglītis, uzsverot, ka mediji ir redakcionāli neatkarīgi, tomēr vienlaikus tiem ir pienākums ievērot augstus žurnālistikas profesionalitātes un ētikas standartus, kā arī Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto.

NEPLP atgādina, ka  priekšvēlēšanu aģitācijas uzdevums ir nodrošināt  iespēju sabiedrībai saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām pirms vēlēšanām. Slēpta priekšvēlēšanu aģitācija ir aizliegta.

“Šāda veida pārkāpumi var ietekmēt Rīgas domes vēlēšanu rezultātus, kas ir nepieļaujami demokrātiskā sabiedrībā. NEPLP uzdevums ir uzraudzīt likuma ievērošanu un ātri reaģēt uz pārkāpumiem,” uzsver NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

NEPLP aicina medijus ievērot Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu un Padomes izstrādātās “Vadlīnijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma piemērošanai, veidojot ziņu, informatīvi dokumentālos un diskusiju raidījumus, it īpaši priekšvēlēšanu laikā”. Deputātu kandidātu aicināšanai uz raidījumu ir jābūt pamatotai un jāatturas šīs personas izmantot kā viedokļu līderus, ekspertus vai  notikumu galvenos komentētājus  palielinot konkrēto kandidātu publicitāti.

NEPLP informē, ka savas kompetences ietvaros turpinās uzraudzīt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības atbilstību likumā noteiktajam, kā arī uzsver, ka par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas vai uzskaites kārtības neievērošanu tiem paredzēta atbildība Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 35.panta otrajā daļā: “Par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas vai uzskaites kārtības neievērošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības jomā piemēro naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.”

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātajā konkursā "Televīzijas un radio raidījumu (sižetu) veidošana par diasporas un remigrācijas tematiku 2020.gadā" ir noteikti četri uzvarētāji.

Par uzvarētājiem konkursā noteikti SIA "Vidzemes televīzija", kam raidījumu veidošanai piešķirti 6892.09 eiro. SIA “Tuta Media”, kuru piedāvājums ietver sevī raidījumu ciklu bērniem “Tutas lietas” – piešķirti 14 207.87 eiro. AS "TV Latvija", kam piešķirti 8 450,02 eiro un SIA "Star FM" ar piešķirtiem 8 450.02 eiro.

Konkursa mērķis – sabiedriskā pasūtījuma ietvaros sabiedriski nozīmīga un kvalitatīva satura veidošana un pārraidīšana par diasporas un remigrācijas tematiku komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, tādējādi saglabājot diasporas saikni ar Latviju, tās kultūru un mediju telpu. Konkursa kopējais finansējumu ir EUR 38 000.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) nākamā gada galvenā prioritāte ir sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un vienotā portāla LSM.LV  –  iziešana no reklāmas tirgus. Šim mērķim NEPLP valsts budžeta prioritāro pasākumu ietvaros ir pieprasījis 8,3 miljonus eiro, kas nodrošinās sabiedriskajiem medijiem adekvātu kompensāciju pēc iziešanas no reklāmas tirgus un sabiedrisko mediju attīstību.

Par svarīgo prioritāti, kas stiprinātu visu Latvijas informatīvo telpu, NEPLP šodien informēja Valsts prezidentu Egilu Levitu, kurš sarunā ar Padomes locekļiem pauda nepārprotamu atbalstu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.

“Mums ir ļoti liels gandarījums, ka šajā jautājumā ar Valsts prezidentu bijām vienisprātis. Kad runājam par Latvijas informatīvās telpas aizsardzību, bieži piesaucam Krievijā radīto saturu un Kremļa propagandu. Taču patiesībā mūsu informatīvā telpa ir Latvijā radīts saturs. Un sabiedriskie mediji ir visas Latvijas informatīvās telpas stūrakmens. Iziešana no reklāmas tirgus ir nostiprināta likumā un arī sarunās ar NEPLP politiķi ir pauduši tai atbalstu, apliecinot, ka likums tiks pildīts” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Jāatgādina, ka 2018.gadā Saeima pieņēma likuma grozījumus, kas paredz sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus ar 2021.gada 1.janvāri. Saskaņā ar likuma anotāciju iziešanai no reklāmas tirgus ir jāparedz adekvāts finansējums. Saskaņā ar neatkarīga auditora veiktajiem aprēķiniem tie ir 13,8 miljoni eiro, no kuriem šogad tika piešķirti 5,5 miljoni, bet nākamgad nepieciešami vēl 8,3 miljoni.

“Iziešana no komerciālās reklāmas tirgus ir vēsturisks lēmums, kas sabiedriskajiem medijiem ļaus pilnvērtīgi radīt sabiedrisko labumu Latvijas iedzīvotājiem, nodrošināt daudzveidīga, kvalitatīva un uzticama satura radīšanu, fundamentāli stiprinot Latvijas informatīvo telpu. Sabiedriskie mediji ir jāattīsta kā moderni mediji digitālajā laikmetā. Šis ir brīdis, kad ir jāpārgriež sabiedrisko mediju komercializācijas risku saites, kas pastāv, tiem darbojoties reklāmas tirgū un cīnoties par reklāmdevēju interesējošās, maksātspējīgās auditorijas piesaisti” skaidro NEPLP padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

“”Latvijas televīzijai”, lai sāktu gatavoties iziešanai no reklāmas tirgus šogad piešķirti 4,13 miljoni eiro, bet nākamgad nepieciešami vēl 6,14 miljoni eiro. “Latvijas Televīzijas” gadījumā tas nozīmē pašreizējo reklāmas “paužu” vietā radīt vairāk nekā tūkstoš stundas papildu jaunu, vērtīgu oriģinālu saturu gadā. Proti, televīzijas skatītājiem no nākamā gada būs pieejama daudzveidīgāka televīzijas programma, kas informē, izglīto un izklaidē, aptverot ar vien plašāku sabiedrības daļu. Piešķirtais finansējums ļaus televīzijai turpināt attīstīties arī digitālās vides virzienā, stiprinot medija konkurētspēju,” tā NEPL padomes locekle Ieva Kalderauska.

“Par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus Latvijā tiek runāts vairāk nekā 20 gadus. Beidzot ir pienācis brīdis, lai runas pārvēstu darbos. LTV un LR ir patraukuši slēgt reklāmas kampaņas līgumus, tāpēc, apturot šo procesu vai nepiešķirot adekvātu finansējumu, sabiedriskie mediji tiktu vājināti un Latvijas informatīvajai telpai tiktu nodarīts neatgriezenisks kaitējums“ saka Padomes loceklis Jānis Eglītis, uzsverot, ka šo soli ilgstoši atbalstījuši arī komerciālie mediji, kuri sarunā ar NEPLP apliecināja, ka izeju atbalsta joprojām.

Jāatgādina, ka Latvijā sabiedriskajiem medijiem ilgstoši ir nepietiekams finansējums, kas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm deficīts ir aptuveni 10 miljoni eiro gadā.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) noteikusi uzvarētājus konkursā “Par 2020.gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas”.

Konkursā tika saņemti ­­­­divi pieteikumi.

Par uzvarētājiem konkursā noteikti SIA “Vidzemes televīzija”, kas veidos saturu sadarbībā ar ziņu portālu “Delfi”:  Re:TV vēlēšanu debates “Latvija testē Rīgu” un “Delfi TV ar Jāni Domburu” pirmsvēlēšanu raidījumu cikls “Par ko balsot Rīgā” - tam kopumā piešķirti 60 000 eiro. Savukārt, otrs uzvarētājs ir SIA “All Media Latvia” ar raidījumu projektu četrās daļās – debates “Rīgas atslēgas. Vēlēšanas 2020” TV3 ziņu dienesta raidījumā 900 sekundes, partiju un to kandidātu izvērtējums sižetu sērijā "Partijas vizītkarte" TV3 ziņās rubrikā "Rīgas atslēgas. Vēlēšanas 2020", sižetu sērija "Rīgas tramvajs" TV3 ziņās, TV raidījuma "Nekā personīga" Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu priekšvēlēšanu speciālizlaidums - tam atvēlēti 15 000 eiro.

“Konkursa uzvarēji nodrošinās plašu un efektīvu informācijas analīzi priekšvēlēšanu periodā, izjautājot Rīgas mēra kandidātus un viņu politiskās partijas. Pateicoties dažādajām satura izplatīšanas platformām, ar potenciālajiem Rīgas vadītājiem būs iespēja iepazīties ne tikai rīdziniekiem, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem,” atzīst NEPLP loceklis Patriks Grīva. 

Konkursa mērķis un uzdevums ir televīzijas priekšvēlēšanu raidījumu,  tostarp debašu, diskusiju un sižetu veidošana un pārraidīšana komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās un pieejamības nodrošināšana daudzplatformu vidē, lai atspoguļotu 2020.gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu procesus Latvijā un veicinātu pēc iespējas plašāku vēlētāju informētību par deputātu kandidātu sarakstiem un to vēlēšanu programmu piedāvājumiem un pilsonisko līdzdalību 2020.gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Visi NEPLP finansētie pirmsvēlēšanu raidījumi būs pieejami bezmaksas zemes apraidē televīzijas programmā “Re:TV”, daļa raidījumu būs pieejama televīzijas programmā “TV 3” un pakalpojuma pēc pieprasījumu sniedzēja vietnē “delfi.tv”.

Konstatējot naida kurināšanu TV programmas “Rossija RTR”, kas reģistrēta Zviedrijā, raidījumā "60 minūtes", Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) uzsākusi programmas ierobežošanas procedūru.

Veicot diskusiju 2020.gada 10.jūlijā pārraidītā raidījuma "60 minūtes" monitoringu, NEPLP konstatēja, ka gan diskusijas dalībnieku, gan arī raidījuma vadītājas Olgas Skabejevas lietotie apzīmējumi, iespējams, vērtējami kā naida runa, diskusijas laikā Ukrainu nosaucot par teroristisku valsti un tās bijušo prezidentu Petro Porošenko par teroristu. Ukrainas pārstāvis norādīja, ka Krievija gaidot Ukrainas šķelšanos, lai varētu to apkarot. Diskusijas gaitā raidījuma vadītāja piedāvāja Krievijai ieiet Ukrainā, nomierinot abas konfliktā iesaistītās puses.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) 26.panta 3.punkts nosaka, ka “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert mudinājumu uz vardarbību vai naida kurināšanu,” šajā gadījumā NEPLP konstatējusi iespējamu pārkāpumu naida kurināšanā pret Ukrainas valsti un tautu. Saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā noteikto, NEPLP nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo elektroniskā plašsaziņas līdzekļa retranslāciju no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, izņemot gadījumus, kad programmā ir būtiski pārkāpts EPLL. Konstatējot programmā pārkāpumu, NEPLP par to jāinformē mediju pakalpojumu sniedzējs, dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir pakalpojumu sniedzējs un Eiropas Komisija. Gadījumā, ja NEPLP programmā gada laikā konstatēs vismaz vēl vienu pārkāpumu, tā būs tiesīga pieņemt lēmumu un uz laiku ierobežot programmas izplatīšanu Latvijas teritorijā.

“Mums nav šaubu, ka šajā gadījumā ir kurināts naids un pārkāpts likums, turklāt īpaši jāuzsver, ka naidu kurinošos apgalvojumus izsaka ne tikai raidījuma viesi, bet arī tā vadītāja Olga Skabejeva, kas nozīmē, ka pārkāpums izdarīts apzināti. Tāpēc esam uzsākuši “Rossija RTR” ierobežošanas procedūru un, ja tuvākā gada laikā konstatēsim vēl vienu likuma pārkāpumu, programmas retranslācija Latvijā var tikt ierobežota. Šāda veida darbības nav pieņemamas Latvijas teritorijā un šis ir skaidrs signāls gan “Rossija RTR”, gan citām programmām, kuras varētu vēlēties pārkāpt likumu,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. 

NEPLP 2020. gada 17. jūlijā pieņēma lēmumu izbeigt 2020. gada 9. jūlijā izsludināto konkursu "Par 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas" bez rezultātiem, jo konkursā iesniegtie piedāvājumi neatbilda konkursa nolikuma prasībām.

NEPLP atkārtoti izsludina konkursu komerciālajām televīzijām par raidījumu veidošanu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu atspoguļošanai priekšvēlēšanu periodā, summa 75 000 EUR.

Informācija par konkursa nolikumu un nosacījumiem ir atrodama NEPLP interneta vietnē www.neplpadome.lv, sadaļā “Televīzija, radio”, “Komerciālās Televīzijas”. Pieteikumu iesniegšanas termiņš – 2020. gada 21.jūlijs, pulksten 10:00.

Konkurss “Par 2020.gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas”.

Ievērojot to, ka Centrālā vēlēšanu komisija 2020.gada 7.jūlijā ir izsludinājusi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas un tās noteiktas 2020.gada 29.augustā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atgādina, ka saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 1.panta ceturtajā punktā noteikto gadījumos, ja republikas pilsētas dome vai novada dome tiek atlaista, priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir laika posms no vēlēšanu izsludināšanas dienas līdz vēlēšanu dienai.

Priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā ikvienam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir pienākums ievērot Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktos pienākumus un ierobežojumus. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma mērķis ir dot iespēju personai paust viedokli un iespēju sabiedrībai saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām pirms republikas pilsētas domes vēlēšanām.

Kabeļu operatoru pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums ievērot Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 13.pantā noteikto: “Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri nodrošina ārvalstu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu retranslāciju Latvijā, līgumā ar attiecīgo ārvalstu elektronisko plašsaziņas līdzekli paredz noteikumu, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā Latvijā retranslējamās programmās nedrīkst iekļaut aģitācijas materiālus par politiskajām partijām, to apvienībām un vēlētāju apvienībām.”

Tāpat saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu 24.panta ceturtajā daļā noteikto elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir jānodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim komentārus un viedokļus jāatdala no ziņām un jānosauc viedokļa vai komentāra autors. Informatīvi dokumentālajos un ziņu raidījumos fakti ir jāatspoguļo tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju. NEPLP norāda, ka saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 3.panta pirmo daļu slēptā priekšvēlēšanu aģitācija ir aizliegta. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir izdevis “Informatīvo materiālu par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem”, kurā formulētas slēptas priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes. Informatīvais materiāls pieejams šeit.

Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta vai republikas pilsētas dome vai novada dome tiek atlaista, vai tiek izsludinātas atkārtotas vēlēšanas, laika posmā no vēlēšanu izsludināšanas dienas līdz vēlēšanu dienai elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem aizliegts izplatīt to personu vadītus raidījumus, sagatavotus komentārus, intervijas un reportāžas, kuras ir pieteiktas par deputātu kandidātiem vai pirms vēlēšanām publiski paziņojušas par savu līdzdalību kādas politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai vēlētāju apvienības darbībā.

NEPLP aicina elektroniskos plašsaziņas līdzekļus ievērot Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un Elektroniskajā plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto. Tāpat NEPLP aicina sabiedrību gadījumos, kad tiek konstatēti iespējami priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpumi, informēt par to NEPLP.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar NEPLP pa tālruni: 67221848 vai, izmantojot elektroniskā pasta adresi: neplpadome@neplpadome.lv

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izsludina konkursu komerciālajām televīzijām par raidījumu veidošanu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu atspoguļošanai priekšvēlēšanu periodā, summa 75 000 EUR.

Informācija par konkursa nolikumu un nosacījumiem ir atrodama NEPLP interneta vietnē www.neplpadome.lv, sadaļā “Televīzija, radio”, “Komerciālās Televīzijas”. Pieteikumu iesniegšanas termiņš – 2020. gada 16.jūlijs.

“Lai iedzīvotājiem būtu iespējams pilnvērtīgi izvērtēt kandidātu piedāvājumus un izdarīt izvēli vēlēšanās, ir jānodrošina plaša un daudzpusīga informācija, diskusijas un analīze gan sabiedriskajos, gan komerciālajos medijos. Īpaša uzmanība konkursā tiks pievērsta tam, lai radītais saturs būtu pieejams plašam iedzīvotāju lokam, īpaši rīdziniekiem, un tas tiktu nodrošināts dažādās platformās. Aicinām projektu pieteicējus arī sadarboties ar citiem mediju uzņēmumiem, tajā skaitā interneta portāliem un presi,” informē Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

Kā zināms, Ministru kabinets 30. jūnijā lēma piešķirt NEPLP 260 517 EUR no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu atspoguļošanai sabiedriskajos un komerciālajos medijos, kā arī priekšvēlēšanu aģitācijas perioda monitoringa veikšanai.

Papildus Latvijas Radio tika piešķirti 25 674 EUR, Latvijas Televīzijai – 158 587 EUR un NEPLP monitoringa veikšanai – 1 256 EUR.

Konkurss - “Par 2020.gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas”

Eiropas Savienības Padomes sankciju saraksta iekļautais Dmitrijs Kiseļevs faktisko kontroli pār RT  (iepriekš zināms kā Russia Today) TV programmām nodrošina pateicoties Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina parakstītam dekrētam, ar kuru savulaik sākta RT īpašnieka, uzņēmuma "RIA Novosti" likvidācija.

NEPLP uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības zināt par mūsu rīcībā esošajiem faktiem. "NEPLP kā Latvijas elektronisko mediju regulators šonedēļ par šiem faktiem, kas atklāj ES sankcijām pakļautā Kiseļeva saistību ar RT, informēs Eiropas Savienības mediju regulatorus un sagaidām, ka līdzīgu lēmumu pieņems arī pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis," norādīja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Latvijā retranslējamo programmu sarakstā atradās vairākas televīzijas programmas, par kuru aktīviem, finanšu līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, caur programmu īpašnieka vienīgo dalībnieku, faktiski īsteno kontroli viena persona – Dmitrijs Kiseļevs.

Atbilstoši no valsts drošības iestādes saņemtajai informācijai, televīzijas programmas: "RT (Russia Today)"; "RT (Russia Today) HD"; "RT (Russia Today) Arabic"; "RT (Russia Today) Spanish"; "RT Documentary (HD)"; "RT Documentary", kā arī "RT TV (Russia Today TV)", kuras tiek izplatītas Latvijas teritorijā, ir sankcijām pakļautas personas Dmitrija Kiseļeva vienpersoniskā valdījumā un pārziņā.

Rezultātā NEPLP nolēma aizliegt Latvijā izplatīt septiņas programmas, kas Latvijas drošības iestāžu vērtējumā ir ietekmīgākie Krievijas propagandas kanāli Rietumos.   Lēmums ir stājies spēkā 6.jūlijā no tā paziņošanas brīža oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, par to nekavējoties informējot visus Latvijas kabeļoperatorus. Tāpat šonedēļ Padome informēs arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu mediju regulatorus un aicina tos lemt par RT programmu aizliegšanu.

"RT" televīzijas programmu īpašnieks/tiesību turētājs ir uzņēmums "TV-Novosti", kas ir dibināts 2005. gada 6. aprīlī. Savukārt “TV-Novosti” vienīgais dibinātājs (dalībnieks) ir federālais unitārais uzņēmums "Krievijas starptautiskās informācijas aģentūra "RIA Novosti"" (turpmāk – "RIA Novosti"), kas kopš 2013. gada 20. decembra atrodas likvidācijas stadijā. "RIA Novosti" likvidācijas komisijas vadītājs ir Krievijas Federācijas pilsonis Dmitrijs Kiseļevs, kurš ir vienīgā persona, kurai ir tiesības bez pilnvaras darboties uzņēmuma vārdā. Ņemot vērā minēto, konstatējams, ka Dmitrijs Kiseļevs faktiski īsteno kontroli pār "RIA Novosti", tās aktīviem, finanšu līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, kā arī "RIA Novosti" faktisko darbību likvidācijas procesā.

Papildus norādāms, ka pamats "RIA Novosti" likvidācijai ir 2013. gada 9. decembrī Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina parakstītais dekrēts Nr. 894 "Par dažiem pasākumiem valsts plašsaziņas līdzekļu efektivitātes paaugstināšanai". Šī dekrēta 6. punktā uzdots "likvidēt federālo valsts unitāro uzņēmumu "Krievijas starptautiskā informācijas aģentūra “RIA Novosti"". Savukārt minētā dekrēta 7. punktā norādīts, ka līdz ar "RIA Novosti" likvidēšanu dibinātāja tiesības attiecībā uz organizācijām, kuras dibinājis federālais valsts unitārais uzņēmums "Krievijas starptautiskā informācijas aģentūra "RIA Novosti"", pāriet federālajam valsts unitārajam uzņēmumam "Starptautiskā informācijas aģentūra "Rossiya Segodnya"". No minētā izriet, ka līdz ar uzņēmuma "RIA Novosti" likvidēšanu tā dibinātāja tiesības mediju uzņēmumā "TV-Novosti" pāries "Rossiya Segodnya" rīcībā.

Dmitrijs Kiseļevs ar Eiropas Savienības Padomes 2014.gada 21.marta īstenošanas lēmumu Nr.2010/151/KĀDP ir iekļauts to personu sarakstā, pret kurām piemērojami Eiropas Savienības Padomes 2014. gada 17. marta lēmumā 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība ietvertie ierobežojumi.

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.pants par sankciju ieviešanu, noteikšanu un izpildi nosaka, ka "…Eiropas Savienības regulās noteiktās sankcijas ir saistošas un tieši piemērojamas Latvijas Republikā.". Tāpat Eiropas Savienības regulās un lēmumos noteiktais arī atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantam ir tieši  piemērojams dalībvalstīs.

LĒMUMS Nr. 216 -  "Par atsevišķu Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā esošu programmu izplatīšanas apturēšanu"

Ievērojot to, ka Centrālā vēlēšanu komisija 2020.gada 7.jūlijā ir izsludinājusi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) informē elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, ka saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 11.panta ceturtajā daļā noteikto, situācijā, ja ir atlaista republikas pilsētas dome vai novada dome, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā no vēlēšanu izsludināšanas dienas nosūta NEPLP priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumus, ieskaitot plānotās atlaides un atlaižu piemērošanas kritērijus visam priekšvēlēšanu aģitācijas periodam.

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto šie izcenojumi pēc to publiskošanas NEPLP mājaslapā nav grozāmi. Gadījumā, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajos termiņos nav nosūtījis NEPLP priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumus, šim plašsaziņas līdzeklim priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ir aizliegts par samaksu izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus!

Priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumi sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās pieejami šeit

Priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumi komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās pieejami šeit

Priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumi komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās pieejami šeit

Saeima pieņemot grozījumus elektronisko plašsaziņas likumā būtiski paplašinājusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pilnvaras cīņā ar Latvijai naidīgu mediju saturu, atvieglojot iespējas anulēt retranslācijas atļaujas, kā arī noskaidrot TV un radio programmu patieso labumu guvējus.

“Šiem grozījumiem jākļūst par pagrieziena punktu cīņā ar Krievijas propagandu, jo nostiprinās mūsu tiesības pārbaudīt un izvērtēt plašsaziņas līdzekļu patiesā labuma guvējus. Tāpat aizliegts veikt virkni būtisku darbību, kuras līdz šim bija atļautas. Līdz ar to NEPLP tiek iedoti daudz spēcīgāki ieroči,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Likuma grozījumi, kuru izstrādes darba grupu vadīja NEPLP, paredz, ka, izvērtējot informāciju par patieso labuma guvēju, NEPLP būs jāņem vērā vairāki kritēriji. Piemēram, vai patiesais labuma guvējs apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā. Tāpat NEPLP būs jāņem vērā, vai uz patieso labuma guvēju ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī, vai tas ir sodīts par noziegumiem pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu, noziegumiem, kas saistīti ar terorismu, vai noziegumiem pret valsti.

Likums nosaka, ka, ņemot vērā NEPLP rīcībā esošo informāciju, kā arī kompetento iestāžu sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, padome varēs pieņemt lēmumu, piemēram, par apraides vai retranslācijas atļaujas anulēšanu, kā arī pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanas aizliegšanu.

Tāpat noteikts, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkstēs ietvert aicinājumus, kas apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību vai drošību, kā arī terorisma publisku slavināšanu vai attaisnošanu, publisku aicinājumu uz terorismu vai terorismu slavinošu, attaisnojošu vai uz terorismu aicinoša satura materiālus. Tāds pats nosacījums attieksies arī uz saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai varētu radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.

Vēlākais no nākamā gada 1.janvāra “Latvijas Televīzijas” (LTV) programmas vairums skatītāju varēs vērot  HD  jeb augstas izšķirtspējas kvalitātē. Tas izriet no Ministru kabineta lēmuma atbalstīt līdzekļu no neparedzētiem gadījumiem piešķīrumu, lai Latvijas Televīzija  varētu iegādāties jaunu programmu izlaides kompleksu (PIK), kas nodrošina ētera darbības nepārtrauktību.

Jāatgādina, ka pašreiz ekspluatācijā esošais PIK tika nopirkts 2010.gadā jau kā iepriekš lietots aprīkojumu kopums.  Kopš 2014.gada PIK tehnoloģisko iekārtu ražotāji ir atteikuši apkalpošanas atbalstu, jo  nespēj nodrošināt morāli un fiziski novecojušu tehnoloģisko vienību aizstāšanu vai remontēšanu ar rezerves daļām. Tāpat  esošā PIK ekspluatāciju nodrošina “Windows XP” operētājsistēmas programmatūra, kuras atbalstu tās izveidotājs Microsoft ir pārtraucis jau sākot ar 2014. gada 8. aprīli.

Ņemot  vērā esošā PIK kritisko stāvokli,  Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome vērsās pie Kultūras ministrijas un valdības ar lūgumu piešķirt 1,8 miljonus eiro PIK iegādei un  šodien Ministru kabinets priekšlikumu atbalstīja, kas nozīmē, ka līdz gada beigām ir jānodrošina jaunās “televīzijas sirds” darbība.

Jauna PIK iegāde būtiski uzlabotu arī LTV ētera kvalitāti, jo jau šogad signālu varētu raidīt HD kvalitātē. ““Latvijas Televīzija” ir palikusi viena no pēdējām sabiedriskām televīzijām Eiropā, kas vēl nav nodrošinājusi augstas izšķirtspējas kvalitāti, kas tādējādi bremzē arī kopējo Latvijas mediju vides attīstību,” norāda NEPL padomes locekle Ieva Kalderauska.

NEPLP vairākkārt ir vērsusies ar lūgumu valdībā piešķirt valsts budžeta līdzekļus PIK iegādei, taču iepriekš  priekšlikums noraidīts. Ņemot vērā, ka LTV tehniskie eksperti  brīdinājuši, ka minētā iekārta, kura tiek dēvēta par “televīzijas sirdi” var jebkuru katru brīdi pārtraukt strādāt,  maija sākumā NEPLP vēlreiz vērsās ar aicinājumu Ministru kabinetā piešķirt 1,8 miljonus eiro PIK iegādei. Šo lēmumu atbalstījusi arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Valsts Drošības dienests.

“Jauna PIK iegāde ir arī valsts drošības jautājums, jo LTV ir būtiska Latvijas informatīvās telpas drošības sastāvdaļa. Tāpēc visas sabiedrības interesēs ir LTV nodrošināt ar jaunu PIK,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Nacionāla elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicina Ministru kabinetu atbalstīt līdzekļu no neparedzētiem gadījumiem piešķīrumu, lai “Latvijas Televīzija” (LTV) beidzot varētu iegādāties jaunu programmu izlaides kompleksu (PIK), kas nodrošina televīzijas ētera darbības nepārtrauktību. 

Jāatgādina, ka pašreiz ekspluatācijā esošo PIK televīzija nopirka 2010.gadā jau kā iepriekš lietotu aprīkojumu kopumu. Kopš 2014.gada PIK tehnoloģisko iekārtu ražotāji ir atteikuši apkalpošanas atbalstu, jo nespēj nodrošināt morāli un fiziski novecojušu tehnoloģisko vienību aizstāšanu vai remontēšanu ar rezerves daļām. Tāpat  esošā PIK ekspluatāciju nodrošina “Windows XP” operētājsistēmas programmatūra, kuras atbalstu tās izveidotājs “Microsoft” ir pārtraucis jau no 2014. gada 8. aprīļa.

NEPLP vairākkārt ir vērsusies ar lūgumu valdībā piešķirt valsts budžeta līdzekļus PIK iegādei, taču priekšlikums noraidīts. Ņemot vērā, ka LTV tehniskie eksperti  brīdinājuši, ka minētā iekārta, kura tiek dēvēta par “televīzijas sirdi” var jebkuru katru brīdi pārtraukt strādāt,  maija sākumā NEPLP vēlreiz vērsās ar aicinājumu Ministru kabinetā piešķirt 1,8 miljonus eiro PIK iegādei. Šo lēmumu atbalstījusi arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Valsts Drošības dienests. “Jauna PIK iegāde ir arī valsts drošības jautājums, jo LTV ir būtiska Latvijas informatīvās telpas drošības sastāvdaļa. Tāpēc visas sabiedrības interesēs ir LTV nodrošināt ar jaunu PIK,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Jauna PIK iegāde būtiski uzlabotu arī LTV ētera kvalitāti, jo jau šogad signālu varētu raidīt HD kvalitātē. ““Latvijas Televīzija” ir palikusi viena no pēdējām sabiedriskām televīzijām Eiropā, kas vēl nav nodrošinājusi augstas izšķirtspējas kvalitāti, kas tādējādi bremzē arī kopējo Latvijas mediju vides attīstību,” norāda NEPL padomes locekle Ieva Kalderauska.

Ņemot vēra, ka lēmums par PIK iegādi jāpieņem ne vēlāk kā līdz šā gada 20.jūnijam, kas ir PIK iepirkuma gala termiņš, NEPLP aicina Ministru Kabinetu nekavēties ar atbalstu un līdzekļu no neparedzētiem gadījumiem piešķīrumu PIK iegādei, lai nodrošinātu LTV darbības nepārtrauktību, kā arī atbalsta Kultūras ministrijas lēmumu vērsties ar naudas pieprasījumu Ministru kabinetā.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātajos konkursos par sabiedriski nozīmīga satura veidošanu Covid-19 krīzes laikā komerciālajos TV un radio lielāko atbalstu saņēmuši ziņu un informatīvi analītiskie raidījumi, kā arī to veidotāji, - satura radītāji.   

Kā liecina NEPLP aprēķini, kas veikti pēc līgumu noslēgšanas ar konkursos uzvarējušajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, 700 000 eiro saņēmuši  skatītāju un klausītāju vidū lielu popularitāti iemantojušu ziņu un informatīvi analītisku, pētniecisku raidījumu veidotāji.

“Valsts atbalsts ļāva  nodrošināt šo raidījumu darbības turpināšanu Covid – 19 krīzes smagākajā brīdī, kad daudzi iedzīvotāji bija spiesti pavadīt mājās un objektīvas, operatīvas un daudzpusīgas informācijas nodrošināšana ir īpaši svarīga,” uzsver NEPLP loceklis Jānis Eglītis. 

Gandrīz 85% jeb 846 tūkstoši no miljons eiro piešķirtā valsts atbalsta novirzīti vairāk nekā divsimt satura radītāju, - žurnālistu, moderatoru, redaktoru un producentu algu izmaksai laikā, kad mediju reklāmas ienākumi samazinājās pat par 70% un bija nopietnas bažas par masveida žurnālistu atlaišanu komercmedijos. Jāuzsver, ka konkursos elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem kā obligātu prasību padome izvirzīja pilnu valsts sociālā apdrošināšanas iemaksu nomaksu, tādējādi stiprinot darbinieku sociālās garantijas, kuras medijos līdz šim bijušas nepietiekamas.   

Ņemot vērā sabiedriskā pasūtījuma mērķus, kas ir ne tikai informēt par aktuālo pandēmijas laikā, bet arī izglītot un izklaidēt, 300 000 eiro sadalīti kultūras, aktīva dzīvesveida, sporta un izklaides raidījumu veidošanai TV un radio. Tāpat atbalstu saņēma mazākumtautību auditorijai veltīti raidījumi. “Pandēmijas laikā ir ļoti svarīgi dot iespēju cilvēkiem lietot arī izklaides, sporta un kultūras saturu. Esam snieguši būtisku atbalstu arī šāda veida saturam, jo viens no svarīgākajiem Latvijas informatīvās telpas aizsardzības jautājumiem ir tieši mediju daudzveidības nodrošināšana,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Kopumā četros konkursos sabiedriskā pasūtījuma finansējums piešķirts 21 radio un TV programmai.

“Ir ļoti svarīgi, ka valdības piešķirtais 1 miljons eiro Covid-19 krīzes pārvarēšanai palīdz saglabāt mediju un vietējā satura daudzveidību, tādējādi stiprinot arī valsts informatīvo telpu,” norāda NEPLP locekle Ieva Kalderauska. 

Lielāko finansējuma daļu saņēma skatītāju vidū populārākā komerciālā programma, TV3, kas ar valsts atbalstu turpina “TV3 ziņu”, raidījumu “900 sekundes”, “Bez Tabu” un pētnieciskā raidījuma “Nekā personīga” veidošanu. Vienlaikus ievērojamu atbalstu saņēmušas arī Latvijā populārākās radio grupas, - “Skonto”, “SWH”, kā arī reģionālās televīzijas un radio stacijas.

Kopumā uz NEPLP finansējumu pretendēja vairāk nekā 70 radio un TV raidījumu par   1,8 miljoniem eiro  .

Vērtējot pretendentus, tika ņemta vēra konkrētā medija reklāmas ienākumu kritums, sasniedzamā auditorija un mērķauditorija, pieredze radot sabiedriski nozīmīgu saturu un pieteikuma kvalitāte un detalizācija

Priekšlikumu mērķis ir palielināt vietējo komerciālo un sabiedrisko mediju reklāmas ienākumu bāzi ārkārtējās situācijas apstākļos, ņemot vērā, ka jūlija beigās būs beidzies konkursu kārtībā piešķirtais valsts atbalsts medijiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai. 

NEPLP aicina atcelt ierobežojumus reklamēt hipotekāro, studiju kredītu un līzinga pakalpojums, vienlaikus saglabājot spēkā esošo regulējumu, kas ierobežo tā saukto “ātro” jeb distances kredītu reklāmas, kuras rada visaugstāko ietekmi un risku uz patērētāju finansiālo stāvokli un veicina neapdomīgu aizņemšanos.     

Priekšlikumi izstrādāti, ņemot vērā mediju un finanšu nozari pārstāvošo organizāciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un ekspertu ieteikumus.  Ņemot vērā, ka NEPLP atbild par elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomu, priekšlikumi attiecas uz TV un radio, taču Padomes ieskatā ierobežojumu pārskatīšanai būtu attiecināma arī uz vides reklāmu, reklāmu presē, internetā un citur, lai vairotu visas Latvijas mediju vides konkurētspēju.  

Vispārējais kreditēšanas pakalpojumu reklamēšanas aizliegums, kas lielā steigā tika pieņemts pirms 13. Saeimas vēlēšanām, radījis būtiskus zaudējumus elektronisko plašsaziņas līdzekļu reklāmas ieņēmumos, tādējādi radot negatīvu ietekmi arī uz vietējā satura veidošanu.  

“Mediji ir spiesti samazināt Latvijā veidotā oriģinālsatura apjomu, kas ne tikai ierobežo Latvijas mediju konkurētspēju, bet arī rada būtisku apdraudējumu Latvijas informatīvajai telpai. Tas ir īpaši satraucoši esošajā krīzes situācijā, kad reklāmas ieņēmumi atsevišķiem komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir samazinājušies pat par 70%, bet jūlija beigās būs beidzies konkursu kārtībā piešķirtais valsts atbalsts,” norāda NEPLP padomes loceklis Jānis Eglītis, piebilstot, “nesamērīgie reklāmas ierobežojumi liedz ikvienam Latvijas iedzīvotājam saņemt svarīgu informāciju par  izdevīgākajiem nosacījumiem pirmā mājokļa iegādei vai auto līzinga pakalpojumu un  apgrūtina iespēja tirgū ienākt jauniem pakalpojuma sniedzējiem. Līdz ar to zaudētājs ir ikviens patērētājs.”  

Vienlaikus ar grozījumiem nekāda veidā netiek pārskatīts esošais likumā noteiktais stingrais liegums reklamēt ātros kredītus, veicinot neapdomīgu aizņemšanos.   

Par izstrādātajiem priekšlikumiem padome ir informējusi visas Saeimā pārstāvētās frakcijas, par mediju jomu un tautsaimniecību atbildīgās Saeimas komisijas un apakškomisiju, Valsts prezidenta kanceleju, Kultūras un Ekonomikas ministrijas, kā arī mediju un finanšu nozares organizācijas.  

Padome uzsver, ka nav saņēmusi iebildumus par izstrādātājiem priekšlikumiem, līdz ar to aicina deputātus  tos  iestrādāt  likumprojektā, lai izmaiņas varētu stāties spēkā pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā, ka vasaras vidū  beigsies medijiem piešķirtais valsts atbalsts.  

2020.gada 1.maijā stājās spēkā Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 24 "Noteikumi par valsts nodevu apraides atļaujas izsniegšanai un pamatnosacījumu pārskatīšanai, retranslācijas atļaujas izsniegšanai un pārreģistrācijai, kā arī apraides tiesību īstenošanas uzraudzībai". Būtiskākās izmaiņas skar valsts nodevas par retranslācijas atļaujas pārreģistrāciju samaksas termiņu, nosakot, ka valsts nodevu elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuriem līdz 2017. gada 31. decembrim izdota retranslācijas atļauja, maksā katru gadu līdz kārtējā gada 31. maijam par iepriekšējā gadā retranslētajām programmām atbilstoši elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iesniegtajam retranslējamo programmu sarakstam.

Ar pilnu grozījumu tekstu var iepazīties šeit: https://likumi.lv/ta/id/314392-grozijumi-ministru-kabineta-2018-gada-9-janvara-noteikumos-nr-24-noteikumi-par-valsts-nodevu-apraides-atlaujas-izsniegsanai

Tāpat Padome vērš Jūsu uzmanību, ka pieteikums de minimis atbalsta piešķiršanai, lai saņemtu valsts nodevas samazinājumu par retranslācijas atļaujas pārreģistrāciju 50 % apmērā, ir iesniedzams vismaz 10 darbdienas pirms valsts nodevas samaksas.

Vienlaicīgi atgādinām, ka kopš 2019.gada 1.jūlija darbojas elektroniskā de minimis atbalsta piešķiršanas sistēma: https://deminimis.fm.gov.lv/login .

Finanšu ministrijas mājas lapā varat iepazīties ar de minimis atbalsta rokasgrāmatu atbalsts pretendentiem:  https://www.fm.gov.lv/files/komerdarbbasatbalsta/Sistemas%20rokasgramata%20atbalsta%20pretendentiem.pdf

Noslēdzies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātais konkurss par sabiedriski nozīmīga satura veidošanu, informējot, izglītojot un izklaidējot komerciālajās televīzijās. Līdz ar šo, ceturto konkursu, noslēdzies nozīmīgs posms valsts atbalsta sniegšanā medijiem vietējā satura veidošanai.

Konkursa finansējums ir EUR 100 000 un tas veido daļu no EUR 1 000 000, kas piešķirti NEPLP sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, lai pārvarētu Covid-19 krīzes rezultātā radušās grūtības. Arī šajā konkursā bija liela mediju interese, dalībai kopumā pieteikti 15 projekti par 301 000 eiro. 

Konkursa rezultātā finansējums piešķirts sešiem medijiem astoņu satura projektu veidošanai:

1. SIA “4.vara” raidījumam “Futbolbumbas” (29 997 EUR) un “eXi ciemos” (15 003 EUR);
2. SIA “Valmieras TV” raidījumiem "Tā dzīvojam" (5309,94 EUR) un “Mājā un sētā” (5309,94 EUR);
3. SIA "ALL Media" radījumam “Bez Tabu” (16 058,95 EUR);
4. SIA "Vidzemes televīzija” raidījumam “Ģimenes sarunas” (13 010,47 EUR);
5. AS "TV Latvija” raidījumam “Mana balss”veidošanai (9153,51 EUR);
6. SIA “DAUTKOM” raidījumam “Vide mums līdzās” (6157,19 EUR).

NEPL padomes locekle Ieva Kalderauska norāda, ka konkursā atbalstīti gan esoši, skatītāju jau iemīļoti raidījumi, gan jauna satura projekti, kas varētu tikt turpināti arī noslēdzoties valsts finansējumam. “Sniegtais atbalsts dod iespēju ne vien sabiedrībai saņemt daudzpusīgu, uz ilgtspēju vērstu informāciju, bet arī vienlaikus veicinās kvalitatīvas žurnālistikas pastāvēšanu, stiprinot arī satura radītāju sociālās garantijas”.

Kopumā četros konkursos nacionālajiem, reģionālajiem un vietējiem komerciālajām medijiem atbalsts sniegts deviņām televīzijām un 12 radiostacijām.

Konkursa mērķis ir uz sabiedrības ilgtspēju, informatīvās un kultūrtelpas stiprināšanu vērsta sabiedriski nozīmīgu, kvalitatīvu raidījumu veidošana latviešu valodā, informējot, izglītojot un izklaidējot, komerciālajos nacionālajos, reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas, lai nodrošinātu iespēju sabiedrībai saņemt daudzpusīgu informāciju un viedokļus, pārvarot Covid-19 krīzi, un veicinātu kvalitatīvas žurnālistikas pastāvēšanu un pieejamību pēc iespējas lielākai daļai sabiedrības, kā arī stiprinātu satura radītāju sociālās garantijas.

Ceturtā konkursa finansējums ir 100 000 eiro. Finansējumu veido daļa no 1 miljona eiro, kas piešķirti NEPLP sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

“Konkursa mērķis ir atbalstīt nacionālo un reģionālo TV skatītājos lielu popularitāti iemantojušu kultūras, sporta un izklaides raidījumu veidošanas turpināšanu, kā arī jaunu raidījumu veidošanu, tādējādi nodrošinot, ka sabiedrība turpina saņemt daudzveidīgu un kvalitatīvu saturu, tai skaitā stiprinot satura veidotāju sociālās garantijas,” uzsver NEPLP loceklis Jānis Eglītis, norādot, ka atvērt konkursa pieteikumus un tos izvērtēt NEPLP plāno nākamajā nedēļā.

NEPLP uzsver, ka konkursa uzvarētāji tiks izraudzīti, ņemot vērā caurspīdīgus kritērijus, vērtējot TV raidījumu žurnālistikas kvalitāti, mērķauditorijas sasniedzamību un mediju uzņēmumu sociālo atbildību un reklāmas ieņēmumu krituma apmēru.

Ar konkursa nolikumu var iepazīties NEPLP mājaslapā www.neplpadome.lv, sadaļā Televīzija, Konkursi.

Pretendentu dokumentu pieņemšana notiek līdz 2020.gada 12. maijam, plkst. 10.00.

Noslēdzies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātais konkurss par sabiedriski nozīmīga satura veidošanu, informējot, izglītojot un izklaidējot komerciālajās radiostacijās.

Konkursa finansējums ir EUR 200 000. Finansējumu veido daļa no EUR 1 000 000, kas piešķirti NEPLP sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, lai pārvarētu Covid-19 krīzes rezultātā radušās grūtības. Arī šajā konkursā bija liela mediju interese, dalībai kopumā pieteikti 19 projekti par 300,4 tūkstošiem eiro. 

Konkursa rezultātā finansējumu ieguvuši šādi satura projekti:

1. SIA  “Radio  Skonto” ar projektiem "Mūzikas graudi Latvijas maizei - atkalsatikšanās", "Šķir albumu" saņem 24 361,36 EUR;
2. SIA "Star FM" projekts "Zoopasta" saņem 24 943.90 EUR;
3. SIA "Radio TEV" ar projektiem „Mēneša labākais”, „Mūzikas jaunumi TEV”, „Zemeslode TEV”, „Radio TEV Kačā karmu”, „Vienīgais Latvijā”, „Radio TEV Happy Hour” saņem 23 448.21 EUR;
4. SIA  “Radio  Skonto” ar projektiem "Mūzikas graudi Latvijas maizei - cilvēkstāsti", "Mūzikas graudi Latvijas maizei - fakti", "Saki paldies" - 19 709.91 EUR;
5. AS "Radio SWH" projekts "Rīta šovs Tik Tik Tik" saņem 23 924.02 EUR;
6. SIA "Star FM" - "Autopilots" saņem 11 371.92 EUR;
7. AS "Kurzemes Radio" raidījums "Diena top!" saņem 8 376.09 EUR;
8. AS "Radio SWH" projekts "Dienas programma Fredosaurus Rex: Dienasgrāmata" - 17 671.73 EUR
9. SIA "Radio Vidzeme" projekti „Atlabšana virtuvē”, „Atlabšana maciņā”, „Atlabšana bērnu istabā” saņem 16 062.47 EUR;
10. AS "Kurzemes Radio" - "Dzenies uz mājām" saņem 4 216.01 EUR;
11. SIA "Divu krastu radio" - "Kultūras krācēs" saņem 6 295.08 EUR;
12. AS "Super FM" ""Latviešu mūzikas skatuve" ar Patrishu" saņem 19 619.30 EUR.

Kā uzsver NEPL padomes loceklis Patriks Grīva, „Esmu patiesi gandarīts par Latvijas komerciālo radiostaciju iesniegtajiem satura projektiem, kuri saņem NEPLP piešķirto finansējumu. Šie līdzekļi nodrošinās sabiedrībā iemīļotu raidījumu nepārtrauktību, kā arī pavisam jaunu – krīzes laikā radītu oriģinālu projektu īstenošanu, kurus ceram dzirdēt arī nākotnē.” 

Šis ir jau trešais konkurss, ko NEPLP rīko komerciālajiem medijiem, lai saglabātu vietējā satura veidošanu un sekmētu jaunu satura projektu attīstību. Šonedēļ plānots izsludināt konkursu uz sabiedrības ilgtspēju, kultūrtelpas stiprināšanu vērstu, sabiedriski nozīmīga satura veidošanu arī komerciālajām televīzijām.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 2020.gadā  sākusi vērienīgu cīņu ar tā sauktajiem “TV pirātiem”. Veicot apjomīgu interneta mājaslapu monitoringu, kopš janvāra 16 mājaslapās konstatēta prettiesiska, tajā skaitā daudzu Krievijas Kremļa propagandas televīzijas programmu izplatīšana.  

Kopš šī gada NEPLP Monitoringa departamenta kapacitāte ir stiprināta, tas ļauj pilnvērtīgāk pievērsties cīņai ar nelegālu televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniegšanu internetā, tādējādi sekmējot legālo televīzijas izplatīšanas pakalpojumu sniedzēju darbību. NEPLP  veic pastiprinātu ārvalstīs reģistrētu mājaslapu monitoringu un ierobežo piekļuvi mājaslapām, kurās tiek izplatītas televīzijas programmas bez NEPLP izsniegtas retranslācijas atļaujas.   

“Nelegālu televīzijas pakalpojumu lietošana ir viena no Latvijas informatīvās telpas drošības galvenajām problēmām. Programmas, kas pieejamas šajās lapās var būt klaji naidīgas Latvijas valstij. Tādēļ atrast un slēgt šādas vietnes ir viens no NEPLP svarīgākajiem uzdevumiem. Šogad tā ir viena no mūsu prioritātēm un pārbaužu skaits nākotnē tikai palielināsies,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. 

Kopš 2020.gada sākuma Monitoringa departaments veic pastiprinātu ārvalstīs reģistrētu mājaslapu uzraudzību. Kopumā 2020.gada pirmajā ceturksnī veiktas vairāk nekā 25 mājaslapu pārbaudes. Pēc NEPLP brīdinājuma trīs mājaslapas televīzijas programmu retranslāciju Latvijas teritorijā ir pārtraukušas labprātīgi, bet 6 gadījumos NEPLP lēmusi ierobežot piekļuvi tādām mājaslapām internetā kā “www.iedem.tv”, “www.peers.tv”, “www.tv.guzei.com”, “www.rus24.tv”, “www.lion-tv.org” un “www.tivix.co”, uz laiku liedzot šo mājaslapu domēna vārdu izmantošanu.Savukārt attiecībā uz vēl vairākām mājaslapām NEPLP  uzsākusi ierobežošanas procedūru.  

Par pieņemtajiem lēmumiem NEPLP paziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem, lai tie tehniski  ierobežotu šo mājaslapu darbību.  

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) noteikusi uzvarētājus konkursā par ziņu un informatīvi analītisko un pētniecisko, kā arī uz sabiedrības ilgtspēju vērstu raidījumu veidošanu vietējos, reģionālajos un mazākumtautību komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.

Līdz ar to noslēdzies otrais no četriem konkursiem, ko NEPLP izsludināja komercmediju atbalstam, lai pārvarētu COVID-19 krīzi. Iepriekš nacionālajiem radio un televīzijām veidotu ziņu un informatīvi analītisku raidījumu nepārtrauktības nodrošināšanai NEPLP piešķīra vairāk nekā 430 000 eiro.

Šai konkursā atbalstu saņēmuši 18 no 28 iesniegtajiem projektiem 307 000 eiro apjomā. Starp atbalstītājiem ir gan klausītājiem un skatītājiem labi zināmi un iemīļoti radījumi, gan pilnīgi jauni. Sabiedrisko pasūtījumu īstenos sešas komerciālās televīzijas un astoņi komerciālie radio 236 954,83 eiro apmērā:

“TV Kurzeme” raidījuma “TV Kurzemes ziņas” veidošanai 10662,2 EUR;

“Valmieras TV” divu raidījumu veidošanai – “Intervija tumsā” 24718,65 EUR un “Jautā-Jums” 23470,54 EUR;

“Dautkom TV” raidījuma veidošanai “Mēs zinām” piešķirti 12078,49 EUR;

“All Media Latvia” (TV3)  divu raidījumu veidošanai – “TV3+ ziņas” 16813,21 EUR un “Takije Djela” 16844,21 EUR;

“Latgales reģionālā televīzija” raidījumam “Runā Latgale” 14223,87 EUR;

“Zemgales reģionālā televīzija” raidījumam “Ko darīt, ja...” 11188,82 EUR;

“Radio Skonto” divu raidījumu veidošanai – “Radio Skonto ziņas Rīta programma” 14905,41 EUR un “Radio Skonto Dienas ziņas” 14998,04 EUR;

“Kurzemes radio” veidot ziņu izlaidumu “Kurzemes radio ziņas” 7320,36 EUR un raidījumam “Nedēļa ceturtdienā” 3247,62 EUR;

“Divu krastu radio” raidījumiem “Šodien un tagad” 9303,08 EUR un “Sēlija šodien” 7164,53 EUR;

"RNR LTD" radījuma "Razvarot" ("Atvērums") veidošanai 10798,99 EUR

“Radio Skonto Vidzeme” raidījumam “Radio Skonto Plus ziņas” 10801,01 EUR;

“Krievu hītu radio” raidījumam “RE:Starts” 11199,00 EUR;

“Ef-Ei” veidotiem raidījumiem “Latgales vēstnesis” un “Latgale šodien un rīt” 6051 EUR);

“Baltcom radio” raidījuma “Večernij interaktiv” (“Vakara interaktīvs”) veidošanai piešķirti 11165,79 EUR.

Līdz ar to medijiem novirzīti jau 70% no valdības piešķirtā miljons eiro lielā finansējuma, lai komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi varētu turpināt darbu pandēmijas krīzes apstākļos, bet žurnālisti un citi kvalitatīva mediju satura viedotāji nepaliktu bez darba.

“Šajā konkursā piešķirtais valsts atbalsts palīdzēs saglabāt Latvijā mediju vides daudzveidību, tādējādi stiprinot arī valsts informatīvo telpu. Pozitīvi pārsteidz atsevišķu mediju apņēmība krīzes laikā radīt jaunus informatīvi analītiskus raidījumus, kuru veidošana varētu turpināties arī pēc krīzes, tādējādi sekmējot kvalitatīvas žurnālistikas attīstību, kas mediju vidē ir akūti nepieciešama,” norāda NEPL padomes locekle Ieva Kalderauska.

Šobrīd vēl turpinās trešais konkurss, lai atbalstītu kultūras, sporta un informatīvi izklaidējoša satura veidošanu radio, bet noslēdzošo ceturto konkursu satura veidošanai televīzijām plānots sludināt nākamnedēļ.

NEPLP uzsver, ka konkursa uzvarētāji tiks izraudzīti, ņemot vērā caurspīdīgus kritērijus, vērtējot  TV un radio raidījumu žurnālistikas kvalitāti, mērķauditorijas sasniedzamību un mediju uzņēmumu sociālo atbildību, kā arī reklāmas ieņēmumu krituma apmēru.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), ņemot vērā Ministru kabineta 2020. gada 12.martā izdoto rīkojumu Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, tā radītās sekas mediju nozarē, kā arī ievērojot tai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto pienākumu pārstāvēt sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, informē par NEPLP veiktajām darbībām ārkārtējās situācijas laikā.

1. Ārkārtējās situācijas laikā, apzinot aktuālo situāciju, NEPLP cieši sadarbojas ar valsts pārvaldes institūcijām, paužot pozīciju, izvirzot prioritātes un sniedzot konkrētus priekšlikumus, kā risināt krīzes situāciju mediju nozarē un nodrošināt iedzīvotāju informēšanu. Nepieciešamās aktivitātes ietekmē gan sabiedrību, tās drošību un veselību krīzes laikā, gan turpmāko mediju vides pastāvēšanu un attīstību.

2. NEPLP uzrauga informācijas daudzveidību un pieejamību sabiedrībai. Ievērojot, ka īpaši ārkārtējās situācijas laikā ir nepieciešams informēt pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu par aktuālo informāciju un rīkojumiem, NEPLP ir pieņēmusi lēmumu, kas ļauj nodot sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

3. Ievērojot, ka ārkārtējās situācijas dēļ elektroniskajiem medijiem ir  būtiski kritušies reklāmas ieņēmumi, NEPLP ir izteicis lūgumu Latvijas Republikas Ministru kabinetam piešķirt valsts atbalstu vismaz viena miljona eiro apmērā komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem satura veidošanai. Ministru kabinets NEPLP ir piešķīris vienu miljonu euro, kuru konkursu kārtībā piešķir sabiedriskā pasūtījuma veidošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, lai nodrošinātu valsts informatīvās telpas drošību, kā arī daudzpusīgas informācijas un viedokļu saņemšanu sabiedrībai, pārvarot Covid-19 krīzi.

4. Reaģējot uz situāciju Latvijā un pasaulē, kā arī ievērojot kvalitatīvu un uzticamu vietējo mediju nozīmīgo lomu sabiedrības informēšanas un apziņošanas procesā, Padome izsludināja konkursu par informatīvo materiālu veidošanu Covid-19 tematikas atspoguļošanai. Konkursā par uzvarētājiem atzīti divi elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas raida televīzijas programmas, un trīs elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas raida radio programmas, tādējādi šo elektronisko mediju veidotie informatīvie materiāli gan latviešu, gan mazākumtautību valodās daudzplatformu vidē sasniegs visdažādāko auditoriju. Līdzekļi tika lūgti un piešķirti no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” gan sabiedriskajiem, gan komerciālajiem medijiem.

5. Ņemot vērā žurnālistu nozīmīgo lomu informācijas sagatavošanā un izplatīšanā, kā arī to, ka žurnālistu un operatoru veiksmīgu un kvalitatīvu darbu nav iespējams nodrošināt, strādājot attālināti, NEPLP, konsultējoties ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, rosināja atbildīgās institūcijas nodrošināt žurnālistiem un operatoriem iespēju veikt Covid-19 analīzes bez maksas. NEPLP aicinājums tika ņemts vērā un šāda iespēja ir nodrošināta.

6. Ievērojot to, ka ikviens sabiedrības loceklis ir vienlīdzīgs, NEPLP ir vērsusi sabiedriskās televīzijas uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt satura, īpaši ziņu raidījumu, paziņojumu, preses konferenču, pieejamību arī personām ar invaliditāti – nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem, nodrošinot surdotulkojumu un ziņu kopsavilkumus slīdošās lentas ietvaros.

7. Latvijā noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ neiespējama kļuvusi arī Lieldienu pasākumu apmeklēšana, tostarp dievkalpojumu norise klātienē. Lieldienu svētku laikā Ministru kabinets ir ļāvis NEPLP pieņemt lēmumu par sabiedrisko mediju veidotā un pārraidītā  Lieldienu svētku satura nodošanu bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

8. Ņemot vērā mediju nozīmīgo lomu Covid-19 krīzes pārvarēšanā un valsts informatīvās telpas drošības un precizitātes nodrošināšanā, NEPLP ir vērsusi elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzmanību uz kvalitatīvas žurnālistikas nozīmi īpaši ārkārtējās situācijas laikā un aicinājusi elektronisko plašsaziņas līdzekļus pievērst pastiprinātu uzmanību paustās informācijas patiesumam un precizitātei, izvairoties no nepilnīgas un sabiedrību maldinošas informācijas izplatīšanas elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās.

9. Ārkārtējās situācijas laikā tiek veikts pastiprināts Latvijā retranslēto ārvalstu televīzijas programmu monitorings, uzraugot, vai tajās netiek izplatīta dezinformācija, kā arī veiktas citas darbības, ka ietekmē Latvijas informatīvo telpu un tās drošību. Ņemot vērā, ka minētā informācija var sasniegt plašu Latvijas sabiedrības daļu, NEPLP un Kultūras ministrija virza izskatīšanai grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuri saistīti ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārņemšanu, pēc grozījumu pieņemšanas NEPLP būs tiesības vērsties pret retranslētajām programmām arī gadījumā, ja tajās tiktu izplatīta informācija, kas kaitē vai var radīt kaitējumu sabiedrības veselībai un drošībai.

10. Lai ierobežotu dažāda veida dezinformāciju, tostarp par informāciju, kas saistīta ar Covid-19 izplatību, NEPLP pastiprināti veic pārbaudes un ierobežo interneta mājaslapas, kurās tiek retranslētas televīzijas programmas bez NEPLP izsniegtas retranslācijas atļaujas. Ierobežojot šāda veida mājaslapas NEPLP ne tikai stimulē legālo televīzijas pakalpojumu sniedzēju darbību, bet arī ierobežo tāda satura pieejamību, kas var saturēt dezinformāciju, maldināt skatītājus vai būt vērsts pret Latvijas valsti.

11. Tā kā Latvijā un pasaulē noteikto ierobežojumu dēļ nenotiek sporta pasākumi un mācības izglītības iestādēs notiek attālināti, NEPLP, sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju un elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, ir radījuši iespēju divās bezmaksas televīzijas programmās – “Sportacents.com TV” un “Re:TV (Latvijas Reģionu Televīzija)” – no 2020.gada 6.aprīļa līdz mācību gada noslēgumam demonstrēt izglītojošu saturu, kas  nodrošina un atvieglo attālināto mācību procesu gan skolēniem, gan skolotājiem.

12. Lai sekmētu vietējā satura saglabāšanu, NEPLP ir lūgusi Kultūras ministrijai piešķirt atbalstu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, ārkārtējās situācijas laikā sedzot elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraides izmaksas. 

NEPLP turpinās informēt par pieņemtajiem lēmumiem un paveiktajiem uzdevumiem ārkārtējās situācijas laikā, atbalstot un stiprinot elektroniskos plašsaziņas līdzekļus.

Konkursa mērķis ir uz sabiedrības ilgtspēju, informatīvās un kultūrtelpas stiprināšanu vērsta sabiedriski nozīmīga, kvalitatīva satura veidošana latviešu valodā, informējot,izglītojot un izklaidējot, komerciālajos nacionālajos, reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas, lai nodrošinātu iespēju sabiedrībai saņemt daudzpusīgu informāciju un viedokļus, pārvarot Covid-19 krīzi, un veicinātu kvalitatīvas žurnālistikas pastāvēšanu un pieejamību pēc iespējas lielākai daļai sabiedrības. 

Konkursa finansējums EUR 200 000. Finansējumu veido daļa no EUR 1 000 000, kas piešķirti NEPLP sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

NEPLP loceklis Patriks Grīva uzsver: “Šī ir nozīmīga Covid-19 krīzes finansējuma daļa, jo sabiedrībā iemīļotas komerciālajās radiostacijas šobrīd saskaras ar ļoti būtiskiem zaudējumiem, kas var novest pie šo mediju slēgšanas. Lai Latvijas iedzīvotāji arī  turpmāk varētu patērēt mūsu valsts informatīvajā telpā radītu saturu, nepieciešama formātu un satura virzienu daudzveidība, ko lieliski spēj realizēt komerciālās radiostacijas informējot, izglītojot un izklaidējot klausītājus.”

Ar konkursa nolikumu var iepazīties NEPLP mājaslapā www.neplpadome.lv, sadaļā Televīzija, Komerciālie radio, Konkursi.

Pretendentu dokumentu pieņemšana notiek līdz 2020.gada 28.aprīlim pl.10.00.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) informē, ka 2020.gada 17.aprīlī Valsts prezidents ir izsludinājis grozījumus Rīgas domes atlaišanas likumā, kas paredz, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu datums tiek pārcelts uz 2020.gada 29.augustu. Tāpat grozījumi noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija šīs vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā izsludina 2020.gada 7.jūlijā.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 1.panta 4.punkts cita starpā noteic, ka gadījumā, ja ir atlaista republikas pilsētas dome vai novada dome, priekšvēlēšanu aģitācijas periods ilgst no vēlēšanu izsludināšanas dienas līdz vēlēšanu dienai. Tādējādi, ņemot vērā grozījumus Rīgas domes atlaišanas likumā un Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto, priekšvēlēšanu aģitācijas periods sāksies datumā, kad Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās vēlēšanas, proti, 2020.gada 7.jūlijā. Priekšvēlēšanu aģitācijas periods ilgs līdz vēlēšanu dienai  - 2020.gada 29.augustam.

Gadījumā, ja vēlēšanas atkārtoti tiks pārceltas, NEPLP informēs par izmaiņām priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 14.aprīlī izsludinājusi otro no četriem konkursiem par ziņu, informatīvi analītisko un pētniecisko, kā arī uz sabiedrības ilgtspēju vērstu raidījumu veidošanu un izplatīšanu komerciālajos reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī plašsaziņas līdzekļos, kas raida mazākumtautību valodās. Tāpat konkursā tiks dota iespēja piedalīties medijiem, kas sadarbojas ar diasporas satura veidotājiem. 

Atšķirībā no pagājušajā nedēļā izsludinātā, šajā konkursā uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī raidījumi, kas veidoti  mazākumtautību valodā, kā arī jauni radījumi. To veidotājiem gan būs jāspēj apliecināt šādu raidījumu ilgtspēja arī pēc pandēmijas jeb ārkārtējas situācijās beigām.  

Konkursa finansējums  ir  200 000  eiro. Tā iezīmētais sadalījums, kurš gan var tikt mainīts, ņemot vērā projektu kvalitāti, ir 130 000 eiro komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas raida televīzijas programmas, un  70 000 eiro - komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas raida radio programmas. 

Finansējumu veido daļa no 1 milj. eiro finansējuma, kas piešķirti NEPLP sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. 

“Konkursa mērķis ir atbalstīt reģionālo TV un radio veidotos ziņu, informatīvi analītisko, izglītības un ekonomikas tēmām veltītu raidījumu veidošanas turpināšanu, nodrošinot, ka  klausītāji un skatītāji ne tikai Rīgā, bet arī reģionos turpina saņemt daudzveidīgu un kvalitatīvu vietējo saturu. Pēc karstām debatēm Padome arī nolēmusi  ļaut konkursā pieteikt arī pilnīgi jaunus projektus, ja mediji spēs pamatot to pastāvēšanu arī pēc pandēmijas un ārkārtējās situācijas beigām. Uz atbalstu varēs pretendēt arī  mazākumtautībām un diaspora veltīti raidījumi,” uzsver NEPLP loceklis Jānis Eglītis.  

Atvērt konkursa pieteikumus un tos izvērtēt NEPLP plāno  jau nākamajā nedēļā, lai krīzes situācijā reģionālie mediji pēc iespējas ātrāk saņemtu atbalstu savas darbības turpināšanai.  

Saskaņā ar konkursa nolikumu vismaz 75% no katra raidījuma izmaksām būs jānovirza satura veidotāju algām, nodrošinot tos ar darba līgumiem, tādējādi krīzes laikā būtiski stiprinot žurnālistu, operatoru un citu medijos strādājošo sociālas garantijas.  

Nākamajā nedēļā paredzēts izsludināt vēl divus konkursus par atbalstu informatīvi izklaidējošiem, sporta un kultūras raidījumiem.

Operatīvi reaģējot uz valdības lēmumu par līdzekļu piešķīrumu mediju atbalstam krīzes situācijā un uzklausot sabiedrības viedokli, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 9.aprīlī izsludina pirmo no četriem konkursiem par ziņu, informatīvi analītisko un pētniecisko raidījumu veidošanu un izplatīšanu komerciālajos nacionālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Konkursa finansējums ir  500 000  eiro. Tā iezīmētais sadalījums, kurš gan var tikt mainīts, ņemot vērā projektu kvalitāti, ir 350 000 eiro komerciālajiem nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas raida televīzijas programmas, un 150 000 eiro - komerciālajiem nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas raida radio programmas.

Finansējumu veido daļa no 1 milj. eiro finansējuma, kas piešķirti NEPLP sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

“Konkursa mērķis ir atbalstīt TV un radio auditorijās lielu popularitāti iemantojušo ziņu, informatīvi analītisko un pētniecisko raidījumu veidošanas turpināšanu, tādējādi nodrošinot, ka sabiedrība turpina saņemt daudzveidīgu un kvalitatīvu saturu, tai skaitā par Covid-19 krīzes pārvarēšanu. Ne mazāk būtiski ir  nodrošināt kvalitatīvas žurnālistikas pastāvēšanu un pieejamību, kā arī stiprināt satura veidotāju sociālas garantijas,” uzsver NEPLP loceklis Jānis Eglītis, norādot, ka atvērt konkursa pieteikumus un tos izvērtēt NEPLP plāno  jau nākamajā nedēļā, lai krīzes situācijā mediji pēc iespējas ātrāk saņemtu atbalstu savas darbības turpināšanai.

Lēmums sākt valsts atbalsta programmu tieši ar ziņu radījumiem paredzēta finansējuma sadali pieņemts, ņemot vēra NEPLP Sabiedriski konsultatīvās padomes ieteikumu, ka ārkārtējos apstākļos primāri jāatbalsta ziņu, informatīvais, pētnieciskais un izglītojošais saturs, kurš ir  visdārgākais, tāpēc arī šim mērķim nolemts virzīt lielāko daļu no piešķirtā finansējuma.

Nākamajā nedēļā paredzēts izsludināt līdzīgu konkursu par ziņu, informatīvi analītisko un pētniecisko raidījumu veidošanu un izplatīšanu komerciālajos reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Tajā paredzēts atbalstīt arī mazākumtautībām un diasporai paredzētu raidījumus.

Tiks organizēti arī konkursi par atbalstu informatīvi izklaidējošiem, sporta un kultūras raidījumiem.

NEPLP uzsver, ka konkursa uzvarētāji tiks izraudzīti, ņemot vērā caurspīdīgus kritērijus, vērtējot  TV un radio raidījumu žurnālistikas kvalitāti, mērķauditorijas sasniedzamību un mediju uzņēmumu sociālo atbildību, kā arī reklāmas ieņēmumu krituma apmēru.

NEPLP ir neatkarīga institūcija, kurā lēmumi tiek pieņemti neatkarīgi no politiskas un ekonomiskas ietekmes. “Mūsu mērķis ir aizsargāt Latvijas informatīvo telpu, nodrošināt mediju vides daudzveidību un lai arī pēc krīzes beigām Latvijā saglabātos gan spēcīga ziņu žurnālistika, gan žurnālistika kopumā,” uzsver NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), ņemot vērā Ministru kabineta 2020. gada 12.martā pieņemto rīkojumu Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kā arī ievērojot tai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto pienākumu pārstāvēt sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, vērš uzmanību, ka medijiem ir stratēģiski nozīmīga loma Covid-19 krīzes pārvarēšanā un valsts informatīvās telpas drošības un precizitātes nodrošināšanā.

Tādi informācijas izplatīšanas veidi kā internets un citas komunikāciju tehnoloģijas ietekmē informācijas izplatīšanās ātrumu un apmēru. Tas dod daudz lielākas iespējas gan pozitīvi, gan negatīvi ietekmēt demokrātiskos procesus un sabiedrības informēšanu. Dezinformācija ir pastāvējusi jau ilgāku laiku, taču tās ierobežošana ir kļuvusi arvien aktuālāka. NEPLP uzver kvalitatīvas žurnālistikas nozīmi sabiedrības informēšanā, īpaši ārkārtējās situācijas laikā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta otrā daļa nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi darbojas Latvijas sabiedrības interesēs. Jebkura informācija, ko Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izplata saistībā ar ārkārtējo situāciju un Covid-19 ir vērtējama kā īpaši nozīmīga un atspoguļotajai informācijai ir jābūt patiesai, objektīvai un faktoloģiski precīzai. Tāpat informācijai ir jābūt pieejamai un saprotamai visām sabiedrības grupām, ņemot vērā arī to, ka daļai sabiedrības nav specifisku zināšanu konkrētajā jautājumā.

NEPLP atgādina Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta ceturtā daļa noteic, ka “elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem.” Sabiedrībai īpaši svarīgos jautājumos informācija jāatspoguļo ar vislielāko precizitāti un jāņem vērā dažādie viedokļi un fakti. Īpašu uzmanību ir jāpievērš pārraidot strīdīgu informāciju, kura balstīta niansēs un tādejādi ir viegli interpretējama.

NEPLP aicina elektroniskos plašsaziņas līdzekļus īpaši ārkārtējās situācijas laikā pievērst pastiprinātu uzmanību paustās informācijas patiesumam un precizitātei, izvairoties no nepilnīgas un sabiedrību maldinošas informācijas izplatīšanas elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās!

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir noteikusi kritērijus VSIA “Latvijas Televīzija” un VSIA “Latvijas Radio” veidotā un pārraidītā Lieldienu svētku satura, tajā skaitā dievkalpojumu nodošanai bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ārkārtējās situācijas laikā.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" veiktajiem grozījumiem, kas paredz iespēju Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) ļaut sabiedrisko mediju radīto saturu, kas saistīts ar Lieldienu svētkiem, tajā skaitā dievkalpojumus, nodot citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, NEPLP 2020. gada 7. aprīlī pieņēma lēmumu Nr. 113 "Kritēriji VSIA "Latvijas Televīzija" un VSIA "Latvijas Radio" veidotā un pārraidītā Lieldienu svētku satura nodošanai bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ārkārtējās situācijas laikā" (lēmums pieejams šeit)

Ņemot vērā minēto, aicinām elektroniskos plašsaziņas līdzekļus līdz 2020. gada 9. aprīļa plkst. 10.00 vērsties NEPLP, ja ir šāda interese.

Paredzams, ka šo programmu, kuras kopējais apjoms ir ap 1,6 miljoniem eiro, kopā ar informatīvo ziņojumu par kritisko situāciju visā mediju nozarē, jau šonedēļ virzīs Kultūras ministrija, bet jau visdrīzākajā laikā apstiprinās Ministru kabinetā.

“NEPLP ir sagatavojis elektronisko plašsaziņas līdzekļu Covid-19 krīzes stabilizācijas plānu, kas paredz komerciālo radio un TV darbības nodrošināšanu ārkārtējās situācijas apstākļos un garantēs, ka  sabiedrību  turpina saņemt kvalitatīvu un daudzveidīgu informāciju, kā, piemēram, iemīļotās TV ziņas un izklaidējošos radio rīta raidījumus,” informē NEPLP loceklis Jānis Eglītis, uzsverot, ka programma ļaus medijiem paturēt darbā žurnālistus, populārāko raidījumu vadītājus un citus satura radītājus, nodrošinot viņiem krīzes apstākļos tik nepieciešamās sociālās garantijas, vienlaikus veicinot godīgus spēles noteikumus nozarē pēc krīzes  pārvarēšanas.

Jāatgādina, ka mediju joma šobrīd ir kraha priekšā, ņemot vēā straujo reklāmas ieņēmumu kritumu.  Atsevišķiem komerciālajiem radio un TV  reklāmas ienākumi aprīli samazinājušies pat par 80%, savukārt vidēji nozarē uz pusi. Daļa radio jau sākusi darbinieku atlaišanas.

Komerciālie elektroniskie mediji uz ārkārtējās situācijas laiku varētu pretendēt uz aptuveni 1,6 miljonu eiro lielu finansējumu. Lielāka daļa konkursa kartībā tiktu sadalīta esošo TV un radio ziņu pārraižu, pētniecisko un izklaidējoši informatīvo, kā arī kultūras raidījumu pārraižu turpināšanai. Galvenais akcents konkursos tiks likts uz žurnālistu un citu satura radītāju algošanai novirzīto izmaksu kompensēšanu. Konkursos varēs piedalītie tikai tie EPL, kuri ar saviem darbiniekiem būs noslēguši darba līgumus un veic sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Tāpat uz ārkārtējās situācijas laiku  paredzēts komercmedijus atbrīvot no ar apraidi saistītajām izmaksām, kas mēnesi kopumā pārsniedz 200 000 eiro.

Pēc plāna pieņemšanas un konkursu komercmediju atbalstam izsludināšanas, NEPLP gatavos pieprasījumu par situācijas stabilizēšanu sabiedriskajos medijos, bez kuru pilnvērtīgas darbības nav iedomājama Latvijas informatīvas telpas drošība. Pēc LTV un LR aplēsēm sabiedrisko mediju iespējamie zaudējumi no reklāmas ieņēmumu krituma šogad varētu sasniegt 1,4 miljonus eiro. 

Ņemot vērā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) 2020.gada 30.marta lēmumu par grozījumiem sabiedrisko mediju ziņu un informatīvā satura nodošanas kritērijos citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ārkārtējās situācijas laikā, NEPLP informatīvajos nolūkos publicē Lēmumu Nr.85 "Kritēriji VSIA “Latvijas Televīzija” un VSIA “Latvijas Radio” veidoto un pārraidīto ziņu un informatīvi analītisko raidījumu nodošanai bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim uz ārkārtējās situācijas laiku", ietverot tajā veiktos grozījumus un papildinājumus. Lēmuma konsolidētā versija ir pieejama šeit.

Reaģējot uz ārkārtas situācijas radītajiem apstākļiem, Ministru kabinets lēmis paredzēt iespēju Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) ļaut sabiedrisko mediju radīto saturu, saistītu ar Lieldienu svētkiem, tajā skaitā Dievkalpojumus, nodot komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Ministru kabinets veica grozījumus rīkojumā Nr. 103 par ārkārtējās situācijas izsludināšanu,  kur bija paredzēts, ka NEPLP, pieņemot attiecīgus lēmumus, atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 5. panta otrajai daļai un 62. panta sestajai daļai Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.¹ pantā noteiktajā kārtībā var nodot Latvijas sabiedrisko mediju veidotos un pārraidītos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī lemt par to lietošanas pārtraukšanu, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neievēro Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu.

Turpmāk NEPLP minēto lēmumu var pieņemt arī attiecībā uz satura nodošanu, kas saistīts ar Lieldienu svētkiem.

“Līdzīgi kā ar informatīvā satura nodošanu komercmedijiem, tie varēs izmantot iespēju arī saņemt sabiedrisko mediju – televīzijas un radio – Lieldienu laikā, piemēram, pārraidītos Dievkalpojumus,” skaidroja NEPLP locekle Ieva Kalderauska, papildinot, ka šis ir postošā Covid-19 vīrusa raisītās krīzes laika viens no risinājumiem radīt plašākas iespējas  sabiedrībai attālināti sekot svētku Dievkalpojumiem, ņemot vērā plašos pulcēšanās ierobežojumus.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) informē, ka 2020.gada 21.martā Valsts prezidents ir izsludinājis grozījumus Rīgas domes atlaišanas likumā, kas paredz, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu datums tiek pārcelts uz 2020.gada 6.jūniju. Tāpat grozījumi noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija šīs vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā izsludina 2020.gada 14.aprīlī.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 1.panta 4.punkts cita starpā noteic, ka gadījumā, ja ir atlaista  republikas pilsētas dome vai novada dome, priekšvēlēšanu aģitācijas periods ilgst no vēlēšanu izsludināšanas dienas līdz vēlēšanu dienai. Tādējādi, ņemot vērā grozījumus Rīgas domes atlaišanas likumā un Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto, priekšvēlēšanu aģitācijas periods sāksies datumā, kad Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās vēlēšanas, proti, 2020.gada 14.aprīlī. Priekšvēlēšanu aģitācijas periods ilgs līdz vēlēšanu dienai  - 2020.gada 6.jūnijam.

Gadījumā, ja vēlēšanas atkārtoti tiks pārceltas, NEPLP informēs par izmaiņām priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP)  saņem daudzus komercmediju lūgumus ļaut to TV un radio programmās izvietot sabiedrisko mediju ziņu un analītisko saturu, lai tādējādi  maksimāli liels skaits Latvijas iedzīvotāju skaits būtu informēti par Covid 19 vīrusu un pandēmijas ierobežošanas pasākumiem.  

Jāatgādina, ka kopš 25. marta NEPLP ir tiesības sabiedrisko mediju raidījumus nodot bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uz ārkārtējas situācijas periodu.

„Ir būtiski nodrošināt iespējami plašu Latvijas iedzīvotāju, ieskaitot mazākumtautību, apziņošanu un informēšanu, nodrošinot aktuālas, patiesas un nesagrozītas informācijas pieejamību saistībā ar Covid-19 vīrusa radīto krīzi. Gan LTV, gan LR ziņas un informatīvie radījumi,  kas tiek veidoti sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, krīzes apstākļos spēj informāciju sniegt  vissātrāk un visskvalitatīvāk,” skaidro NEPLP loceklis Jānis Eglītis.

To, ka sabiedrības apziņošanai par nepieciešamību distancēties, ir jābūt maksimāli plašai, uzsvēris arī Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

Pēc komercmediju pieprasījuma, šobrīd NEPLP ir sniedzis atļauju sabiedrisko mediju satura lietošanai jau 7 komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas vēlas pārraidīt  LTV un LR ziņas un informatīvos raidījumus latviešu valodā un LTV7 un LR4 ziņas un informatīvos  radījumus mazākumtautību valodās. 

Uz šo brīdi tiesības ir piešķirtas SIA DAUTKOM TV, SIA Divu krastu radio, SIA Ef-Ei, SIA Pirmais Baltijas Kanāls, SIA Rēzeknes Radio. Rīga TV24 un Re:TV ir piešķirtas tiesības uz LR ziņu un informatīvo saturu, kas veidots multimediāli.

Ministru kabineta lēmums atļaut Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) nodot sabiedrisko mediju ziņu un informatīvo saturu bezatlīdzības lietošanā komercmedijiem ārkārtējās situācijas laikā ir solis, lai pēc iespējas plašāka Latvijas sabiedrības daļa varētu operatīvi saņemt kvalitatīvu un uzticamu informāciju par Covid 19 vīrusu un tā izplatību saistītajiem ierobežojumiem.

Tieši Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio (LR) par visas sabiedrības līdzekļiem rada kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu par Covid 19 problemātiku. Ārkārtējās situācijas laikā ir izšķiroši būtiski, lai pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa savlaicīgi saņemtu precīzu un patiesu informāciju.

Šodien Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parakstītie grozījumi Ministru kabineta  rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ļauj NEPLP izņēmuma gadījumos, uz ārkārtējās situācijas laiku, nodot Latvijas sabiedrisko mediju veidotos un pārraidītos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai veicinātu sabiedrības informētību.

NEPLP īpaši uzsver, ja šī iespēja tiks izmantota, tas var notikt tikai uz ierobežotu laika posmu, kamēr Latvijā ir nopietni riski ar pandēmijas uzliesmojumu. To, ka ir nepieciešams operatīvi sniegt dažādām sabiedrības grupām, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un mazākumtautību pārstāvjiem, kvalitatīvu un uzticamu informāciju par soļiem, kā izvairīties no lipīgā vīrusa,  publiski norādījuši mediķi un krīzes komunikācijas speciālisti.  

Īpaši satraucoša ir situācija, kurā strauji izplatās dezinformācija, viltus ziņas un meli par Covid-19. Latvijas mazākumtautību iedzīvotājiem ir savi mediju lietošanas paradumi un pašlaik sabiedriskie mediji tos visaptveroši nesasniedz. Tāpēc tiek radīta iespēja saņemt aktuālo informācija tajos kanālos, kurus iedzīvotāji lieto.

Padomes ieskatā, ir aktīvi jārīkojas, lai iespējami plašākai sabiedrības daļai ir pieejams kvalitatīvs un uzticams saturs. Lai sasniegtu maksimāli lielu iedzīvotāju daļu, ir svarīgi dot iespēju saņemt arī LTV 7 un LR 4 radīto saturu mazākumtautību valodās.

Padome aicina Latvijas komercmedijus izmantot šo iespēju – bezatlīdzības lietošanā saņemt sabiedrisko mediju radīto ziņu un informatīvo saturu, uzrunāt un informēt visu Latvijas sabiedrību un krīzi pārvarēt kopā. „Uzticams, patiess un kvalitatīvs vietējais saturs ir viens no Latvijas drošības galvenajiem stūrakmeņiem. Tāpēc sabiedrisko mediju radītajam saturam ir jāsasniedz katrs Latvijas iedzīvotājs,” saka Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) noteikusi piecus labākos piedāvājumus konkursā par informatīvo materiālu sagatvošanu un izplatīšanu par Covid-19, no tiem divas televīzijas un trīs radio.

SIA „All Media Latvia” saņem 23 381,59 EUR, SIA „Vidzemes Televīzija” – 21 144 EUR, SIA „Radio Vidzeme” – 11 000 EUR, AS „Super FM” saņem 9737,21 EUR un AS „Radio SWH” – 9737,20 EUR.

“Mērķis ir nodot kritiski svarīgo informāciju par vīrusa izplatības apturēšanu pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai. Latvijas komerciālie mediji daudzplatformu vidē sasniedz visdažādāko mērķauditoriju, kļūstot par būtisku ieroci cīņā par Covid-19 apturēšanu mūsu valstī”, atzīst NEPLP loceklis Patriks Grīva.

Kopumā dalībai konkursā “Informatīvo materiālu par Covid-19 sagatavošana un izplatīšana komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos” saņemti 13 pieteikumi par kopējo summu 214 660,2 EUR. Konkursa finansējums bija EUR 75 000 un tas piešķirts ar Ministru kabineta 2020.gada 19.marta rīkojumu “Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 10.marta rīkojumā Nr.100 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”””.

Konkursa mērķis ir informatīvo materiālu par Covid-19 sagatavošana un izplatīšana komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, lai nodrošinātuiespējami plašu Latvijas iedzīvotāju informatīvo apziņošanu, sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru nodrošinot efektīvu sabiedrības informēšanu par aktualitātēm saistībā ar COVID-19 vīrusu, nodrošinot Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojuma Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” ievērošanu un izpildi.

Covid-19 krīzes pārvarēšana nav iespējama bez stipriem vietējiem medijiem

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk arī – Padome), ievērojot tai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto pienākumu pārstāvēt sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī valstī noteikto ārkārtējo situāciju, vērš uzmanību, ka mediju nozarei ir stratēģiski nozīmīga loma Covid-19 krīzes pārvarēšanā un valsts informatīvās telpas drošības nodrošināšanā. Padome informē, ka saistībā ar Covid-19 krīzi un ārkārtējās situācijas izsludināšanu virknei mediju katastrofāli strauji krītas ieņēmumi.

Tāpēc Padome lūdz iekļaut mediju nozari ārkārtējā situācijā atbalstāmo nozaru sarakstā, kā arī sekmēt Latvijas mediju vides saglabāšanu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem apsvērumiem.

Latvijas mediju politikas virsmērķis ir stipra, daudzveidīga, profesionāla, caurskatāma, ilgtspējīga un stabila mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī tiek veidots kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses un auditorijai ir piekļuve neatkarīgai un uzticamai informācijai.

Padome uzsver kvalitatīvu un uzticamu vietējo mediju nozīmīgo lomu sabiedrības informēšanas un apziņošanas procesā.

Ārkārtējās situācijas laikā ir jāsasniedz iespējami plaša Latvijas sabiedrības daļa, ko spēj nodrošināt gan sabiedriskie, gan daudzveidīgi komerciālie mediji, ikdienā sasniedzot gan visu vecuma grupu, gan Latvijas reģionu, gan mazākumtautību iedzīvotājus. Vērtējot un analizējot situācijas attīstību mediju telpā kopš Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojuma Nr.103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, Padome secina, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība Latvijas mediju nozares glābšanai.

Pēc  ārkārtējās situācijas izsludināšanas tiek apturēti vai pārtraukti projekti sabiedriskajos medijos. Pēc VSIA “Latvijas Televīzijas” (turpmāk arī – LTV) un VSIA “Latvijas Radio” (turpmāk arī – LR) aprēķiniem negūtie reklāmas ieņēmumi ir paredzami aptuveni 1,4 miljoni eiro gadā, kas kopā veido teju 40%. Tāpat daļa abu sabiedrisko mediju darbinieku atradīsies dīkstāvē. Joprojām nav skaidrības par pietiekama finansējuma nodrošināšanu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.

Lielākā sabiedrības daļa patērē komerciālos medijus, tādēļ ir būtiski, lai komerciālajās televīzijās un radio ārkārtējās situācijas laikā nesaruktu satura veidošanas apjomi un sabiedrībai būtu iespēja saņemt pilnvērtīgu informāciju. Komerciālie mediji piedzīvo vēl nebijušu nozares krīzi, kad, balstoties uz force majeure apstākļiem, reklāmdevēji tūlītēji un masveidīgi atsauc reklāmas kampaņas, radot milzīgus zaudējumus nozarē. Tikai martā zaudējumu apjoms svārstās no 40% līdz pat 70%.

Ņemot vērā, ka komerciālo mediju galveno ieņēmumu daļu veido ieņēmumi no reklāmas pārdošanas, lielai daļai mediju šāds kritums nozīmē darbinieku skaita samazināšanu, pat mediju slēgšanu jau tuvākajos mēnešos. Vispirms tas ietekmē vietējā satura radīšanu, kas ir dārgākā izmaksu pozīcija un tādēļ primāri tiek samazināta, radot būtiskus riskus sabiedrības informēšanā un apziņošanā par Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Nacionālās drošības koncepcijā ir uzsvērts, ka Latvijas mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansējuma un mediju daudzveidības samazināšanās vai izzušana var apdraudēt un radīt nopietnus riskus nacionālajai drošībai. Ja komerciālie mediji nespēs tuvākajā laikā nodrošināt vietējā satura nepārtrauktību, tas var kļūt par izšķirīgi smagu triecienu Latvijas informatīvās telpas aizsardzībai, jo skatītāji un klausītāji migrēs uz citas valsts mediju telpu, attālinoties no Latvijas aktualitātēm un mūsu valsts vērtību sistēmas. Šādas sekas nav pieļaujamas, taču bez tūlītējas rīcības, atgūt Latvijas mediju telpas lietotāju būs ilgs un sarežģīts process.

Latvijas sabiedriskie mediji saņem ikgadēju valsts dotāciju sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai un ir pamata kvalitatīvas un uzticamas informācijas avots sabiedrībai, taču kopumā LTV un LR  finansējums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, un šobrīd vēl cieši saistīts ar darbību reklāmas tirgū.

Šajā situācijā ir būtiski veidot plānveidīgu un paredzamu sabiedrisko mediju finansējumu, lai nodrošinātu to ilgtspēju. Īpaši svarīga ir iziešana no reklāmas tirgus, kas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir noteikta no 2021. gada.

Sabiedrības informētība ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem ārkārtējās situācijas pārvarēšanai. Ārkārtējās situācijas laikā tieši no mediju nozares ātras, korektas un profesionālas darbības ir atkarīga sabiedrības informētības pakāpe – būtiski, lai pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu sasniedz daudzveidīga, patiesa un faktos balstīta informācija gan par piesardzības pasākumiem, kas jāievēro ikvienam sabiedrības loceklim, gan jaunākajiem paziņojumiem, norādījumiem, ierobežojumiem, tendencēm un secinājumiem. Īpaši ārkārtējās situācijas laikā ir būtiski nodrošināt kvalitatīvas žurnālistikas pastāvēšanu un pieejamību pēc iespējas lielākai daļai sabiedrības, jo tikai tādā veidā iespējams izvairīties no nepamatotas panikas sabiedrībā un situācijas, kurā daļa sabiedrības var saskarties ar dezinformāciju un pieņemt to kā patieso.

Mediju nozares stiprināšana un iekļaušana ārkārtējā situācijā atbalstāmo nozaru sarakstā ir būtisks priekšnoteikums, lai, analizējot situāciju, sabiedrībā saglabātos miers un tai tiktu nodrošināta pilnvērtīga un visaptveroša informācijas plūsma.

Mediju nozares stabilizēšana ir būtiska krīzes pārvarēšanai. Padome aicina:

1) iekļaut mediju nozari ārkārtējā situācijā atbalstāmo nozaru sarakstā;

2) rast risinājumu sabiedrisko mediju darbinieku dīkstāvei, atbrīvot sabiedriskos medijus no PVN samaksas valstij, kā arī izvērtēt iespēju nodrošināt citus nodokļu atvieglojumus;

3) piešķirt valsts atbalstu vismaz viena miljona eiro apmērā komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem satura veidošanai;

4) pēc pilna abu sabiedrisko mediju reklāmas ieņēmumu samazinājuma radīto zaudējumu apkopojuma, valstij tos kompensēt;

5) pārskatīt reklāmas izvietošanas ierobežojumus likumos;

6) nodrošināt adekvātu finansējumu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus 2021. gadā.

Padomes priekšsēdētājs                                                        Ivars Āboliņš

Padomes priekšsēdētāja vietniece                                         Aurēlija Ieva Druviete

Padomes loceklis                                                                   Patriks Grīva

Padomes locekle                                                                    Ieva Kalderauska

Padomes loceklis                                                                   Jānis Eglītis

Ņemot vērā valdības izsludināto ārkārtējo situāciju valstī,Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atceļ 13.martā izsludināto konkursu komerciālajām televīzijām par raidījumu veidošanu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu atspoguļošanai priekšvēlēšanu periodā.

Par konkursa atkārtotu izsludināšanu un priekšvēlēšanu aģitācijas perioda uzraudzību, ņemot vērā valdības lēmu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas pārcelt uz 6.jūniju, NEPLP ziņos atsevišķi.

Ar lēmumu par konkura “Par 2020.gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” atcelšanu iespējams iepazīties NEPLP mājaslapā www.neplpadome.lv

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – NEPLP) informē, ka, ņemot vērā Ministru Kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumu Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”,  no 2020.gada 16. marta NEPLP nodrošina darbu attālināti.

Nepieciešamības gadījumā dokumentus, iesniegumus un sūdzības ir iespējams iesniegt, sūtot tos elektroniski uz e-pasta adresi neplpadome@neplpadome.lv vai pa pastu uz adresi Doma laukums 8A, Rīga, LV-1939. Sūdzības par elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos konstatētajiem pārkāpumiem iespējams iesniegt arī NEPLP mājaslapā,  izmantojot sūdzību iesniegšanas platformu šeit.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) noteikusi uzvarētājus konkursā "Par vietējā satura raidījumu veidošanu 2020. gadā elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas bezmaksas zemes apraidē".

Konkursā "Par vietējā satura raidījumu veidošanu 2020. gadā elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas bezmaksas zemes apraidē" tika saņemti 9 pieteikumi.

Par uzvarētājiem konkursā  noteikti SIA "VIDZEMES TELEVĪZIJA" ar piedāvājumiem "IZŠĶIRTSPĒJA" un "AR KĀJĀM PA MĀJĀM" un AS "TV Latvija" ar piedāvājumiem "Kas te tik laikmetīgs?" un "Globuss".

Noelmts piešķirt SIA "VIDZEMES TELEVĪZIJA" televīzijas raidījuma "IZŠĶIRTSPĒJA" veidošanai finansējumu 79 181,92 euro apmērā, televīzijas raidījuma "AR KĀJĀM PA MĀJĀM" veidošanai finansējumu 42 990,08 euro, AS "TV LATVIJA" televīzijas raidījuma "Kas te tik laikmetīgs?" veidošanai finansējumu 73 830,00 euro un televīzijas raidījuma "Globuss" veidošanai  finansējumu 53 998,00 euro apmērā 2020. gadā.

Konkursa mērķis ir atbalsts komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas raida televīzijas programmas zemes apraidē ciparu formātā nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā, lai nodrošinātu kvalitatīva vietējā satura radīšanu, stiprinot Latvijas informatīvo un kultūrtelpu. Pieejamais finansējums - EUR 250 000.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) noteikusi uzvarētājus konkursos par vietējā satura raidījumu veidošanu radio un televīzijās.

Konkursā “Par vietējā satura raidījumu veidošanu 2020.gadā elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas” no 18 pieteikumiem atbalstu saņēmuši pieci projekti. 100% finansējumu saņēmis AS Radio SWH ar projektu „Tikko atgriezušies 2020”, SIA Radio Tev ar projektu „Trīs, divi, viens – Starts!”, AS Radio SWH ar projektu „Viltus ziņu detektīvs” un AS Super FM ar projektu „Nākotnes formula”. Savukārt daļēju finansējumu saņems SIA Radio Tev projekts „Radio TEV Supertētis”.

Konkursa “Par vietējā satura raidījumu veidošanu 2020.gadā elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas” mērķis ir atbalsts komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai nodrošinātu kvalitatīva vietējā satura radīšanu, stiprinot Latvijas informatīvo un kultūrtelpu. Tam paredzētais finansējums ir EUR 150 000.

Konkursā “Par vietējā satura raidījumu veidošanu 2020.gadā elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas”, kuram tika saņemti 13 piedāvājumi, divi pretendenti ir saņēmuši 100% finansējumu – SIA All Media Latvia ar projektu „Brīnumu lāde” un SIA Latvijas Mobilais telefons  ar projektu „Edžus triki”. Savukārt vēl divi projekti saņems daļēju finansējumu – SIA Valmieras TV ar projektu „Ēdienkarte” un SIA All Media Latvia „Jaunie talanti”.

Konkursa mērķis ir atbalsts komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas raida televīzijas programmas, lai nodrošinātu kvalitatīva vietējā satura radīšanu, stiprinot Latvijas informatīvo un kultūrtelpu. Konkursa finansējums EUR 100 000.

Ievērojot to, ka 2020.gada 25.februārī stājas spēkā likums, ar kuru atbrīvota Rīgas dome un ir izsludinātas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) informē elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, ka saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 11.panta ceturtajā daļā noteikto, ka situācijā, ja ir atlaista republikas pilsētas dome vai novada dome, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā no vēlēšanu izsludināšanas dienas nosūta NEPLP priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumus, ieskaitot plānotās atlaides un atlaižu piemērošanas kritērijus visam priekšvēlēšanu aģitācijas periodam.

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto šie izcenojumi pēc to publiskošanas NEPLP mājaslapā nav grozāmi. Gadījumā, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajos termiņos nav nosūtījis NEPLP priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumus, šim plašsaziņas līdzeklim priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ir aizliegts par samaksu izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.

Priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumi sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās pieejami šeit

Priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumi komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās pieejami šeit

Priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumi komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās pieejami šeit

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) 20.februāra sēdē apstiprināta vienošanās par darbības jomu uzraudzības pienākumu sadali starp padomes locekļiem.

Ivars Āboliņš (Padomes priekšsēdētājs) pārrauga Padomes darbību kopumā un īsteno ar informatīvas telpas aizsardzību saistītu jautājumu pārraudzību, kā arī ir līdzatbildīgs komerciālo vietējo, reģionālo, nacionālo un pārrobežu audio elektronisko plašsaziņas līdzekļu (komerciālo, nekomerciālo radio) jomas pārraudzībā un VSIA “Latvijas Televīzija” un VSIA “Latvijas Radio” jomas pārraudzībā.

Aurēlija Ieva Druviete (Padomes priekšsēdētāja vietniece) īsteno starptautiskās sadarbības jomas pārraudzību, kā arī ar medijpratības attīstības saistītu jautājumu pārraudzību un ir līdzatbildīga VSIA “Latvijas Televīzija” un ”VSIA “Latvijas Radio” jomas pārraudzībā un komerciālo vietējo, reģionālo, nacionālo, pārrobežu audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu (komerciālo, nekomerciālo televīziju) jomas pārraudzībā.

Patriks Grīva veic komerciālo vietējo, reģionālo, nacionālo un pārrobežu audio un audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu (komerciālo, nekomerciālo radio un televīziju) jomas pārraudzību, kā arī ir līdzatbildīgs ar informatīvas telpas aizsardzību saistītu jautājumu pārraudzībā un VSIA “Latvijas Televīzija” un VSIA “Latvijas Radio” jomas pārraudzībā.

Ieva Kalderauska īsteno VSIA “Latvijas Televīzija” jomas pārraudzību un pakalpojuma pēc pieprasījuma jomas pārraudzību, kā arī ir līdzatbildīga VSIA “Latvijas Radio” jomas pārraudzībā, VSIA “Latvijas Televīzija” un VSIA “Latvijas Radio” kopprojektu, t.sk. LSM.lv, pārraudzībā un vietējā satura veidošanas un izplatīšanas veicināšanas pārraudzībā.

Jānis Eglītis īsteno VSIA “Latvijas Radio” pārraudzību, VSIA “Latvijas Televīzija” un VSIA “Latvijas Radio” kopprojektu, t.sk. LSM.lv, pārraudzību un vietējā satura veidošanas un izplatīšanas veicināšanas pārraudzību, kā arī ir līdzatbildīgs VSIA “Latvijas Televīzija” jomas pārraudzībā un komerciālo vietējo, reģionālo, nacionālo, pārrobežu audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu (komerciālo, nekomerciālo televīziju) jomas pārraudzībā.

Padomes locekļi kopā īsteno:

• starpinstitucionālo sadarbību;
• grozījumu projektu izstrādi normatīvajos aktos, kas skar elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību;
• elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kas sniedz televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus, pārraudzību.

INFORMĀCIJAS UN ANALĪTIKAS NODAĻAS VADĪTĀJS/-A

Pienākumi

• Organizēt Informācijas un analītikas centra darbu, plānot un īstenot tā stratēģisku un uz rezultātu vērstu attīstību.
• Uzkrāt, apkopot, sistematizēt un analizēt datus un informāciju par elektronisko mediju darbību un mediju vides attīstību Latvijā un starptautiski.
• Sagatavot ziņojumus, prezentācijas un cita veida informatīvi analītiskus materiālus pēc nepieciešamības.
• Uzturēt aktuālu un ērti lietojamu Padomes informācijas resursu datubāzi, kā arī bibliotēku un digitālos resursus.
• Pēc nepieciešamības nodrošināt komunikāciju un informācijas apmaiņu starp Padomi un iesaistītajām pusēm.
• Ievietot Padomes mājaslapā un citos informācijas kanālos materiālus par Padomes darbību, sekot līdzi informācijas aktualitātei.
• Pēc nepieciešamības piedalīties Padomes ārējās komunikācijas pasākumu īstenošanā.
• Dibināt un uzturēt sakarus ar citu valstu oficiālajām institūcijām Latvijā un Latvijas institūcijām ārvalstīs, kā arī starptautiskajām organizācijām elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Organizēt ārvalstu institūciju pārstāvju vizītes.
• Pēc Padomes norādījumiem veikt citus pienākumus savas kompetences ietvaros.

Prasības kandidātiem

• Augstākā izglītība, vēlams sociālajās zinātnēs.
• Pētnieciska interese par mediju vides attīstību. Zināšanas un izpratne par Latvijas mediju vides attīstību, kā arī vēlme attīstīt kompetenci šajā jomā.
• Vēlama pieredze datu apkopošanā un analīzē, ziņojumu un pārskatu sagatavošanā.
• Attīstīta analītiskā un konceptuālā domāšana, spēja analizēt liela apjoma informāciju, identificēt būtisko, sistematizēt datus, izdarīt datos pamatotus secinājumus, spēja pieņemt lēmumus un argumentēti izteikt savu viedokli.
• Prasme strādāt ar MS Office eksperta līmenī.
• Spēja plānot un organizēt darbu.
• Augsta precizitāte un atbildīgums pienākumu izpildē.
• Vēlama profesionāla vai akadēmiska darba pieredze, kas ir saistīta ar mediju nozari.
• Valodu zināšanas: latviešu valoda, angļu valoda, kā arī krievu valoda vismaz lasītprasmes līmenī.

Piedāvājam

• Darbu valsts iestādē ar iespēju iegūt profesionālu pieredzi elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā.
• Valsts pārvaldē noteikto atalgojumu, atbilstoši profesionālajai pieredzei (no EUR 1400 līdz EUR 1647 pirms nodokļu nomaksas).
• Sociālās garantijas atbilstoši valsts pārvaldē noteiktajam.
• Atbalstu darba procesu pilnveidē un attīstībā.
• Elastīgu darba laiku.

CV un motivācijas vēstuli nosūtīt caur CV-Online sistēmu, norādot “Informācijas un analītikas nodaļas vadītāja vakance”, līdz 2020.gada 1.martam. Sazināsimies ar atlases otrās kārtas kandidātiem.

Piesakoties konkursam un apzinoties savu personas datu apstrādes leģitīmo mērķi – nepieciešamību pieteikties konkursā uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes Informācijas un analītikas centra vadītāja amata vietu, pretendents piekrīt savu personīgo (konkursa pieteikumā norādīto personas datu) nonākšanai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīcībā.

Kandidātu iesūtītie dokumenti (tostarp personas dati) tiks uzglabāti Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes lietvedībā četrus mēnešus pēc konkursa beigām, ievērojot personas datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.

Papildu informāciju par personas datu apstrādi Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē var iegūt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tīmekļa vietnē.

Papildu informācija pieejama, zvanot uz tālr. 67221848.

JURISTS/-E

Tavos darba pienākumos ietilps:

• juridisko dokumentu sagatavošana un aprites nodrošināšana;
• lēmumu projektu sagatavošana izskatīšanai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sēdēs elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības jomā;
• lēmumu projektu sagatavošana izskatīšanai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sēdēs kapitālsabiedrību pārvaldības jomā;
• informatīvo un reglamentējošo dokumentu, iekšējo un ārējo normatīvo aktu projektu sagatavošana;
• atzinumu sniegšana par citu valsts iestāžu sagatavotajiem Latvijas Republikas tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem;
• tiesvedību procesos nepieciešamo dokumentu sagatavošana;
• juridisko konsultāciju sniegšana elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā;
• Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu un darbinieku konsultēšana par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma un citu normatīvo aktu noteikumiem iestādes darbības jautājumos;
• nepieciešamības gadījumā iestādes pārstāvēšana citās valsts pārvaldes un Eiropas Savienības institūcijās;
• korespondences sagatavošana elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, sūdzību iesniedzējiem un citām personām elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu veidošanas jautājumos;
• sadarbošanās ar citām iestādes struktūrvienībām Padomes kompetencē esošos juridiskos jautājumos.

Prasības kandidātiem:

• maģistra grāds, bakalaura grāds vai II līmeņa profesionālā vai akadēmiskā augstākā izglītības tiesību zinātnēs;
• spēja orientēties Latvijas Republikas un starptautisko normatīvo aktu sistēmā;
• zināšanas par valsts pārvaldes darba organizācijas principiem, administratīvo procesu;
• labas analītiskās spējas un radoša pieeja juridisku jautājumu risināšanā, prasme patstāvīgi analizēt normatīvo aktu piemērošanas problēmas;
• konceptuāla domāšana ar spēju analizēt liela apjoma informāciju, identificēt būtisko, vērtēt riskus, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību;
• labas komunikācijas, argumentācijas un sadarbības prasmes;
• labas iemaņas darbā ar datoru;
• augsta precizitāte pienākumu izpildē;
• valodu zināšanas: latviešu valodas zināšanas – augstākā līmeņa 1. pakāpe (C1); angļu valodas zināšanas vismaz vidējā līmeņa 2. pakāpe (B2).

Piedāvājam:

• darbu valsts iestādē ar iespēju iegūt profesionālu pieredzi elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā;
• valsts pārvaldē noteikto atalgojumu, atbilstoši profesionālajai pieredzei (no EUR 1100 līdz EUR 1287 pirms nodokļu nomaksas);
• sociālās garantijas un piemaksas par labi padarītu darbu atbilstoši valsts pārvaldē noteiktajam;
• atbalstu darba procesu pilnveidē un attīstībā;
• elastīgu darba laiku.

CV un motivācijas vēstuli nosūtīt caur CV-Online pieteikšanās sistēmu, norādot “Jurista vakance”, līdz 2020. gada 1. martam. Sazināsimies ar otrās atlases kārtas kandidātiem.

Piesakoties konkursam un apzinoties savu personas datu apstrādes leģitīmo mērķi – nepieciešamību pieteikties konkursā uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes Juridiskā departamenta jurista amata vietu, pretendents piekrīt savu personīgo (konkursa pieteikumā norādīto personas datu) nonākšanai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīcībā.

Kandidātu iesūtītie dokumenti (tostarp personas dati) tiks uzglabāti Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes lietvedībā četrus mēnešus pēc konkursa beigām, ievērojot personas datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.

Papildu informāciju par personas datu apstrādi Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē var iegūt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tīmekļa vietnē.

Papildu informācija pieejama, zvanot uz tālr. 67221848.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) noteikusi uzvarētājus konkursā “Par raidījumu veidošanu 2020.gadā Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” un konkursā “Par raidījumu veidošanu 2020.gadā Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas”.

Konkursā “Par raidījumu veidošanu 2020.gadā Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” par uzvarētājiem atzīti SIA “Latgales reģionālā televīzija” un SIA “DAUTKOM TV” piedāvājumi, katram piešķirot 50% no konkursam paredzētā finansējuma.

Savukārt konkursā “Par raidījumu veidošanu 2020.gadā Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas” arī noteikti divi uzvarētāji – SIA “Divu krastu radio”, kas saņems 60% no konkursa paredzētā finansējuma apjoma un SIA “DMCS”, kas saņems 40% no paredzētā konkursa finansējuma apjoma.

Abu konkursu mērķis ir atbalsts Latgales reģionālajiem un vietējiem komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un neatkarīgajiem producentiem pilsoniskās līdzdalības attīstībai, sabiedrības saliedēšanai, nacionālās identitātes un kvalitatīvas informatīvās un kultūrtelpas stiprināšanai, tostarp latviešu, tai skaitā latgaliešu rakstu valodas, stiprināšanai.

Abu konkursu kopējais finansējums ir 71 144 euro (TV – 35 572 euro un radio – 35 572 euro), kas piešķirti NEPLP pilsoniskās līdzdalības un sabiedrības saliedētības pasākumu īstenošanai 2020.gadā sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, lai stiprinātu kvalitatīvu informatīvo telpu, palielinot mediju lomu nacionālās identitātes stiprināšanā.

13.februāra Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sēdē tika atvērti saņemtie piedāvājumi trīs konkursos par vietējā satura raidījumu veidošanu radio, televīzijās un bezmaksas zemes apraidē.

Konkursā “Par vietējā satura raidījumu veidošanu 2020.gadā elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas” tika atvērti 18 pieteikumi, konkursā “Par vietējā satura raidījumu veidošanu 2020.gadā elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” tika atvērti 13 pieteikumi. Savukārt konkursā “Par vietējā satura raidījumu veidošanu 2020.gadā elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas bezmaksas zemes apraidē” tika atvērti 9 pieteikumi.

Konkursa “Par vietējā satura raidījumu veidošanu 2020.gadā elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas” mērķis ir atbalsts komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai nodrošinātu kvalitatīva vietējā satura radīšanu, stiprinot Latvijas informatīvo un kultūrtelpu. Tam paredzētais finansējums ir EUR 150 000.

Konkursa “Par vietējā satura raidījumu veidošanu 2020.gadā elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” mērķis ir atbalsts komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas raida televīzijas programmas, lai nodrošinātu kvalitatīva vietējā satura radīšanu, stiprinot Latvijas informatīvo un kultūrtelpu. Konkursa finansējums EUR 100 000.

Savukārt konkursa “Par vietējā satura raidījumu veidošanu 2020.gadā elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas bezmaksas zemes apraidē” mērķis ir atbalsts komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas raida televīzijas programmas zemes apraidē ciparu formātā nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā, lai nodrošinātu kvalitatīva vietējā satura radīšanu, stiprinot Latvijas informatīvo un kultūrtelpu. Pieejamais finansējums - EUR 250 000.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 6.februāra sēdē, pamatojoties uz biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” 2020.gada 20.janvāra iesniegumu, nolēma grozīt NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes Sabiedriskā pasūtījuma apakšpadomes sastāvu, izslēdzot no tās biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” pārstāvi Zaigu Pūci un iekļaujot tās sastāvā jaunu biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” pārstāvi Kristīni Zonbergu.

6.februāra Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sēdē tika atvērti saņemtie piedāvājumi konkursā “Par raidījumu veidošanu 2020.gadā Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” un konkursā “Par raidījumu veidošanu 2020.gadā Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas”.

Konkursā “Par raidījumu veidošanu 2020.gadā Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” ir saņemti un atvērti četri piedāvājumi.  Arī konkursā “Par raidījumu veidošanu 2020.gadā Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas” tika saņemti un atvērti četri piedāvājumi.

Abu konkursu mērķis ir atbalsts Latgales reģionālajiem un vietējiem komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un neatkarīgajiem producentiem pilsoniskās līdzdalības attīstībai, sabiedrības saliedēšanai, nacionālās identitātes un kvalitatīvas informatīvās un kultūrtelpas stiprināšanai, tostarp latviešu, tai skaitā latgaliešu rakstu valodas, stiprināšanai.

Abu konkursu kopējais finansējums ir 71 144 euro (TV – 35 572 euro un radio – 35 572 euro), kas piešķirti NEPLP pilsoniskās līdzdalības un sabiedrības saliedētības pasākumu īstenošanai 2020.gadā sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, lai stiprinātu kvalitatīvu informatīvo telpu, palielinot mediju lomu nacionālās identitātes stiprināšanā.

Lēmums par abu konkursu uzvarētājiem tiks pieņemts ne vēlāk kā līdz 2020.gada 14.februārim.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa Likuma 185.prim panta pirmo daļu, 185.panta sesto daļu, 316.panta pirmo daļu LR Administratīvā rajona tiesa ir nolēmusi noraidīt SIA “Pirmais Baltijas Kanāls” un SIA TEM TV pagaidu aizsardzības lūgumu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 20.novembra lēmuma nr.224 darbības apturēšanu. Līdz ar to NEPLP lēmums ir atstāts spēkā un deviņu programmu aizliegums Latvijā turpinās.

“Esam ļoti nopietni ķērušies pie elektronisko plašsaziņas līdzekļu patiesā labuma guvēju pārbaudīšanas. Tiesas lēmums apliecina, ka esam rīkojušies pareizi un varu apliecināt, ka pārbaudes turpināsies. Latvijas informatīvās telpas aizsardzība ir mūsu galvenā prioritāte,  ” teica padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Atgādinām, ka 2019.gada 20.novembra Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu Padomes sēdē tika pieņemts Lēmums Nr.224 “Par atsevišķu Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā esošu programmu izplatīšanas apturēšanu” (turpmāk – Lēmums), ar kuru Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu Padome ir noteikusi aizliegumu retranslēt programmas “Vremya: dalekoye i blizkoye” (“Время: далекое и близкое”); “Bobjor” (“Бобёр”); “Dom Kino” (“Дом Кино”); “Dom Kino PREMIUM” (“Дом Кино ПРЕМИУМ” / “Дом Кино PREMIUM”); “Muzika Pervogo” (“Музыка Первого”); “O!”(“О!”); “Poyekhali” (“Поехали!”); “TELECAFE” (“ТЕЛЕКАФЕ”); “Peterburg – 5 kanal” (“Петербург - 5 канал”) Latvijas Republikas teritorijā visos Padomes uzraudzībā esošajos publiskajos elektroniskajos sakaru tīklos uz laiku līdz Eiropas Savienības Padomes noteikto sankciju par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu atcelšanai pret sankcijām pakļautu personu –  Juriju Kovaļčuku, kurš ir viens no patiesajiem labuma guvējiem norādītajām programmām.

Lēmums tika pieņemts, izvērtējot no valsts drošības iestādes saņemto informāciju un pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60.panta pirmās daļas 13.punktu, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.pantu un Eiropas Savienības Padomes 2014.gada 17.martā regulu Nr.269/2014.

Ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu Padomes 2019.gada 20.novembra Lēmumu Nr.224 var iepazīties šeit.  https://www.neplpadome.lv/lv/sakums/normativie-akti/nozari-regulejosie-neplp-lemumi.html

Ņemot vērā, ka Nacionālās elektronisko un plašsaziņas līdzekļu Padome (NEPLP) sniegtā informācija publiski atspoguļota nepilnīgi, uzskatām par nepieciešamu sabiedrībai skaidrot 05.02.2020 sižetā izskanējušo. Esošie trīs Padomes locekļi stingri iestājas par Latvijas informatīvās telpas stiprināšanu un aizsardzību.

Ir taisnība, ka NEPLP vairs nestrādā Stratēģiskās attīstības un uzraudzības departamenta vadītājs Uldis Lielpēters. Un ir taisnība, ka Padomes locekļu un viņa redzējums nesakrita. Visasākā viedokļu nesakritība ar viņu bijusi par Latvijas informatīvās telpas aizsardzības jautājumiem. Padomes locekļu vairākums atbalstīja viedokli, ka ir jāierobežo programmas Rossija RTR retranslācija Latvijā, jāierobežo deviņu Krievijas programmu darbība Latvijā, kuru patiesā labuma guvējs ir Eiropas Savienības sankciju sarakstā iekļautais Jurijs Kovaļčuks (Padome nostāju šajā jautājumā šī gada 4.februārī par likumīgu atzinusi arī tiesa) un aktīvi jāvēršas pret nelegālā satura izplatīšanu internetā. U.Lielpētera viedoklis bija pretējs. Ir bijusi sajūta, ka šis cilvēks gadiem Padomes iekšienē sabotējis Latvijas informatīvās telpas aizsardzības jautājumus. Viņa amats tika izveidots iepriekšējās Padomes vadītājas Daces Ķezberes laikā. Tomēr par spīti tam visam Lielpēters, kura pieredze nozarē nav noliedzama, darbu padomē nepārtrauca tādēļ, ka viņa amats tika likvidēts. Tas notika uz abpusējas vienošanās pamata, kura tika noslēgta pirms lēmums par amata likvidēšanu tika pieņemts. 

 
Esošie trīs NEPLP locekļi apliecina, ka arī turpmāk par galveno prioritāti uzskatīs nacionālās informatīvās telpas aizsardzību un nepieļaus nekādus tās stiprināšanas sabotāžas mēģinājumus.
Tiek apgalvots, ka esošā NEPLP vadība vēlējusies būt nozares soģis. Pēdējā gada laikā ir piemēroti deviņi administratīvie sodi un esam ļoti intensīvi nozarei skaidrojuši esošo likumu regulējumu. Arī turpmāk savā darbībā kā prioritāti redzam sadarbību ar nozari.

Tiek apgalvots, ka, neslēpjot nesaskaņas ar mediju uzrauga vadību, Padome pēdējā gada laikā ir pametuši vairāki vadoši speciālisti. Šī gada janvārī darba attiecības ar Padomi pārtrauca eksperts, kurš bija sasniedzis pensijas vecumu un pirms tam ilgstoši slimoja. Pērn no darba padomē aizgājuši trīs cilvēki, taču visi aizgājuši jaunu izaicinājumu dēļ. Uzdrošināmies apgalvot, ka neviens no šim trim cilvēkiem neapstiprinās nesaskaņu esamību ar esošajiem Padomes locekļiem. Padomes struktūra patiešām ir mainīta. Pēc Saeimas lēmuma stiprināt NEPLP kapacitāti un izveidot trīs jaunas štata vietas, notika Monitoringa nodaļas paplašināšanās. Tā tika pārveidota par departamentu. Līdzīgi noticis ar Juridisko nodaļu, kur esam izveidojuši jaunu juriskonsulta štata vietu un stiprinājuši tās kapacitāti. Iepriekšējās vadītājas laikā padomē bija brīvas divas štata vietas, lai stiprinātu un nodrošinātu Padomes darbu, tās ir jāaizpilda.

Sekretariāta vadītāja un Finanšu nodaļas vadītāja amatus ieņems esošie darbinieki. Uz citiem amatiem tiek rīkoti konkursi – nepatiess ir apgalvojums, ka uz tiem pieteikšanās termiņš bijis tikai nedēļa. Padome pēdējā gada laikā ir rīkojusi septiņus konkursus uz amata vietām un visos tajos pieteikšanās termiņš bijis garāks par nedēļu. Esošie darbinieki, kuri ieguvuši paaugstinājumu ir ilgstoši strādājuši padomē un gadu laikā ar savu darbu pierādījuši gan profesionalitāti, gan kompetenci. Viņi ir vadošie nozares speciālisti Latvijā.

Nepatiess ir apgalvojums, ka Ivara Āboliņa vadītā Padome pērn sodīja Latvijas Televīziju (LTV), jo tā ar nepienācīgu precizitāti esot atspoguļojusi ziņas par Ogres mēru Egilu Helmani. Tajā laikā Padomi vadīja Dace Ķezbere, bet Ivars Āboliņš lēmuma pieņemšanā nepiedalījās. Šo lēmumu LTV pārsūdzēja tiesā un gan pirmā, gan apelācijas tiesu instance atzina, ka NEPLP lēmums ir likumīgs un atstāja to spēkā. Šobrīd tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā un LTV sodu samaksājusi.

Sižetā izcelti divi NEPLP piesaistītie eksperti – Imants Liepiņš un Harijs Petrockis. Pēdējo divu gadu laikā NEPLP kā neatkarīgus ekspertus recenziju veidošanai piesaistījusi 21 ekspertu. To vidū bijuši, piemēram, Rolands Tjarve, Ainārs Dimants, Dārija Juškeviča, Dīvs Reiznieks, Jānis Juzefovičs un Uldis Strautmanis. Piesaistīts arī Imants Liepiņš, kurš ir Latvijas Žurnālistu savienības biedrs un nav nevienas politiskās partijas biedrs, un Harijs Petrockis, par kura saistību ar kādu politisko partiju nav sniegts neviens pierādījums. Petrockis ir viens no pieredzes bagātākajiem TV un teātra režisoriem Latvijā un strādājis arī LTV.

NEPLP kategoriski noraida “savējo” algošanu vai kāda politiskā spēka varas nostiprināšanos padomē. Šādi pieņēmumi ir nepatiesi. Tāpat esošie trīs NEPLP locekļi uzskata par savu pienākumu aizstāvēt biroja darbiniekus, kuri uzvarējuši godīgos ārējos vai iekšējos konkursos. Mūsu komandā strādā profesionāļi, kuri atbildīgi pilda savus pienākumus un ikdienā sargā Latvijas informatīvo telpu.

NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš
NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete
NEPLP loceklis Patriks Grīva

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izsludinājusi konkursu“Televīzijas raidījumu (sižetu) veidošana par sabiedrībai nozīmīgām norisēm un reģionālajām aktualitātēm nacionālajos komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida bezmaksas zemes apraidē”. Konkursa kopējais finansējums ir EUR 200 000.

Konkursa mērķis ir atbalsts komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas raida televīzijas programmas zemes apraidē ciparu formātā nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā, lai nodrošinātu kvalitatīva vietējā satura radīšanu, aptverot reģionālo tematiku, stiprinot Latvijas informatīvo un kultūrtelpu.

Konkursa priekšmets ir televīzijas raidījumi (sižeti) par sabiedriski nozīmīgām norisēm, tostarp kultūra, izglītība, tiesības, vide, drošība, sports, aktīvs, veselīgs dzīvesveids, ekonomika, radošums un inovācijas, sabiedrības saliedētība, pilsoniskā līdzdalība, paaudžu sadarbība, izglītojošs un izklaidējošs saturs bērniem un jauniešiem, lai visām sabiedrības grupām sniegtu plašu un daudzveidīgu informāciju.

Pretendentu dokumentu pieņemšana notiek līdz 2020.gada 13.februārim, plkst. 16.00, Rīgā, Doma laukumā 8A, LV–1939. Piedāvājumu pieņemšana darba dienās, laikā no plkst. 9.00–17.00.

Ar konkursa Nolikumu var iepazīties no 2020.gada 24.janvāra NEPLP tīmekļvietnē www.neplpadome.lv, sadaļā “Komerciālie mediji”, “Komerciālās televīzijas”, “Izsludinātie konkursi”. 

Par SIA All Media Latvia apraides atļaujām

23.01.2020. lēmums Nr.14

23.01.2020. lēmums Nr.15

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izsludinājusi konkursu“Par vietējā satura raidījumu veidošanu 2020.gadā elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas bezmaksas zemes apraidē”.

Konkursa mērķisir atbalsts komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas raida televīzijas programmas zemes apraidē ciparu formātā nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā, lai nodrošinātu kvalitatīva vietējā satura radīšanu, stiprinot Latvijas informatīvo un kultūrtelpu.

Konkursa priekšmets ir vietējā satura raidījumu veidošana un satura pieejamības nodrošināšana latviešu valodā, lai stiprinātu Latvijas informatīvo un kultūrtelpu.

Konkursa finansējums EUR 250 000,- (divi simti piecdesmit tūkstoši euro un 00 euro centi), ieskaitot PVN 21%. Finansējumu veido daļa no EUR 500 000, kas piešķirti Padomei sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, lai nodrošinātu kvalitatīva vietējā satura radīšanu, stiprinot Latvijas informatīvo un kultūrtelpu. Raidījumi tiek veidoti ar mērķi aptvert iespējami plašu auditoriju – elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos (televīzijā), kā arī citās raidīšanās platformās, ieskaitot radio, aptverot iespējami plašu auditoriju, laika posmā līdz 2020.gada 31.decembrim.

Konkursā aicināti piedalīties komerciālie nacionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kura programmas tiek raidītas zemes apraidē ciparu formātā nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā un kas atbilst EPLL 71.panta otrās daļas noteikumiem.

Pretendentu dokumentu pieņemšana notiek līdz 2020.gada 12.februārim, plkst. 16.00, Rīgā, Doma laukumā 8A, LV–1939. Piedāvājumu pieņemšana darba dienās, laikā no plkst. 9.00–17.00.

Ar konkursa Nolikumu var iepazīties no 2020.gada 20.janvāra Padomes mājaslapā internetā www.neplpadome.lv, sadaļā “Televīzija, radio”, “Komerciālās televīzijas”, “Konkursi”.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 6.augusta sēdē pieņēma lēmumu izsludināt konkursu uz brīvajām radio frekvencēm Dagdā 99,1 MHz frekvencē un Talsos 98,7 MHz frekvencē. Konkursi izsludināti par apraides tiesību piešķiršanu radio programmu veidošanai vai esošu radio programmu apraides aptveršanas zonas palielināšanai. 

Konkursu nolikumi pieejami šeit: https://www.neplpadome.lv/lv/sakums/komercialie-mediji/komercialie-radio/konkursi.html

Konkursu pieteikumu iesniegšanas termiņš – līdz 2020. gada 31. augustam plkst. 10.00.

Konkursu mērķi – nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu un radīt priekšnoteikumus veiksmīgas konkurences vides attīstībai, kas nodrošinātu elektronisko  plašsaziņas  līdzekļu  programmu  veidošanu,  pamatojoties  uz dažādības, augstas kvalitātes un profesionālisma principiem, veidojot uzticamu, daudzveidīgu nacionālo un reģionālo saturu, tajā skaitā ziņas, kas atbilst demokrātiskām vērtībām un stiprina Latvijas nacionālo kultūrtelpu.

Pretendenti piedāvājumus aicināti iesniegt elektroniski, nosūtot tos uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes elektroniskā pasta adresi konkursi@neplpadome.lv ar norādi "Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Dagdā 99,1 MHz frekvencē", “Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Talsos 98,7 MHz frekvencē”. 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izsludinājusi konkursu“Par vietējā satura raidījumu veidošanu 2020.gadā elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas”.

Konkursa mērķis ir atbalsts komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai nodrošinātu kvalitatīva vietējā satura radīšanu, stiprinot Latvijas informatīvo un kultūrtelpu.

Konkursa priekšmets ir vietējā satura raidījumu veidošana un satura pieejamības nodrošināšana latviešu valodā, lai stiprinātu Latvijas informatīvo un kultūrtelpu. Raidījumi tiek veidoti ar mērķi aptvert iespējami plašu auditoriju – elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos (radio), kā arī citās raidīšanās platformās, aptverot iespējami plašu auditoriju, laika posmā līdz 2020.gada 31.decembrim.

Konkursa finansējums EUR 150 000,- (viens simts piecdesmit tūkstoši euro un 00 euro centi), ieskaitot PVN 21%. Finansējumu veido daļa no EUR 500 000,-, kas piešķirti Padomei sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, lai nodrošinātu kvalitatīva vietējā satura radīšanu, stiprinot Latvijas informatīvo un kultūrtelpu.

Pretendentu dokumentu pieņemšana notiek līdz 2020.gada 10.februārim, plkst. 16.00, Rīgā, Doma laukumā 8A, LV–1939. Piedāvājumu pieņemšana darba dienās, laikā no plkst. 9.00–17.00.

Ar konkursa Nolikumu var iepazīties NEPLP mājaslapā internetā www.neplpadome.lv, sadaļā “Televīzija, radio”, “Komerciālie radio”, “Konkursi”.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izsludinājusi konkursu “Par komerciālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tiesībām izplatīt televīzijas programmu zemes apraidē ciparu formātā neaizsargāta jeb nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā 2020. un 2021.gadā”.

Konkursa mērķis ir nodot komerciālajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim tiesības izplatīt televīzijas programmu brīvajā vietā bezmaksas zemes apraidē visā Latvijas teritorijā 2020. un 2021.gadā, lai nodrošinātu sabiedrības demokrātiskās, sociālās un kultūras vajadzības un sekmētu kvalitatīva un daudzveidīga satura veidošanu, saglabāšanu un pieejamību.

Konkursa priekšmets irprogrammas veidošana izplatīšanai bezmaksas zemes apraidē, aizpildot brīvo programmas vietu, ar šādu tematisko iedalījumu: Latvijas sabiedrības ilgtspējas stiprināšana – pretendē elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, veidojot programmu, kas veicina sabiedrības attīstību un labklājību, latviešu valodas un kultūras attīstību un saglabāšanu, iedzīvotāju uzņēmējdarbību un radošumu. Programma tostarp ir vērsta uz bērnu un jauniešu auditoriju.

Bezmaksas zemes apraides finansēšanu nodrošina NEPLP. Finansēšana uzskatāma par valsts atbalsta piešķiršanu komerciālajam elektroniskajam plašsaziņas līdzekļiem, kura programma tiks izplatīta bezmaksas zemes apraidē, sākot ar 2020.gada 1.aprīli. Par finansēšanas kārtību starp Padomi un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk arī – LVRTC) ir noslēgts līgums.

Konkurss tiek izsludināts un ar tā nolikumu var iepazīties no 2020.gada 13.janvāra Padomes tīmekļa vietnē www.neplpadome.lv, sadaļā “Televīzija, radio”, “Komerciālās televīzijas”, “Konkursi”.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izsludina divus konkursus - “Par raidījumu veidošanu 2020.gadā Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” un “Par raidījumu veidošanu 2020.gadā Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas”.

Konkursa mērķis ir atbalsts Latgales reģionālajiem un vietējiem komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un neatkarīgajiem producentiem pilsoniskās līdzdalības attīstībai, sabiedrības saliedēšanai, nacionālās identitātes un kvalitatīvas informatīvās un kultūrtelpas stiprināšanai, tostarp latviešu, tai skaitā latgaliešu rakstu valodas, stiprināšanai.

Abu konkursu kopējais finansējums ir 71 144 euro (TV – 35 572 euro un radio – 35 572 euro), kas piešķirti NEPLP pilsoniskās līdzdalības un sabiedrības saliedētības pasākumu īstenošanai 2020.gadā sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, lai stiprinātu kvalitatīvu informatīvo telpu, palielinot mediju lomu nacionālās identitātes stiprināšanā.

Sabiedriskais pasūtījums paredzēts reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un neatkarīgajiem producentiem Latgales reģionā.

Konkursā aicināti piedalīties:

- reģionālie un vietējie radio, kas atrodas un raida radio programmas Latgales plānošanas reģionā, kā arī Latgales kultūrvēsturiskajā teritorijā un kas atbilst EPLL 71.panta otrās daļas noteikumiem;

- neatkarīgie producenti, kas noslēguši vienošanos par raidlaiku reģionālajos, vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas atrodas un raida radio programmas Latgales plānošanas reģionā, kā arī Latgales kultūrvēsturiskajā teritorijā, un kas atbilst EPLL 71.panta otrās daļas noteikumiem.

Latgales plānošanas reģionā ietilpst Daugavpils, Rēzekne, Aglonas novads, Baltinavas novads, Balvu novads, Ciblas novads, Dagdas novads, Daugavpils novads, Ilūkstes novads, Kārsavas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Riebiņu novads, Rugāju novads, Vārkavas novads, Viļakas novads, Viļānu novads, Zilupes novads. Latgales kultūrvēsturiskajā teritorijā, neskaitot iepriekš minētos novadus, ietilpst Krustpils, Varakļānu novads un Madonas novada Barkavas pagasts.

Pēc Konkursa izsludināšanas notiek pretendentu dokumentu pieņemšana līdz 2020.gada 29.janvārim, plkst. 16.00, Rīgā, Doma laukumā 8A, LV–1939. Piedāvājumu pieņemšana darba dienās, laikā no plkst. 9.00–17.00.

Elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem ir izsniegtas apraides atļaujas komerciālās nacionālās televīzijas programmas apraidei vai komerciālās pārrobežu televīzijas programmas apraidei, ir jāmaksā valsts nodeva 5691,48 euro apmērā par apraides tiesību īstenošanas uzraudzību 2020.gadā. Valsts nodevas samaksa jāveic no 2020.gada 10.janvāra līdz 31.janvārim.

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var pieteikties de minimis atbalsta saņemšanai un saņemt atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas 100% (pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 9.janvāra noteikumu Nr.24 8.2.punktu) vai 50% (pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 9.janvāra noteikumu Nr.24 9.2.punktu) apmērā.

No 2019.gada 1.jūlija pieteikšanās de minimis atbalstam notiek elektroniski. Vairāk informācijas šeit: https://www.vid.gov.lv/lv/no-1-julija-de-minimis-atbalsta-uzskaite-notiks-elektroniski.

2020.gada 17.janvāris ir pēdējā diena, kad var pieteikties de minimis atbalsta saņemšanai.

Ministru kabineta 2018.gada 9.janvāra noteikumi Nr.24.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) 16.decembra sēdē par jauno NEPLP vadītāju vienbalsīgi tika ievēlēts līdzšinējais NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš, par NEPLP priekšsēdētāja vietnieku vienbalsīgi tika ievēlēta līdzšinējā NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete, kā arī tika pieņemts lēmums par atbildības un līdzatbildības jomu sadali.

Kā uzsver NEPLP priekšsēdētājs I.Āboliņš, Padomei ir jādefinē mērķi un konsekventi jāiet uz to realizāciju. “Kā galvenos virzienus varu nosaukt Latvijas informatīvās telpas aizsargāšanu, atbalstu vietējā satura radīšanai, starptautisko sadarbību, kā arī medijpratības jautājumus. Tāpat redzu iespējas efektivizēt NEPLP biroja darba organizāciju. Mūsu komandā strādā patiešām jaudīgi profesionāļi un man ir žēl, ka tieši šiem cilvēkiem pēdējā gada notikumu dēļ bija jāiziet cauri vislielākajiem izaicinājumiem,” uzsver I.Āboliņš.

“Šobrīd NEPLP ir svarīgi atgūt reputāciju un ar smagu ikdienas darbu mēs to izdarīsim. Padomi, pirmkārt, redzu kā nozares regulatoru, tādēļ esmu ļoti gandarīts, ka politiķi ir apsolījuši jau nākamgad sabiedrisko mediju kapitāldaļu turēšanas funkciju uzticēt jaunai institūcijai. Savukārt NEPLP ir vēl vairāk jāstiprina Monitoringa centrs un Juridiskā nodaļa, koncentrējoties uz tirgus regulāciju. Latvijas informatīvā telpa ir jāaizsargā un jāstiprina katru dienu. Ikdienā. Un tieši to arī ietver manis iepriekš nosauktās NEPLP prioritātes,” uzskata I.Āboliņš.

Sēdē tika pieņemts lēmums šādi sadalīt pienākumus:

Ivars Āboliņš pārrauga Padomes darbu kopumā, īsteno ar informatīvas telpas aizsardzību saistītu jautājumu pārraudzību.

Aurēlija Ieva Druviete īsteno starptautisko sadarbību un medijpratības jomas pārraudzību.

Patriks Grīva veic komerciālo un nekomerciālo (t.sk. vietējo, reģionālo, nacionālo un pārrobežu) radio un televīziju jomas pārraudzību.

Padomes locekļi ir līdzatbildīgi par visām iepriekš uzskaitītajām atbildības jomām.

Padomes locekļi kopā īsteno:

• valsts SIA „Latvijas Televīzija” un valsts SIA “Latvijas Radio” pārraudzību;
• valsts SIA “Latvijas Televīzija” un valsts SIA “Latvijas Radio” kopprojektu pārraudzību;
• starpinstitucionālo sadarbību;
• grozījumu projektu izstrādi normatīvajos aktos, kas skar elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību.
• veic kabeļtelevīziju un elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu pēc pieprasījuma jomas pārraudzību

Kā jau tika ziņots, 15.decembrī darba attiecības ar NEPLP pārtrauca līdzšinējā NEPLP priekšsēdētāja un locekle Dace Ķezbere.

Noslēdzies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātais konkurss “Par novadu ziņu televīzijas sižetu veidošanu 2020.gadā” un par konkursa uzvarētāju atzīts SIA “Valmieras TV”.

Konkursa mērķis ir nodrošināt visu novadu ziņu televīzijas sižetu izgatavošanu un pārraidīšanu sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai VSIA “Latvijas Televīzija”, kā arī iespējami plašā apraidē komerciālajā/-s lineārajā/-s televīzijā/-s un daudzplatformu vidē 2020.gadā.

Konkursa finansējums ir EUR 244 259.

Noslēdzies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātais konkurss “Par komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesībām izplatīt televīzijas programmas zemes apraidē ciparu formātā neaizsargāta jeb nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā 2020. un 2021.gadā”.

Konkursa daļā “Informatīvās telpas daudzveidības nodrošināšana” par uzvarētāju atzīta AS “TV Latvija” ar programmu “RīgaTV 24”.

Daļā “Kultūrtelpas un nacionālās identitātes stiprināšana” uzvarētāja ir SIA “Vidzemes Televīzija” ar programmu “Re: TV (Latvijas Reģionu Televīzija)”.

Daļā “Aktīva un veselīga dzīvesveida Latvijā veicināšana” par uzvarētāju atzīta SIA “4.vara” ar programmu “Sportacentrs.com TV”.

Savukārt daļā “Latvijas sabiedrības ilgtspējas stiprināšana” konkurss noslēdzies bez rezultātiem. Atkārtots konkurss uz šo daļu tiks sludināts 30.decembrī.

Konkursa mērķis ir nodot komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem tiesības izplatīt televīzijas programmas brīvajās vietās bezmaksas zemes apraidē visā Latvijas teritorijā 2020. un 2021.gadā, lai  nodrošinātu sabiedrības demokrātiskās, sociālās un kultūras vajadzības un sekmētu kvalitatīva un daudzveidīga satura veidošanu, saglabāšanu un pieejamību.

Noslēdzies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātais konkurss par apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Saldū 107,9 MHz frekvencē.

Konkursā par apraides tiesību piešķiršanu radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Saldū 107,9 MHz frekvencē uzvarējusi AS “Radio SWH” ar programmu “SWH Rock”.

Konkursa mērķis ir nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu un radīt priekšnoteikumus veiksmīgas konkurences vides attīstībai, kas nodrošinātu elektronisko  plašsaziņas  līdzekļu  programmu  veidošanu,  pamatojoties  uz dažādības, augstas kvalitātes un profesionālisma principiem, veidojot uzticamu, daudzveidīgu nacionālo un reģionālo saturu, kas atbilst demokrātiskām vērtībām un stiprina Latvijas nacionālo kultūrtelpu.

5.decembra Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sēdē tika atvērti saņemtie piedāvājumi konkursā “Par novadu ziņu televīzijas sižetu veidošanu 2020.gadā” un konkursā “Par komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesībām izplatīt televīzijas programmas zemes apraidē ciparu formātā neaizsargāta jeb nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā 2020. un 2021.gadā”.

Konkursā “Par novadu ziņu televīzijas sižetu veidošanu 2020.gadā” ir saņemts viens piedāvājums. Konkursa mērķis ir nodrošināt visu novadu ziņu televīzijas sižetu izgatavošanu un pārraidīšanu sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai VSIA “Latvijas Televīzija” (Latvijas Televīzija), kā arī iespējami plašā apraidē komerciālajā/-s lineārajā/-s televīzijā/-s un daudzplatformu vidē 2020.gadā. Konkursa finansējums ir EUR 244 259,00t.sk. PVN 21%).

Savukārt konkursā “Par komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesībām izplatīt televīzijas programmas zemes apraidē ciparu formātā neaizsargāta jeb nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā 2020. un 2021.gadā” tika saņemti un atvērti pieci piedāvājumi. Konkursa mērķis ir nodot komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem tiesības izplatīt televīzijas programmas brīvajās vietās bezmaksas zemes apraidē visā Latvijas teritorijā 2020. un 2021.gadā, lai  nodrošinātu sabiedrības demokrātiskās, sociālās un kultūras vajadzības un sekmētu kvalitatīva un daudzveidīga satura veidošanu, saglabāšanu un pieejamību.

Lēmums par abu konkursu uzvarētājiem tiks pieņemts 12. decembrī NEPLP sēdē

Konkursa mērķis ir nodot komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem tiesības izplatīt televīzijas programmas brīvajās vietās bezmaksas zemes apraidē visā Latvijas teritorijā 2020. un 2021.gadā, lai  nodrošinātu sabiedrības demokrātiskās, sociālās un kultūras vajadzības un sekmētu kvalitatīva un daudzveidīga satura veidošanu, saglabāšanu un pieejamību.

Konkursa priekšmets irčetru programmu veidošana izplatīšanai bezmaksas zemes apraidē, aizpildot brīvās programmu vietas, ar šādu tematisko iedalījumu:

-          Informatīvās telpas daudzveidības nodrošināšana – pretendē elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas veido programmu, kas rada informatīvi analītisku saturu, veido dialoga platformu sabiedrībā, rosina diskusiju par sabiedrībā aktuālām tēmām, spējot informēt, izglītot un izklaidēt Latvijas sabiedrību.

-          Kultūrtelpas un nacionālās identitātes stiprināšana – pretendē elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas veido programmu, kas ataino Latvijas sabiedrībā pastāvošo daudzveidību visplašākajā skatījumā – kultūras jomā, sociāli, politiski un ekonomiski, nodrošinot saturu, kas informē, izglīto, izklaidē un iesaista. Programmas, kas sekmē Latvijas kultūrtelpas un pamatvērtību saglabāšanu un attīstību, spēj nodrošināt Latvijas reģionu atainošanu un reģionu iedzīvotāju sasniegšanu.

-          Latvijas sabiedrības ilgtspējas stiprināšana – pretendē elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas veido programmu ar informatīvi izglītojošu un izklaidējošu saturu, kas orientēts arī uz bērnu un jauniešu auditoriju un kas veicina Latvijas sabiedrības attīstību, piemēram, iedzīvotāju uzņēmību, sekmējot uzņēmējdarbību, radošumu, un Latvijas kā labklājības valsts attīstību kopumā.

-          Aktīva un veselīga dzīvesveida Latvijā veicināšana – pretendē elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas veido programmu, kas ir saistīta ar aktīvu un veselīgu dzīvesveidu un sporta satura nodrošināšanu.

Konkursa pieteikumu dokumentu pieņemšana notiek līdz 2019.gada 4.decembrim, pulksten. 16.00, Padomes sekretariātā (Rīgā, Doma laukuma 8A, LV-1939 (6.stāvs)). 

Lēmums Nr.221 (20.11.2019)  Par konkursa “Par komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesībām izplatīt televīzijas programmas zemes apraidē ciparu formātā neaizsargāta jeb nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā 2020. un 2021.gadā” nolikuma apstiprināšanu un konkursa izsludināšanu

NEPLP konkursa ''Par komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesībām izplatīt televīzijasprogrammas zemes apraidē ciparu formātā neaizsargāta jeb nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā 2020. un 2021.gadā'' Nolikums [PDF]

NEPLP konkursa ''Par komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesībām izplatīt televīzijasprogrammas zemes apraidē ciparu formātā neaizsargāta jeb nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā 2020. un 2021.gadā'' Nolikums [WORD]

2019.gada 20.novembra Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu Padomes sēdē tika pieņemts Lēmums Nr.224 “Par atsevišķu Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā esošu programmu izplatīšanas apturēšanu” (turpmāk – Lēmums), ar kuru Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu Padome ir noteikusi aizliegumu retranslēt programmas “Vremya: dalekoye i blizkoye” (“Время: далекое и близкое”); “Bobjor” (“Бобёр”); “Dom Kino” (“Дом Кино”); “Dom Kino PREMIUM” (“Дом Кино ПРЕМИУМ” / “Дом Кино PREMIUM”); “Muzika Pervogo” (“Музыка Первого”); “O!”(“О!”); “Poyekhali” (“Поехали!”); “TELECAFE” (“ТЕЛЕКАФЕ”); “Peterburg – 5 kanal” (“Петербург - 5 канал”) Latvijas Republikas teritorijā visos Padomes uzraudzībā esošajos publiskajos elektroniskajos sakaru tīklos uz laiku līdz Eiropas Savienības Padomes noteikto sankciju par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu atcelšanai pret sankcijām pakļautu personu –  Juriju Kovaļčuku, kurš ir viens no patiesajiem labuma guvējiem norādītajām programmām.

Lēmums tika pieņemts, izvērtējot no valsts drošības iestādes saņemto informāciju un pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60.panta pirmās daļas 13.punktu, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.pantu un Eiropas Savienības Padomes 2014.gada 17.martā regulu Nr.269/2014.

Tāpat vēršam Jūsu uzmanību, ka Padomes Lēmuma neizpilde un/vai nepienācīgā izpilde tiks interpretēta kā Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšana un par minētajām darbībām ir paredzēts kriminālsods Krimināllikuma 84.pantā.

Ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu Padomes 2019.gada 20.novembra Lēmumu Nr.224 var iepazīties šeit https://www.neplpadome.lv/lv/sakums/normativie-akti/nozari-regulejosie-neplp-lemumi.html

Konkursa priekšmets ir novadu ziņu, ieskaitot diasporas aktualitātes, televīzijas sižetu izgatavošana un pārraidīšana sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai 2020.gadā.

Konkursa finansējums ir EUR 244 259,00.

Pretendentiem piedāvājumi jāiesniedz līdz 2019.gada 2.decembra plkst. 11.00 NEPLP sekretariātā Rīgā, Doma laukuma 8A.

Lēmums Nr.198(07.11.2019) Par konkursa “Par novadu ziņu televīzijas sižetu veidošanu 2020.gadā” nolikuma apstiprināšanu un konkursa izsludināšanu

NEPLP konkursa ''Par novadu ziņu televīzijas sižetu veidošanu 2020.gadā'' Nolikums [PDF]

NEPLP konkursa ''Par novadu ziņu televīzijas sižetu veidošanu 2020.gadā'' Nolikums [WORD]

Izskatot administratīvās lietas, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), ir pieņēmusi lēmumus ierobežot interneta mājaslapas “www.peers.tv” un “www.edem.tv”, liedzot to domēna vārdu izmantošanu uz laiku līdz 15.janvārim. NEPLP ir uzsākusi apjomīgu interneta mājaslapu monitoringu ar mērķi ierobežot nelegālā televīzijas satura pieejamību Latvijā.

Lēmums par abu mājaslapu ierobežošanu pieņemts, izskatot administratīvās lietas par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto normu attiecībā uz programmu retranslācijas noteikumiem pārkāpšanu augstāk minētajās interneta vietnēs, nelikumīgi izplatot televīzijas programmas bez Padomes izsniegtas retranslācijas atļaujas.

Par pieņemto lēmumu ir paziņots Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem un abi domēna vārdi iekļauti NEPLP mājaslapā izvietotajā sarakstā, kurā norādīti tie domēna vārdi, kuru izmantošana uz laiku ir tikusi ierobežota.

“Nelegālu televīzijas pakalpojumu lietošana ievērojami ietekmē Latvijas informatīvo telpu. Atsevišķu šajās mājaslapās pieejamo programmu saturs var būt un ir Latvijas valstij naidīgs. Mēs turpināsim vērsties pret šāda veida nelegālā satura pieejamību Latvijā un šie ir tikai pirmie soļi,” saka NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš.

9.oktobra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē tika izskatīts Saeimas lēmumprojekts par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata. Lēmumprojekts tika atbalstīts un nosūtīts Saeimai izskatīšanai 10.oktobra sēdē.

Komisijas sēdes laikā Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja informēja komisijas locekļus par savu redzējumu uz savu kā NEPLP vadītājas līdz šim paveikto, tai skaitā arī kļūdām un to, kas nozarei būtu nepieciešams jau tuvākajā laikā.

Pēc tam, kad komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš pārtrauca NEPLP vadītājas uzrunu, komisijas locekle un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra, ka viņai ir bijis ļoti svarīgs NEPLP vadītājas paustais redzējums uz līdz šim paveikto un augstu ir vērtējama D.Ķezberes spēja atzīt sava darbības laika kļūdas. I.Mūrniece izteica pateicību D.Ķezberei par līdz šim paveikto.  Komisijas loceklis Boriss Cilevičs pauda nožēlu, ka šāda līmeņa profesionālis pamet nozari un ka nav noliedzams politiskais spiediens, kurš ir bijis uz neatkarīgu regulatoru. Arī komisijas sekretāre Dagmāra Beitnere-Le Galla norādīja, ka augstu ir vērtējama vadītāja spēja atzīt savas kļūdas un nav noliedzams arī viņas pārstāvētās partijas politiskais spiediens uz NEPLP un izteica pateicību par veikumu NEPLP vadītājai.

Komisijas vadītājs A.Kaimiņš pauda, ka pēc viņa aprēķina NEPLP vadītājai esot vēl 67 darba dienas, kuru ietvarā varot vēl daudz ko no iecerētā paveikt.

Kā jau tika ziņots, 30.septembrī D.Ķezbere paziņoja, ka darbu NEPLP atstās 15.decembrī.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 30.septembra sēdē atvēra divus pieteikumus, kas iesniegti konkursā “Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Saldū 107,9MHz frekvencē”. Pieteikumus iesniegušas AS “Radio SWH” un SIA “QBS”.

Konkursa mērķis ir nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu un radīt priekšnoteikumus veiksmīgas konkurences vides attīstībai, kas nodrošinātu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu veidošanu, pamatojoties uz dažādības, augstas kvalitātes un profesionālisma principiem, veidojot uzticamu, daudzveidīgu nacionālo un reģionālo saturu, kas atbilst demokrātiskām vērtībām un stiprina Latvijas nacionālo kultūrtelpu.

Konkursa pieteikumu izvērtēšana un lēmuma pieņemšana notiks līdz 2019.gada 12.decembrim.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji iepazīstināja viesus ar 2019.gadā paveikto, kā arī ar Monitoringa nodaļas darbu.

Profesionālās diskusijas un viedokļu apmaiņas gaitā Latvijas pārstāvji klātesošos informēja par pieredzi mediju telpas uzraudzībā interneta vidē un jaunās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārņemšanā un ar to saistītajiem izaicinājumiem. Savukārt kolēģi no Lietuvas dalījās pieredzē par autortiesību aizsardzību interneta platformās. Igaunijas regulatora pārstāvji informēja par starptautiskās pieredzes un prasību ieviešanu jautājumos par aicināšanu uz vardarbību un teroristiskām darbībām.

Kā tikšanās laikā uzsvēra NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete, šādas reģiona pieredzes apmaiņas ir ļoti būtiskas, jo daudzos jautājumos mūsu valstu problemātiskie jautājumi ir līdzīgi un šī ir vistiešākā iespēja ne tikai sadarboties, bet arī papildināt vienam otru pieredzes un zināšanu jomā. Sanāksmes laikā A.I.Druviete klātesošos iepazīstināja ar Latvijas pieredzi un secinājumiem, Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu periodā aktīvi iesaistoties kopīgā 13 ES dalībvalstu sociālo mediju monitoringa pilotprojektā, kā arī NEPLP veiktajiem soļiem nelegālo TV pakalpojumu ierobežošanā interneta vidē.

Biedrības “Par legālu saturu” izpilddirektore Dace Kotzeva Baltijas valstu regulatorus informēja par Latvijas trīs gadu veikumu satura pirātisma apkarošanā, skaidrojot, ka Latvijas veikums ir atzīstams par veiksmīgu, ņemot vērā, ka biedrība aktīvu darbību uzsāka 2016.gadā, bet tagad tās veikums jau ir starptautiski un lokāli novērtēts.

Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) apstiprinātā jaunā Sabiedriskā konsultatīvā padome (SKP) izvēlējusies savus jaunos vadītājus. Par SKP Sabiedriskā pasūtījuma apakšpadomes līdzpriekšsēdētāju tika ievēlēta nodibinājuma “Fonds Nāc līdzās” pārstāve Sarma Freiberga, par vietnieci – biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” pārstāve Zaiga Pūce. Savukārt par SKP Nozares attīstības apakšpadomes līdzpriekšsēdētāju tika ievēlēta biedrības “Par legālu satur” pārstāve Dace Kotzeva, bet par vietnieku biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” pārstāvis Jānis Lielpēteris.

Jaunajā SKP modelī paredzētas divas apakšpadomes - sabiedriskā pasūtījuma apakšpadome, kurā darbojas organizāciju pārstāvji, kuri īsteno sabiedrības interešu pārstāvniecību sabiedriskā pasūtījuma izstrādē un izvērtēšanā, un nozares attīstības apakšpadome, kurā darbojas organizāciju pārstāvji, kuri īsteno elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares interešu pārstāvniecību nozares stratēģijā.

Šādas izmaiņas SKP ieviestas, balstoties uz sabiedrības augošo vēlmi līdzdarboties elektronisko mediju nozares un sabiedrisko mediju nākotnes vīzijas radīšanā.

Kā noteikts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, SKP ir NEPLP izveidota padomdevēja institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā.

Ar SKP locekļu sastāvu iespējams iepazīties šeit: https://www.neplpadome.lv/lv/sakums/sabiedriskie-mediji/sabiedriska-konsultativa-padome.html

Izskatot budžeta projektu 2020.-2022. gadam Ministru kabinets atbalstījis vairākas elektronisko mediju nozarei būtiskas prioritātes, kas paredz palielinājumu 6 339 634 EUR apmērā.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere izsaka gandarījumu, ka notikusi politiska izšķiršanās par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, kompensējot to ar 5,5 miljonu eiro piešķīrumu Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai.

Nākamo trīs gadu periodā tiks atbalstīts finansējums Latgales mediju programmai 71 144 EUR un sabiedrībai nozīmīga satura veidošanai komerctelevīzijām bezmaksas zemes apraidē 200 000 EUR, kā arī informatīvās telpas drošības pasākumiem, palielinot apraidi līdz 99,8% valsts teritorijas, kam atvēlēti 426 490 EUR.

D. Ķezbere pauž pārliecību, ka šogad Saeima pabeigs darbu pie jaunā sabiedrisko mediju likuma, kurā tiks paredzēts stabils un pietiekams budžeta finansējums sabiedriskajiem medijiem.

NEPLP priekšsēdētāja uzsver, ka ir arī sadzirdēts un novērtēts NEPLP Monitoringa nodaļas darbs, piešķirot papildus līdzekļus 142 000 EUR apmērā.

Diemžēl viena no būtiskām LTV prioritātēm - programmu ētera kompleksa nomaiņa nav atbalstīta, taču NEPLP turpinās sarunas par līdzekļu piesaisti šai nepieciešamībai.

“31.jūlijā intervijā Latvijas Radio minēju, ka neizslēdzu iespēju atkāpties septembra sākumā, ja redzēšu, ka esmu kļuvusi par šķērsli tam, lai jaunie politiskie spēki atbalstītu mediju nozares attīstību un izaugsmi, tai skaitā sabiedrisko mediju finanšu pieprasījumus,” informē NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.

“Ar gandarījumu vēlos atzīmēt, ka notikušas kvalitatīvas un profesionālas diskusijas ar Kultūras, Finanšu un Satiksmes ministrijām par nozares budžetu 2020. – 2022.gadam, kas paredz kompensāciju sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, bezmaksas zemes apraides finansējuma modeļa maiņu un atbalstu komercmedijiem,” uzsver D.Ķezbere, papildinot, ka notiek arī aktīva NEPLP līdzdarbība Saeimas Mediju apakškomisijas darbā pie jaunā sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma, kuru paredzēts pieņemt šajā gadā.

“Līdz ar jaunā likuma pieņemšanu mainīsies NEPLP funkcijas, tādēļ uzskatu par savu pienākumu pabeigt iesāktos darbus,” uzsver D.Ķezbere.

 D. Ķezberes teiktais 31.jūlijā : https://www.neplpadome.lv/lv/sakums/padome/padomes-sedes/sedes-sadalas/d.kezbere-intervija-latvijas-radio-neizsledzu-iespeju,-ka-septembri-varetu-atkapties.html

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 5.septembra sēdē pieņēma lēmumu izsludināt konkursu par apraides tiesību piešķiršanu radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Saldū 107,9 MHz frekvencē.

Konkursa mērķis ir nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu un radīt priekšnoteikumus veiksmīgas konkurences vides attīstībai, kas nodrošinātu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu veidošanu, pamatojoties uz dažādības, augstas kvalitātes un profesionālisma principiem, veidojot uzticamu, daudzveidīgu nacionālo un reģionālo saturu, kas atbilst demokrātiskām vērtībām un stiprina Latvijas nacionālo kultūrtelpu.

Konkursā var piedalīties fiziskās personas un Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētas juridiskās personas vai fizisko un juridisko personu apvienības.

Konkursa pieteikumu iesniegšanas termiņš – līdz 2019.gada 30.septembrim plkst. 10.00 Rīgā, Doma laukumā 8A, LV–1939. Piedāvājumu pieņemšana notiek darba dienās laikā no plkst. 9.00–17.00.

Saldū 107,9 MHz 

Lēmums Nr. 166 (30.09.2019.) Par konkursa “Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Saldū 107,9 MHz frekvencē”

nolikuma apstiprināšanu un konkursa izsludināšanu

NEPLP konkursa “Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Saldū 107,9 MHz frekvencē” Nolikums [WORD]

NEPLP konkursa “Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Saldū 107,9 MHz frekvencē” Nolikums[PDF]

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) apstiprinājis jaunās Sabiedriskās konsultatīvās padomes (SKP) sastāvu 17 personu sastāvā un aicina biedrību, nodibinājumu, profesionālo iestāžu un citu organizāciju pārstāvjus turpināt pieteikties, lai līdzdarbotos un paustu savu viedokli sabiedriskā pasūtījuma un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā.

Jaunais SKP modelis paredz divas apakšpadomes - sabiedriskā pasūtījuma apakšpadome, kurā darbojas organizāciju pārstāvji, kuri īsteno sabiedrības interešu pārstāvniecību sabiedriskā pasūtījuma izstrādē un izvērtēšanā, un nozares attīstības apakšpadome, kurā darbojas organizāciju pārstāvji, kuri īsteno elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares interešu pārstāvniecību nozares stratēģijā.

Šādas izmaiņas SKP ieviestas, balstoties uz sabiedrības augošo vēlmi līdzdarboties elektronisko mediju nozares un sabiedrisko mediju nākotnes vīzijas radīšanā.

Kā noteikts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, SKP ir NEPLP izveidota padomdevēja institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā.

Ar SKP locekļu sastāvu iespējams iepazīties šeit:

https://www.neplpadome.lv/lv/sakums/sabiedriskie-mediji/sabiedriska-konsultativa-padome.html

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 29.augusta sēdē pieņēma lēmumu uzsākt administratīvo lietu par konstatētajiem pārkāpumiem interneta vietnē “edem.tv”. Šajā mājaslapā gala lietotājiem Latvijas teritorijā par maksu tiek nodrošināta pieeja 460 televīzijas programmām bez retranslācijas atļaujas.

Minētās televīzijas programmas tiek izplatītas bez Padomes izsniegtas retranslācijas atļaujas, tādējādi pārkāpjot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19.panta pirmajā daļā noteiktos programmu retranslācijas veikšanai paredzētos noteikumus attiecībā uz NEPLP atļaujas saņemšanu.

Gadījumā, programmu retranslācija noteiktajā termiņā interneta vietnē netiks pārtraukta, NEPLP izmantos Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.8 panta otrajā daļā paredzētās tiesības “pieņemt lēmumu, ar kuru tiek ierobežota piekļuve tām Latvijā pieejamām mājaslapām internetā, kuras retranslē audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas, liedzot to domēna vārdu izmantošanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.”

“Esam uzsākuši apjomīgu interneta vietņu pārbaudi, lai atklātu tos nelegālos kanālus, kuri Latvijā izplata nelegālu saturu, kas bieži grauj Latvijas informatīvo telpu,” uzsver NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), veicot programmu monitoringu un pārbaudot tajās izvietotā satura atbilstību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk arī – EPLL) prasībām, ir konstatējusi, ka Krievijā reģistrētajā programmā Rossiyskiy Informatsaionnyy Kanal “Rossiya – 24” 2019.gada 30.maijā ziņu raidījuma ietvaros izplatīta informācija par Latvijas Republikas prezidentu Egilu Levitu un tā satur naida runu.  

Ziņu raidījuma vadītāja cita starpā izplata šādu informāciju: “Jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits esot iesaistīts nacionālo minoritāšu diskriminācijā, tajā skaitā krievu. [..]”. NEPLP konstatējusi, ka minēto programmu Latvijā izplata 19 kabeļoperatori. Latvijas likumdošana nosaka, ka par trešajās valstīs reģistrētu programmu izplatīto saturu atbildību uzņemas kabeļoperators. Tādēļ NEPLP ierosinājusi 19 administratīvās lietas.

“Naida runu saturošam saturam Latvijas informatīvajā telpā nav vietas un NEPLP arī turpmāk uzraudzīs Latvijai nedraudzīgu valstu programmas,” saka NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.

“Ņemot vērā notikušo, šī ir iespēja katram kabeļoperatoram izvērtēt savu kanālu piedāvājumu skatītājiem,” uzsver NEPLP loceklis Patriks Grīva.

Lai risinātu situāciju VSIA „Latvijas Radio” (LR) un sabiedriskajos medijos kopumā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir iesniegusi valdībā ziņojumu un priekšlikumus situācijas stabilizācijai, kas ietver arī finanšu pieprasījumus sabiedriskajiem medijiem no „Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem” un aicinājumu atbalstīt finanšu pieprasījumus 2020. gada budžetā.

Ziņojumā "Par VSIA “Latvijas Radio” darbības stratēģijas 2019.–2022.gadam ieviešanu un situācijas LR stabilizāciju, ņemot vērā kopējo situāciju sabiedriskajos medijos”, iekļauta aktuālā LR situācijas analīze un izstrādāti priekšlikumi, lai rastu risinājumu īstermiņa un ilgtermiņa periodā. Valdībai sniegta detalizētāka informācija par LR darbības efektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, resursu ekonomiju novirzot attīstībai. Ņemot vērā, ka LR jautājums nav aplūkojams izolēti no VSIA “Latvijas Televīzija” (turpmāk arī LTV) un LSM.lv situācijas, jo tiem ir kopīgas problēmu jomas, darba tirgus, mērķi un uzdevumi, tad ziņojums ietver arī neatliekamus risinājumu, kas ir saistīti arī ar LTV attīstību un situācijas stabilizēšanu 2019. gadā.

Grozot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, no 2019. gada 1. jūlija sabiedriskajiem medijiem ir pilnībā liegts gūt ienākumus no reklāmas pakalpojumu sniegšanas ar kreditēšanu saistītās nozares sadarbības partneriem. Savukārt, grozot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu 2018. gada jūnijā un paredzot sabiedrisko elektronisko mediju iziešanu no komerciālās reklāmas tirgus, tiek pastarpināti sekmēta reklāmas nozares pārorientēšanās uz citām platformā. Minētie tiesību akti ir radījuši būtiskas izmaiņas reklāmas tirgus sadalījumā, izraisot tiešu un pastarpinātu ietekmi 2019. gadā. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāveic arī neatliekami pasākumi 2019.gada rudens sezonas oriģinālsatura raidapjomu nodrošināšanas un stabilizēšanas pasākumu īstenošanai.

NEPLP no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” lūdz piešķirt LR 51 049,93 eiro  unLTV259 223 eirostudiju aprīkojuma iegādei, kompensējot ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu, izslēdzot kreditēšanas pakalpojumu reklāmas, kā arī LR 129 046,1 eirounLTV  254 191  eiro satura stabilizācijai un 2019.gada sabiedriskā pasūtījuma izpildei plānotajā apmērā šī gada pēdējos 4 mēnešos.

Lai risinātu situāciju, papildus no 2020. gada valsts budžeta NEPLP aicina atbalstīt piešķīrumu kompensējot par iziešanu no reklāmas tirgus – LR 1,79 miljonu eiro  un LTV 5 384 176 eiroapmērā, piešķirt budžeta līdzekļus atlīdzības un kapacitātes stiprināšanai LR 989 000,4 eiro un LTV 500 000 eiro apmērā, kā arī atbalstīt līdzekļu piešķiršanu programmu izlaides kompleksa (PIK) nomaiņai 1 604 133 eiro apmērā.

NEPLP aicina sagatavot Memoranda projektu starp NEPLP, Kultūras ministru un Ministru prezidentu par sabiedrisko mediju (Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas) finansējuma paaugstināšanas grafiku atbilstoši Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs noteiktajiem 0,17% no IKP, atsevišķi nosakot investīcijām un attīstībai nepieciešamo līdzekļu plānojumu 10% apmērā no iepriekšējā pārskata gada budžeta.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 8.augusta sēdē pieņēma lēmumu izsludināt divus konkursus par apraides tiesību piešķiršanu radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Gulbenē 95,6 MHz frekvencē un Rūjienā 99,3 MHz frekvencē.

Konkursu mērķi ir nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu un radīt priekšnoteikumus veiksmīgas konkurences vides attīstībai, kas nodrošinātu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu veidošanu, pamatojoties uz dažādības, augstas kvalitātes un profesionālisma principiem, veidojot uzticamu, daudzveidīgu nacionālo un reģionālo saturu, kas atbilst demokrātiskām vērtībām un stiprina Latvijas nacionālo kultūrtelpu.

Konkursos var piedalīties fiziskās personas un Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētas juridiskās personas vai fizisko un juridisko personu apvienības.

Konkursu pieteikumu iesniegšanas termiņš – līdz 2019.gada 5.septembrim plkst. 10.00 Rīgā, Doma laukumā 8A, LV–1939. Piedāvājumu pieņemšana notiek darba dienās laikā no plkst. 9.00–17.00.

Gulbene 95,6 MHz

Lēmums Nr.152 (08.08.2019.) Par konkursa “Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Gulbenē 95,6 MHz frekvencē” nolikuma apstiprināšanu un konkursa izsludināšanu

NEPLP konkursa “Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Gulbenē 95,6 MHz frekvencē” Nolikums [WORD]

NEPLP konkursa “Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Gulbenē 95,6 MHz frekvencē” Nolikums [PDF]

Rūjiena 99,3 MHz

Lēmums Nr.153 (08.08.2019.) Par konkursa “Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Rūjienā 99,3 MHz frekvencē” nolikuma apstiprināšanu un konkursa izsludināšanu

NEPLP konkursa “Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Rūjienā 99,3 MHz frekvencē” Nolikums[WORD]

NEPLP konkursa “Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Rūjienā 99,3 MHz frekvencē” Nolikums [PDF]

31.jūlijā, intervijas laikā Latvijas Radio, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere informēja, ka neizslēdz iespēju septembrī atkāpties no amata.

“Informēju, ka šādu lēmumu neizslēdzu, jo – ja esmu kļuvusi par šķērsli jauno politisko spēku atbalstam Latvijas sabiedriskajiem medijiem un mediju politikas attīstībai kopumā, tad esmu gatava atkāpties, lai NEPLP varētu pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus,” skaidro D.Ķezbere, papildinot, ka kuluāru sarunās jau ir skaidras indikācijas, ka jaunajiem politiskajiem spēkiem NEPLP ir nepieciešamas divas brīvas vietas, viena no kurām jau atbrīvojās pēc bijušās NEPLP padomes locekles Guntas Līdakas atkāpšanās.

“Protams, mazsvarīgs nav arī faktors, ka politiķi nu jau ir ķērušies pie manas privātās dzīves un pagātnes izmantošanas, lai tikai būtu iespēja atrast kaut vai formālus iemeslus manas un NEPLP reputācijas graušanai,” uzskata D.Ķezbere.

NEPLP priekšsēdētāja arī uzsver, ka augusta ietvaros viņa pilnvērtīgi veiks pienākumus, lai kopā ar kolēģiem stabilizētu kritisko situāciju Latvijas Radio un virzītu finansējuma pieprasījumus gan Latvijas Televīzijas, gan komerciālo TV un nozares vajadzībām. “Kā jau apgalvoju, septembra sākumā, kad Saeima un valdība pilnvērtīgi atsāks savu darbu, lemšu, kā rīkoties tālāk,” uzsver D.Ķezbere.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir saņēmusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Artusa Kaimiņa (KPV.LV) 30.jūlija vēstuli, kura adresēta NEPLP un VSIA Latvijas Radio valdei.

Vēstulē norādīts, ka “…komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš uzdod NEPLP un Latvijas Radio valdei, ne vēlāk kā divu nedēļu laikā rast jēgpilnus risinājumus sabiedriskā medija pilnvērtīga darba nodrošināšanai, un klātienē – komisijas sēdē, informēt deputātus par rastajām iespējām noregulēt situāciju sabiedriskajā medijā.”

NEPLP norāda, ka politiķiem nav tiesību sabiedriskajam medijam un neatkarīgam nozares regulatoram “dot uzdevumus”, tai skaitā arī rast “jēgpilnus risinājumus”.

NEPLP un LR valde risina esošo krīzes situāciju Latvijas Radio, cenšoties nodrošināt sabiedriskajam medijam nepieciešamo papildus finansējumu kā šim gadam, tā nākamajiem, tai skaitā arī strādājot pie reformu modeļa sabiedriskajos medijos kopumā.

Lai steidzami risinātu VSIA Latvijas Radio (LR) krīzes situāciju, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), tiekoties ar LR valdi, 31.jūlija sēdē izdarīja izmaiņas VSIA Latvijas Radio (LR) valdes mērķos un uzdevumos 2019.gadā, uzdodot valdei līdz 12. augustam sagatavot informatīvu ziņojumu par LR darbības stratēģijas ieviešanu un plānu situācijas stabilizēšanai.

NEPLP uzdeva sagatavot informatīvo ziņojumu par LR vidēja termiņa darbības stratēģijas 2019.–2022.gadam ieviešanu un situācijas LR stabilizāciju, paredzot nepilnību novēršanu, kas ir konstatētas iepriekš veiktajos LR noslodžu un funkciju auditos.

Situācijas risināšanas plāns tiks izstrādāts līdz 12. augustam, regulāri tiekoties ar Padomi. “Esam vienojušies ar LR valdi par regulārām tikšanās reizēm un jau nākamās nedēļas sākumā ir tikšanās par jau paveikto,” uzsver NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.

Informatīvais ziņojums ietvers vairāku jau šajā gadā noteikto valdes mērķu un uzdevumu ātrāku izpildi, nekā iepriekš noteikts. Līdz ar to LR valdes mērķos un uzdevumos 2019.gadam tika mainīti arī vairāku ziņojumu datumi, tai skaitā starpziņojumam par darbu pie caurskatāmas un līdzsvarotas darba samaksas sistēmas darbiniekiem.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.jūlija sēdē akceptēja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa SIA “AUTORADIO RĪGA” lūgumu mainīt radio programmas nosaukumu “RUSSKOE RETRO” uz “RU FM”.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.jūlija sēdē akceptēja SIA “DAUTKOM TV” lūgumu mainīt programmas nosaukumu “Dautkom” uz “LRT+”.

Noslēgušies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) divi izsludinātie konkursi par apraides tiesību piešķiršanu radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Cēsīs 106,0 MHz frekvencē un Jēkabpilī 93,4 MHz frekvencē.

Konkursā par apraides tiesību piešķiršanu radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Cēsīs 106,0 MHz frekvencē uzvarējis SIA “QBS” ar programmu “Radio Marija Latvija”.

Savukārt konkursā par apraides tiesību piešķiršanu radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Jēkabpilī 93,4 MHz frekvencē uzvarējusi SIA “1.business radio” ar programmu “XOfm”.

Konkursu mērķi bija nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu un radīt priekšnoteikumus veiksmīgas konkurences vides attīstībai, kas nodrošinātu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu veidošanu, pamatojoties uz dažādības, augstas kvalitātes un profesionālisma principiem, veidojot uzticamu, daudzveidīgu nacionālo un reģionālo saturu, kas atbilst demokrātiskām vērtībām un stiprina Latvijas nacionālo kultūrtelpu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vērsusies pie valsts SIA Latvijas Radio ar uzdevumu līdz 26.jūlijam sniegt skaidrojumu par 23.jūlija LTV raidījumā “Panorāma” Latvijas Radio žurnālista Edgara Kupča izteikto apgalvojumu, ka Latvijas Radio valde ir politiski ietekmējama, apliecinot, ka viņa rīcībā ir informācija un fakti, kas to pierāda.

“Latvijas Radio valdes tieša atbildība ir nodrošināt sabiedriskā medija politisko neitralitāti, un šāds apgalvojums no vadošā medija žurnālista puses prasa pilnīgu patiesības noskaidrošanu, uzsver NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš.

NEPLP norāda, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir redakcionāli neatkarīgi un darbojas sabiedrības interesēs. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes loceklis nav tiesīgs izmantot savas pilnvaras, lai tieši vai netieši ietekmētu sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālos lēmumus.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) iesniegusi Ministru kabinetam izskatīšanai mediju nozares prioritāro pasākumu finansējuma pieprasījumu no valsts budžeta 2020.gadam. Kopējā pieprasījuma summa ir 17,2 milj. euro.

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere uzsver, ka mainīgajā informatīvajā vidē īpaši grūtā situācijā nonākušas televīzijas - gan sabiedriskā TV, gan komerciālās televīzijas, kas ražo vietējo saturu. “Ceram uz valdības un Saeimas izpratni par zemes apraides finansējuma modeļa maiņu, kas dotu iespēju daļu budžeta līdzekļu novirzīt sabiedrībai nozīmīga satura ražošanai un auditorijas paplašināšanai Latgales reģionā,” turpina D.Ķezbere.

NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš pauž, ka pieprasījumā ir sabiedrisko mediju neatliekamās prioritātes, tai skaitā arī konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana, kā arī informatīvās telpas uzraudzībai un stiprināšanai nepieciešamais.

Ministru kabinets 16. jūlija sēdē atbalstīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sagatavoto priekšlikumu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VSIA) „Latvijas Radio” dividendēs izmaksājamo 2018. gada peļņas daļu kopumā 138 234 euro apmērā novirzīt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un Latvijas Radio vidēja termiņa darbības stratēģijā 2019. – 2022.gadam noteikto mērķu sasniegšanai, veicot kapitālieguldījumus tehniskajā nodrošinājumā un infrastruktūrā, lai nodrošinātu sabiedriskā pasūtījuma izpildi.

Kā uzsvēra NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš, saglabāto peļņas daļu paredzēts novirzīt kapitālieguldījumiem Latvijas Radio tehniskajā nodrošinājumā un infrastruktūrā, nodrošinot tādas tehniskās prioritātes, kas kritiski nepieciešamas LR3 un LR4 darbībai. Ne mazāk būtisks jautājums ir ēkas Doma laukumā fasādes logu restaurācijas projekta izstrāde un iekštelpu renovācija un atjaunošana, skaidro I.Āboliņš.

Pamatojot priekšlikumu par radio peļņas daļas novirzīšanu, NEPLP uzsver, ka Latvijas Radio ilgstoši nav piešķirti līdzekļi plānveidīgām investīcijām tehnoloģiju attīstībā un ēkas infrastruktūrā. Līdzekļi ir tikuši piešķirti tikai avārijas situāciju risināšanā, palielinot šādu situāciju arvien biežākas rašanās risku.

Tavos darba pienākumos ietilps:

• vadīt, plānot un nodrošināt Monitoringa nodaļas darbu, īstenojot noteiktās funkcijas un uzdevumus;
• nodrošināt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības uzraudzību;
• plānot un realizēt nodaļas stratēģiskās attīstības virzību un analizēt darba rezultātus;
• pārstāvēt iestādi tiesā, kā arī nodrošināt visu tiesvedībās nepieciešamo dokumentu sagatavošanu;
• pārstāvēt iestādi citās valsts pārvaldes un Eiropas Savienības institūcijās;
• sagatavot informatīvos un reglamentējošos dokumentus, normatīvo aktu projektus;
• nodrošināt administratīvo pārkāpumu un administratīvo lietu izskatīšanu, t.sk. izstrādāt lēmumprojektus.

Prasības kandidātiem:

• augstākā izglītība tiesību zinātnē (jurista kvalifikācija tiks uzskatīta par priekšrocību);
• vēlama pieredze mediju jomā;
• zināšanas par Latvijas un Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozarē;
• izpratne par tiesas procesiem (gan procesuālo dokumentu izstrāde, gan pārstāvības nodrošināšana);
• analītiska un konceptuāla domāšana ar spēju analizēt liela apjoma informāciju, identificēt būtisko, vērtēt riskus, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību;
• vēlamas zināšanas par valsts pārvaldes darba organizācijas principiem, administratīvo procesu un administratīvo pārkāpumu procesu;
• vēlama pieredze struktūrvienības vadītāja amatā;
• spēja organizēt un vadīt komandas darbu, motivēt iesaistītos mērķa sasniegšanai, argumentēti izteikt viedokli.
• valodu zināšanas: latviešu valodas zināšanas – augstākā līmeņa 1. pakāpe (C1); angļu valodas zināšanas vidējā līmeņa 2. pakāpe (B2); krievu valodas zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību.

Piedāvājam:

• organizēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares uzraudzību;
• vadīt piecu cilvēku komandu;
• darbu valsts iestādē ar iespēju iegūt profesionālu pieredzi elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā;
• valsts pārvaldē noteikto atalgojumu, atbilstoši profesionālajai pieredzei (no EUR 1253 līdz EUR 1647 pirms nodokļu nomaksas);
• sociālās garantijas un piemaksas par labi padarītu darbu atbilstoši valsts pārvaldē noteiktajam;
• atbalstu darba procesu pilnveidē un attīstībā;
• elastīgu darba laiku.

CV un motivācijas vēstuli nosūtīt uz neplpadome@neplpadome.lv, norādot “Monitoringa nodaļas vadītāja vakance”, līdz 2019. gada 22. jūlijam. Sazināsimies ar otrās atlases kārtas kandidātiem.

Piesakoties konkursam un apzinoties savu personas datu apstrādes leģitīmo mērķi – nepieciešamību pieteikties konkursā uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes Monitoringa nodaļas vadītāja amata vietu, pretendents piekrīt savu personīgo (konkursa pieteikumā norādīto personas datu) nonākšanai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīcībā.

Kandidātu iesūtītie dokumenti (tostarp personas dati) tiks uzglabāti Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes lietvedībā četrus mēnešus pēc konkursa beigām, ievērojot personas datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.

Papildu informāciju par personas datu apstrādi Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē var iegūt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tīmekļa vietnē.

Papildu informācija pieejama, zvanot uz tālr. 67221848 vai rakstot uz e-pasta adresi neplpadome@neplpadome.lv. 

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātajā konkursā uz televīzijas raidījumu (sižetu) veidošanu par sabiedrībai nozīmīgām norisēm un aktualitātēm, bērnu, jauniešu un reģionālo saturu komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos uzvarējuši trīs pretendenti - SIA “Vidzemes televīzija”, A/S “TV Latvija” (Rīga TV24) un SIA “Zemgales Reģionālā televīzija”.

Konkursa mērķis ir sabiedriskā pasūtījuma satura veidošana un programmu attīstība komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, lai visām sabiedrības grupām sniegtu plašu un daudzveidīgu informāciju, veidojot uzticamu nacionālo un reģionālo saturu, kas atbilst demokrātiskām vērtībām un stiprina Latvijas nacionālo kultūrtelpu.

Konkursa kopējais finansējums ir EUR 200 000, ieskaitot PVN 21%.

Uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludināto konkursu „Televīzijas un radio raidījumu veidošana par diasporas tematiku 2019.gadā” bija pieteikušies pieci pretendenti, no kuriem trīs tika novērtēti kā atbilstošākie konkursa mērķim.

Konkursa uzvarētāji ir SIA Picture House, biedrība Latviesi.com un A/S Radio SWH. SIA Picture House piedāvājums ietver sevī raidījumu ciklu bērniem “Tutas lietas”, Latviesi.com piedāvās skatītājiem raidījumu ciklu “Esmu latvietis”, savukārt Radio SWH ēterā taps cikls “Tikko atgriezušies. 2.sezona”.

Konkursa mērķis - sabiedriskā pasūtījuma satura veidošana un pārraidīšana par diasporas un remigrācijas tematiku komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, lai visām sabiedrības grupām sniegtu plašu un daudzpusēju informāciju, pārraidot vismaz 10 televīzijas un radio raidījumus (sižetus). Konkursa kopējais finansējumu ir EUR 38 000, ieskaitot PVN.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) līdz 15.jūlijam pagarina iespēju sabiedriskajām un nevalstiskajām organizācijām nominēt savus pārstāvjus darbam NEPLP Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē (SKP). SKP uzdevums ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma un elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka SKP sastāvā tiek iekļauti biedrību, nodibinājumu, profesionālo iestāžu un citu organizāciju pārstāvji, kuri darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā.

SKP institucionālo struktūru veido divas apakšpadomes: sabiedriskā pasūtījuma apakšpadome, kurā darbojas organizāciju pārstāvji, kuri īsteno sabiedrības interešu pārstāvniecību sabiedriskā pasūtījuma izstrādē un izvērtēšanā un nozares attīstības apakšpadome, kurā darbojas organizāciju pārstāvji, kuri īsteno elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares interešu pārstāvniecību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģijā.

Izvirzot pārstāvi darbam SKP, jāiesniedz pamatojums tam, uz kuru apakšpadomi un kāpēc konkrētās organizācijas pārstāvis tiek izvirzīts, kā arī jāiesniedz izvirzītā pārstāvja CV un motivācijas vēstule.

Dokumenti jāiesniedz NEPLP sekretariātā, Doma laukumā 8A, Rīgā, LV-1939, vai jānosūta elektroniski (parakstītu ar elektronisko parakstu) uz e-pasta adresi: neplpadome@neplpadome.lv .

Pirms pārstāvja izvirzīšanas aicinām nevalstiskās organizācijas iepazīties ar SKP nolikumu, kas ir pieejams šeit :

https://www.neplpadome.lv/lv/assets/documents/Lemumi/SKP%20Nolikums%2006062019%20PROJEKTS%20FINAL.pdf

SKP sastāvs tiek pārskatīts reizi divos gados. SKP darbojas ne vairāk kā 30 cilvēki, padomes sastāvu apstiprina NEPLP. SKP lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) 19.jūnija sēdē tika pieņemts lēmums par sabiedriskā pasūtījuma daļas, ko 2019.gadā īsteno valsts SIA „Latvijas Televīzija” un valsts SIA „Latvijas Radio”, apstiprināšanu ar grozījumiem, kā arī lēmums par sabiedriskā pasūtījuma daļas, ko 2018.gadā īstenojusi valsts SIA “Latvijas Televīzija”, izpildi un finansējuma izlietojumu.

Padomes sēdē tika atvērti trīs konkursa “Televīzijas raidījumu (sižetu) veidošana par sabiedrībai nozīmīgām norisēm un aktualitātēm, bērnu, jauniešu un reģionālo saturu komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos” pretendentu piedāvājumi.

Sēdē tika pieņemts lēmums pagarināt konkursa „Televīzijas un radio raidījumu veidošana par diasporas tematiku 2019.gadā” rezultātu izskatīšanu līdz 4.jūlijam.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicina sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas līdz šā gada 1.jūlijam nominēt savus pārstāvjus darbam NEPLP Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē (SKP). SKP uzdevums ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma un elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka SKP sastāvā tiek iekļauti biedrību, nodibinājumu, profesionālo iestāžu un citu organizāciju pārstāvji, kuri darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā.

SKP institucionālo struktūru veido divas apakšpadomes: sabiedriskā pasūtījuma apakšpadome, kurā darbojas organizāciju pārstāvji, kuri īsteno sabiedrības interešu pārstāvniecību sabiedriskā pasūtījuma izstrādē un izvērtēšanā un nozares attīstības apakšpadome, kurā darbojas organizāciju pārstāvji, kuri īsteno elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares interešu pārstāvniecību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģijā.

Izvirzot pārstāvi darbam SKP, jāiesniedz pamatojums tam, uz kuru apakšpadomi un kāpēc konkrētās organizācijas pārstāvis tiek izvirzīts, kā arī jāiesniedz izvirzītā pārstāvja CV un motivācijas vēstule.

Dokumenti jāiesniedz NEPLP sekretariātā, Doma laukumā 8A, Rīgā, LV-1939, vai jānosūta elektroniski (parakstītu ar elektronisko parakstu) uz e-pasta adresi : neplpadome@neplpadome.lv .

Pirms pārstāvja izvirzīšanas aicinām nevalstiskās organizācijas iepazīties ar SKP nolikumu, kas ir pieejams šeit : https://www.neplpadome.lv/lv/assets/documents/Lemumi/SKP%20Nolikums%2006062019%20PROJEKTS%20FINAL.pdf

SKP sastāvs tiek pārskatīts reizi divos gados. SKP darbojas ne vairāk kā 30 cilvēki, padomes sastāvu apstiprina NEPLP. SKP lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vērsusies Saeimā ar lūgumu steidzamības kārtībā izskatīt priekšlikumus grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuri nodrošinātu efektīvāku Latvijas informatīvās telpas aizsardzību.

Iesniegtie labojumi paredz mainīt kārtību, kāda NEPLP var atkāpties no izcelsmes valsts principa un ierobežot programmu retranslāciju un izplatīšanu Latvijas teritorijā, ja konstatējami programmu veidošanas ierobežojumi.

Atbilstoši priekšlikumiem, NEPLP būtu tiesības vērsties pret programmām, ja tajās būs konstatēts:

- mudinājums uz vardarbību vai naida kurināšanu, vai konstatēta diskriminācija pret kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai jebkuru citu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā, vai Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. pantā minēto motīvu dēļ;

- aicinājumu, kas apdraud sabiedrisko drošību, tostarp valsts drošības un aizsardzības nodrošināšanu, vai rada nopietnu un būtisku tās apdraudējuma risku;

- publisku provokāciju izdarīt teroristu nodarījumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/541 5. panta izpratnē;

- saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai radītu nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.

Kā uzsver NEPLP priekšsēdētājas vietnieks un atbildīgais par informatīvās telpas aizsardzības jautājumu pārraudzību Ivars Āboliņš, šo drošības jautājumu integrēšana Latvijas likumdošanā ir īpaši būtiska, jo līdz šim NEPLP juridiskās iespējas ne vienmēr ir ļāvušas efektīvi reaģēt uz Latvijas informatīvās telpas apdraudējumu. “Eiropas direktīvā noteiktais ir jāievieš Latvijā nekavējoties, jo NEPLP ir jābūt maksimāli plašam instrumentu lokam, lai reaģētu uz pārkāpumiem gan Latvijas informatīvajā telpā,” skaidro I.Āboliņš.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu paplašināt sabiedrības pārstāvniecību Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē (SKP) un aicina sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas līdz šā gada 15.augustam nominēt savus pārstāvjus darbam SKP.

 NEPLP ir noteikusi, ka turpmāk SKP varēs līdzdarboties līdz 30 nevalstisko organizāciju pārstāvji. Iepriekšējā SKP sastāvā strādāja 21 nevalstiskās organizācijas pārstāvji.

“Lai maksimāli plašām sabiedrības grupām būtu iespējams līdzdarboties un paust savu viedokli sabiedriskā pasūtījuma un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā, esam lēmuši paplašināt SKP,” informē NEPLP vadītāja Dace Ķezbere, papildinot, ka ļoti būtiska ir ne tikai sabiedrības un profesionāļu līdzdalība sabiedriskā pasūtījuma izstrādē, bet arī nozares attīstībā kopumā.

Jaunais SKP modelis paredz divas apakšpadomes - sabiedriskā pasūtījuma apakšpadome, kurā darbojas organizāciju pārstāvji, kuri īsteno sabiedrības interešu pārstāvniecību sabiedriskā pasūtījuma izstrādē un izvērtēšanā, un nozares attīstības apakšpadome, kurā darbojas organizāciju pārstāvji, kuri īsteno elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares interešu pārstāvniecību nozares stratēģijā.

Šādas izmaiņas SKP ieviestas, balstoties uz sabiedrības augošo vēlmi līdzdarboties elektronisko mediju nozares un sabiedrisko mediju nākotnes vīzijas radīšanā.

Kā noteikts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, SKP ir NEPLP izveidota padomdevēja institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā.

SKP Nolikums

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atkārtoti vērsusies pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un Saeimas komisijām ar aicinājumu atlikt grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā stāšanos spēkā. Pārtraucot kreditēšanas reklamēšanu, pastāv reāls risks, ka samazinoties nacionālo mediju satura apjomam un kvalitātei, auditorija pārorientēsies uz pārrobežu medijiem vēl daudz lielākā pakāpē, nekā līdz šim.

Paredzēts, ka kreditēšanas reklāmas ierobežojumi stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā. NEPLP turpina saņemt mediju un NVO viedokļus par šo ierobežojumu strukturālo negatīvo ietekmi uz nacionālo mediju vidi, tās konkurētspēju, daudzveidību, ilgtspēju un arī uz informatīvās vides drošību kopumā. Pēc Latvijas Reklāmas asociācijas un Latvijas Raidorganizāciju asociācijas aplēsēm likuma 8.³ panta “Patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumi” prognozējamās sekas būs apmēram 1/3 no Latvijas reklāmas resursu kopapjoma jeb apmēram 24,5 līdz 26 milj. euro.  Arī valsts SIA  Latvijas Televīzija un Latvijas Radio ir informējuši, ka tiek būtiski neiegūtie ieņēmumi, kurus rosinās kompensēt Ministru Kabinetam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Latvijas Republikas 12. Saeima 2018.gada 4.oktobrī apstiprināja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka plašus ierobežojumus kreditēšanas reklāmai. Šie ierobežojumi attiecas vienīgi uz Latvijas jurisdikcijā esošajiem medijiem. Grozījumi neierobežo pārrobežu medijus, t.sk. nedz elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, nedz arī interneta vietnes, video koplietošanas platformas un sociālos medijus.

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere uzsver, ka pašreiz spēkā esošā regulējuma ietvaros efektīvs risinājums tā saukto "ātro kredītu" ierobežošanai joprojām nepastāv, taču apstiprinātajā redakcijā likums nevis nosaka specifiskus ierobežojumus ātrajiem kredītiem, bet gan ierobežo jebkādu kreditēšanas pakalpojumu reklāmu, t.sk. preču iegādi uz nomaksu, hipotekāro kreditēšanu u.tml. “Diemžēl likuma anotācijā vispār nav aprēķinu par ietekmi uz mediju ekonomiku, kas ir tieši saistīta ar nacionālās informatīvās vides apjomiem, daudzveidību un kvalitāti,” uzsver D.Ķezbere, papildinot, ka  tas dziļi skars gan Latvijas komercmedijus, gan sabiedriskos medijus.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izsludina konkursu uz televīzijas raidījumu (sižetu) veidošanu par sabiedrībai nozīmīgām norisēm un aktualitātēm, bērnu, jauniešu un reģionālo saturu komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Konkursa mērķis ir sabiedriskā pasūtījuma satura veidošana un programmu attīstība komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, lai visām sabiedrības grupām sniegtu plašu un daudzveidīgu informāciju, veidojot uzticamu nacionālo un reģionālo saturu, kas atbilst demokrātiskām vērtībām un stiprina Latvijas nacionālo kultūrtelpu.

No pretendentiem tiek sagaidīti televīzijas raidījumi (sižeti) par sabiedriski nozīmīgām norisēm un aktualitātēm, tostarp kultūru, izglītību, tiesībām, vidi, drošību, sportu, aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, ekonomiku, t.sk. ēnu ekonomikas samazināšanu, sabiedrības integrāciju, bērnu un jauniešu saturu, lai visām sabiedrības grupām sniegtu plašu un daudzveidīgu informāciju laika posmā no 2019.gada 1.augusta līdz 31.decembrim.

Konkursa kopējais finansējums ir EUR 200 000, ieskaitot PVN 21%, kuru pa daļām var piešķirt vairākiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Konkursa dokumentu pieņemšanas termiņš noteikts līdz 2019.gada 17.jūnijam, plkst.12:00, Rīgā, Doma laukumā 8A.

Lēmums Nr.110

Nolikums [WORD]

Nolikums [PDF]

Uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludināto konkursu „Televīzijas un radio raidījumu veidošana par diasporas tematiku 2019.gadā” ir pieteikušies pieci pretendenti, no kuriem četras ir televīzijas, bet viens – radio.

Konkursa mērķis ir sabiedriskā pasūtījuma satura veidošana un pārraidīšana par diasporas un remigrācijas tematiku komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, lai visām sabiedrības grupām sniegtu plašu un daudzpusēju informāciju, pārraidot vismaz 10 televīzijas un radio raidījumus (sižetus). Konkursa finansējumu ir EUR 38 000, ieskaitot PVN.

Konkursa rezultāti tiks paziņoti ne vēlāk kā 2019.gada 28.jūnijā.

Noslēgusies pieteikšanās uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātajiem diviem konkursiem – “Par raidījumu veidošanu 2019.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” un „Par raidījumu veidošanu 2019.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas”.

23.maija NEPLP sēdes ietvaros tika konstatēts, ka uz televīzijas raidījumu veidošanu saņemti trīs pieteikumi, bet uz radio raidījumu veidošanu – četri pieteikumi.

Konkursu mērķis ir atbalsts Latgales reģionālajiem un vietējiem komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un neatkarīgajiem producentiem sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanai.

Konkursa uzvarētājus NEPLP paziņos ne vēlāk kā līdz 13.jūnijam.

Abu konkursu kopējais finansējums ir 71 144 euro (TV – 35 572 euro un radio – 35 572 euro), kas piešķirti NEPLP sabiedrības saliedēšanas nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas pasākumu īstenošanai 2019.gadā sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.

Sabiedriskais pasūtījums paredzēts reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un neatkarīgajiem producentiem Latgales reģionā.

Šodien Saeimas Juridiskā komisija izskata Ministru prezidenta biedra un Tieslietu ministra Jāņa Bordāna vēstuli par neatkarīgas institūcijas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājas Daces Ķezberes atbrīvošanu no amata. 

NEPLP šādu izpildvaras un vienas partijas iejaukšanos demokrātiskas sabiedrības sistēmā uzskata par nepieļaujamu prettiesisku bezprecedenta gadījumu, kas neatbilst ES likumdošanai un rekomendācijām.

NEPLP aicina Saeimas Juridisko komisiju objektīvi un, balstoties uz tiesiskuma un veselā saprāta pamatprincipiem, vērtēt šo precedentu un nepieļaut tiesiskā nihilisma vilni, kuru uzsākuši Jaunās Konservatīvās partijas politiķi.

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere uzsver, ka NEPLP atkārtoti aicina politiķus nenodarboties ar klaju populismu, bet gan veltīt šo laiku un resursus reālu problēmu risināšanai, kādas, piemēram, mediju nozarē ir Sabiedrisko mediju likuma izstrāde, katastrofāli mazais sabiedrisko mediju finansējums, nepieciešamība Valsts budžeta likumā 2020.-2022.g. iestrādāt budžetu mediju tehnoloģiskai izaugsmei un nodrošinājumam, iespēju sabiedriskajiem medijiem iziet no reklāmas tirgus, LSM sabiedrisko mediju digitālās platformas izaugsmei, kā arī iespējai Latvijas iedzīvotājiem beidzot skatīties sabiedrisko televīziju HD kvalitātē.

Ar gandarījumu NEPLP novērtē Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisija vadības rosinājumu jūnijā intensificēt darbu pie jaunā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma, tai skaitā lai sakārtotu nozari un nodalītu regulatora un sabiedrisko mediju pārvaldības funkcijas.

20.maijā notikušajā Sabiedriskās konsultatīvās padomes (SKP) šī sastāva pēdējā sēdē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere izteica pateicību SKP sastāvam un tās priekšsēdētājai Dacei Kotzevai par konstruktīvu sadarbību divu gadu laikā, uzsverot, ka šis ir sabiedrības pārstāvju bezatlīdzības ieguldījums.

SKP ir NEPLP izveidota padomdevēja institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā.

SKP apvieno 20 nevalstiskas organizācijas, tai skaitā Latvijas žurnālistu asociāciju, Latvijas žurnālistu savienību, Eiropas latviešu apvienību, Reģionālo televīziju asociāciju. Latvijas raidorganizāciju  asociācija, nodibinājums Nāc līdzās, biedrība Mediju institūts, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija u.c..

Plašāka informācija par SKP pieejama šeit.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 16.maija sēdē pieņēma lēmumu izsludināt divus konkursus par apraides tiesību piešķiršanu radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Cēsīs 106,0 MHz frekvencē un Jēkabpilī 93,4 MHz frekvencē.

Konkursu mērķi ir nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu un radīt priekšnoteikumus veiksmīgas konkurences vides attīstībai, kas nodrošinātu elektronisko  plašsaziņas  līdzekļu  programmu  veidošanu,  pamatojoties  uz dažādības, augstas kvalitātes un profesionālisma principiem, veidojot uzticamu, daudzveidīgu nacionālo un reģionālo saturu, kas atbilst demokrātiskām vērtībām un stiprina Latvijas nacionālo kultūrtelpu.

Konkursos var piedalīties fiziskās personas un Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētas juridiskās personas vai fizisko un juridisko personu apvienības.

Konkursu pieteikumu iesniegšanas termiņš – līdz 2019.gada 10.jūnijam plkst. 10.00 Rīgā, Doma laukumā 8A, LV–1939. Piedāvājumu pieņemšana notiek darba dienās laikā no plkst. 9.00–17.00.

Cēsīs 106,0 MHz

Lēmums Nr.101

Nolikums [WORD]

Nolikums [PDF]

Jēkabpilī 93,4 MHz

Lēmums Nr.102

Nolikums [WORD]

Nolikums [PDF]

Ģenerālprokuratūra atzinusi, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) konkursu uz VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) valdes locekļu amatiem rīkojusi likumīgi. Tāpat atzīts, ka konkursā uzvarējušais LTV valdes priekšsēdētāja amata kandidāts Einārs Giels atbilst likuma prasībām.

Līdz ar to Latvijas žurnālistu asociācijas vadītājas Ivonnas Plaudes, Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieka Vladislava Vespera un Lietuvā reģistrētās biedrības Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (Baltic institute of corporate governance) darbinieka Andra Grafa publiski paustie apgalvojumi, ka konkursā pieļautas nelikumības, izrādījušies nepatiesi.

Kā jau NEPLP iepriekš norādījusi, LTV valde tika izvēlēta likumīgi, bet politiska spiediena rezultātā jaunievēlētie valdes locekļi bija spiesti atteikties no amatu pienākumu uzņemšanās.

“NEPLP arī turpmāk savā darbībā balstīsies uz likumu un nepakļausies ne politiskajam, ne mediju spiedienam,” teica NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) informējusi Lielbritānijas mediju regulatoru Ofcom par NEPLP Monitoringa nodaļas fiksētu likuma pārkāpumu programmas “Ren TV Baltic” raidījumā “Vojennaja taina”.

Augstāk minētās programmas 13.aprīļa raidījuma ietvaros nav ievērota objektīva attieksme pret faktiem un atspoguļoti nepamatoti viedokļi un fakti. Pārkāpumi fiksēti raidījuma sižetos par karadarbību Ukrainā un militārās tehnikas specifiku, uzsverot Krievijas armijas neapstrīdamo pārākumu.

 “Šai laikā sabiedrībai un arī likumdevējiem ir būtiski izprast, ka informatīvajā karā iesaistītie mediji pēc būtības vairs nav mediji, bet gan ir kara instrumenti un Krievija, izmantojot milzīgus finanšu un juridiskos resursus, šos instrumentus izvieto visā Eiropā,” uzsver NEPLP priekšsēdētāja vietnieks, par informatīvās telpas aizsardzības jautājumiem atbildīgais padomes loceklis Ivars Āboliņš, papildinot, ka tieši šī iemesla dēļ daudzi Latvijā redzamie Krievijas TV kanāli juridiski ir reģistrēti Lielbritānijā, Zviedrijā vai citās valstīs.

“Tas, ko mēs varam darīt un arī darām, ir konstatēt šos likumu pārkāpumus un operatīvi informēt to valstu regulatorus, kuru teritorijā attiecīgā TV programma ir reģistrēta,” skaidro I.Āboliņš.

Lai stiprinātu informatīvas telpas drošību un precizētu kārtību, kā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) iegūst nepieciešamo papildu informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, 9.maijā NEPLP Saeimā iesniegusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL). NEPLP iesniegtie grozījumi paredz nodrošināt detalizētus parametrus, pēc kuriem izvērtēt patiesā labuma guvēja atbilstību noteiktajiem kritērijiem.

Grozījumi paredz arī noteikt NEPLP pilnvaras, kuras ļautu konstatēt patiesā labuma guvēja atbilstību kādam no noteiktajiem kritērijiem, kas norāda uz riskiem.

Līdzšinējā likumā netika noteikti detalizēti patiesā labuma guvēja izvērtēšanas kritēriji, kā arī netika noteiktas NEPLP pilnvaras, konstatējot, ka patiesais labuma guvējs apdraud, var apdraudēt vai pagātnē ir radījis draudus sabiedriskajai, kā arī Latvijas nacionālajai drošībai, proti, norāda uz riskiem izsniegt apraides vai retranslācijas atļauju, pieņemt paziņojumu par pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu vai atļaut turpināt jau reģistrēta elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību.

“Līdzšinējā likuma redakcija nenodrošina pilnvērtīgu un efektīvu patiesā labuma guvēja identifikāciju un, laikā, kad Latvijas informatīvajā telpā arvien biežāk tiek konstatēts, ka mediji tiek izmantoti kā slēptas propagandas instrumenti, šādas izmaiņas ir kritiski nepieciešamas,” uzsver NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš.

Ņemot vērā, ka 2019.gada 12.aprīļa NEPLP un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijas deputātu tikšanās laikā šis jautājums tika aktualizēts, NEPLP lūdz Saeimas JKP frakcijas deputātus veikt pasākumus grozījumu tālākai virzībai. Vienlaikus NEPLP izsaka gatavību līdzdarboties likumprojekta tālākā izskatīšanā (komisijas sēdes, darba grupas).

Grozījumu redakcija

Anotācija

Padome vienojas šādi sadalīt pienākumus:

Dace Ķezbere pārrauga Padomes darbību kopumā, veic kabeļtelevīziju un elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu pēc pieprasījuma jomas pārraudzību.

Ivars Āboliņš īsteno ar informatīvas telpas aizsardzību saistītu jautājumu pārraudzību.

Aurēlija Ieva Druviete īsteno starptautiskās sadarbības jomas pārraudzību, kā arī ar medijpratības attīstības saistītu jautājumu pārraudzību.

Patriks Grīva veic komerciālo vietējo, reģionālo, nacionālo un pārrobežu audio un audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu (komerciālo, nekomerciālo radio un televīziju) jomas pārraudzību.

Padomes locekļi ir līdzatbildīgi par visām iepriekš uzskaitītajām atbildības jomām.

Padomes locekļi kopā īsteno:

• valsts SIA „Latvijas Televīzija” un valsts SIA “Latvijas Radio” pārraudzību;
• valsts SIA “Latvijas Televīzija” un valsts SIA “Latvijas Radio” kopprojektu pārraudzību;
• starpinstitucionālo sadarbību;
• grozījumu projektu izstrādi normatīvajos aktos, kas skar elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izsludina divus konkursus - “Par raidījumu veidošanu 2019.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” un „Par raidījumu veidošanu 2019.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas”.

Konkursu mērķis ir atbalsts Latgales reģionālajiem un vietējiem komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un neatkarīgajiem producentiem sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanai.

Abu konkursu kopējais finansējums ir 71 144 euro (TV – 35 572 euro un radio – 35 572 euro), kas piešķirti NEPLP sabiedrības saliedēšanas nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas pasākumu īstenošanai 2019.gadā sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.

Sabiedriskais pasūtījums paredzēts reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un neatkarīgajiem producentiem Latgales reģionā.

Konkursā aicināti piedalīties reģionālās un vietējās televīzijas, kas atrodas un raida Latgales plānošanas reģionā, kā arī Latgales kultūrvēsturiskajā teritorijā un kas atbilst EPLL 71.panta otrās daļas noteikumiem, kā arī neatkarīgie producenti, kas noslēguši vienošanos par raidlaiku reģionālajos, vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas atrodas un raida Latgales plānošanas reģionā, kā arī Latgales kultūrvēsturiskajā teritorijā.

Latgales plānošanas reģionā ietilpst Daugavpils, Rēzeknes, Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu un Zilupes novads. Latgales kultūrvēsturiskajā teritorijā, neskaitot iepriekš minētos novadus, ietilpst Krustpils, Varakļānu novads un Madonas novada Barkavas pagasts.

Konkursa pretendentu dokumentu pieņemšana notiek līdz 2019.gada 20.maijam, plkst. 10.00, Rīgā, Doma laukumā 8A, LV–1939. Piedāvājumu pieņemšana notiek darba dienās, no plkst. 9.00 –17.00. Piedāvājumus var iesniegt personīgi vai nosūtīt pa pastu.

NEPLP atver pretendentu iesniegtās aploksnes slēgtā Padomes sēdē ne vēlāk kā līdz 2019.gada 27.maijam.

Lēmums Nr.96

Radio konkursa nolikums [WORD]

Radio konkursa nolikums [PDF]

Lēmums Nr.95

TV konkursa nolikums [WORD]

TV konkursa nolikums [PDF]

Līdz ar 2.maija Saeimas balsojumu, amatu atstāj Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Gunta Līdaka.

G. Līdaka, kura bija atbildīga par komerctelevīziju nozares pārraudzību, 12.aprīlī paziņoja par atkāpšanos no amata. G.Līdaka: “Pašreizējā situācijā, kas izveidojusies ap Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, uzskatu par neiespējamu turpināt darbu NEPLP. Ir izveidojusies situācija, kurai vajadzīgs risinājums, diemžēl tā vietā lai to meklētu, Sabiedriskais medijs un Padome tiek izmantoti kā politisks instruments savstarpējo rēķinu kārtošanā. Šādā situācijā profesionāls darbs nav iespējams. Tāpēc esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties.”

G. Līdaku NEPLP locekles amatā Saeima apstiprināja 2017. gada janvārī.

Programmas mērķis ir stiprināt nacionālo kultūrtelpu latviešu valodā, atbalstot nekomerciālas, sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanu medijos, kuras uzdevumi ir stiprināt Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, veicināt mediju atbildīgumu un kvalitāti, kā arī sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata.

Programmas ietvaros tiks atbalstīti projekti četrās konkursa kategorijās:

1. projekti, kas vērsti uz Latvijas sabiedrībai, reģionālai vai vietējai kopienai nozīmīgu sabiedriski politisko vai kultūras notikumu aktualizāciju un to ietekmes padziļinātu skaidrojumu;
2. pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas projekti, kas nodrošina medija spēju veikt padziļinātu izpēti un analīzi par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem (jo īpaši, bet ne tikai, saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, valsts drošības apdraudējumu un ārējo ietekmi uz valsts sabiedriski politiskajiem procesiem, kā arī organizēto noziedzību);
3. projekti, kas nodrošina sabiedrības noturības pret dezinformāciju stiprināšanu, dekonstruējot melus, jo īpaši saistībā ar valsts drošību un ārējo ietekmi uz valsts sabiedriski politiskajiem procesiem, un/vai palielinot sabiedrības spējas un zināšanas kritiski vērtēt saturu (medijpratība);
4. projekti reģionālajos un vietējos medijos, kuru pamatmērķauditorija atrodas Latgales plānošanas reģiona teritorijā, kas nodrošina no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju (turpmāk – diaspora) saikni ar Latviju, stiprina diasporas piederības sajūtu Latvijai, kā arī veicina diasporas pilsonisko līdzdalību Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē.

Kopējais programmas finansējums projektiem – 398 439,00 euro.

Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir 2019.gada 27.maijs (projekta iesnieguma saņemšanas datums Aģentūrā).

Vairāk informācijas par programmu un projektu iesniegšanas noteikumiem meklējiet Valsts reģionālās attīstības aģentūras mājas lapā - Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma.

Informāciju sagatavoja

Valsts reģionālās attīstības aģentūra

Tel. 67079023

E-pasts: prese@vraa.gov.lv

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izsludina konkursu „Televīzijas un radio raidījumu veidošana par diasporas tematiku 2019.gadā”.

Konkursa mērķis ir sabiedriskā pasūtījuma satura veidošana un pārraidīšana par diasporas un remigrācijas tematiku komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, lai visām sabiedrības grupām sniegtu plašu un daudzpusēju informāciju, pārraidot vismaz 10 televīzijas un radio raidījumus (sižetus).

Konkursa finansējumu ir EUR 38 000, ieskaitot PVN.

Konkursā aicināti piedalīties komersanti – elektroniskie plašsaziņas līdzekļi un neatkarīgie producenti. Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un producentiem papildus citām izplatīšanas platformām jānodrošina televīzijas un radio raidījumu par diasporas un remigrācijas tematiku izplatīšanu Latvijas elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un diasporas mītnes zemēs pieejamajos plašsaziņas līdzekļos

Pretendentu dokumentu pieņemšana notiek līdz 2019.gada 27.maijam, plkst.16.00, Rīgā, Doma laukumā 8A, LV–1939. Piedāvājumus iesniegt darba dienās, laikā no plkst. 9.00–17.00, personīgi vai nosūtot pa pastu.

Konkursa nolikums [WORD]

Konkursa nolikums [PDF]

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.aprīļa sēdē izskatīja jautājumu par valsts SIA “Latvijas Televīzija” (LTV) statūtu apstiprināšanu jaunā redakcijā, lemjot, ka par LTV valdes vienīgo locekli tiek iecelts līdzšinējais LTV valdes loceklis Ivars Priede.

Ivaram Priedem ir tiesības iecelt prokūristus.

“Ja izmaiņas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā tiks veiktas steidzamības kārtā, neizslēdzam iespēju, ka NEPLP sludinās jaunu konkursu uz LTV valdes locekļu amatiem,” skaidro Aurēlija Ieva Druviete.

“Būtiska nozīme šī lēmuma pieņemšanā bija arī faktam, ka izstrādes procesā ir jaunais Sabiedrisko mediju likums,” uzsver NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), sagatavojot konkursa uz valsts SIA “Latvijas Televīzija” (LTV) vakantajiem valdes locekļu amatiem organizēšanā piemērojamo tiesību normu analīzi, skaidro sabiedrībai, nozarei un politiķiem, ka, diemžēl, publiskajā telpā tiek izplatīta pretrunīga informācija par augstāk minēto konkursu, tā gaitu un rezultātiem.

“NEPLP atbilstoši likumā noteiktajai kompetencei ir rīkojusies tiesiski. Sabiedriskie mediji nav salīdzināmi ar vairums citu valsts kapitālsabiedrību, - tiem ir īpaša jēga un nozīme demokrātiskā valstī. NEPLP ir par atklātu un caurskatāmu sabiedrisko mediju valdes locekļu iecelšanu,” uzsver NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere. 

Reaģējot uz nozares un sabiedrības pausto viedokli, un, lai novērstu situāciju, ka konkursi uz sabiedrisko mediju valdes locekļu amatiem tiek organizēti slēgti un ar neskaidriem riskiem, NEPLP 2018. gada pavasarī Saeimā iesniedza priekšlikumu izmaiņām Publiskas personas kapitāla daļu kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas noteica kārtību, kādā ieceļ valsts kapitālsabiedrību, ieskaitot LTV un LR valdes, un 15. martā grozījumi tika akceptēti.

Likumdevējs pauda gribu stiprināt eiropeisku pieeju sabiedrisko mediju pārvaldībai, kas ir balstīta starptautiskajās tiesībās un pieredzē, atzīstot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) kā speciālā likuma prioritāro nozīmi. Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) Sabiedrisko mediju pārvaldības vadlīnijās ir norādīts, ka neatkarīgām uzraudzības struktūrām vajadzētu būt galvenajai lomai, ieceļot sabiedrisko mediju valdi. Vadlīnijās nepārprotami ir norādīts uz neatkarīga atlases procesa nepieciešamību.

EBU, tās ģenerāldirektora Noel Curran personā, atbildot uz NEPLP aicinājumu izvērtēt atklātības principa nepieciešamību un arī līdzdarboties tajā, pauda atbalstu procedūrai, kādu NEPLP bija izvēlējusies LTV valdes konkursam. EBU novērtēja NEPLP izteikto aicinājumu EBU pārstāvim piedalīties pretendentu atlases procesā, taču norādīja, ka atlase ir jāveic atbildīgajai institūcijai nacionālajā līmenī.

Ņemot vērā medijos izskanējušo informāciju par Saeimas Juridiskā biroja atzinumu un tajā pausto, vēlamies uzsvērt, ka NEPLP šādu atzinumu nav saņēmusi un no komentāriem par medijos izskanējušajiem apgalvojumiem atturēsies. NEPLP uzsver, ka, izmantojot savas likumā noteiktās tiesības, LTV valdes konkursa procedūra ir bijusi tiesiska, ievērojot spēkā esošo normatīvo regulējumu.

Diemžēl jāatzīst, ka, izmantojot Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu gaisotni un atsevišķu politisko spēku vēlmi iegūt kontroli pār neatkarīgām institūcijām un sabiedriskajiem medijiem, politiķi, iespējams, apzināti kultivē dažādas maldinošas tiesisko aktu un procesu interpretācijas.

Vēršam uzmanību uz faktu, ka EDSO Misijas novērtējuma gala ziņojuma otrajā rekomendācijā ir norādīts: “Lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu regulatora neatkarību un sabiedrības uzticību, parlamenta locekļiem vajadzētu atturēties no iejaukšanās plašsaziņas līdzekļu iestādes darbā”.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izsludinātā konkursa uz valsts SIA “Latvijas Televīzija” vakantajiem valdes locekļu amatiem organizēšanā piemērojamo tiesību normu analīze

Lai cīnītos pret dezinformāciju, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un tās Monitoringa nodaļa uzsāk starptautisku  trīs vadošo sociālo tīklu platformu monitoringa projektu. 

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu procesa ietvaros Eiropas audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupā (ERGA) ietilpstošie regulatori, arī NEPLP, 2019.gada martā vienojās iesaistīties sociālo mediju platformu saistību izpildes novērtēšanas pilotprojektā. Vairāki sociālie mediji ir uzņēmušies ierobežot dezinformācijas izplatību, parakstot “Rīcības kodeksu dezinformācijas ierobežošanā” (“Code of Practice on Disinformation”).

Monitorētas tiks trīs sociālo tīklu platformas - Twitter, Facebook, Google. 

“Uzsāktā projekta viens no stratēģiskajiem mērķiem ir proaktīvi iesaistīties sociālo tīklu monitoringa procesā, lai novērstu dezinformāciju, kā arī ieviestu jaunākās metodoloģijas šāda veida uzdevumu īstenošanai,” skaidro NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete, papildinot, ka projekta ietvaros notiek sadarbība ar citām kompetentajām institūcijām Latvijā un Eiropas Komisiju.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 8.marta sēdē izvērtēja konkursa “Par 2019.gada Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” pieteikumus un, atbilstoši konkursa nolikumā noteiktajai vērtēšanas sistēmai, augstāko vērtējumu saņēma SIA “All Media Latvia” piedāvājums.

Konkursa mērķis ir priekšvēlēšanu raidījumu veidošana un pārraidīšana komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās un pieejamības nodrošināšana daudzplatformu vidē, lai atspoguļotu 2019.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesus Latvijā un Eiropā, kā arī veicinātu pēc iespējas plašāku vēlētāju aktivitāti un pilsonisko līdzdalību 2019.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Konkursa finansējums ir EUR 75 000, ieskaitot PVN.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šodienas sēdē plkst.10.00 tikās ar ieceltajiem LTV valdes locekļiem Eināru Gielu un Evu Juhņēviču un pārrunāja aktuālo situāciju.

Plkst.14.00 pretendenti informēja par atteikšanos no konkursa kārtībā iegūto amatu ieņemšanas.

NEPLP izprot un respektē abu pretendentu lēmumu.

“Pēc valdes locekļu iecelšanas notikušais parādīja, ka atsevišķi politiķi ir gatavi iet pāri jebkurai robežai, – kā attiecībā uz likumā noteiktu neatkarīgu institūciju suverēnu lēmumu pieņemšanu, tā arī attiecībā uz sabiedrisko mediju iekšējiem procesiem,” informē NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere, uzsverot, ka robeža starp politisko varu un mediju varu ir tikusi pārkāpta, pret nevēlamajiem pretendentiem uzsākot bezprecedenta “linča tiesu” un spiedienu uz neatkarīgu iestādi ar vienīgo mērķi – panākt sev vēlamo rezultātu.

NEPLP uzskata, ka konkursa norise ir bijusi likumīga.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), atbildot uz politisko partiju un atsevišķu politiķu publiskiem apgalvojumiem, ka konkurss uz vakantajiem VSIA Latvijas Televīzija (LTV) valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatiem neatbilst normatīvo aktu prasībām un būtu izsludināms jauns konkurss, norāda, ka NEPLP šādu politiskās varas iejaukšanos neatkarīgas autonomas institūcijas lēmumā par sabiedriskā medija vadības atlases procesu, kategoriski nosoda.

LTV valdes konkursa rezultāti ir saistoši un tie netiks pārskatīti.

Atgādinām, ka, lai atlase būtu profesionāla un kvalitatīva, konkursa komisija tika paplašināta, jo agrāk tie bija trīs NEPLP locekļi, divi eksperti un viens izpildvaras pārstāvis. Šai konkursā tie bija pieci NEPLP locekļi, kā arī trīs neatkarīgi eksperti ar padomdevēju tiesībām, atbilstoši labas pārvaldības praksei – NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes vadītāja, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja un LTV arodbiedrības valdes priekšsēdētāja. Tāpat konkursa gaita tika nošķirta no izpildvaras, neiekļaujot konkursa komisijā Pārresoru koordinācijas centra pārstāvi.

Vēlamies uzsvērt, ka pretendentu atlases kritēriji, attiecībā uz profesionālās pieredzes prasībām arī šai konkursā tika piemēroti pēc līdzīga principa kā citos sabiedrisko mediju valdes atlases konkursos, kopš spēkā stājies Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Piemēram, 2012.gada LTV valdes konkursam noslēdzoties, amatos tika iecelti arī nu jau bijušie LTV valdes locekļi Ivars Belte un Sergejs Ņesterovs. S.Ņesterovs nekad nebija strādājis medijos, un viņam bija pirmā līmeņa vadītāja pieredze. Savukārt 2017.gadā notikušā konkursa uz Latvijas Radio valdes locekļu amatiem, konkursa komisijā kopā ar citiem ekspertiem darbojās arī Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis, kurš ne tikai neiebilda, bet atbalstīja šādu likuma normu interpretāciju.

Jau konkursu 1. kārtā no dalības konkursā tika izslēgti tie kandidāti, kam nav likumā noteiktā 5 gadu pieredze mediju jomā vai uzņēmumu vadībā. Tāda prakse ir bijusi visos sabiedrisko mediju valdes locekļu atlases procesos, tālākajā atlases procesā vērtējot  pieredzes kvalitāti.

Uzsveram, ka EPLL 57.panta pirmā daļa paredz, ka “Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi normatīvie akti. Padome ir atvasināta publiska persona.”.

EPLL 62.panta piektā daļa noteic, ka “Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ieceļ un atceļ sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valdes. To locekļus izrauga atklāta konkursa kārtībā. Konkursa nolikumu apstiprina Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.”.

Viens no EPLL mērķiem ir noteikt tieši sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tiesisko statusu un uzraudzības kārtību. Ir būtiski sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldību nošķirt no izpildvaras. Nav līdzvērtīgas situācijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā kā sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo atšķirībā no ministrijām – NEPLP ir koleģiāla institūcija, kas pārraudzību veic kopā (5 NEPLP locekļi).

Regulatora neatkarības nodrošināšanu prasa arī Latvijai saistošās ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 30.pants.

Ievērojot šos principus, nav pieļaujama situācija, kad Pārvaldības likums tiek piemērots, nerespektējot EPLL regulējumu, tostarp tajā nostiprināto NEPLP atšķirīgo (autonomo) statusu, piemēram, veidojot konkursa (nominācijas) komisiju, kurā nebūtu visi NEPLP locekļi un/vai arī tajā piedaloties pārstāvjiem no izpildvaras institūcijām, tiem faktiski piešķirot lemšanas tiesības attiecībā uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valdes locekļu izvēli (kaut vienā no atlases posmiem).

“Politisko partiju Jaunā Vienotība un Jaunā konservatīvā partija uzsāktās bezprecedenta politiskā spiediena kampaņas ļoti atgādina Ungārijas un Polijas izvēlēto ceļu uz tiešu sabiedrisko mediju pakļaušanu politiskai kontrolei, izdarot rupju politisko spiedienu uz sabiedriskā medija valdi un neatkarīgu regulatoru. Par esošo situāciju esam informējuši gan Eiropas Raidorganizāciju Asociāciju (EBU), gan Eiropas audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA),” uzsver NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 28.marta sēdē apstiprināja VSIA Latvijas Radio (LR) vidējā termiņa darbības stratēģiju 2019.-2022.gadam. NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš, uzsvēra, ka šis stratēģiskais redzējums Latvijas Radio darbībai un attīstībai laika posmā līdz 2022.gadam būs ļoti būtisks un pauda gandarījumu, ka LR beidzot ir apstiprināta darbības stratēģija un izpildīts valdes uzdevums ar kuru iepriekšējie LR vadītāji ilgstoši nespēja vai arī nevarēja tikt galā.

NEPLP sēdē pieņēma lēmumu apstiprināt gan VSIA Latvijas Televīzija, gan VSIA Latvijas Radio valdes 2018.gada mērķu un uzdevumu izpildes pārskatu.

NEPLP sēdē tika izskatītas četras administratīvā pārkāpuma lietas par konstatētajiem pārkāpumiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajās televīzijas un radio programmās.

Padomes sēdē tika uzklausīti konkursa “Par 2019.gada Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” pretendenti. Lēmums par konkursa uzvarētāju tiks pieņemts līdz 9.aprīlim.

NEPLP uzsver, ka konkurss uz vakantajiem LTV valdes amatiem notika atbilstoši konkursa nolikumam un konkursa gaitu vēroja neatkarīgi eksperti ar padomdevēja tiesībām no Latvijas Televīzijas arodbiedrības, Sabiedriskās konsultatīvās padomes un Latvijas Personāla Vadīšanas asociācijas.

Politiķu centieni iejaukties neatkarīgas institūcijas likumā noteikto funkciju īstenošanā un tādējādi arī sabiedrisko mediju darbībā, rada bažas par demokrātijas pamata principos nostiprināto publiskās varas un mediju varas šķirtību. Likumdošana, Eiropas Savienības vērtības un tiesiskuma pamatprincipi politiķiem neparedz iespēju ietekmēt sabiedrisko mediju vadības izvēli.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka “Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi normatīvie akti. Regulatora neatkarības nodrošināšana prasa arī Latvijai saistošās ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 30.pants.

Pēc NEPLP aicinājuma arī Eiropas Raidorganizāciju apvienība (European Broadcasting Union, EBU) tās ģenerāldirektora Noel Curran personā pauda atbalstu procedūrai, kādu Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izvēlējusies VSIA Latvijas Televīzija (LTV) valdes konkursam.

Par atsevišķu politiķu mēģinājumu iejaukties sabiedriskās televīzijas vadības atlases procesā esam informējuši starptautiskās institūcijas.

Konkurss uz vakantajiem VSIA Latvijas Televīzija (LTV) valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatiem ir noslēdzies un, atbilstoši konkursa Nolikumam, tiek paziņoti tā rezultāti. NEPLP par LTV valdes priekšsēdētāju ir iecēlusi  biznesa konsultantu, SIA Olainfarm mārketinga tirgus datu analītiķi Eināru Gielu. Savukārt par LTV valdes locekli digitālās attīstības un satura jautājumos – XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču, informē konkursa komisijas priekšsēdētāja un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Aurēlija Ieva Druviete.

E.Giels un E.Juhņēviča tika izvēlēti trešajā kārtā, kurā tika izvirzīti seši pretendenti. Ieceļot abus valdes locekļus un uzticot atbildīgos darba pienākumus, NEPLP arī vērtēja pretendentu spēju un gribu savstarpēji sadarboties. “LTV valdei ir jāstrādā kā komandai, tāpat ir jāspēj sadarboties ar Latvijas Radio, attīstot vienoto interneta portālu LSM.LV,” norāda A.I.Druviete.

E.Gielam ir nepieciešamās vadības kompetences, stratēģiskās plānošanas prasmes, izpratne par sabiedrisko mediju darbības pamatprincipiem un redzējums par attīstību. Konkursa komisija atzina, ka atlases procesā E.Giels ir spējis pārliecināt par savu profesionālo pieredzi un kompetencēm uzņēmuma vadībā, pārvaldībā. E.Giela spēcīgās puses ir stratēģiskā domāšana, analītika, spējā strādāt ar datiem, spēja vadīt un pieņemt lēmumus. Būtisks bijis arī pretendenta redzējums uz medija attīstību kopumā, tai skaitā digitālajā vidē.

Savukārt LTV valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatā ieceltā Eva Juhņēviča ir pārliecinājusi konkursa komisijas locekļus ar savu pieredzi sabiedriski nozīmīgu projektu vadībā, tai skaita arī valstiskā mērogā, spējot saglabāt politisko neitralitāti. Pretendentei līdz šim arī bijusi sadarbība ar LTV satura veidotājiem un ir izpratne par sabiedriskā medija satura veidošanas principiem. Būtisks bija arī E. Juhņēvičas redzējums uz LTV satura digitālās platformas izstrādi un attīstību. NEPLP ir guvusi pārliecību, ka Eva Juhņēviča spēs attīstīt un vadīt Latvijas sabiedrisko televīziju, nodrošinot kvalitatīva un daudzveidība satura attīstību.

Tiekoties ar jaunieceltajiem LTV valdes locekļiem, NEPLP apspriedīs sadarbību un primāri veicamos darbus. Kā vieni no pirmajiem uzdevumiem jaunajiem LTV valdes locekļiem, ar kuriem nekavējoties būs jāsāk strādāt, ir  2019. gada sabiedriskā pasūtījuma izstrāde, atbilstoši reālajai budžeta situācijai, LTV vidēja termiņa darbības stratēģijas un digitālās stratēģijas izstrāde, LTV sadarbības ar trešajām pusēm izvērtēšana, vienotā interneta portāla LSM.LV attīstības stratēģijas izstrāde sadarbībā ar Latvijas Radio.

NEPLP izsaka pateicību visiem pretendentiem par piedalīšanos un redzējumu uz Latvijas sabiedriskās televīzijas izaugsmi un attīstību. Vēlamies uzsvērt, ka šis konkurss ir noslēdzies bez informācijas noplūdes par pretendentiem.

LTV valdes locekļu CV:

LTV valdes priekšsēdētājs Einārs Giels

LTV valdes locekle digitālās attīstības un satura jautājumos Eva Juhņēviča

Plašāka informācija par konkursu pieejama šeit.

Noslēdzoties konkursa otrajai kārtai uz vakantajiem VSIA Latvijas Televīzija (LTV) valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatiem, konkursa komisija uz nākamo, trešo kārtu, izvirzījusi 6 pretendentus, kuri, atbilstoši konkursa Nolikumam, tiek publiskoti.

Konkursa otrās kārtas norises gaitā divi no 11 pretendentiem nolēma neturpināt dalību konkursā.

Uz amatiem LTV valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos kandidē:

Einārs Giels, biznesa konsultants, lektors biznesa augstskolā “Turība”, lektors Latvijas Jūras akadēmijā, AS Olainfarm mārketinga tirgus datu analītiķis;

Eva Juhņēviča – XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore, strādājusi Jūrmalas domē kā mārketinga nodaļas vadītāja, SIA “McCANN Rīga” direktore;

Andris Māliņš, MIX Media Group mārketinga un reklāmas direktors, pieredze LTV valdes locekļa un mārketinga direktora amatā;

Gints Miķelsons – biznesa vadības konsultants, SIA GMI projekti īpašnieks,  pieredze LTV prokūrista, LTV valdes padomnieka amatā;

Jānis Rušenieks, Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes Tiesību zinātņu katedras viesdocents, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA ārštata lektors, pieredze režisora, producenta darbā reklāmas sabiedrībā “Labvakar”.

Vikija Valdmane – Rozenberga, LTV pagaidu valdes locekle.

Otrajā kārtā notika individuālas, padziļinātas intervijas ar katru no pretendentiem. Konkursa komisija izvērtēja pretendentu atbilstību amatiem saskaņā ar iepriekš noteiktu kritēriju un jautājumu kopu. Pretendentiem bija jāprezentē redzējums par LTV attīstību, zināšanas par mediju vidi Latvijā, sabiedrisko mediju darbības principiem, aktuālo normatīvo regulējumu, valsts kapitālsabiedrības pārvaldību un vadības procesiem. Tāpat konkursa komisija testēja un izvērtēja tādas prasmes un kompetences kā vadības, lēmumu pieņemšanas, komunikācijas, argumentācijas un sadarbības prasmes, līderību, spēju nodrošināt politisko neitralitāti, redakcionālo neatkarību.

“Konkursa mērķis ir atrast kandidātus, kas spēj attīstīt Latvijas sabiedrisko televīziju kā profesionālu, neatkarīgu un modernu mediju digitālajā laikmetā Latvijas sabiedrības interesēs”, procesu raksturo konkursa komisijas vadītāja, NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete.

Trešās kārtas pretendenti 25. martā tiksies ar LTV kolektīvu un nākamās nedēļas laikā piedalīsies noslēdzošajās individuālajās intervijās.

Lēmums par kandidātu apstiprināšanu uz vakantajiem LTV amatiem NEPLP ir jāpieņem ne vēlāk kā līdz 29. martam.

Plašāka informācija par konkursu pieejama šeit.

Eiropas Medijpratības nedēļas ietvaros Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju organizēja diskusiju “Vai katrs var būt žurnālists?”. Pasākuma ietvaros tika prezentēta UNESCO publikācija „Žurnālistika, "viltus ziņas" un dezinformācija: rokasgrāmata žurnālistu izglītošanai un apmācībai” (“Journalism, 'Fake News' and Disinformation: A Handbook for Journalism Education and Training”).

“Globālajā interneta un digitālo tehnoloģiju attīstības laikmetā, kad pastāv iespēja iegūt informāciju daudzveidīgās satura platformās, būtiski palielinās riski saņemt nepārbaudītu, neuzticamu, tendenciozu, nepatiesu vai apzināti melīgu jeb viltus informāciju. Viltus ziņu (fake news) fenomens ir izaicinājums, kas ir saistāms ar demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanas apdraudējumu gan Latvijā, gan starptautiski. Medijpratība ir viens no prioritāriem instrumentiem, lai ierobežotu viltus ziņu, propagandas un nekvalitatīvas informācijas radītās sekas,” atklājot prezentāciju uzsvēra NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete.  

“Rokasgrāmatas mērķis ir radīt starptautiski nozīmīgu un aktuālu mācību programmas saturu, kas gan topošajiem žurnālistiem, gan plašākai sabiedrībai palīdzētu kritiski domāt un vērtēt, kā digitālās tehnoloģijas un iespējas, ko tās sniedz, maina informatīvās vides kvalitāti un, ka informācija ir ierocis, kas spēj bīstami manipulēt ar cilvēku domām un emocijām”, informēja Baiba Moļņika, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre.

Analizējot rokasgrāmatas piedāvāto saturu, Dr. Jānis Buholcs, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, un Dr. Solvita Denisa-Liepniece, Vidzemes Augstskolas docente, vadīja diskusiju “Žurnālistika, “viltus ziņas” un dezinformācija”, kurā skaidroja to, ka nepieciešams izvairīties no jēdziena “viltus ziņas” lietošanas, jo tas ietver dažādas problemātiskās parādības līdz ar to arī dažādus cēloņus un atšķirīgus risinājumus.

Ārlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas projektu grupas vadītājs Viktors Makarovs klātesošos informēja par Ārlietu ministrijas redzējumu par šo valstij un sabiedrībai būtisko jautājumu. Viņš teica, ka Latvijas sabiedrībai ir būtiska pieredze un panākumi informatīvās telpas noturības veidošanā un īpaši izcēla Latvijas ekspertu starptautisko ieguldījumu mediju stiprināšanā un rīcībā pret dezinformāciju.

Savukārt Interaktīvo diskusiju “Žurnālistikas kvalitāte un kritiskā domāšana”, iesaistot profesionāļus un žurnālistus auditorijā, vadīja LU mācībspēks Rolands Tjarve. Ņemot vērā, ka bija ieradušies daudzi nozares studenti, analizējamie piemēri un R.Tjarves piedāvātais materiāls pārvērta lekciju par atraisītu, aizraujošu un atraktīvu diskusiju.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) 19.marta sēdē tika atvērti konkursa “Par 2019.gada Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” pieteikumi.

Abi iesniegtie piedāvājumi tika atzīti par konkursa nolikumam atbilstošiem.

Konkursa mērķis ir televīzijas priekšvēlēšanu raidījumu veidošana un pārraidīšana komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās un pieejamības nodrošināšana daudzplatformu vidē, lai atspoguļotu 2019.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesus Latvijā un Eiropā, kā arī veicinātu pēc iespējas plašāku vēlētāju aktivitāti un pilsonisko līdzdalību 2019.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Konkursa finansējums ir EUR 75 000, ieskaitot PVN.

Piedāvājumu izvērtēšana un lēmuma pieņemšana notiks ne vēlāk kā līdz 2019.gada 8.aprīlim.

Eiropas Medijpratības nedēļas ietvaros Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju otrdien, 19.martā, organizē notikumu “Vai katrs var būt žurnālists?”. Pasākuma ietvaros tiks prezentēta UNESCO publikācija „Žurnālistika, "viltus ziņas" un dezinformācija: rokasgrāmata žurnālistu izglītošanai un apmācībai” (“Journalism, 'Fake News' and Disinformation: A Handbook for Journalism Education and Training”).

Iesaistoties mediju jomas profesionāļiem un jaunajiem žurnālistiem, notiks diskusija par to, kas raksturo žurnālistu šodien, kādas prasmes žurnālistiem ir jāapgūst un kā jātrenē kritiskā domāšana un spēja analizēt saturu, kas ir būtiskas kompetences digitālajā laikmetā. 

„Rokasgrāmatas mērķis ir radīt starptautiski nozīmīgu un aktuālu mācību programmas saturu, kas gan topošajiem žurnālistiem, gan plašākai sabiedrībai palīdzētu orientēties jautājumos, kas ir saistīti ar „viltus ziņām” un informāciju, kas ir apzināti radīta, lai maldinātu sabiedrību”, informē Baiba Moļņika, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre.

Analizējot rokasgrāmatas piedāvāto saturu, Dr. Jānis Buholcs, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, un Dr. Solvita Denisa-Liepniece, Vidzemes Augstskolas docente, vadīs diskusiju “Žurnālistika, “viltus ziņas” un dezinformācija”. Savukārt Interaktīvo diskusiju “Žurnālistikas kvalitāte un kritiskā domāšana”, iesaistot profesionāļus un žurnālistus auditorijā, vadīs LU mācībspēks Rolands Tjarve.

“Globālajā interneta un digitālo tehnoloģiju attīstības laikmetā, kad pastāv iespēja iegūt informāciju daudzveidīgās satura platformās, palielinās riski saņemt nepārbaudītu, neuzticamu, tendenciozu, nepatiesu vai apzināti melīgu jeb viltus informāciju. Viltus ziņu (fake news) fenomens ir izaicinājums, kas ir saistāms ar demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanas apdraudējumu gan Latvijā, gan starptautiski. Medijpratība ir viens no prioritāriem instrumentiem, lai ierobežotu viltus ziņu, propagandas un nekvalitatīvas informācijas radītās sekas,” komentē NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete.  

Eiropas Komisijas Medijpratības ekspertu darba grupā 2018.gada 11.decembrī tika paziņots par pirmo Eiropas Medijpratības nedēļu, kura notiks no 2019.gada 18.- 22.martam Eiropā, tai skaitā arī Latvijā.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 7.marta padomes sēdē pieņēma lēmumus četrās administratīvo pārkāpumu lietās.

Administratīvā pārkāpuma lieta Nr.AP/2018/6-7/8 tika ierosināta, balstoties uz konstatējumu, ka SIA “All Media Latvia” programmā LNT neievēroja aizliegumu laikā no plkst. 7.00 līdz 22.00 izplatīt asiņainas un šausmu ainas. NEPLP piemēroja sodu 6500 eiro apmērā. Savukārt administratīvā pārkāpuma lieta Nr.AP/2018/6-7/9 tika ierosināta, pamatojoties uz faktu, ka laikā no plkst. 7.00 līdz 22.00 elektroniskais plašsaziņas līdzeklis programmā TV3 izplatīja filmu, kas saturēja rupjus un nepieklājīgus izteicienus. NEPLP piemēroja sodu 5000 eiro apmērā. Tādējādi abos gadījumos, par kuriem NEPLP informēja skatītāji, SIA “All Media Latvia” pārkāpa Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24. panta devīto daļu.

NEPLP loceklis Patriks Grīva uzsvēra, ka NEPLP pozīcija šai jautājumā ir un būs nemainīga - bērniem un pusaudžiem no TV ekrāniem nav jāredz asiņainas ainas un emocionāla vardarbība. “Ne jau velti likumā ir noteiktas dienas stundas, kad šāds saturs nedrīkst parādīties TV ekrānos un ja tas notiek, tas ir pārkāpums. Tādēļ mēs aicinām iedzīvotājus arī turpmāk būt aktīviem un informēt NEPLP par gadījumiem, kad šādas ainas, dienas laikā līdz plkst. 22.00, tiek pamanītas TV,” aicina P.Grīva.

Tāpat tika izskatīta administratīvā pārkāpuma lieta Nr.AP/2018/6-7/7, kas tika ierosināta pret VSIA “Latvijas Televīzija” par programmā LTV1 deju uzveduma “Abas malas” pārtraukšanu, izvietojot reklāmas pauzi, tādējādi kaitējot raidījuma viengabalainībai. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 44. panta otrā daļa paredz, ka atspoguļojot šādus pasākumus, reklāma ir izvietojama tikai starp tā daļām vai pauzēs. Tā kā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neievēroja minētos noteikumus, NEPLP pieņēma lēmumu sabiedrisko televīziju sodīt, piemērojot naudas sodu 100 eiro apmērā. Šis ir pirmais šāda veida precedents, kad NEPLP pieņem lēmumu par saturiskās viengabalainības principa neievērošanu. Kā uzsvēra NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete, būtu nepieciešams rosināt arī plašāku diskusiju elektronisko mediju nozarē par satura viengabalainības jēdziena izpratni un attiecīgās normas ievērošanu Latvijā. No vienas puses, pastāv mediju interese gūt reklāmas ieņēmumus, bet vienlaikus ir jāievēro likums, kas šādos gadījumos paredz aizsargāt satura māksliniecisko vērtību un iedzīvotāju tiesības saturu piedzīvot nedalītā formā. Saskaņā ar NEPLP vadlīnijām, ja pārkāpums tiek izdarīts pirmo reizi, tad sods tiek piemērots 70 - 700 eiro apmērā. Ja līdzīgs pārkāpums tiek atkārtots, tad soda apmērs var sasniegt 7100 eiro.

Tāpat sēdē tika uzklausīti SIA “PIKAL UN PARTNERI” pārstāvis par raidījumu veidošanas noteikumu neievērošanu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā radio “Radio PIK” un pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.AP/2018/6-7/11, piemērojot naudas sodu 1000 eiro apmērā.

Lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar Latvijas mazākumtautībām un sabiedrības integrācijas politiku, 6.martā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) tikās ar EDSO Augsto komisāru mazākumtautību jautājumos V.E. Lamberto Zanjēru.

Tikšanās laikā EDSO Augstais komisārs ar NEPLP locekļiem apsprieda plašsaziņas līdzekļu patēriņa tendences un dinamiku starp minoritātēm un pamatnāciju, dažādības integrēšanu apraides jomā, kā arī mazākumtautību valodu situāciju apraidē.

Tikšanās laikā NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere uzsvēra, ka augstu novērtē V.E. Lamberto Zanjēra vēlmi iepazīties ar Latvijas situāciju elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, īpaši mazākumtautību aspektā.

NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete Augsto komisāru iepazīstināja ar aktuālo šī brīža situāciju un nākotnes attīstības redzējumu sabiedrisko mediju jomā, tai skaitā interneta platformās, akcentējot gados jaunas auditorijas iesaisti un sadarbību starp sabiedriskajiem medijiem – Latvijas Televīziju un Latvijas Radio. Kā uzsvēra A.I.Druviete, Latvijas Radio kanāls LR4 ir iemantojis auditorijas uzticību un kļuvis par klausītāko radio krievu valodā.

NEPLP loceklis Patriks Grīva komisāru informēja par komerciālo mediju situāciju Latvijā, tai skaitā statistiku, kura apliecina, ka mazākumtautību intereses ir pārstāvētas. Tāpat arī P.Grīva uzsvēra, ka turpinās darbs pie Latvijas informatīvās telpas drošības jautājumiem.

Stratēģiskās attīstības un uzraudzības departamenta vadītājs Uldis Lielpēters skaidroja situāciju digitālo mediju jomā, akcentējot, ka tieši šīs platformas izvēlas gados jaunākā auditorija. U.Lielpēters uzsvēra, ka būtiski ir pievērst pastiprinātu uzmanību digitālo mediju politikai un efektīvai pašregulācijai.

Monitoringa nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs klātesošos informēja par NEPLP Monitoringa nodaļas darbību, uzsverot, ka šai brīdī tiek monitorēts tas, kā tiek ievērots likums pirmsvēlēšanu reklāmu jautājumā. K.Pļešakovs uzsvēra, ka Monitoringa nodaļas statistika apliecina, ka vēlēšanu kontekstā informācija par partiju piedāvājumiem nonāk vienlīdz kvalitatīvi kā līdz latviski runājošajai auditorijai, tā līdz mazākumtautībām.

Tikšanās laikā EDSO Augstais komisārs uzsvēra, ka Latvija, ņemot vērā tās ģeopolitisko atrašanās vietu, ir īpašā situācijā un tai tiek pievērsta īpaša uzmanība, jo mūsdienās tieši mediji tiek izmantoti kā instrumenti situācijas destabilizācijai valstī. Komisārs uzsvēra, ka augstu vērtē to, ka NEPLP savā politikā pievērš pastiprinātu uzmanību kā jaunatnei, tā arī mazākumtautību jautājumiem.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), noslēdzot konkursa uz vakantajiem VSIA Latvijas Televīzija (LTV) valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatiem pirmo kārtu, uz nākamo, otro kārtu, izvirzījusi 11 pretendentus.

No 11 personām septiņas pretendē uz valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatu, deviņi uz valdes priekšsēdētāja amatu, kopumā pieci pretendenti kandidē uz abiem amatiem.

Dalību konkursa otrajā kārtā turpina tie kandidāti, kuru iesniegtie dokumenti atbilst konkursa nolikuma prasībām, apliecina kandidātu atbilstību nolikumā izvirzītajām vispārīgajām prasībām, kā arī saņēmuši augstāko novērtējumu. Novērtējums punktos ietvēra motivācijas vēstules un redzējuma par LTV attīstību trīs gadu periodam izvērtēšanu.

Otrajā kārtā atbilstoši konkursa nolikumam notiks individuālas intervijas ar visiem pretendentiem. Pretendenti, kuri turpinās dalību trešajā kārtā, tiksies ar LTV kolektīvu un piedalīsies noslēdzošajās individuālajās intervijās.

Lēmums par kandidātu apstiprināšanu uz vakantajiem LTV amatiem NEPLP ir jāpieņem ne vēlāk kā līdz 29. martam.

Plašāka informācija par konkursa nolikumu atrodama šeit.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 21.februārī pieņēmusi lēmumu izsludināt konkursu “Par 2019.gada Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas”.

Konkursa mērķis ir televīzijas priekšvēlēšanu raidījumu veidošana un pārraidīšana komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās un pieejamības nodrošināšana daudzplatformu vidē, lai atspoguļotu 2019.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesus Latvijā un Eiropā, kā arī veicinātu pēc iespējas plašāku vēlētāju aktivitāti un pilsonisko līdzdalību 2019.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Konkursa finansējums ir EUR 75 000, ieskaitot PVN.

Pretendentu piedāvājumu pieņemšana notiek līdz 2019.gada 18.martam, plkst. 16.00, Rīgā, Doma laukumā 8A, LV–1939, darba dienās, laikā no plkst. 9.00–17.00.

Pretendentu izvērtēšana un lēmuma pieņemšana notiks ne vēlāk kā līdz 2019.gada 8.aprīlim.

Uzziņas pa tālruni +371 67221848 vai rakstot uz e-pastu neplpadome@neplpadome.lv

Lēmums Nr.27

Konkursa nolikums [WORD]

Konkursa nolikums [PDF]

Eiropas Raidorganizāciju apvienība (European Broadcasting Union, EBU) tās ģenerāldirektora Noel Curran personā pauž atbalstu procedūrai, kādu Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izvēlējusies VSIA Latvijas Televīzija (LTV) valdes konkursam.

Vēstulē pausts, ka EBU novērtē NEPLP izteikto aicinājumu EBU pārstāvim piedalīties pretendentu atlases procesā, vienlaikus norādot, ka atlases process un lēmuma pieņemšana ir jāveic atbildīgajai institūcijai nacionālajā līmenī un nav jābūt dalībai no ārpuses. Tāpat EBU akcentē, ka respektē NEPLP neatkarību, uzsverot, ka regulatoru neatkarība Eiropas līmenī ir standarts.

Veids, kādā NEPLP ir izlēmis veikt profesionāļu atlasi vakantajiem LTV valdes amatiem “ir vērtējams kā labas demokrātijas prakse un mēs atzinīgi vērtējam jūsu centienus nodrošināt publisku un pārredzamu procesu,” teikts vēstulē.

Kā NEPLP jau informēja, lēmums par kandidātu apstiprināšanu uz vakantajiem LTV amatiem NEPLP ir jāpieņem ne vēlāk kā līdz 29. martam.

“Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir saņēmusi pieteikumus no 38 pretendentiem uz vakantajiem VSIA Latvijas Televīzija (LTV) valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatiem,” informē NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete, piebilstot, ka ir 12 pretendenti, kuri pieteikušies uz abiem amatiem.

Kopumā 25 pretendenti kandidē uz LTV valdes priekšsēdētāja amatu un 25 pretendenti - uz valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatu.

“Atbilstoši konkursa nolikumam konkursa komisija 1. kārtā izvērtēs kandidātu atbilstību ieņemamajiem amatiem saskaņā ar konkursa komisijas izstrādātajiem un apstiprinātajiem vērtēšanas kritērijiem, kas ietver arī motivācijas vēstules un redzējuma par LTV attīstību izvērtēšanu,” skaidro A.I.Druviete.

Lēmums par kandidātu apstiprināšanu uz vakantajiem LTV amatiem NEPLP ir jāpieņem ne vēlāk kā līdz 29. martam.

Plašāka informācija par konkursu un tā nolikumu atrodama šeit.

“Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) līdz 15.februāra pl.17.00 ir saņēmusi 36 pieteikumus uz vakantajiem VSIA Latvijas Televīzija (LTV) valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatiem,” informē NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete, piebilstot, ka pieteikumus līdz šodienas pl.23.59 vēl var iesniegt elektroniski (e-pasta adrese: valdeskonkurss@neplpadome.lv) un pieteikumu skaits, visticamāk, vēl palielināsies.

Par precīzu pieteikumu skaitu informācija tiks sniegta 18.februārī.

Plašāka informācija par konkursu un tā nolikumu atrodama šeit.

Lielbritānijas mediju regulators Ofcom (Ofcom), reaģējot uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) 2018.gada 19.aprīļa iesniegumu, ir konstatējis likuma pārkāpumus TV programmas NTV Mir Baltic 2.aprīļa raidījuma “Segodnya” (“Today”) saturā. Šobrīd Ofcom lemj, kādu soda sankciju kanālam piemērot. Laika posmā kopš 2014.gada, Ofcom jau 6 reizes konstatējis pārkāpumus augstāk minētā kanāla saturā.

Ofcom savu lēmumu ir publicējis 11.februārī savā regulārajā informatīvajā biļetenā, norādot, ka NTV Mir Baltic (televīzijas kanāls, kurš raida krieviski runājošajai kopienai Latvijā, bet reģistrēts Lielbritānijas teritorijā) raidījums Today, atspoguļojot 2018.gada 4.martā notikušo S.Skripala un viņa meitas indēšanu, nav bijis pienācīgi objektīvs.

2. un 3. aprīļa raidījumos “Segodnya” (Today) NEPLP monitoringa centrs konstatēja, ka raidījumā netiek ievērota objektivitāte, pienācīga precizitāte un tiek pausts nepamatots viedoklis un redzējums. Kā vienu no faktiem NEPLP savā vēstulē Ofcom min faktu, ka raidījumi satur tikai vienas puses apgalvojumus par to, ka indēšanas fakts varētu būt fikcija un agresīva provokācija.

“Pēdējos gados arvien biežāk nākas konstatēt, ka Kremļa propagandas mašinērija strādā visā Eiropā, izmantojot milzīgus finanšu resursus, juridiskas nianses un agresīvu žurnālistikas pamata principu pārkāpšanu,” skaidro NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.

“Latvijas likumdošana ir jābūt progresīvai un jāseko līdzi laikam. Tieši šādu precedentu novēršanai 2018.gadā NEPLP iniciēja izmaiņas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuras izmantosim arī nākotnē, sargājot Latvijas informatīvo telpu no šāda veida uzbrukumiem,” uzsver NEPLP loceklis Patriks Grīva.

Šis gadījums apliecina, ka televīzijas kanāls krievu valodā, kurš redzams Latvijā, - juridiski ir reģistrēts Lielbritānijā. Lai nepieļautu šādas situācijas, ļoti būtiska ir starpvalstu mediju regulatoru sadarbība un, gadījumā ar Ofcom, varam apgalvot, ka atsaucība un situācijas izpratne ir ļāvusi nonākt pie konkrēta rezultāta.

“Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) līdz 11.februārim ir saņēmusi 28 pieteikumus uz vakantajiem VSIA Latvijas Televīzija (LTV) valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatiem,” informē NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete, uzsverot, ka līdz pieteikumu iesniegšanas beigu termiņam – 15.februārim, pretendentu skaits varētu palielināties.

NEPLP vēlas atgādināt, ka pretendenti uz vakantajiem LTV valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatiem tiek aicināti iesniegt savus pieteikumus dalībai konkursā līdz 2019.gada 15.februārim. Pieteikumi jāiesniedz Padomē (Doma laukumā 8a, Rīgā, LV-1939) slēgtā aploksnē vai arī elektroniski uz e-pasta adresi: valdeskonkurss@neplpadome.lv.

Plašāka informācija par konkursu un tā nolikumu atrodama šeit.

No 4. februāra Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) pieņem projektu pieteikumus Mediju atbalsta fonda konkursā „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā." Kopējais, konkursa ietvaros pieejamais finansējums – 742 659 eiro.

Konkursa mērķis ir atbalstīt medijus sabiedriski nozīmīga satura veidošanā un stiprināt nacionālo kultūrtelpu latviešu valodā, veicinot nekomerciālas, sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanu medijos, tādejādi stiprinot Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, kā arī veicinot mediju atbildīgumu, ceļot kvalitāti un sekmējot sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata.
Mediju atbalsta fonda programmu ietvaros šogad finansējums pieejams jau trešo gadu. Līdz šim - 2017. un 2018.gadā – atbalstīti 144 projekti, sabiedriski nozīmīga mediju satura veidošanā no valsts budžeta līdzekļiem ieguldot 2,3 miljonus eiro.

Konkursa ietvaros atbalsts paredzēts projektiem 9 kategorijās:
• Melu dekonstrukcija un medijpratība - sabiedrības noturības pret dezinformāciju stiprināšana, dekonstruējot melus, jo īpaši saistībā ar valsts drošību un ārējo ietekmi uz valsts sabiedriski politiskajiem procesiem (tostarp, Eiropas Parlamenta vēlēšanām), un/vai palielinot sabiedrības spējas un zināšanas kritiski vērtēt saturu (medijpratība);
• Mediju kritika - mediju un plašākas sabiedrības spēju diskutēt un analizēt mediju satura, uztveres, kvalitātes un atbildīguma, kā arī pārvaldības un mediju nozares attīstības un tendenču jautājumus nodrošināšana;
• Pētnieciskā un analītiskā žurnālistika - medija spēju veikt padziļinātu žurnālistisku izpēti un analīzi par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem (jo īpaši, bet ne tikai, saistībā ar valsts drošības apdraudējumu un ārējo ietekmi uz valsts sabiedriski politiskajiem procesiem (tostarp, Eiropas Parlamenta vēlēšanām), organizēto noziedzību, kā arī satura veidošanā izmantojot konstruktīvās žurnālistikas[1] principu) nodrošināšana;
• Mazākumtautības - sabiedriski nozīmīga un kvalitatīva satura veidošana mazākumtautību auditorijai Latvijā ar mērķi stiprināt valstiskuma apziņu un piederības sajūtu Latvijai;
• Sabiedriski politisko un kultūras procesu analīze - sabiedriski politisko un kultūras procesu analīze, Latvijas sabiedrībai nozīmīgu notikumu aktualizācija un to ietekmes padziļināta skaidrošana;
• Diasporas mediji - sabiedriski nozīmīga un kvalitatīva satura veidošana Latvijas diasporai diasporas medijos, tādējādi saglabājot diasporas saikni ar Latviju un tās kultūru;
• Latvijas mediji diasporai - sabiedriski nozīmīga un kvalitatīva satura veidošana diasporas auditorijai medijos Latvijā, tādējādi saglabājot diasporas saikni ar Latviju, tās kultūru, mediju telpu;
• Personas ar invaliditāti - sabiedriski nozīmīga un kvalitatīva satura veidošana (vai adaptēšana, pieejamības veicināšana) personām ar invaliditāti, nodrošinot informācijas pieejamību šai sociāli mazaizsargātajai sabiedrības grupai un ievērojot personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju principu;
• Latviešu mūzika - sabiedrības iepazīstināšanas ar latviešu mūziku (darbi latviešu valodā vai atspoguļo latviešu kultūras mantojumu), jo īpaši jaunajiem darbiem un/vai māksliniekiem veicināšana.

Projektus konkursam var pieteikt mediju satura veidotāji. Detalizētu informāciju par konkursa nosacījumiem un prasībām aicinām skatīt SIF tīmekļvietnē – konkursa nolikumā un pieteikuma veidlapās (šeit).

Projektu iesniegšanas termiņš ir 2019.gada 05.marts.

Informāciju sagatavoja Sabiedrības integrācijas fonds.

ZIŅAS PAPILDINĀJUMS:

Sabiedrības integrācijas fonds aicina potenciālos projektu iesniedzējus uz informatīvo semināru valsts budžeta programmā "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā".

Seminārs notiks: 21.februārī, plkst. 10:00, Opera Hotel & SPA, Raiņa bulvārī 33, Rīgā

Dalībai seminārā var pieteikties rakstot un e-pastu info@sif.gov.lv (norādīt organizāciju, kuru pārstāvat un dalībnieku vārdus, uzvārdus) vai zvanot 67281752.

Plašāku informāciju un semināra darba kārtību meklējiet šeit.

"Ja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nebūtu pieņēmusi lēmumu – atlaist divus Valsts SIA Latvijas Televīzija (LTV) valdes locekļus, iespējams, 2019.gada LTV  satura plānošanas problēmas, kuras tagad LTV ir spiests atzīt, pēc ilgāka laika perioda būtu vēl būtiskākas," konstatē NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete, vienlaikus uzsverot, ka, respektējot redakcionālo neatkarību, NEPLP nav tiesību iejaukties LTV satura plānošanā projektu līmenī.  Satura plānošana pilnībā ir LTV valdes atbildība.

Tomēr brīdī, kad sabiedrībā un arī LTV darbinieku vidū tiek celta trauksme, ka pastāv risks par satura samazināšanu vai pat tādu raidījumu slēgšanu, kas ir iekļauti NEPLP apstiprinātajā sabiedriskā pasūtījuma plānā, ir jāreaģē. LTV, LR un interneta platforma LSM.LV kā sabiedriskie mediji ir nozīmīgi nacionālās informatīvās kultūras telpas veidotāji, kam, radot sabiedrisko labumu, ir jākalpo Latvijas sabiedrībai. Pašlaik NEPLP ir apstiprinājusi pagaidu sabiedriskā pasūtījuma plānu 2019. gadam saskaņā ar tā saukto “tehnisko budžetu”, kuru plānoja LTV valde.

Pēc neuzticības izteikšanas LTV valdes priekšsēdētājam I.Beltem un valdes loceklim satura attīstības jautājumos S.Ņesterovam Latvijas Televīzijā 2019. gada sākumā aktualizējies jautājums par satura samazinājumu un štatu pārskatīšanu otrajā pusgadā.

“Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam (EPLL), sabiedrisko mediju bāzes budžets nedrīkst būt mazāks nekā iepriekšējā gadā, bet vienreizējo pasākumu vai mērķdotāciju finansējums pa gadiem būs atšķirīgs, piemēram, Latvijas simtgades mērķprogrammās LTV 2018. gadā saņēma papildus vairāk nekā 1,3 miljonus eiro. Bija vairāk darba un darbinieki saņēma vairāk savos maciņos, daudzi nepaguva izmantot uzkrātos atvaļinājumus, mainījušās atalgojuma likmes un nodokļi, ko daļēji kompensēja jaunās politikas iniciatīvu ietvaros piešķirtie 360 577 eiro LTV kapacitātes stiprināšanai. Tāpat 2019. gada budžetā paredzēti 500 000 eiro Olimpisko spēļu un citu nozīmīgu sporta notikumu licenču iegādei, kā arī kompensācija 500 000 eiro apmērā par Eiropas Parlamenta vēlēšanu reklāmas aizliegumu mēnesi pirms vēlēšanām. Vai 14 008 977 eiro valsts budžeta dotācija 2019. gada projektā uzskatāma par nepietiekamu? Plānojot saprātīgi un ilgtermiņā – pietiekama, bet, tērējot virs plānotā, protams, līdzekļu nepietiek,” skaidro NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.

Piemēram, veidojot sabiedrisko pasūtījumu, NEPLP nosaka vadlīnijas, kurās 2019. gadam saskaņā ar 6 sabiedriskā labuma mērķiem un 14 prioritāriem uzdevumiem paredzēts palielināt satura apjomu bērniem un jauniešiem, īpaši iesaistot tos satura veidošanā. Izskanējusī informācija par iecienītā konkursa "Gudrs, vēl gudrāks" slēgšanu un "Balss pavēlnieka" neveidošanu liek uzdot jautājumus, vai S.Ņesterova nodotais un I.Beltes apstiprinātais sabiedriskā pasūtījuma projekts ir realitāte vai fikcija. Plāns paredz formātu attīstību atbilstoši mūsdienu izglītības standartiem un digitālajām iespējām. Tāpat LTV raidījumā "Kultūršoks" izskanēja bažas par kultūras raidījumu attīstību un tematikas nodrošināšanu, ko paredz pieņemtais pagaidu plāns.

Vēlamies informēt LTV skatītājus un Latvijas nodokļu maksātājus, ka NEPLP ir pieprasījusi pašreizējai valdei sniegt skaidrojumu par to, kā, kad un kādu iemeslu dēļ ir izveidojusies finanšu iztrūkuma situācija, kura draud ar LTV primārā uzdevuma – sabiedriskā pasūtījuma veidošanu, – pilnvērtīgu neizpildīšanu. Nesaprātīgas plānošanas rezultātā ir iecirsts robs LTV izdevumu daļā un par to satraukumu pauž arī LTV arodbiedrības. LTV valde šobrīd veic iekšējo funkciju auditu uzņēmumā.

Vienlaikus sistēmiski ir jārisina sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa maiņa, lai nodrošinātu to neatkarību un attīstību. NEPLP ir iesniegusi priekšlikumus jaunajam Sabiedrisko mediju un to pārvaldības likumam, rosinot noteikt finansējumu 0,2% no IKP un ikgadēji paredzēt 10% no sabiedrisko mediju budžeta investīcijām.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 31.janvāra sēdē pieņēmusi lēmumu uz trīs mēnešiem aizliegt retranslēt (arī izplatīt) programmu “Rossija RTR” Latvijas teritorijā. “Kremļa propagandas programmas īstenotā naida runa un kara kurināšana Latvijas teritorijā netiks paciesta un šis ir skaidrs signāls mums nedraudzīgām valstīm un spēkiem – mēs savu informatīvo telpu aizstāvam un aizstāvēsim,” saka NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.

Pārkāpumi konstatēti “Rossija RTR” raidījumos “Vakars ar Vladimiru Solovjovu” un “60 minūtes”. Piemēram, 2018. gada 22. maija raidījumā “Vakars ar Vladimiru Solovjovu”, vadītājs nepārprotami un atkārtoti vērš naidīgus izteikumus pret daļu Ukrainas valstij piederīgo. Precīzāk – raidījuma vadītājs norāda, ka daļa ukraiņu (banderoviešu) ir jāpakar un jānošauj. Turklāt raidījuma vadītājs Vladimirs Solovjovs daļu ukraiņu nodēvē par neglābjamiem nacistiem, antisemītiem un bandītiem. Tāpat 2018. gada 11. janvāra raidījumā “60 minūtes” ir vairākkārtīgi konstatējami Vladimira Žirinovska aicinājumi veikt militāras darbības Ukrainas teritorijā un vairākkārt ir konstatējama naida kurināšana pret ukraiņiem, norādot, ka ukraiņi ir nelieši, neģēļi, bandīti.

“Nav būtiski, pret kuru valsti vai tautu pasaulē ir vērsta naida runa vai kara kurināšana, tas ir rupjš likuma pārkāpums, pret kuru NEPLP rīkosies ar atbilstošu bardzību,” saka NEPLP loceklis Patriks Grīva.

Padome uzsver, ka retranslācijas ierobežošanas mērķis un uzdevums ir motivēt ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot Latvijas likumu. Balstoties uz šo mērķi ir arī izvēlēts samērīgs apturēšanas periods – 3 mēneši.

Būtisks un akcentējams ir fakts, ka hibrīdkara apstākļos Kremļa propagandas rupors, aiz kura stāv milzu finanšu resursi, savus instrumentus ir izvietojis dažādās valstīs. Par to liecina fakts, ka Rossija RTR nav Krievijā, bet gan Zviedrijā, tātad Eiropas Savienībā, reģistrēta programma. Tādēļ NEPLP ir nosūtījusi paziņojumus Eiropas Komisijai, Zviedrijas karalistes mediju regulatoram “Swedish Press and Broadcasting Authority” par konstatētajiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma un Direktīvas 6. panta pārkāpumiem un iespēju rast pusēm pieņemamu risinājumu atkārtotu pārkāpumu gadījumā, kā arī informēja puses par nodomu ierobežot programmas “Rossija RTR” retranslāciju Latvijā. Pirms lēmuma pieņemšanas NEPLP veica virkni konsultāciju un vērsās pie Latvijas un starptautiskajiem ekspertiem. Austrumeiropas politikas pētījumu centrs par vienu no raidījumiem savā atzinumā konstatē, ka tajā propagandētais ir kvalificējams kā naida kurināšana pret Ukrainas valsts piederīgajiem.

2018. gada augustā ar LR Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas un Latvijas vēstniecības Zviedrijā atbalstu, notika NEPLP pārstāvju vizīte Zviedrijas karalistes mediju regulatorā un Zviedrijas civilās aizsardzības aģentūrā, kā arī tikšanās ar premjera biroja, kultūras, tieslietu un ārlietu ministriju pārstāvjiem. Tikšanos laikā I.Āboliņš un P.Grīva Zviedrijas valdības struktūrām skaidroja situācijas apstākļus. “Šīs NEPLP darbības apliecināja starptautiskajai sabiedrībai, ka Latvija ir gatava ļoti nopietni kā lokālā, tā starptautiskā līmenī vērsties pret Kremļa propagandas instrumentiem ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajā informatīvajā telpā,” uzsver P.Grīva.

NEPLP aicina jauno Saeimu, lemjot par nākamā gada budžetu, atbalstīt padomes Monitoringa centra kapacitātes stiprināšanu, piešķirot finansējumu desmit jaunu štata vietu izveidošanai, kas ļautu pret Krievijas propagandu cīnīties daudz efektīvāk. Aicinām sabiedrību informēt NEPLP par, iespējamiem, naida runas gadījumiem rakstot uz epastu neplpadome@neplpadome.lv.

P.Grīva uzsvēra, ka lielākajam tirgus spēlētājam SIA Lattelecom, kurā valstij pieder kontrolpakete, peļņas gūšana nevar būt svarīgāks mērķis par valsts drošību.

“Ir skaidrs, ka Kremļa propagandas mašinērija pēc šī ierobežošanas gadījuma neapstāsies. Valstij ir jāpanāk izmaiņas Lattelecom programmu paketes veidošanā, tā lai tā atbilstu Latvijas nacionālajām interesēm un jānosaka, ka Lattelekom darbības mērķis konkrētajā tirgū ir nevis peļņas gūšana, bet sabalansēta programmu paketes veidošana, kas atbilst nacionālās drošības interesēm. Mums ir jāprasa īpašs regulējums Baltijas valstīm un visiem spēkiem jāaizsargā mūsu cilvēki no Putina informatīvajiem uzbrukumiem. Latvijai naidīgiem spēkiem ir jāsaprot, ka mēs dosim pretsparu gan naida runai, gan kara kurināšanai. Un, ja “Rossija RTR” vai jebkura cita programma pēc šī brīdinājuma to nesapratīs, mūsu rīcība būs nekavējoša un daudz stingrāka,” teica I.Āboliņš.

NEPLP lēmums par aizliegumu izplatīt TV programmu “Rossija RTR” Latvijas teritorijā stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis“.

Lēmums Nr.12 (31.01.2019) Par programmas “Rossija RTR” izplatīšanas ierobežošanu Latvijas teritorijā

Pēc Saeimas uzaicinājuma 29.janvārī, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) informēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisiju un pēc tam arī pašu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju par valsts SIA Latvijas Televīzija (LTV) valdes locekļu atlases konkursa gaitu.

NEPLP izskaidroja, ka konkurss norit atbilstoši izstrādātajam nolikumam, pretendentu skaits jau tagad ir 16 un NEPLP neatkāpsies no likuma un konkursa nolikumā ietvertajiem caurspīdīguma un atklātības pamatprincipiem. Tika uzsvērts, ka LTV nav klasiska kapitālsabiedrība, bet gan sabiedriskais medijs, kura vadības atlasē caurspīdīgums un plašas sabiedrības vērtējums ir viens no būtiskākajiem stabilitātes stūrakmeņiem.

“Neskatoties uz to, ka uz NEPLP tiek izdarīts ļoti liels spiediens, mēs turpināsim ievērot likumu, skaidrosim savu nostāju, argumentēsim, bet no tās neatkāpsimies, jo kategoriski esam pret to, ka sabiedrisko mediju vadības atlases procesā iejaucas komercinterešu, izpildvaras vai politikas pārstāvji,” uzsver NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš. Savukārt NEPLP loceklis Patriks Grīva norāda, ka padome nodrošinās finālā iekļuvušo kandidātu vārdu atklāšanu sabiedrībai un LTV darbiniekiem. “Šis atklātības princips ir īpaši svarīgs izvēloties sabiedriskā medija vadību,” teica Grīva.

Lai atlase būtu profesionāla un kvalitatīva, konkursa komisija ir paplašināta, jo agrāk tie bija trīs NEPLP locekļi, divi eksperti un viens izpildvaras pārstāvis. Tagad tie ir pieci NEPLP locekļi, kā arī trīs neatkarīgi eksperti ar padomdevēju tiesībām – Sabiedriskās konsultatīvās padomes vadītāja, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja un LTV arodbiedrības vadītāja. Tāpat konkursa gaita nošķirta no iespējamas politiskas ietekmes, neiekļaujot konkursa komisijā Pārresoru koordinācijas centra pārstāvi.

NEPLP apliecināja, ka vērsīsies pie EBU ar aicinājumu kā novērotājiem piedalīties pretendentu atlases procesa trešajā kārtā.

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere uzsvēra, ka NEPLP darīs visu iespējamo, lai nepieļautu konkursa gaitas slēpšanu, kā to pieprasa Latvijas Žurnālistu asociācija, un nepieļautu politiskās izpildvaras dalību sabiedriskā medija vadības atlases procesā, kas būtu pretrunā Eiropas audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā ietvertajiem principiem.

25.janvārī Latvijas žurnālistu asociācija (LŽA) izplatīja publisku paziņojumu, kurš satur virkni nepatiesu faktu, apgalvojumu un, iespējams, apzināti sagrozītu informāciju.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vēlas atgādināt un uzsvērt, ka LŽA pārstāvis piedalījās Latvijas Radio (LR) valdes locekļa nominācijas komisijā savukārt, pēc konkursa noslēguma, LŽA pauda vēlmi, lai sabiedrisko mediju valdes konkursu pēdējā, izšķirošā, kārta būtu publiska, tādējādi dodot sabiedrībai iespēju iepazīt un iztaujāt pretendentus.

Ņemot vērā sabiedrisko mediju īpašo statusu, pretendentiem, kas vēlas vadīt sabiedrisko mediju, ir jāapzinās tā misija un nozīmība, tādēļ jābūt gataviem iesaistīties diskusijās, savukārt sabiedrībai (tostarp sabiedrisko mediju lietotājiem un darbiniekiem) ir tiesības zināt par pretendentiem uz svarīgiem amatiem sabiedriskajā medijā. Lai rastu kompromisu starp pretendentu tiesībām uz privātumu un sabiedrības tiesībām uz atklātību, konkursa nolikums paredz atklāt pretendentus, kuri būs iekļuvuši konkursa trešajā kārtā, kurā tiks organizēta pretendentu un Latvijas Televīzijas (LTV) kolektīva tikšanās. Pretendentu spēju aizstāvēt savu LTV attīstības redzējumu un atbildēt uz kolektīva jautājumiem konkursa komisija ņems vērā kā vienu no kritērijiem valdes locekļu izvēlē.

Pērnā gada 15. martā pēc NEPLP iniciatīvas, Saeima veica izmaiņas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, nodrošinot sabiedrisko mediju valdes iecelšanas procesa atklātumu un mediju pārvaldības nošķiršanu no izpildvaras. Šobrīd LŽA pieprasa piemērot iepriekšējā likuma normas, kas procesā iesaista izpildvaru – Pārresoru koordinācijas centru (PKC) un neatklāj konkursa finālistu vārdus.

Nepatiess ir LŽA apgalvojums, ka LTV valdes nominācijas komisijai nav piesaistīti neatkarīgi speciālisti. Nav saprotama LŽA vēlme panākt komisijas sastāvā PKC pārstāvja līdzdalību, apzinoties, ka PKC ir politiķu veidota struktūra un pārstāv aizgājušās valdības politiskā spektra intereses, – PKC vadītāju ieceļ un atceļ no amata Ministru prezidents. Vēlamies atgādināt LŽA, kura iestājas par mediju vides sakartotību un procesu caurspīdīgumu, ka atbilstoši jaunajai Eiropas doktrīnai regulatoram ir jābūt neatkarīgam un politiski neietekmējamam. NEPLP pienākums ir nodrošināt, lai konkursā uz sabiedriskā medija valdi nebūtu iespējams cita veida lobijs, tajā skaitā no komercintereses pārstāvošām organizācijām.

NEPLP uzsver, ka atbilstoši konkursa nolikumam komisijas darbā piedalīsies Sabiedriskās konsultatīvās padomes, Latvijas Televīzijas arodbiedrības un Latvijas Personāla Vadīšanas asociācijas pārstāvji.

Arī LŽA minētais fakts par LR Valdes locekļa konkursu ir nepatiess, jo LŽA pārstāvis piedalījās pretendentu atlasē, deleģējot savu pārstāvi konkursa nominācijas komisijā.

NEPLP vēlas uzsvērt, ka šajā laikā ir novērojami mēģinājumi tieši un pastarpināti organizēt procesus, kuri ietekmētu NEPLP kā neatkarīga regulatora darbu. Atbilstoši sabiedrības un sabiedrisko mediju interesēm, NEPLP darīs visu iespējamo, lai nepieļautu politisku vai komerciālu interešu lobēšanu LTV valdes konkursa procesā.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atgādina, ka rīt, 26.janvārī, sāksies priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks 2019.gada 25.maijā, līdz ar to priekšvēlēšanu aģitācijas periods sāksies 26.janvārī un turpināsies līdz 25.maijam.

NEPLP aicina elektroniskos plašsaziņas līdzekļus ievērot Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktos ierobežojums. Jautājumu vai neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar NEPLP pa tālruni: 67 221 848 vai e-pastu: neplpadome@neplpadome.lv.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 21.janvārī iesniedza LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai priekšlikumus likumprojekta “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” otrajam lasījumam.

Padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere: “NEPLP iesniegtie priekšlikumi  Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to  pārvaldības likumprojektam izriet no mūsu redzējuma, kas apstiprināts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nacionālās attīstības stratēģijā 2018. – 2022.gadam un paredz vienota, neatkarīga sabiedriskā medija attīstību. Ko ietver šis redzējums? Sabiedriskais pasūtījums tiek realizēts gan Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio, gan mūsdienām atbilstošās platformās – internetā, sociālajos tīklos. Vienotā sabiedriskā medija neatkarību nodrošina stabils un prognozējams finansējums, kas nav atkarīgs no reklāmas ieņēmumiem, kā arī valsts sedz apraides izmaksas, lai Latvijas iedzīvotājs bez maksas var redzēt programmas zemes apraidē visā Latvijas teritorijā. Šie ir būtiski nosacījumi, jo nacionālās informatīvās telpas stiprināšana ir neapšaubāms valsts drošības elements.”

Padomes priekšsēdētaja vietnieks Ivars Āboliņš: “Valsts budžeta dotācijai sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai jābūt 0,2% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta, turklāt tā nedrīkst būt mazāka nekā iepriekšējā gadā. Tāpat nepieciešamas papildus ikgadējās investīcijas tehnoloģiskās un infrastruktūras attīstībai, ko piešķir no valsts budžeta 10% apmērā no iepriekšējā gada budžeta apmēra. Sabiedriskajam medijam ir jānodrošina garantēts neatkarīgs finansējums, lai tas katru gadu no jauna un jauna nebūtu atkarīgs no impulsīviem politiskiem lēmumiem.”

Padomes locekle Gunta Līdaka: “Būtiskākais priekšlikumu mērķis ir veidot vienotu Latvijas sabiedrisko mediju. Ne mazāk būtisks NEPLP priekšlikumos ir atļautās sponsorēšanas precizējums, sabiedriskajiem medijiem izejot no reklāmas tirgus. Uzskatām, ka medijam nepieciešami trīs valdes locekļi un galvenais redaktors, kuru ieceļ attiecīgā valde. NEPLP aktīvi sekos līdzi, lai nodrošinātu sabiedrisko mediju interešu nodrošināšanu.”

NEPLP priekšlikumi likumprojektam “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums”

Kā NEPLP informēja iepriekš, 10.janvāra sēdē tika izsludināts konkurss uz diviem vakantajiem VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) valdes locekļu amatiem.

Pretendenti uz vakantajiem LTV valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatiem tiek aicināti iesniegt savus pieteikumus dalībai konkursā līdz 2019.gada 15.februārim. Pieteikumi jāiesniedz Padomē (Doma laukumā 8a, Rīgā, LV-1939) slēgtā aploksnē vai jānosūta elektroniski uz e-pasta adresi: valdeskonkurss@neplpadome.lv

Pēc iesniegto pieteikumu izvērtēšanas atbilstošākie kandidāti tiks aicināti uz intervijām un tiks izvērtēti vairākās kārtās. Konkursa nolikums nosaka, ka informācija par konkursa trešajā kārtā iekļuvušajiem kandidātiem tiks publiskota.

KONKURSA NOLIKUMS [PDF]

KONKURSA NOLIKUMS [DOC]

Izsniedz apraides atļauju

NEPLP sēdē pieņēma lēmumu izsniegt pārrobežu apraides atļauju elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA „HD Fashion“ izklaidējošas televīzijas programmas par modi un dzīves stila aspektiem “HD Fashion“ raidīšanai.

Uzdod pārtraukt līgumu par reklāmas aģenta pakalpojumu nodrošināšanu

10.janvāra LTV revīzijas komisijas sēdē tika apspriests jautājums par LTV noslēgto līgumu par reklāmas aģenta pakalpojumu sniegšanu un uzklausīti līgumslēdzēju pušu pārstāvji. Pēc revīzijas komisijas sēdes NEPLP pieņēma lēmumu uzdot LTV valdei vienoties par līguma laušanu ar komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekli, jo noslēgtais līgumus ir pretrunā ar apstiprināto LTV vidēja termiņa darbības stratēģiju 2017.-2019.gadam, kā arī nav veikts ietekmes uz tirgu izvērtējums.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 3.janvāra sēdē par VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) pagaidu valdes locekli iecēla LTV satura redaktori Vikiju Valdmani-Rozenbergu. V.Valdmane-Rozenberga LTV valdes locekļa amata pienākumus pildīs no 2019.gada 4.janvāra līdz brīdim, kad tiks iecelts jauns LTV valdes loceklis.

Padome 2019.gada 10.janvārī plāno izsludināt konkursu uz divām vakantajām sabiedriskā medija valdes locekļu vietām.

Elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem ir izsniegtas apraides atļaujas komerciālās nacionālās televīzijas programmas apraidei vai komerciālās pārrobežu televīzijas programmas apraidei, ir jāmaksā valsts nodeva 5691,48 euro apmērā par apraides tiesību īstenošanas uzraudzību 2019.gadā. Valsts nodevas samaksa jāveic no 2019.gada 10.janvāra līdz 31.janvārim.

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var pieteikties de minimis atbalsta saņemšanai, iesniedzot Padomē iesniegumu ar lūgumu atbrīvot no valsts nodevas samaksas par 100% (pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 9.janvāra noteikumu Nr.24 8.2.punktu) vai 50% (pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 9.janvāra noteikumu Nr.24 9.2.punktu). Iesniegumam jāpievieno aizpildīta veidlapa atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumiem Nr.740 (Pielikums Nr.1).

2019.gada 17.janvāris ir pēdējā diena, kad var pieteikties de minimis atbalsta saņemšanai.

Ministru kabineta 2018.gada 9.janvāra noteikumi Nr.24.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kā VSIA “Latvijas Televīzija” valsts kapitāla daļu turētāja vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu izteikt neuzticību Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam. Lēmums stājas spēkā šodien, 2018.gada 28.decembrī, līdz ar tā pieņemšanas brīdi.

LTV 2017. un 2018.gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.

2016.gadā valsts budžetā apstiprināja LTV nozīmīgu attīstības projektu – “Studijas režijas atjaunošana, vienota aparatūras kompleksa, kas apkalpos vairākus studiju paviljonus, izveide” divu gadu periodam piešķirot līdzekļus 1 000 050 eiro apmērā. Saskaņā ar plānu 800 000 eiro bija jāiztērē līdz 2017.gada beigām, bet LTV apguva tikai nepilnus 175 000 eiro. LTV apņēmās darbus paveikt līdz 2018.gada martam, kas nenotika. 2018.gadā LTV bija jāizlieto vēl 250 000 eiro un jānodod projekta 1. kārta ekspluatācijā līdz 17.decembrim. Plāns netika izpildīts. Turklāt projekta īstenošanas gaitā tika konstatēts būtisks sadārdzinājums – nepilni 500 000 eiro. Lai projektu pabeigtu, LTV bija spiesta papildus ņemt kredītu pusmiljona eiro apmērā.

2018.gada maijā, pastāvot riskam, ka ziņu dienesta režijas komplekss jebkurā brīdī var pārstāt darboties, valdība augustā atbalstīja 414 137 eiro apmērā piešķīrumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. LTV apņēmās projektu īstenot līdz gada beigām. NEPLP konstatēja, ka iepirkums, kas saistīts ar instalāciju iegādi un uzstādīšanu, ir izsludināts vien 14. novembrī. Līdz ar to, paziņojot iepirkuma rezultātus 13.decembrī, plānotos darbus nav iespējams pabeigt laikā. Ja līdzekļi neparedzētiem gadījumiem netiek apgūti līdz gada beigām, tie jāatmaksā atpakaļ valsts budžetā. Padome uzskata, ka šāda projekta plānošanas prakse neatbilst labas pārvaldības principiem Latvijas sabiedrības interesēs, kā arī apdraud sabiedriskā pasūtījuma realizāciju. 

Veicot revīziju par LTV sadarbību ar trešajām pusēm, Padome konstatēja, ka VSIA “Latvijas Televīzija” sniedz reklāmas pakalpojumus komerctirgum. Šī gada oktobrī Ivars Belte ir noslēdzis līgumu ar vismaz vienu Latvijas komerctelevīziju, padarot sabiedrisko mediju par reklāmas aģentūru, kas, izmantojot publiskos resursus, apkalpo komerctirgu. Spēkā esošā stratēģija šādu komercpakalpojuma sniegšanu neparedz. Saskaņā ar Valsts Kontroles ziņojumu “Vai sabiedriskā pasūtījuma plānošana un īstenošana ir organizēta mērķtiecīgi?” un Eiropas tiesību aktiem, šajā rīcībā ir saskatāmi šķērssubsidēšanas riski.

Izvērtējot kapitālsabiedrības sasniegtos rezultātus un valdes darbu 2017.gadā, NEPLP pieņēma lēmumu nepiešķirt prēmijas LTV valdes locekļiem. Tomēr LTV valde nepiekrīt NEPLP lēmumam un pieprasa to atcelt. Kopumā izmaksājamā summa, ieskaitot nodokļus, būtu nepilni 27 000 eiro. Padome uzskata, ka valdes prēmēšana šobrīd neatbilst uzņēmuma interesēm, jo laikā, kad LTV pietrūkst finansējums satura projektiem un jau šogad tika samazinātas to tāmes, par prēmijās izmaksājamo summu iespējams radīt vienu cikla satura projektu.

VSIA “Latvijas Televīzija” valdē darbu turpina valdes loceklis finanšu jautājumos Ivars Priede.

2019.gada 10.janvārī Padome izsludinās konkursu uz vakantajām sabiedriskā medija valdes locekļu vietām, bet nākamnedēļ iecels pagaidu valdes locekli. 

NEPLP sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valsts SIA “Latvijas Televīzija” revīzijas komisijas ziņojums

Lēmums Nr.198 (28.12.2018.) Par uzticības zaudēšanu valsts SIA „Latvijas Televīzija” valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam un viņu atsaukšanu no amata

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir iesnieguši Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu aģitācijas izcenojumus.

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto šie izcenojumi pēc to publiskošanas NEPLP mājas lapā nav grozāmi. Ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajā termiņā (2018.gada. 27.decembris) nav nosūtījis NEPLP priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumus, šim plašsaziņas līdzeklim priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ir aizliegts izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.

Sabiedriskie mediji

Latvijas Radio

Latvijas Televīzija

Televīzijas

AS "TV Latvija" (Riga TV24)

All Media Baltics" (LNT, TV3, TV6, Kanāls 2)

SIA "DAUTKOM TV" (Dautkom)

SIA "Latgales reģionālā televīzija" (Latgales reģionālā televīzija (LRT))

SIA "Helio Media" piedāvātie TV kanāli: STV Pirmā!, 360TV, Best4Sport

SIA "Pirmais Baltijas kanāls" (Pirmais Baltijas kanāls)

SIA "Riga Pictures Company" (iTV "Īstas izklaides televīzija)

SIA "TV Kurzeme" (TV Kurzeme)

SIA "Vidzemes Televīzija (Re:TV)

Radio

AS "Kurzemes Radio" (Kurzemes Radio)

AS "Radio SWH" (Radio SWH, Radio SWH Plus, Radio SWH ROCK, Radio SWH Gold)

SIA "AD Serviss" (Radio 88,6 FM)

SIA "Alise Plus" (Alise Plus)

SIA "Autoradio Rīga" (Russkoe Retro)

SIA "Baltkom Radio" (Baltkom Radio, Baltkom Radio Ventspils)

SIA "City Holding" (Retro FM)

SIA "EHR Mediju grupa"

SIA "Latviešu Radio" (EHR Superhits)

AS "Super FM" (Eiropas Hitu Radio)

SIA "Krievu Hītu Radio" (EHR Russkije Hiti)

SIA "FIT FM" (Lounge FM)

SIA "Mans Radio" (Radio Tev)

SIA "Radio Enterprise" (Top Radio)

SIA "Radio Skonto" (Radio Skonto 107,2)

SIA "Radio Skonto Kurzeme" (Radio Skonto)

SIA "Radio Skonto Vidzeme" (Radio Skonto Plus)

SIA "Radio Vidzeme" (Radio Skonto Latvija)

SIA "Rietumu Radio" (Rietumu Radio)

SIA "RNI Radio" (Radio Merkurs)

SIA "RNR Ltd" (Radio MIX FM)

SIA "Solergo" (Capital FM)

SIA "Star FM" (Star FM)

Apstiprina uzvarētāju konkursā par novadu ziņu televīzijas sižetu sagatavošanu 2019.gadā 

NEPLP izsludinātajā konkursā “Par novadu ziņu sižetu veidošanu 2019.gadā” uzvarējusi SIA “Valmieras TV”. SIA “Valmieras TV” bija vienīgais pretendents, kurš iesniedza pieteikumu dalībai minētajā konkursā. SIA “Valmieras TV” plāno veidot televīzijas sižetus par aktualitātēm un norisēm reģionos kopā ar sadarbības partneriem - 10 reģionālajām televīzijām, diasporas mediju IMLO Lat-Ireland un biedrību “Mēs-latvieši pasaulē”. Veidoto sižetu būtiskākie uzdevumi būs skaidrot iedzīvotājiem aktuālos jautājumus, kas ietekmē dzīvi reģionos un stiprināt un veicināt nacionālo identitāti. Sižeti tiks veidoti proporcionāli par katru novadu, taču tas atkarīgs arī no aktualitātēm un notikumiem Latvijas reģionos. 

Apstiprina sabiedriskā pasūtījuma daļu komercmedijos 

AS “Latvijas Neatkarīgā Televīzija” sabiedriskā pasūtījuma ietvaros septembrī un oktobrī veidoja 13.Saeimas priekšvēlēšanu debašu raidījumus – “Līderu debates. Programmas”, “Līderu debates. Ekspertu studija” un “Līderu debates. Premjeri”. Kopumā LNT un Re:TV programmā sagatavoti un pārraidīti 10 televīzijas raidījumi. 

Biedrība “Mēs latvieši - pasaulē” laika posmā no maija līdz decembrim sagatavojusi un televīzijas programmā “Re:TV” pārraidījusi 10 raidījumus “Latvija Eiropā”. Raidījumi veidoti par diasporas un remigrācijas tematiku, lai atbalstītu Latvijas diasporas mītnes zemēs veidotu sižetu un raidījumu par diasporu sagatavošanu un padarītu tos pieejamus Latvijā un diasporā dzīvojošajai auditorijai, nodrošinātu sižetu un raidījumu pieejamību interneta platformās, kā arī atbalstītu elektroniskos plašsaziņas līdzekļus un producentus Latvijas diasporas mītnes zemēs. 

Apstiprina sabiedriskā pasūtījuma plānu 2019.gadam AS “TV Latvija”

2018.gadā AS “TV Latvija” veidotajai televīzijas programmai “Rīga TV24” izdevies nostiprināties starp skatītākajām televīzijas programmām Latvijā, kas apraidi nodrošina latviešu valodā. Programma piesaistījusi jaunus, atzītus žurnālistus un izveidojusi vairākus raidījumus, kurus jau novērtējuši “Rīga TV24” skatītāji. 2019.gadā “Rīga TV24” turpinās veidot informatīvo raidījumu “Preses klubs”, starptautisko notikumu atspoguļojošo raidījumu “Globuss”, filmu ciklu “Kas te tik laikmetīgs” izceļot dažādas radošās personības un atspoguļos valsts svētku notikumus. 

Iekļauj jaunas programmas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā 

NEPLP apstiprināja divu jaunu televīzijas programmu iekļaušanu Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā. Turpmāk skatītājiem būs pieejama jauna izklaides programma “AWE” un ziņu programma “One America News Network”.

Izskata recenziju par pāvesta vizīti Latvijā

NEPLP sēdē piedaloties VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) un VSIA “Latvijas Radio” (LR) tika uzklausīta žurnālista Imanta Liepiņa sagatavotā recenzija par pāvesta Franciska vizītes Latvijā atspoguļošanu. Recenzents Imants Liepiņš atzīmēja, ka translācijas nodrošinātas augstā kvalitātē, uzsverot attēla un skaņas kvalitātes līmeni un izceļot translāciju režisoru un tehnisko darbinieku augsto profesionalitātes līmeni. Sabiedriskajiem medijiem izdevās sagatavot programmu, kas spēja ieinteresēt un noturēt skatītāju uzmanību visas dienas garumā. Recenzents izcēla veiksmīgo LR Latgales studijas iesaisti translāciju nodrošināšanā, kā arī  LR Klasikas programmā veidoto raidījumu par sakrālās mūzikas vēsturi. LTV pārstāvji norādīja, ka pāvesta vizītes dienā LTV bija skatītākā televīzijas programma Latvijā, kas norāda, ka Latvijas sabiedrībai šis bija svarīgs notikums. LR savukārt uzsvēra, ka šāda mēroga notikums sabiedrisko mediju dienaskārtībā netiek pieredzēts katru gadu, tādēļ translāciju nodrošināšana bijusi liels profesionāls izaicinājums. Kā norādīja sabiedrisko mediju pārstāvji, lai nākotnē efektīvāk varētu plānot programmas piedāvājumu liela mēroga pasākumu atspoguļošanā, būtu nepieciešama ātrāka finanšu līdzekļu pieejamības nodrošināšana. Norādot uz problēmām, kas apgrūtināja translāciju veidošanu, sabiedrisko mediju pārstāvji akcentēja novirzes plānotajos laika grafikos un ciešāku sadarbību pasākuma koordinēšanā.

Apstiprina sabiedriskā pasūtījuma plānu 2019.gadam SIA “Vidzemes televīzija”

NEPLP sēdē apstiprināja SIA “Vidzemes televīzija” sabiedriskā pasūtījuma daļas plānu, ko tā 2019.gadā īstenos televīzijas programmā “Re:TV”. SIA “Vidzemes televīzija” turpinās veidot skatītāju iemīļotos raidījumus “Latvijas stāsti” un “Nedēļa Latvijā” gan nedaudz pamainot raidījumu koncepciju. Jaunums 2019.gadā būs raidījums “ĒdienKARTE”, kas atšķirsies no ierastajiem kulinārijas raidījumiem ar papildus informāciju par vietu un tradīcijām, kādās maltīte tiek gatavota.

Izsniedz apraides atļauju

NEPLP sēdē pieņēma lēmumu izsniegt pārrobežu apraides atļauju elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA „VOXELL Distribution & Production“ bērnu televīzijas programmas “MULTIMANIA“ raidīšanai.

Uzklausa konkursa pretendentu

NEPLP sēdē tika uzklausīts vienīgais pretendents konkursā “Par novadu ziņu televīzijas sižetu veidošanu 2019.gadā”. SIA “Valmieras TV” plāno veidot televīzijas sižetus par aktualitātēm un norisēm reģionos kopā ar sadarbības partneriem - 10 reģionālajām televīzijām, diasporas mediju IMLO Lat-Ireland un biedrību “Mēs-latvieši pasaulē”. SIA “Valmieras TV” vadītājs Ingemārs Vekteris, uzsvēra, ka 2018.gadā izveidojusies laba sadarbība ar LTV, kā arī uzlabota sižetu saturiskā un tehniskā kvalitāte. Veidoto sižetu būtiskākie uzdevumi būs skaidrot iedzīvotājiem aktuālos jautājumus, kas ietekmē dzīvi reģionos un stiprināt un veicināt nacionālo identitāti. Sižeti tiks veidoti proporcionāli par katru novadu, taču tas atkarīgs arī no aktualitātēm un notikumiem Latvijas reģionos. Kopumā, katru darba dienu plānots sagatavot 4 sižetus un pārraidīt tos LTV, LSM .lv un Re:TV ēterā. Konkursa nolikums paredz, ka SIA “Valmieras TV” 2019.gadā, nodrošinās ne tikai sižetu veidošanu pēc LTV pasūtījuma, bet arī ik darba dienu sagatavos novadu ziņu raidījumu. Sižeti aptvers informāciju par 110 Latvijas novadiem, republikas nozīmes pilsētām (neskaitot Rīgu) un Latvijas diasporas aktualitātēm. Konkursa finansējums ir 244 259 eiro.

Apstiprina  NEPLP vadlīnijas

NEPLP apstiprināja jaunās vadlīnijas sankciju piemērošanai par administratīvajiem un reklāmas pārkāpumiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajās programmās. Vadlīnijas noteiks kārtību kādā NEPLP izvērtēs pārkāpumus un to mērķis ir veidot precīzu un vienveidīgu praksi sodu piemērošanā elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma un Reklāmas likuma pārkāpumiem, nodrošinot vienotu izpratni par soda sankciju piemērošanas principiem. Ar vadlīnijām var iepazīties NEPLP mājaslapā.

NEPLP izsludinātajā konkursā “Par novadu ziņu televīzijas sižetu veidošanu 2019.gadā” ir iesniegts viens pieteikums, iesniedzējs – SIA “Valmieras TV”. NEPLP secināja, ka ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti. 13.decembra sēdē, klātesot VSIA “Latvijas Televīzija” pārstāvjiem, tiks uzklausīts pretendenta piedāvājums klātienē un pieņemts lēmums par konkursa rezultātiem. Konkursa mērķis ir nodrošināt visu novadu ziņu televīzijas sižetu izgatavošanu un pārraidīšanu sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai LTV un nacionālajās komerciālajās televīzijās (tīklā, kurā notiek bezmaksas televīzijas programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem) 2019.gadā. Novadu ziņu televīzijas sižeti aptver informāciju par 110 Latvijas novadiem, republikas nozīmes pilsētām (neskaitot Rīgu) un Latvijas diasporas aktualitātēm. Konkursa finansējums ir 244 259 eiro.

Sēdē tika veikti grozījumi NEPLP nolikumā par sabiedriskā pasūtījuma veidošanas principiem – tika apstiprināta kārtība, kādā NEPLP izvērtē sabiedrisko mediju jauno pakalpojumu ietekmi uz sabiedrības interešu apmierināšanu un tirgu. Jaunā kārtība izstrādāta, lai novērstu Valsts kontroles revīzijā konstatētās nepilnības sabiedrisko mediju pārvaldībā.

Pamatojoties uz SIA “Solergo” iesniegumu, sēdē tika pieņemts lēmums veikt grozījumus elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA “Solergo” izsniegtajā apraides atļaujā Nr. AA-038/1 mainot  radio programmas nosaukumu un juridisko adresi. Turpmāk radio programma “Radio Capital FM” būs pazīstama ar nosaukumu “Radio Capital”.

2018.gada 6.decembrī tika godināti konkursa „Žurnālistikas cerības„ laureāti par sasniegumiem 2018.gadā. Šogad jaunie žurnālisti tika apbalvoti 8 dažādās kategorijās. Par labāko kategorijā ziņu aģentūras žurnālists tika atzīta Agnija Antanoviča (Ziņu aģentūra LETA), labākais kategorijā nacionālā laikraksta žurnālists - Jolanta Plauka (laikraksts “Diena”), labākais kategorijā televīzijas korespondents - Vita Anstrate (LTV), labākais kategorijā reģionālās televīzijas žurnālists – Santa Baumane (Vidzemes TV), labākais kategorijā komercraidstacijas žurnālists – Aļona Borisova (Radio Baltcom), labākais kategorijā televīzijas autors un producents - Sergejs Gerasimovs (LTV), labākais kategorijā radio autors un producents – Justīne Savitska (LR un sabiedrisko mediju portāls Lsm.lv), labākais kategorijā reģionālā laikraksta žurnālists – Agrita Blumberga (laikraksts “Talsu Vēstis”). Agrita Blumberga arī saņēma īpašu atzinību no Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā - ceļojumu uz Eiropas Savienības institūciju galvaspilsētu Briseli.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sirsnīgi sveic visus laureātus un vēl panākumus turpmākajā profesionālajā karjerā!

Konkurss iedibināts 1993.gadā un šogad svin savu 25.gadadienu. Konkursa laureātu vidū savulaik ir bijuši gandrīz visi tagad redzamākie radio, televīzijas un preses žurnālisti Latvijā.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atgādina elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto pienākumu vismaz 150 dienas pirms vēlēšanu dienas (t.i. līdz 2018. gada 26.decembrim) nosūtīt NEPLP priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumus, ieskaitot plānotās atlaides un atlaižu piemērošanas kritērijus, visam priekšvēlēšanu aģitācijas periodam.

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto šie izcenojumi pēc to publiskošanas NEPLP mājas lapā nav grozāmi. Ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajos termiņos nav nosūtījis NEPLP priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumus, šim plašsaziņas līdzeklim priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ir aizliegts izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām noteikts no 2019.gada 26.janvāra līdz 2019.gada 25.maijam.

Turpinot ekspertu diskusiju ciklu ar mērķi veidot un stiprināt kvalitatīvu žurnālistiku un pievērst plašākas sabiedrības uzmanību mediju pratības jautājumiem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) organizēja diskusiju "Saeimas vēlēšanu patiesība(s) un fakti mediju spogulī."

Diskusijas mērķis bija pārrunāt 2018.gada 13.Saeimas priekšvēlēšanu procesa atspoguļojumu medijos un diskusiju veidošanas ētiskos aspektus. Mediju eksperti, politologi, sociologi, politiķi diskusijas ietvaros aktualizēja trīs tēmas – satura veidošana un auditorijas sasniedzamība lineārajos medijos un digitālajā vidē, finansējums un reklāmas ierobežojumi priekšvēlēšanu aģitācijas periodā un komunikācijas kultūra.

Diskusijas ievadā Valsts kancelejas direktora vietnieks Kaspars Ozoliņš noradīja, ka liela loma, ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē priekšvēlēšanu periodā ir sociālajiem medijiem, jo īpaši Facebook un tajā esošās slēgtās domubiedru grupas, kuras ir sarežģīti monitorēt. Turpinājumā VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) valdes loceklis programmu attīstības jautājumos Sergejs Ņesterovs atzina, ka satura veidošana digitālajās platformās prasa lielāku izaicinājumu, nekā satura veidošana tradicionālajos medijos. Līdzīgās domās ir arī Rīga TV24 direktors Klāvs Kalniņš, kurš minēja, ka Saeimas vēlēšanu atspoguļošanā Rīga TV24 programmā speciāli tika attīstīta satura izplatīšana digitālajās platformās, savukārt Latvijas Neatkarīgās Televīzijas (LNT) ziņu dienesta vadītāja Inese Kārkliņa norādīja, ka finansējumam ir liela nozīme satura daudzveidībā un dažādībā. Ja LNT nebūtu pieejams sabiedriskā pasūtījuma finansējums, tad LNT priekšvēlēšanu debates nebūtu veidojuši.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Amīlija Raituma norādīja, ka cilvēkiem ir jādod laiks pārdomāt savu izvēli bez dažādu reklāmu un politiskās aģitācijas līdzdalības, bet ir nepieciešams aktualizēt diskusiju par politisko reklāmu aizliegumu televīzijā mēnesi pirms vēlēšanām, iesaistot visas ieinteresētās puses. Iespējams, jārosina līdzvērtīgs aģitācijas aizliegums arī internetā. Aizlieguma galvenais mērķis ir mazināt naudas lomu vēlēšanu rezultātos. K.Kalniņš norādīja, ka aģitācijas aizliegums televīzijā ir zaudējis aktualitāti, jo mediju lietošanas paradumi mainās. Turpretī Roberts Putnis (Progresīvie) atzina, ka esošais aizliegums aģitācijai televīzijā mazajām partijām palīdz un kaut kādā mērā veicina partiju vienlīdzību priekšvēlēšanu procesā.

Diskusijas noslēgumā dalībnieki aktualizēja jautājumus par komunikācijas kultūru un to, pēc kādiem principiem izvēlēties priekšvēlēšanu diskusiju dalībniekus. Sociologs Aigars Freimanis noradīja, ka 13.Saeimas vēlēšanās bija novērojama liela konkurence, līdz ar to arī daļa no iedzīvotājiem savu izvēli izdarīja pēdējā brīdī. LTV žurnālists Guntis Bojārs atzina, ka 13.Saeimas priekšvēlēšanu periods bija ļoti emocionāls un norādīja, ka premjeru amatu kandidātu debates dienu pirms vēlēšanām nav noteicošās partiju ievēlēšanai Saeimā. Politiķis Eduards Smiltēns  (LRA) ir pārliecināts, ka nākotnē nepieciešams izvērtēt politisko diskusiju organizēšanas kārtību, lai veicinātu vienlīdzīgākas iespējas visiem vēlēšanu dalībniekiem. Politologs Filips Rajevskis vērsa uzmanību uz to, ka auditorija vecumā no 18-35 gadiem ir ļoti grūti sasniedzama, jo šī auditorijas daļa pati nosaka mediju patēriņa dienaskārtību. Noslēgumā Latvijas Universitātes pārstāvis Rolands Tjarve uzsvēra, ka žurnālistu neatkarība ir ļoti svarīga, lai nākotnē stiprinātu demokrātisku priekšvēlēšanu procesu esamību.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izsludinājusi iepirkumu ar identifikācijas numuru NEPLP 2018/3 “Par monitoringa programmatūras pakalpojumu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vajadzībām”.

Plānotā iepirkuma līguma summa ir 23 000 eiro (bez PVN).

Pretendenti var iesniegt savu piedāvājumus līdz 2018.gada 10.decembrim plkst. 10:00 NEPLP telpās, Doma laukumā 8A, Rīgā, LV-1939, 6.stāvā vai nosūtot pieteikumu pa pastu ierakstītā pasta sūtījumā.

Iepirkuma nolikums [WORD]

Iepirkuma nolikums [PDF]

Apstiprina revīzijas komisiju ziņojumus

NEPLP apstiprināja revīzijas komisijas ziņojumu par SIA “Vidzemes televīzija” (programma Re:TV) sabiedriskā pasūtījuma izpildi šī gada oktobrī. 2018.gada oktobrī SIA “Vidzemes televīzija” sagatavoja četrus raidījumus “Nedēļa Latvijā”, astoņus raidījumus ciklā “Latvijas stāsti. Personības” un divus raidījumus ciklā “100 recepšu Latvijas simtgadei”.

NEPLP apstiprināja revīzijas komisijas ziņojumu par SIA “DMCS”, SIA “Kultūras iniciatīvu un realizācijas apvienība” un SIA “Ef-Ei” raidījumu veidošanu latviešu un mazākumtautību valodās 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas. Līdz šī gada 30.septembrim SIA “DMCS” sagatavojusi 21 raidījumu ciklā “Ir Latgale mūsu”, SIA “Kultūras iniciatīvu un realizācijas apvienība” sagatavojusi 20 raidījumus ciklā “Interesnije vstreči” (Interesantās tikšanās), savukārt SIA “Ef-Ei” raidījumu cikla “Latgale šodien un rīt” ietvaros arī sagatavojusi 20 raidījumus.

Groza retranslācijas atļauju

NEPLP sēdē veica grozījumus elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA “Telenet” izsniegtajā retranslācijas atļaujā RR-48. Grozījumi saistīti ar elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības teritorijas paplašināšanos, tādejādi turpmāk SIA “Telenet” pakalpojumi būs pieejami ievērojami lielākai iedzīvotāju auditorijai.

Vērtē sabiedriskā pasūtījuma izpildi

NEPLP 26.novembra sēdē, piedaloties sabiedrisko un komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, izskatīja Rolanda Tjarves un Jāņa Juzefoviča sagatavotās recenzijas par 13.Saeimas priekšvēlēšanu televīzijas un radio raidījumiem un publikācijām sabiedrisko mediju portālā Lsm.lv.

Iepazīstinot klātesošos ar savu izvērtējumu, R.Tjarve novērtēja sabiedrisko mediju veidotā priekšvēlēšanu satura kvalitāti televīzijā, radio un digitālajās platformās, izcēla žurnālistu un raidījumu veidotāju profesionālo kompetenci. Priekšvēlēšanu raidījumu veidošanā bija ieguldīts liels redakcionālais darbs, kas noteikti attaisnojās ētera kvalitātē. J.Juzefovičs savukārt norādīja, ka pēdējos gados popularitāti ir izpelnījies dueļu un debašu formāts, bet tas uzliek ierobežojumus žurnālistiem un neļauj līdz galam atklāt žurnālistisko ekspertīzi. Informācijas verifikācijas slogs tiek uzlikts uz auditoriju, tādēļ nākotnē ieteicams pārdomāt atsevišķu raidījumu izvēlēto formātu. Arī J.Juzefovičš norādīja, ka LTV raidījumu veidotāji bija paveikuši labu mājasdarbu, gatavojoties priekšvēlēšanu raidījumiem, izceļot latviešu valodā veidoto saturu. Atskatoties uz vēlēšanu nakts raidījumiem, recenzents izcēla LTV7 kanālā veidoto vēlēšanu nakts programmu. Analizējot projektu “Tautas Panorāma”, recenzents norādīja, ka būtu nepieciešama esošā projekta formāta lietderības izvērtēšana. Recenzenti arī aicināja abiem sabiedriskajiem medijiem vairāk sadarboties, kā arī diskusiju raidījumu veidošanā vairāk iesaistīt sabiedrību, tādejādi reprezentējot tās daudzveidību Latvijā. Auditorijas atlase ir sarežģīts uzdevums, bet sabiedriskie mediji varētu tajā investēt.

Izvērtējot iesniegto pieteikumu un uzklausot pretendentu par iecerēm attiecībā uz sabiedriskā pasūtījuma izpildi, NEPLP 22.novembrī pieņēma lēmumu par konkursa “Par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu nacionālajam komerciālajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kas veido televīzijas programmu un nodrošina tās apraidi raidījumu veidošanai par aktīvu dzīvesveidu 2019.gadā” uzvarētāju atzīt SIA “4.vara” iesniegto piedāvājumu, kas zemes apraidē ciparu formātā visā Latvijas teritorijā 2019.gadā turpinās veidot skatītājiem jau labi zināmo televīzijas programmu “Sportacentrs.com TV”. Konkursa finansējums 2019. gadam ir 348 604 eiro.

Saskaņā ar apstiprināto konkursa nolikumu, jaunajai TV programmai jābūt orientētai uz aktīva dzīvesveida popularizēšanu. Konkursā tika pieņemti pieteikumi no juridiskām personām – komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas reģistrēti Latvijā.

Konkursu par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu komerciālajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim NEPLP izsludināja 20.septembra sēdē. 2018.gada nogalē, noslēdzoties esošajam līguma termiņam, bezmaksas zemes apraidē atbrīvojas viena vieta televīzijas programmu izplatīšanai. Kā nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, ja tīklā, kurā notiek bezmaksas televīzijas programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem, ir brīvas televīzijas programmu vietas, NEPLP sabiedriskā pasūtījuma ietvaros rīko konkursu.

Šobrīd virszemes apraidē bez maksas Latvijā ir skatāmi pieci televīzijas kanāli: LTV1, LTV7, „Re:TV“, „RīgaTV 24” un ”Sportcentrs.com TV”.

Izskata LR un LTV revīzijas ziņojumus

NEPLP 22. novembra sēdē apstiprināja VSIA “Latvijas Televīzijas” (LTV) un VSIA “Latvijas Radio” (LR) revīzijas komisijas ziņojumus par 2018.gada trešā ceturkšņa saimniecisko darbību.

LTV uzdots turpmāk detalizētāk sniegt informāciju par debitoriem, pamatlīdzekļu nolietojuma normām un finanšu līdzekļu izlietojumu atsevišķu Lsm.lv un LTV kopprojektu realizācijā. Balstoties uz Valsts kontroles veiktās revīzijas ziņojumu, LTV un LR uzdots izstrādāt detalizētu kārtību par sniegto komerciālo pakalpojumu un īpašumā esošās infrastruktūras nodošanu trešajām personām.

Vērtē sabiedriskā pasūtījuma izpildi komercmedijos

Sēdē tika izskatīta NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes locekles Dārijas Juškevičas recenzija par  sabiedriskā pasūtījuma izpildi komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Recenzente izvērtējusi SIA “Dautkom TV”, SIA “DMCS”, SIA “Ef-Ei” un biedrības “Kultūras iniciatīvu un realizācijas apvienība” veidotos sabiedriskā pasūtījuma raidījumus latviešu un mazākumtautību valodās Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio un televīzijas programmas. Raidījumi aptver informāciju par aktivitātēm, veiksmes stāstiem, uzņēmējdarbību, jaunradi Latgales reģionā 2018.gadā.

Kopumā veidotie raidījumi atbilst žanra principiem, sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem un konkursos noteiktajiem kritērijiem. Raidījumi novērtēti ļoti atzinīgi un recenzente aicināja rast iespēju dažus no tiem padarīt pieejamus plašākai auditorijai, apsverot iespējas tos iekļaut bezmaksas zemes apraidē raidošo televīziju programmās vai LR programmā. Recenzentes ieteikums būtu uzlabot atsevišķu raidījumu dinamiku un to vadītāju profesionālās spējas.

Esam iesoļojuši Latvijas otrajā gadu simtā. Pēc svētkiem novērtējam iegūtās emocijas un analizējam padarīto, kā arī prognozējam nākotni. Tieši simtgades pasākumi parādīja, cik liela nozīme ir medijiem.

“Televīzija un radio kļuva par simtgades norises acīm un ausīm ikkatrā mājā gan Latvijā, gan pasaulē. Pateicoties lieliskam radošo un tehnisko brigāžu darbam, mums katram bija iespēja būt klāt svētbrīdī, piedalīties armijas parādē, klausīties svētku uzrunas, kopā dziedāt un priecāties par krāšņo gaismas uzvedumu, pieslēgties reģionos notiekošajam un klaidā dzīvojošo tautiešu svinību brīžiem. Ar gandarījumu jāatzīst, ka tiešraides un interneta plūsmas tika nodrošinātas bez traucējumiem un pārrāvumiem, par ko pateicamies arī Latvijas Valsts Radio un televīzijas centra kolēģiem, kā arī pārējām iesaistītajām pusēm,” pateicību pauž Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere.

“Paldies no sirds ikkatram Latvijas Televīzijas darbiniekam, kas Latvijas valsts simtgades svinībās ieguldīja savu enerģiju, radot brīnišķīgus un vēsturiskus svētkus Latvijai. Sabiedriskie mediji televīzijā, radio un digitālajā vidē radīja klātesamības, kopīgu svētku un piederības sajūtu Latvijai, lai kur pasaulē būtu skatītājs vai klausītājs,” tā pateicību par profesionāli un atbildīgi paveikto darbu pauž Aurēlija Ieva Druviete.

“Īpaši saviļņoja Latvijas himna, kura visās Latvijas Radio programmās LNSO un kora “Latvija” izpildījumā vienlaikus skanēja pulksten deviņos vakarā. Latvijas Radio kārtējo reizi pierādīja, ka saturiski ir jaudīgākais medijs Latvijā.” atskatoties uz 18.novembra translācijām teica Ivars Āboliņš.

“Vienlaikus NEPLP rūpe ir rast iespējas, lai nofilmētie un ierakstītie materiāli būtu saglabājami arhīvos un tiktu nodrošināta to pieejamība nākamajām paaudzēm. Svētku pasākumi tika finansēti no sabiedrības nodokļu maksātāju naudas, tādēļ būtiski ir veidot plaši pieejamu digitālu vietni, kur katram interesentam ir iespēja skatīt un klausīties raidījumus, kas veidoti simtgades programmu ietvaros gan sabiedriskajos, gan komerciālajos elektroniskajos medijos ne tikai šobrīd, bet arī pēc desmit un simts gadiem,” tā vienu no uzdevumiem saskata Dace Ķezbere.

Latvijas simtgades pasākumi turpināsies arī 2019. gadā, kad akcentēsim Baltijas ceļa trīsdesmitgadi, Latvijai nozīmīgu institūciju dibināšanas jubilejas, meklēsim un izcelsim cilvēkus, kas darījuši lielu mūsu valsti.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sveic Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālistu Gunāru Dūzi, operatoru Aigaru Kovaļevski un sabiedrisko darbinieci, ilggadēju Latvijas Radio žurnālisti Baibu Šāberti ar valsts augstāko apbalvojumu saņemšanu, par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā.

Gunārs Dūzis 1969.gadā sācis darbu LTV un šajā laikā darbojies vairākos amatos, bijis režisora palīgs, reportieris, producents, “Panorāmas” vadītājs un arhīva pārzinis. Pašas spraigākās un arī aizkustinošākās atmiņas par darbu LTV, Gunāram saistās Atmodas laiku un 1991.gada Barikādēm, kad jutis īpašu vienotību sabiedrībā, kas deva milzīgu sparu darboties un strādāt. Gunārs Dūzis apbalvots ar V šķiras Triju zvaigžņu ordeni. 

Aigars Kovaļevskis vārds LTV skatītājiem komentārus neprasa. LTV ilggadējais operators atzinību guvis par reportāžām no “karstajiem punktiem” un frontes līnijām. Aigara meistarīgais darbs, devis iespēju skatītājiem būt līdzās īpaši svarīgos notikumos gan Latvijā, gan pasaulē. LTV kolēģi Aigaru raksturo kā ļoti atsaucīgu kolēģi, kurš visām lietām pieiet ar lielu rūpību un atbildību. Aigars Kovaļevskis apbalvots ar V šķiras Triju zvaigžņu ordeni. 

Baiba Šāberte, kultūras un sabiedriskā darbiniece, ilggadēja Latvijas Radio darbiniece, apbalvota ar Atzinības krusta V šķiru. Baibas darbu raksturo profesionālisms, godaprāts un patriotisms pret savu valsti un viņa arī zināma kā publiciste un vairāku grāmatu autore.

Latvijas valsts augstāko apbalvojumus Gunāram Dūzim, Aigaram Kovaļevskim un Baibai Šābertei, dienu pirms Latvijas Republikas proklamēšanas 100.gadadienas, pasniedza Latvijas Republikas prezidents Raimonds Vējonis.

2018.gada 12.jūlijā stājās spēka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumi, paredzot visiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem ir izsniegta apraides atļauja vai retranslācijas atļauja, vai kuri sniedz pakalpojumus pēc pieprasījuma iesniegt Padomē ziņas par patieso labuma guvēju līdz 2018.gada 31.decembrim.

Minētās ziņas ir iesniedzamas aizpildot Padomes apstiprinātu Veidlapas formu -  Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas 2018–2022.gadam Pielikums Nr.7 – Apliecinājums par patieso labuma guvēju.

Tāpat vēršam Jūsu uzmanību, ka Apliecinājums par patieso labuma guvēju ir jāiesniedz Padomē arī tad, ja mainās elektroniskā plašsaziņas līdzekļa patiesais labuma guvējs. Šajā gadījumā ziņas ir iesniedzamas Padomei nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas par patiesā labuma guvēja maiņu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 14.novembra sēdē apstiprināja konkursa nolikumu un izsludināja konkursu “Par novadu ziņu televīzijas sižetu veidošanu 2019. gadā“. Konkursa mērķis ir ziņu sižetu sagatavošana no Latvijas novadiem sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai valsts SIA “Latvijas Televīzija“ (LTV) un nacionālajās komerciālajās televīzijās, kas nodrošina bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanu ar zemes raidītājiem.

Izsludinot konkursu, NEPLP vēlas veicināt informācijas pieejamību par Latvijas reģionos notiekošajiem procesiem, stiprinot Latvijas informācijas telpu. Novadu ziņu sižetiem jāaptver informācija par 110 Latvijas novadiem, republikas nozīmes pilsētām (neskaitot Rīgu) un Latvijas diasporas aktualitātēm.

Konkursa finansējums ir 244 259 eiro. Pretendentiem piedāvājums jāiesniedz līdz 2018.gada 5.decembrim, pulkst. 10.00. Pieteikumus var nogādāt personīgi vai nosūtīt pa pastu noteiktajā termiņā. Pēc iesniegto piedāvājumu saņemšanas, tie tiks izvērtēti un konkursa rezultāti tiks noteikti ne vēlāk kā līdz 21.decembrim.

Konkursa nolikums [WORD]

Konkursa nolikums [PDF]

Anulē retranslācijas atļauju

Sakarā ar SIA “EDAN” saimnieciskās darbības apturēšanu, NEPLP pieņēma lēmumu anulēt elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim izsniegto retranslācijas atļauju Nr.RR-40 no šī gada 14.novembra.

Lemj par izmaiņām Sabiedriskās konsultatīvās padomes sastāvā

Pēc biedrības “Providus” iesnieguma izskatīšanas, NEPLP lēma par izmaiņām NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes (SKP) sastāvā. Sakarā ar to, ka organizācijas nominētā pārstāve Vita Tērauda ir ievēlēt par 13.Saeimas deputāti, viņa vairs nepārstāv biedrību un tiek atsaukta no dalības SKP. Biedrība arī informēja, ka jaunu pārstāvi dalībai SKP nevirzīs, tādējādi līdz šī SKP sasaukuma termiņa beigām (2019.gada maijā), SKP sastāvā darbosies 19 nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Caur Latvijas Televīziju valsts simtgades notikumi ienākuši katrā mājā, katrā ģimenē. Paldies visiem darbiniekiem par paveikto! Lepojamies un suminām Gunāru Dūzi un Aigaru Kovaļevski, kuri saņems Triju zvaigžņu ordeni! Lai Latvijas simtgade iedvesmo jaunām idejām un 2018. gada nogali visi varam sagaidīt gaišā noskaņojumā!

Piemēro sodus par administratīvajiem pārkāpumiem

1.novembra NEPLP sēdē tika pieņemts lēmums sodīt elektronisko plašsaziņas līdzekli SIA “Pirmais Baltijas Kanāls” (PBK), piemērojot naudas sodu 5000 eiro apmērā, par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 29.panta 1.daļā noteiktā regulējuma pārkāpumiem. Pārbaudot “Pirmais Baltijas Kanāls Latvija” programmu, NEPLP Monitoringa nodaļa konstatēja, ka PBK nav iesniedzis Padomes pieprasīto programmas “Pirmais Baltijas Kanāls Latvija” atsevišķu ierakstu kopiju ar pirmo celiņu latviešu valodā un atsevišķu ierakstu kopiju ar otro celiņu krievu valodā par laika posmu no 2018.gada 23.aprīļa līdz 29.aprīlim.

Sēdē arī tika pieņemts lēmums izbeigt ierosināto administratīvā pārkāpuma lietu pret SIA “Telenet”.

Uzklausa konkursa pretendentu

Sēdē tika uzklausīts vienīgais pretendents konkursā par „Par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu nacionālajam komerciālajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kas veido televīzijas programmu un nodrošina tās apraidi, raidījumu veidošanai par aktīvu dzīvesveidu 2019.gadā”. Kā jau iepriekš ziņots, minētajā konkursā NEPLP saņēmusi vienu pieteikumu, kuru iesniedzis elektroniskais plašsaziņas līdzeklis SIA “4.vara”. Lēmums par konkursa uzvarētāju tiks pieņemts ne vēlāk kā līdz šā gada 30.novembrim. Sabiedriskā pasūtījuma raidījumi tiks veidoti pārraidīšanai nacionālā komerciālā televīzijas programmā, bezmaksas zemes apraidē ciparu formātā visā Latvijas teritorijā no 2019.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 31.decembrim.

Izskata sabiedrisko mediju iesniegtos sabiedriskā pasūtījuma plānus 2019.gadam

NEPLP uzklausīja valsts SIA „Latvijas Televīzija“ (LTV) un „Latvijas Radio“ (LR) vadības pārstāvju ziņojumus par 2019. gada LTV, LR un LSM.lv sabiedriskā pasūtījuma plānu izstrādes gaitu un vienojās par nepieciešamajiem papildinājumiem plānu projektos. Paredzams, ka Sabiedriskā pasūtījuma plāni 2019.gadam tiks apstiprināti gada nogalē, pēc 2019.gada valsts budžeta pieņemšanas.

Kā top sabiedriskā pasūtījuma plāns?

Vispirms NEPLP apstiprina vadlīnijas sabiedriskā pasūtījuma plāna sastādīšanai 3 gadu periodam un uzdevumus sekojošajam kalendārajam gadam → Vadlīnijas tiek iesniegtas SKP → SKP sniedz savus ieteikumus NEPLP, kas papildina vadlīnijas un iesniedz tās sabiedriskajiem medijiem → Mediji, ņemot vērā vadlīnijas, sagatavo pirmo sabiedriskā pasūtījuma plāna projektu un iesniedz to NEPLP, kas savukārt plānu nodod izskatīšanai SKP → Projektu kopā ar SKP ieteikumiem vērtē NEPLP → Mediji pievieno projektam budžeta sadaļu → Sabiedrisko pasūtījumu apstiprina NEPLP un publicē savā mājaslapā internetā.

Apstiprina sabiedriskā pasūtījuma izpildi komercmedijos

NEPLP apstiprināja elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA “Valmieras TV” nodotā sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildei 2018.gada trešajā ceturksnī. Sabiedriskā pasūtījuma ietvaros SIA “Valmieras TV” kopā ar sadarbības partneriem sagatavojusi un pārraidījusi, novadu ziņu sižetus vairāk nekā 800 minūšu garumā. Saskaņā ar iesniegto tāmi un darbu pieņemšanas – nodošanas aktu, realizētie darbi kopumā tiks kompensēti 61 763,59 eiro apmērā.

Iekļauj jaunu programmu Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā

NEPLP apstiprināja populārzinātniskās televīzijas programmas “RTG HD” iekļaušanu Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā.

Pirms 93 gadiem ēterā sāka skanēt Latvijas Radio. Kopš tā brīža Latvijas Radio ir kļuvis par ikdienas līdzgaitnieku Latvijas iedzīvotājiem. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sveic Latvijas Radio un tā darbiniekus dzimšanas dienā un novēl vienmēr būt uz viļņa!

Izsniedz apraides atļaujas

NEPLP sēdē pieņēma lēmumu izsniegt pārrobežu apraides atļaujas elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA „MSC Media“ izklaidējošu televīzijas programmu “UKRAINE 1“, ”UKRAINE 2“, “NLO TV 1” un “NLO TV 2” raidīšanai. Minētās programmas gan pagaidām nebūs pieejamas skatītājiem Latvijā.

Groza izsniegtās apraides atļaujas, apstiprina sabiedriskā pasūtījuma izpildi komercmedijos

NEPLP sēdē apstiprināja grozījumus elektroniskajiem plašsaziņas līdzeklim AS „Radio SWH“ izsniegtajā apraides atļaujā Nr.AA-016/5-1. Pēc grozījumu izdarīšanas elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotā radio programma “SWH Rock” ieguvusi reģionālās radio programmas statusu. Balstoties uz SIA ražošanas komercfirma “Pikal un partneri” iesniegumu, nolēma neapstiprināt izmaiņas elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim izsniegtajā apraides atļaujā Nr.AA-055/1.

Sēdē tika apstiprināta elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA “Latgales Reģionālā Televīzija” nodotā sabiedriskā pasūtījuma daļas izpilde 2018.gada trešajā ceturksnī. Sabiedriskā pasūtījuma ietvaros SIA “Latgales Reģionālā Televīzija” sagatavojusi 6 raidījumus “Sūpluok Latgolai” jeb “Tuvāk Latgalei”, un tie pārraidīti televīzijas programmu Re:TV un RīgaTV24 ēterā. Saskaņā ar iesniegto tāmi un darbu pieņemšanas – nodošanas aktu, realizētie darbi kopumā tiks kompensēti 14 368,75 eiro apmērā.

Atver konkursa pieteikumus 

NEPLP konkursā „Par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu nacionālajam komerciālajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kas veido televīzijas programmu un nodrošina tās apraidi, raidījumu veidošanai par aktīvu dzīvesveidu 2019.gadā” saņēmusi vienu – SIA “4.vara” pieteikumu. Iesniegtā pieteikuma izvērtēšana un lēmuma pieņemšana notiks ne vēlāk kā līdz šā gada 30.novembrim. Sabiedriskā pasūtījuma raidījumi tiks veidoti pārraidīšanai nacionālā komerciālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā, kas tiks raidīta bezmaksas zemes apraidē ciparu formātā visā Latvijas teritorijā no 2019.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 31.decembrim. 

Apstiprina sabiedriskā pasūtījuma izpildi komercmedijos 

Sēdē tik apstiprināta sabiedriskā pasūtījuma izpilde 2018.gada trešajā ceturksnī komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos AS “TV Latvija” (RīgaTV 24), SIA “4.vara” (Sportacentrs.com TV), SIA “Vidzemes televīzija” (Re:TV) un SIA “Dautkom TV”. 

Sabiedriskā pasūtījuma ietvaros RīgaTV 24 ēterā pārraidīti 36 raidījumi “Preses klubs”, 13 raidījumi “Globuss”, un sagatavotas 3 dokumentālās filmas “Mārtiņš Zauers”, “Simbolisms Latvijas mākslā” un “Cēsu mākslas festivāls”. 

Sportacentrs.com TV sabiedriskā pasūtījuma ietvaros ēterā pārraidītas 38 mazās un 15 lielās tiešraides no dažādiem sporta pasākumiem Latvijā. 

Sabiedriskā pasūtījuma ietvaros Re:TV sagatavojusi 13 raidījumus “Nedēļa Latvijā”, 27 raidījumus “Latvijas stāsti. Personības”, 6 raidījumus “100 recepšu Latvijas simtgadei”, 4 raidījumus “Aiz simtā kilometra” un 3 raidījumus “Vidzemnieki”, 1 raidījums “Leišmalītes ceļš” un 6 raidījumi “Vēlēšanu aizkulises”. Re:TV ēterā atspoguļoti arī Latvijas Republikas simtgades pasākumi. 

SIA “Dautkom TV” sagatavojis un Re:TV ēterā pārraidīts 1 raidījums “Latviešu Millenium paaudze diasporā - kādai jābūt Latvijai un Latgalei, kurā atgriezties?”. 

Apskata citus nozares jautājumus 

Izskatot elektroniskā plašsaziņas līdzekļa SIA “Media 360” iesniegumu, NEPLP pieņēma lēmumu veikt grozījumus elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim izsniegtajās apraides atļaujās, aizstājot elektroniskā plašsaziņas līdzekļa nosaukumu SIA “Media 360” ar jauno nosaukumu SIA “Helio Media”. 

NEPLP lēma par izmaiņām NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes (SKP) sastāvā. Pamatojoties uz SKP pārstāvētās Latvijas Elektronisko komunikācijas asociācijas (LEKA) iesniegumu, turpmāk LEKA pārstāvis SKP būs asociācijas valdes loceklis Aleksandrs Bērzkalns.

18.oktobra NEPLP sēdē Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzija (LTV) prezentēja iesniegtos vidēja termiņa stratēģiju projektus. 

LR valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne savā prezentācijā uzsvēra kolektīva iesaisti jaunās stratēģijas izstrādē, norādot, ka stratēģija ir izstrādāta, sadarbojoties LR struktūrvienību vadītājiem un darbiniekiem, organizējot diskusiju seminārus un pasākumus problēmu identifikācijai un atsevišķu stratēģijas sadaļu izstrādei. LR stratēģijā paredzēti seši rīcības virzieni, paredzot virkni uzdevumu, piemēram, inovāciju laboratorijas izveidi, jauniešu auditorijai paredzētā satura attīstību, izstrādāt koncepciju LR satura integrācijai un komunikācijai citās platformās, LR arhīva digitalizācijas pabeigšanu un pielāgošanu, tehniskā un IT nodrošinājuma attīstību, finanšu vadības sistēmas pilnveidi. Jaunā stratēģija paredz  jaunu biznesa virzienu un produktu attīstību, ņemot vērā prognozēto LR iziešanu no reklāmas tirgus. 

LTV vidēja termiņa stratēģijas projekts nosaka LTV darbības mērķus, būtiskos rādītājus, prioritāros attīstības uzdevumus un to sasniegšanai nepieciešamos rīcības virzienus un resursus stratēģijas darbības termiņā. Stratēģijā noteikti galvenie attīstības uzdevumi skar auditorijas, satura, infrastruktūras un personāla attīstību. Arī LTV, tāpat kā LR savā vidēja termiņa darbības stratēģijas projektā norāda uz nepieciešamību modernizēt novecojušo infrastruktūru, tai skaitā uzsverot ēkas rekonstrukcijas nepieciešamību un plānotās darbības šajā sakarā. Jāņem vērā, ka tie ir ļoti lieli kapitālieguldījumi un šo mērķu realizācijai būs nepieciešams ievērojams valsts budžeta līdzekļu palielinājums LR un LTV. 

Kā noteikts Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrības pārvaldības likumā, vidēja termiņa darbības stratēģija ir kapitālsabiedrības darbības plānošanas dokuments vismaz triju gadu periodam, uz kura pamata tiek plānota kapitālsabiedrības darbība, dividendēs izmaksājamā peļņas daļa un kapitālsabiedrības budžets. Kapitālsabiedrība stratēģiju izstrādā, pamatojoties uz kapitālsabiedrības rīcībā esošajiem un plānotajiem resursiem un rūpīgu kapitālsabiedrības darbības un attiecīgā tirgus izvērtējumu, izvirzot stratēģijas ietvaros sasniedzamos mērķus un uzdevumus un nosakot rezultatīvos rādītājus to novērtēšanai. 

NEPLP nolēma apstiprināt LR iesniegto vidēja termiņa stratēģijas projektu un virzīt to iesniegšanai Pārresoru koordinācijas centrā (PKC) atzinuma saņemšanai, atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajai kārtībai. Attiecībā uz LTV vidēja termiņa stratēģiju, NEPLP uzdeva līdz 16.novembrim papildināt iesniegto stratēģijas projektu, kā arī, sadarbojoties abiem sabiedriskajiem medijiem, kopīgi izstrādāt portāla LSM.lv attīstības vīziju, kuru pievienot LTV vidēja termiņa attīstības stratēģijas projektam. Pēc LTV stratēģijas papildināšanas, NEPLP izvērtēs dokumentu un lems par tā iesniegšanu PKC atzinuma saņemšanai. 

Pēc atzinumu saņemšanas NEPLP lems par iesniegto LR un LTV, kurā iekļauta LSM.lv attīstības stratēģija, vidēja termiņa darbības stratēģiju apstiprināšanu. Par stratēģijas ieviešanu un izpildi kapitālsabiedrībā ir atbildīga kapitālsabiedrības valde.

NEPLP, kā VSIA “Latvijas Radio” (LR) un VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) kapitāla daļu turētāja, izvērtēja valdes locekļu amata pienākumu izpildi 2017.gadā.

NEPLP pozitīvi novērtējusi jaunās LR valdes darbu pie sponsorēšanas jautājumu sakārtošanas, pārdošanas un mārketinga daļas reorganizācijas, LR5 programmas satura uzlabošanas. Atzinīgi novērtēta arī augstā motivācija amata pienākumu īstenošanā, mērķtiecīga un sistemātiska jautājumu risināšana un kolektīva iesaiste, vienlaikus norādot, ka 2017.gadā uzsāktā atalgojuma reforma jāturpina 2018.gadā. LR valde aizvadītā gada nogalē darbojās divu cilvēku sastāvā, un valdei bija jārisina jautājumi, kas skar ne tikai kapitālsabiedrības pārvaldību, bet arī programmas attīstību, jo valdes loceklis programmu attīstības jautājumos uzsāka darbu tikai 2018.gadā. Novērtējot LR valdes locekļu Unas Klapkalnes un Mārītes Tukišas darbu 2017.gadā, NEPLP ņēma vērā arī valdes locekļu spēju ļoti ierobežotā termiņā sekmīgi adaptēties un īstenot valsts kapitļsabiedrības pārvaldības mērķus.

Kopumā NEPLP novērtēja LR valdes darbu 2017.gadā kā ļoti labu un nolēma piešķirt prēmiju 75% apmērā no Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību likumā noteiktā prēmijas apmēra, proporcionāli nostrādātajam laikam 2017.gadā. 

Izvērtējot LTV valdes locekļu Ivara Beltes, Ivara Priedes un Sergeja Ņesterova darbības rezultātus 2017.gadā, NEPLP uzteica LTV satura kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošanu, uzsākto stratēģijas izstrādi satura veidošanai digitālajā vidē, iegūtās vērtīgās tiesības uz sporta pārraižu licencēm, LSM.lv attīstību iekļūstot populārāko interneta portālu desmitniekā Latvijā, uzsākto darbu pie LTV atalgojuma sistēmas reformas, kā arī valdes darbu pie atzinuma sagatavošanas par LTV nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem iziešanai no reklāmas tirgus.  Vienlaikus NEPLP norāda, ka ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp valdes locekļiem stratēģiskās attīstības jautājumos, piemēram, LTV7 programmas attīstībā, sabiedriskā pasūtījuma plānošanas un izpildes gaitā, kā arī pilnvērtīgas informācijas apmaiņas nodrošināšanā ar kolektīvu par notiekošo medijā, valdes mērķiem, uzdevumiem un paveikto.

Kopumā LTV valdes darbs 2017.gadā novērtēts kā labs. Ņemot vērā, ka šobrīd LTV rīcībā nav pietiekošu finanšu līdzekļu, NEPLP nolēma LTV valdes locekļiem prēmijas nepiešķirt.

Anulē  apraides atļaujas, piešķir valsts atbalstu de minimis procedūras ietvaros, pievieno jaunu programmu retranslējamo programmu sarakstam 

11.oktobra sēdē NEPLP nolēma anulēt elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem SIA “SEA TV” (televīzijas programma “SEA TV”), SIA “STAR TV Group” (televīzijas programma “Star Family”), SIA “TOP Film TV” (televīzijas programma “TopFilm TV”), SIA “NOVINI – TV” (televīzijas programmu “espreso tv”) un SIA “Cold Office BBS Limited” (televīzijas programmas “K1”, “K2” un “K1 HD”) izsniegtās komerciālās pārrobežu televīzijas programmas apraides atļaujas. Apraides atļaujas anulētas, jo elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nav veikuši Ministru kabineta noteikumos noteiktās valsts nodevas par apraides tiesību īstenošanas uzraudzību apmaksu. Apraides atļaujas anulētas ar 2018.gada 11.oktobri. 

NEPLP pieņēma lēmumu par de minimis valsts atbalsta piešķiršanu SIA “Pirmais Baltijas Kanāls” atbilstoši Ministru Kabineta 2018.gada 9.janvāra noteikumiem Nr.24, samazinot valsts nodevas samaksu par 50 procentiem. Minētie noteikumi paredz, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuriem Latvijas Republikā izsniegtas apraides atļaujas komerciālās nacionālās televīzijas programmas apraidei vai komerciālās pārrobežu televīzijas programmas apraidei, katru gadu ir jāmaksā valsts nodeva par apraides tiesību īstenošanas uzraudzību. Atbilstoši noteikumu 9.2.punktam valsts nodevu samazina par 50 procentiem, ja vismaz 90 procenti no elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas diennakts raidlaika ir valsts valodā (ieskaitot programmas daļu, kas dublēta vai ieskaņota latviešu valodā). 

NEPLP nolēma iekļaut Latvijā retranslējamo programmu sarakstā televīzijas programmu “Nebesa TV7” (“НЕБЕСА ТВ7”) – televīzijas programmu ar reliģisku ievirzi, kura veidota Somijā. 

Apstiprina grozījumus nolikumos 

NEPLP apstiprināja grozījumus nolikumos par revīzijas komisiju un sabiedriskā pasūtījuma veidošanas un vērtēšanas kārtību, atbilstoši jaunajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā 2018.-2022.gadam noteiktajam.Ar nolikumiem iespējams iepazīties NEPLP mājas lapā. 

Groza sabiedriskā pasūtījuma daļu, kuru īsteno elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim AS “TV Latvija” 

Raidījums “Rampas ugunis” vairs netiek iekļauts sabiedriskā pasūtījuma daļā par Latvijas simtgades satura veidošanu, izplatīšanu un arhivēšanu, kuru īsteno elektroniskais plašsaziņas līdzeklis AS “TV Latvija”, šodienas sēdē lēma NEPLP. Lai nodrošinātu sabiedriskā pasūtījuma uzlikto saistību izpildi, turpmāk raidījumā “Tete-a-Tete ar Rīgu” tiks iekļauti, kopskaitā 14 sižeti (katrs līdz 5 minūtēm), lai informētu par Latvijas simtgades pasākumiem. Minētie grozījumi nav pretrunā ar konkursa nolikumā minēto mērķi - izveidot, pārraidīt un arhivēt raidījumus par Latvijas valsts simtgades būtiskāko notikumu norisēm. Grozījumi saistīti ar raidījuma “Rampas Ugunis” vadītāja Andra Kiviča negaidīto paziņojumu par kandidēšanu Latvijas Republikas 13. Saeimas vēlēšanās, kā rezultātā bija nepieciešams veikt izmaiņas televīzijas programmas “Rīga TV24” saturā.

Informāciju sagatavoja Signe Valtiņa, Mediju apmācību programmas vadītāja.

Baltijas Mediju izcilības centrs un pasaules vadošo mediju attīstības organizācija Internews sāk jaunu, iedvesmojošu apmācību programmu Baltijas reģionālajiem medijiem. Tās mērķis ir stiprināt un veicināt kvalitatīvas žurnālistikas ilgtspēju reģionos. Programmā varēs piedalīties 9 neatkarīgie mediji no Baltijas valstīm (3 no katras), kas būs gatavi un ieinteresēti savā darbā iekļaut jaunas pieejas, formātus un vizuālos risinājumus satura radīšanai un komunicēšanai, kā arī kritiski domājošas un izglītotas auditorijas veidošanai. Mediji aicināti pieteikties konkursam līdz šā gada 1. novembrim.

Konkursā var piedalīties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas reģionālie mediji, kas darbojas ārpus galvaspilsētām. Pretendentiem jābūt neatkarīgiem no politisko partiju, pašvaldību un politekonomisko grupu ietekmes, kā arī neatkarīgiem no lieliem mediju koncerniem. Programmas īstenotāji no medijiem gaidīs vēlmi mācīties, mainīties un iekļaut jaunas pieejas un paradumus ikdienas darbā, gatavību veltīt laiku un resursus apmācībām un pārmaiņu īstenošanai.

Programmas dalībniekiem būs pieejamas regulāras meistarklases un individuālas konsultācijas, kā arī iespēja dalīties pieredzē un stiprināt saikni ar kolēģiem no citām Baltijas valstīm. Tie, kuri būs augsti motivēti īstenot padziļinātas iekšējo redakcijas procesu reformas, varēs izmantot ilgtermiņa konsultanta pakalpojumus.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2018. gada 1. novembris. Pieteikumus vērtēs Baltijas Mediju izcilības centra un Internews ekspertu grupa.

Vairāk par piedalīšanos konkursā, kā arī pieteikuma formu skatīt šeit.

Baltijas mediju izcilības centrs ir neatkarīga bezpeļņas organizācija, kuras mērķis ir gudras un atbildīgas žurnālistikas attīstība Baltijā, Austrumu partnerības valstīs un citos reģionos. Centrs apkopo un rada zināšanas par Baltijas un citu reģionu mediju vidēm un auditorijām, veic pētījumus par mediju tirgu, nodrošina apmācību programmas neatkarīgajiem medijiem. Centra dibinātāju vidū ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sabiedriskie mediji, žurnālistikas augstskolas un mediju NVO. Centra dalībnieku vidū ir arī “DW Akademie” — viena no Eiropas vadošajām organizācijām mediju profesionālās pilnveides jomā.

Internews ir pasaules vadošo mediju attīstības organizācija, kas pastāv jau 35 gadus. Kopā ar partneriem – gan universitātēm, gan vietējām mediju organizācijām – tā īsteno dažādus mediju projektus, atbalsta cilvēktiesību aktīvistus, žurnālistus un neatkarīgos medijus visā pasaulē vairāk nekā 100 valstīs. To vidū ir radio un televīzijas, laikraksti, mobilo lietotņu ziņu servisi un tiešsaistes ziņu portāli.

Papildu informācija:

Signe Valtiņa

Mediju apmācību programmas vadītāja

Baltijas Mediju izcilības centrs

signe.valtina@baltic.media

baltic.media

Tālr. +371 29735732

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atgādina par Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma noteiktajiem ierobežojumiem, kas stājas spēkā pēdējās priekšvēlēšanu aģitācijas perioda dienās, papildu jau spēkā esošajiem aizliegumiem.

Atbilstoši Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 7. panta pirmajai daļai, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās ar 4. oktobri deputātu kandidātiem ir aizliegts izmantot valsts nodrošināto bezmaksas raidlaiku aģitācijas veikšanai.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 12. panta ceturtā daļa noteic, ka vēlēšanu dienā (vēlēšanu norises laikā) elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos aizliegts iekļaut sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par politisko partiju, to apvienību, vēlētāju apvienību vai atsevišķu deputātu kandidātu popularitāti.

NEPLP vērš to elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kuri veido radio programmas, uzmanību uz Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32. panta pirmo daļu, kas vēlēšanu dienā un dienu pirms vēlēšanu dienas aizliedz radio programmās izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu.

NEPLP atgādina, ka atbilstoši Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32. panta trešajai daļai, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidoti diskusiju raidījumi nav uzskatāmi par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 20. septembra sēdē apstiprināja konkursa nolikumu un izsludināja konkursu par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu komerciālajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kas veido televīzijas programmas bezmaksas zemes apraidē.

Saskaņā ar apstiprināto konkursa nolikumu TV programmai jābūt orientētai uz aktīva dzīvesveida popularizēšanu. Konkurss tiek izsludināts uz laika posmu no 2019.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim. Paredzētais finansējums 2019. gadam ir 348 603 eiro.

Konkursā tiek pieņemti pieteikumi no juridiskām personām – komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas reģistrēti Latvijā. Pieteikumi konkursa dalībniekiem jāiesniedz līdz šā gada 18.oktobrim plkst.10.00, bet pieteikumu izvērtēšana tiks veikta līdz 30.novembrim.

Lēmums Nr.143

Nolikums [WORD]

Nolikums [PDF]

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņo, ka, pamatojoties uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa SIA “KTV Universs” 25.07.2018. un 06.09.2018. iesniegumiem un 20.09.2019. Padomes lēmumu Nr.144, sākot ar 01.10.2018. tiek anulēta elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA “KTV Universs” izsniegtā retranslācijas atļauja Nr.RR-38.

Apstiprina Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas 2018.-2022.gadam ieviešanas plānu

NEPLP 20.septembra sēdē apstiprināja šī gada 12.aprīlī pieņemtās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas 2018.-2022.gadam ieviešanas plānu.  Ieviešanas plāna mērķis ir noteikt pasākumus stratēģijas mērķu sasniegšanai un nodrošināt pārskatāmību par tās īstenošanas gaitu. Ieviešanas plāns ir sadalīts atbilstoši stratēģijas četriem prioritārajiem virzieniem, kopā veidojot 31 uzdevumu un 160 pasākumus. Plānu izstrādā stratēģijas darbības laika posmam un aktualizē to pēc nepieciešamības.

Apstiprina revīzijas komisiju ziņojumus

NEPLP apstiprināja revīzijas komisiju ziņojumus par VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) un VSIA “Latvijas Radio” 2018.gada pirmā pusgada sabiedriskā pasūtījuma izpildi, finansiālajiem rādītājiem, saimniecisko darbību un citiem kapitālsabiedrības raksturojošajiem rādītājiem.

NEPLP apstiprināja revīzijas komisijas ziņojumu par SIA “Vidzemes televīzija” (programma Re:TV) sabiedriskā pasūtījuma izpildi šī gada augustā. 2018.gada augustā SIA Vidzemes televīzija” sagatavoja astoņus raidījumus ciklā “Latvijas stāsti. Personības”, četrus raidījumus “Nedēļa Latvijā” un divus raidījumus ciklā “100 recepšu Latvijas simtgadei”.

Kā arī NEPLP apstiprināja revīzijas komisijas ziņojumus par SIA “DMCS” un SIA “Kultūras iniciatīvu un realizācijas apvienība” raidījumu veidošanu latviešu un mazākumtautību valodās 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas. SIA “DMCS” maijā un jūnijā sagatavoja astoņus raidījumus ciklā “Ir Latgale mūsu”. Savukārt SIA “Kultūras iniciatīvu un realizācijas apvienība” jūlijā un augustā sagatavoja deviņus raidījumus ciklā “Interesnije vstreči” (Interesantās tikšanās).

Anulē un izsniedz retranslācijas atļaujas

Pamatojoties uz kabeļoperatora SIA “KTV Universs” iesniegumu, NEPLP apstiprināja šim uzņēmumam izsniegtās retranslācijas atļaujas Nr.RR-38 anulēšanu no šī gada 1.oktobra.

Padome ārvalstu komersantu filiālei “AS TV Play Baltics Latvijas filiāle” izsniedza retranslācija atļauju programmu izplatīšanai Viaplay platformā.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņo, ka, pamatojoties uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa SIA “AACE TV” 31.08.2018. iesniegumu un  12.09.2019. Padomes lēmumu Nr.138, sākot ar 12.09.2018. tiek anulēta elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA “AACE TV” izsniegtā apraides atļauja Nr.AA-025/1, kas izsniegta programmas “ARTV” apraidei.

12.septembra sēdē NEPLP uzklausīja SIA “MSC Media” pārstāvjus saistībā ar pārrobežu apraides atļauju izsniegšanu četrām izklaides satura komerciālajām televīzijas programmām. Sēdes laikā uzņēmuma pārstāvji iepazīstināja NEPLP ar programmu koncepciju un informēja par attīstības plāniem. NEPLP izvērtēs iesniegtos dokumentus un drīzumā lems par apraides atļauju izsniegšanu.

Sēdes turpinājumā NEPLP izskatīja SIA “AACE TV” iesniegumu ar lūgumu anulēt komercsabiedrībai izsniegto apraides atļauju televīzijas programmai “ARTV”. Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajam, Padome pieņēma lēmumu anulēt minēto apraides atļauju ar 12.septembri.

Sēdē NEPLP lēma par izmaiņām Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes Sabiedriskās konsultatīvās padomes (SKP) sastāvā. Atsaucoties uz SKP pārstāvēto nevalstisko organizāciju iesniegumiem, turpmāk biedrību “Rīgas aktīvo senioru alianse” SKP pārstāvēs pazīstamā žurnāliste Velta Puriņa, savukārt biedrības “Eiropas Latviešu apvienība” jaunais pārstāvis SKP būs apvienības priekšsēdētājs Kristaps Grasis.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atgādina, ka saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32.pantu no 6. septembra spēkā stājies priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas aizliegums televīzijā.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likums nosaka, ka vēlēšanu dienā, kā arī 30 dienas pirms vēlēšanu dienas priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmās un raidījumos ir aizliegta, izņemot gadījumu, kad tiek izmantotas tiesības uz valsts nodrošināto bezmaksas raidlaiku vai tiek nodrošināta līdzdalība priekšvēlēšanu raidījumos elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmās sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. Par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu nav uzskatāmi elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoti diskusiju raidījumi, ja no aģitācijas veicēja par šo raidījumu veidošanu un izplatīšanu netiek saņemta samaksa.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ar 2018.gada 30.augusta lēmumu Nr.135 par uzvarētāju konkursā “Apraides tiesību piešķiršana radio apraides aptveršanas zonas palielināšanai Gulbenē 98,6 MHz frekvencē” atzina AS “Radio SWH” ar radio programmu “Radio SWH Rock”.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ar 2018.gada 30.augusta lēmumu Nr.134 nolēma konkursu “Apraides tiesību piešķiršana radio apraides aptveršanas zonas palielināšanai Rucavā 98,6 MHz frekvencē” izbeigt bez rezultātiem, jo konkursā nebija pieteicies neviens pretendents.

NEPLP šī gada pavasarī nosūtīja paziņojumu Eiropas Komisijai, Zviedrijas Preses un audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoram un televīzijas programmas “Rossija RTR” pārstāvjiem NCP “RUSMEDIACOM”, lai informētu par konstatētajiem naida runas gadījumiem Zviedrijas jurisdikcijā esošās televīzijas programmas “Rossija RTR” saturā un iespējamajām sankcijām atkārtota pārkāpuma gadījumā, atbilstoši kārtībai ko nosaka Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva.

Televīzijas programmas “Rossija RTR” 22.maija raidījumā “Vakars ar Vladimiru Solovjovu” NEPLP konstatēja atkārtotu naida runas gadījumu. Lai nodrošinātu tiesības tikt uzklausītiem, uz 30.augusta padomes sēdi tika uzaicināti televīzijas programmas “Rossija RTR” pārstāvji skaidrojumu sniegšanai par konstatētajiem pārkāpumiem televīzijas programmā “Rossija RTR”. Uzklausot programmas pārstāvju viedokļus, NEPLP uzdeva NCP “RUSMEDIACOM” līdz 10.septembrim sniegt rakstisku skaidrojumu par konstatētajiem pārkāpumiem.

Pēc skaidrojuma saņemšanas NEPLP izvērtēs sniegto informāciju un lems par minētās televīzijas programmas retranslācijas ierobežošanu Latvijā.

Sēdes turpinājumā NEPLP lēma par rezultātiem konkursos par apraides tiesību piešķiršanu radio apraides aptveršanas zonas palielināšanai Gulbenē, 98,6 MHz frekvencē un Rucavā, 98,6 MHz frekvencē. Konkursa rezultātā apraides tiesības radio apraides aptveršanas zonas palielināšanai Gulbenē, 98,6 MHz frekvencē tika piešķirtas elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim AS “Radio SWH” ar programmu “Radio SWH Rock”. AS ”Radio SWH” bija vienīgais pretendents, kurš pieteicies minētajā konkursā.

Konkursam par apraides tiesību piešķiršanu radio apraides aptveršanas zonas palielināšanai Rucavā 98,6 MHz frekvencē netika saņemts neviens pieteikums, tādēļ NEPLP lēma izbeigt konkursu bez rezultātiem.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) paziņo, ka, pamatojoties uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa SIA “Content hub” 25.07.2018. iesniegumu un  23.08.2018. Padomes lēmumu Nr.132, sākot ar 24.08.2018. tiek anulēta elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA “Content hub” izsniegtā apraides atļauja Nr.AA-122/1, kas izsniegta programmas “TRICK” apraidei.

 Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 23.augusta sēdē izskatīja un pieņēma lēmumus ar nozari saistītos jautājumos.

NEPLP izvērtēja VSIA “Latvijas Radio” (LR) un VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) darbības rezultātus saskaņā ar definētajiem finanšu un nefinanšu mērķiem 2017.gadā, atbilstoši 2016.gada 9.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.95 (“Kārtība, kādā tiek vērtēti darbības rezultāti un finanšu rādītāji kapitālsabiedrībai, kurā valstij ir izšķirošā ietekme”). Balstoties uz šiem noteikumiem LR un LTV darbība 2017.gadā tika novērtēta ar “labi”.

NEPLP sēdē tika diskutēts par LTV satura kvalitātes izvērtējumu 2018.gada 1.pusgadā un satura kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošanu. LTV valdes loceklis Sergejs Ņesterovs iepazīstināja NEPLP ar sabiedriskā pasūtījuma satura kvalitātes izvērtējumu par 2018.gada pirmo pusgadu. Vērtēšanas sistēmas modelis tapis vairāku gadu garumā. Satura kvalitātes izvērtēšana notiek raidījumu vērtēšanas sēdē (LTV satura vērtēšanas padomē), kas sastāv no LTV atbildīgajiem darbiniekiem un ekspertiem. Lai nodrošinātu satura atbilstību sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem un kvalitātes standartiem, izvērtējumā tiek ņemts vērā arī ikgadējais LTV zīmola pētījums, ietverot sabiedriskā labuma testa kritērijus, NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes rekomendācijas un LTV redakciju ikmēneša vērtējums. Ņemot vērā arī izvērtējuma rezultātus, tiek pieņemts lēmums par LTV1 un LTV7 programmu saturu.

Pamatojoties uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa SIA “Content hub” iesniegumu, NEPLP anulēja minētā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotās televīzijas programmas “TRICK” apraides atļauju Nr.AA-122/1. Padome arī lēma par valsts nodevas par apraides tiesību īstenošanas uzraudzību samaksas apmēra samazināšanu, nosakot to proporcionāli faktiskajam apraides atļaujas spēkā esamības laikam (dienu skaitam).

Sēdē tika uzklausīts ziņojums par SIA “Vidzemes televīzija” darbību. 2018.gada jūlijā skatītāji varēja vērot deviņus raidījumus ciklā “Latvijas stāsti. Personības”, četrus raidījumus “Nedēļa Latvijā”, un divus raidījumus ciklā “100 recepšu Latvijas simtgadei”. NEPLP lēma, ka SIA “Vidzemes televīzija” noteiktie sabiedriskā pasūtījuma uzdevumi un mērķi ir sasniegti un sabiedriskais pasūtījums š.g. jūlija mēnesī ir izpildīts.

Padomes sēdē tika izskatīts jautājums par AS “Radio SWH” izdarīto pārkāpumu - slēptas reklāmas izplatīšanu raidījumā “Braucamlaiks”, par ko administratīvā lieta uzsākta š.g.14.jūnijā. Padomes locekļi pieņēma lēmumu sodīt elektronisko plašsaziņas līdzekli AS “Radio SWH”, nosakot soda naudu 1000 EUR apmērā.

Sēdes noslēgumā NEPLP apstiprināja informatīvi izklaidējošās televīzijas programmas “TV-21M” (TB-21M) iekļaušanu Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā. Līdz ar šo lēmumu pie skatītājiem jaunā veidolā atgriežas iecienītā filmu televīzijas programma, kura agrāk bija pazīstama ar nosaukumu “TV-21”, kurai apraides atļauju pēc programmas īpašnieka SIA “TV-21R” lūguma NEPLP anulēja 26.jūlija sēdē.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atgādina, ka saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 3.panta pirmo daļu slēptā priekšvēlēšanu aģitācija ir aizliegta.

Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, pieļaujot politisko partiju pārstāvju dalību raidījumos, ir jānodrošina atbilstība augstiem žurnālistikas standartiem, tāpat raidījuma vadītājiem jāspēj profesionāli vadīt raidījumus, neradot uzaicinātajiem politiķiem iespēju tieši vai netieši aģitēt par vai pret kādu politisko partiju vai deputāta kandidātu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir izdevis “Informatīvo materiālu par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem”, kurā formulētas šādas slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes:

1. jebkura darbība, kuras mērķis ir tieši vai netieši publiski popularizēt kādu politisko partiju vai to apvienību un deputāta kandidātu, aicinot par to balsot, vai arī paužot negatīva rakstura informāciju, aicinot balsot pret kādu politisko partiju vai deputāta kandidātu;
2. par priekšvēlēšanu aģitāciju ir saņemta samaksa, taču tās apmaksātājs (atlīdzības devējs) pretēji Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajam nav norādīts. Jāuzsver, ka par samaksu par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu ir uzskatāma arī atsvabināšana no priekšvēlēšanu aģitācijas apmaksas;
3. partijas logo vai citi vizuāli elementi tiek iekļauti elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumā, vai atspoguļo ar konkrētu partiju saistītu notikumu, kam nav tiešas saistības ar raidījuma saturu un tas nepārprotami veidots kādas partijas popularizēšanai;
4. partija vai deputāta kandidāts parādās ēterā bez pamatota iemesla, piemēram, deputāta kandidāts tiek izmantots kā kāda notikuma galvenais komentētājs;
5. tiek atspoguļoti sabiedrībai nenozīmīgi deputāta kandidāta privātās dzīves notikumi, lai palielinātu konkrētā kandidāta publicitāti;
6. raidījums ir vienpusīgs, tajā nav sabalansēti atspoguļoti iesaistīto pušu viedokļi un nav mēģināts noskaidrot ekspertu viedokli;
7. žurnālists, neuzdodot konkrētus jautājumus, ļauj deputāta kandidātam netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tēmu un virzību, vai uzdod jautājumus, lai izceltu deputāta kandidāta personības pozitīvās iezīmes;
8. ēst gatavošanas, sporta vai tamlīdzīgs raidījums ar deputātu kandidāta parādīšanos saturā (gatavojot ēst vai runājot par sportu).

NEPLP informē, ka savas kompetences robežās turpinās uzraudzīt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības atbilstību Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajam, un atgādina, ka elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim par priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanas noteikumu pārkāpšanu paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.² panta astotajā daļā.

NEPLP Informācijas centrs

67221848

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 2.augusta sēdē izskatīja vairākus nozarei svarīgus jautājumus un noteica uzvarētājus iepriekš izsludinātajos konkursos.

Ņemot vērā grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas stājās spēkā 2018.gada 12.jūlijā NEPLP apstiprināja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā 2018.–2022. gadam, apstiprinot anketu, kas ir jāiesniedz raidorganizācijām par patiesā labuma guvējiem, kā arī grozījumus attiecībā uz televīziju darbības pamatnosacījumu veidlapu.

Sēdes turpinājumā tika apstiprinātas Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedriskā pasūtījuma plāna sastādīšanas vadlīnijas 2019.–2021.gadam un uzdevumi 2019.gadam. Sabiedriskā pasūtījuma plāna sastādīšanas vadlīnijas trīs gadu periodam veidotas ar mērķi, lai sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi stratēģiski plānotu un attīstītu saturu un attīstību ilgtermiņā. NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete skaidro, ka: “Vadlīnijas nosaka uzdevumus Latvijas Televīzijai, Latvijas Radio un sabiedrisko mediju vienotajam ziņu portālam LSM.LV, pirmkārt, trīs gadu periodam saskaņā ar sabiedriskā labuma radīšanas mērķiem. Otrkārt, uzdevumus, kas konkrēti medijiem ir jāsasniedz nākamajā gadā. Sabiedriskā pasūtījuma veidošanas uzdevumi tiek skatīti kontekstā ar satura pārvaldības mērķiem un uzdevumiem, kas ikgadēji tiek noteikti valdēm – tie ir jāīsteno, lai mediji pasūtījumu spētu īstenot profesionāli, kvalitatīvi, atbilstoši sabiedriskajam labumam, kā arī nodrošinātu ērtu satura lietojamību, pieejamību.”

Sabiedriskajiem medijiem nākamajā gadā ir jāturpina attīstība digitālajā vidē, stratēģiski plānojot satura veidošanu un izplatīšanu. NEPLP uzsver LSM.LV kā satura platformas attīstības nozīmi, paplašinot satura apjomu, daudzveidību un pieejamību gan ziņu portālā, gan citās LSM.LV satura platformās, kas vieno sabiedrisko mediju kanālus interneta vidē. Īpaša uzmanība tiks pievērsta jauniešu auditorijām, kā arī diasporai.  Latvijas Televīzijai (LTV) ir uzdots uzdevums attīstīt LTV7 kā aktīva dzīvesveida un sporta kanālu. Sabiedriskajiem medijiem ir jāattīsta saturs mazākumtautībām.

Sabiedriskie mediji nākamajā gadā palielinās saturu apjomu par notiekošo Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. LR (Latvijas Radio) ir noteikts uzdevums izveidot Baltijas korespondenta štata vietu. Medijiem ir uzdevums arī izzināt un integrēt saturā Latvijas uzņēmējdarbības, radošo industriju un inovāciju attīstības tematiku, kā arī ar diasporu un remigrāciju saistītu tematiku. LTV palielinās satura apjomu, kas ataino nemateriālā kultūras mantojuma zināšanu pārnesi un tradīciju pratību šodienā. LR ir jānodrošina Latvijas Radioteātra darbību un ilgtermiņa attīstība. Jāatzīmē, ka sabiedriskie mediji arī nākamgad turpinās atainot Latvijas valsts simtgades notikumus un aktivitātes.

Savukārt LSM.LV noteikti  uzdevumi, starp kuriem uzdots attīstīt Latvijas sabiedrisko mediju multimediju platformu mazākumtautību auditorijai sadarbojoties LTV un LR, palielināt satura apjomu, atainojot sabiedriski nozīmīgu pasākumu, forumu, diskusiju video tiešraides un turpināt attīstīt LSM.lv sadaļu bērnu auditorijai u. c. uzdevumi.

Plānots, ka sabiedriskie mediji un sabiedrisko mediju vienotais ziņu portāls LSM.LV 2019.gada sabiedriskā pasūtījuma plānu NEPLP iesniegs ne vēlāk kā līdz 2018.gada 1.oktobrim. Ar Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedriskā pasūtījuma plāna sastādīšanas vadlīnijām 2019.–2021.gadam un uzdevumiem 2019.gadam tuvākajā laikā varēs iepazīties NEPLP mājaslapā.

NEPLP sēdē uzklausīja vienīgo pretendentu SIA “DAUTKOM TV” atkārtotā konkursā “Par raidījumu veidošanu latviešu valodā 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas”. SIA “DAUTKOM TV” arī tika atzīta par konkursa uzvarētāju iegūstot tiesības veidot 5 raidījumus par kopējo finansējumu 8154 EUR.

Sēdes turpinājumā NEPLP uzklausīja pretendentus un noteica rezultātus konkursā “Par 2018.gada Saeimas priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas”. Tika uzklausīti AS “Latvijas Neatkarīgā Televīzija”, SIA Politiskās konsultācijas prakse “Image-case”, SIA “Latgales reģionālā televīzija” un SIA “Riga Pictures company” pārstāvji. Izvērtējot saņemtos pieteikumus un uzklausot pretendentu prezentācijas, NEPLP pieņēma lēmumu par konkursa uzvarētāju atzīt  AS “Latvijas Neatkarīgā Televīzija”, kas Saeimas priekšvēlēšanu raidījumus veidos televīzijas programmā LNT, sadarbībā ar televīzijas programmu Re:TV.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atgādina elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto aizliegumu vēlēšanu dienā un 60 dienas pirms vēlēšanu dienas (t.i sākot no 2018. gada 6.augusta) izplatīt to personu vadītus raidījumus, sagatavotus komentārus, intervijas un reportāžas, kuras ir pieteiktas par deputātu kandidātiem vai pirms vēlēšanām publiski paziņojušas par savu līdzdalību kādas politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai vēlētāju apvienības darbībā. Šīs personas var norīkot tādu pienākumu veikšanai, kuri nav saistīti ar tiešu piedalīšanos elektronisko plašsaziņas līdzekļu izplatītajās programmās. Ja tas nav iespējams, attiecīgajām personām var piešķirt atvaļinājumu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) paziņo, ka, pamatojoties uz 26.07.2018. Padomes lēmumu Nr.118, sākot ar 01.08.2018. tiek anulēta elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA “TV-21R” izsniegtā apraides atļauja Nr.AA-108/1, kas izsniegta programmas “TV-21” apraidei.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 26. jūlija sēdē debatēja un pieņēma lēmumus saistībā ar vairākiem nozares jautājumiem.

NEPLP nolēma piešķirt de minimis valsts atbalstu virknei elektronisko plašsaziņas līdzekļu (SIA “Riga Pictures Company”, SIA “Mūzikas Video Kanāls”, AS “Latvijas Neatkarīgā Televīzija”, AS “TV Latvija” un SIA “4.vara”), atbrīvojot no valsts nodevas samaksas par apraides tiesību īstenošanas uzraudzību, kas noteikta ar 09.01.2018. Ministru Kabineta noteikumiem Nr.24. Noteikumi paredz, ka elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem Latvijas Republikā izsniegtas apraides atļaujas komerciālās nacionālās televīzijas programmas apraidei vai komerciālās pārrobežu televīzijas programmas apraidei, ir jāmaksā valsts nodeva par apraides tiesību īstenošanas uzraudzību. 100% atbrīvojumam no valsts nodevas samaksas var pieteikties tie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuru programmās vismaz 51% diennakts raidlaika ir valsts valodā un vienlaikus vismaz 20% no nedēļas raidlaika ir valsts valodā veidoti raidījumi.

Tāpat arī NEPLP nolēma anulēt (sākot ar š.g.1.augustu) elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA “TV-21R” iepriekš izsniegto apraides atļauju un samazināt valsts nodevas apmēru apraides tiesību īstenošanas uzraudzību 2018.gadā proporcionāli faktiskajam apraides atļaujas spēkā esības laikam (dienās).

Sēdes turpinājumā tika atvērti pieteikumi konkursam “Par 2018. gada Saeimas priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas”. Kopumā saņemti četri pieteikumi no SIA “Rīga Pictures Company”, SIA “Latgales reģionālā televīzija”, SIA “Politiskas konsultācijas prakse “Image-case” un AS “Latvijas Neatkarīgā Televīzija”. Lēmums par konkursa uzvarētāju NEPLP jāpieņem ne vēlāk kā līdz 3.augustam.

NEPLP sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju izsludinātajā konkursā “Televīzijas un/vai radio sižetu/vai raidījumu veidošana par diasporas tematiku 2018.gadā” tika uzklausīts un par uzvarētāju atzīts vienīgais pretendents AS “Radio SWH”.

NEPLP uzklausīja AS “Radio SWH” piedāvājumu NEPLP izsludinātajam konkursam par apraides tiesībām aptveršanas zonas palielināšanai Gulbenē 98,6 Mhz frekvencē. NEPLP lēmums par AS “Radio SWH” programmas “SWH Rock” raidīšanu Gulbenē jāpieņem līdz 6.septembrim.

Tika pagarināts izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas termiņš konkursā “Par raidījumu veidošanu latviešu valodā 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” līdz 2.augustam.

Informējam, ka Eiropas Komisija programmas "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība 2014-2020" ietvaros ir izsludinājusi pieteikšanos projektu konkursam "Naida runas tiešsaistē uzraudzība, novēršana un apkarošana" (REC-RRAC-ONLINE-AG-2018). Projektu iesniegšanas termiņš: 2018. gada 11. oktobris. Detalizētāka informācija pieejama ŠEIT.

2018.gada 12.jūlijā ir stājušies spēkā grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Jaunie likuma grozījumi stiprina Latvijas mediju telpu un iezīmē ceļa karti sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.

Likuma grozījumi paredz sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa izmaiņas, paredzot to iziešanu no reklāmas tirgus 2021.gadā un nodrošinot sabiedriskajiem medijiem atbilstošu finansējumu, kas saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem veido aptuveni 14 miljonus eiro gadā. Likuma grozījumos ir noteikts, ka ar NEPLP atļauju sabiedriskā pasūtījuma ietvaros sabiedriskie mediji ir tiesīgi sniegt jaunus papildu pakalpojumus neatkarīgi no to piegādes un finansējuma veida, tostarp interneta vidē.

Lai apzinātu informāciju par elektronisko plašsaziņas līdzekļu patiesajiem īpašniekiem, jaunie likuma grozījumi elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem nosaka pienākumu atklāt savus patiesos labuma guvējus. Šā pienākuma izpilde veicama apraides un retranslācijas atļaujas saņemšanas, un paziņojuma par pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanas ietvaros. Gadījumos, ja mainās elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kuram izsniegta apraides, retranslācijas atļauja vai kurš paziņojis par pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanu, patiesais labuma guvējs, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz NEPLP informāciju par patiesā labuma guvēja maiņu. Savukārt tiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas jau ir saņēmuši apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai paziņojuši par pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanu ir noteikts pienākums līdz 2018.gada 31.decembrim iesniegt NEPLP informāciju par tā patieso labuma guvēju.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumi paredz arī izmaiņas programmu veidošanas vispārīgajos noteikumos nosakot, ka fakti un notikumi raidījumos jāatspoguļo ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti un informatīvi dokumentālajos un ziņu raidījumos fakti jāatspoguļo tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju.

Tiek precizēti arī programmas valodas jautājumi. Likuma grozījumi definē programmas pamata audiovalodu un valodas celiņa jēdzienu. Likuma grozījumi nosaka, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu pamata audiovaloda un programmas formāts nav maināma apraides atļaujas darbības pamatnosacījumu sastāvdaļa izsniegtās apraides atļaujas darbības termiņā, savukārt valodas celiņš apraides atļaujas darbības laikā ir maināms.

Jaunie likuma grozījumu arī nosaka tiesības NEPLP pieņemt lēmumu, ar kuru tiek ierobežota piekļuve tām Latvijā pieejamām mājaslapām internetā, kuras retranslē audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas, liedzot to domēna vārdu izmantošanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Papildus tam, NEPLP savā mājaslapā internetā uzturēs un aktualizēs šo domēna vārdu sarakstu. Šī likuma grozījumu daļa stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī, nodrošinot to īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

Likuma grozījumi arī nosaka galalietotājiem bez maksas pieejamo programmu retranslācijas pienākumu (must carry princips) dažādās platformās. Likuma grozījumi paredz, ka pienākums nodrošināt sabiedrisko un komerciālo nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas, kuras galalietotājiem ir pieejamas bez maksas, attieksies ne vien uz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, bet uz visiem televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzējiem. Savukārt satelīta pakalpojuma sniedzējiem ir paredzēta atvieglota kārtība, paredzot, ka programmu izplatīšanas sniedzējam nav pienākums nodrošināt attiecīgās programmas izplatīšanu, ja izmaksu gadījumā komerciālais nacionālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nesedz satelīta signāla nodrošināšanas izmaksas.

Plašāk ar grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā iespējams iepazīties ŠEIT.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 19.jūlija sēdē apstiprināja sabiedriskā pasūtījuma izpildi 2018.gada II ceturksnī komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos AS “TV Latvija” (Rīga TV24), SIA “4.vara” (Sportacentrs.com TV), SIA “Vidzemes televīzija” (Re:TV).

Sabiedriskā pasūtījuma ietvaros Rīga TV24 ēterā pārraidīti 36 raidījumi “Preses klubs”, 12 raidījumi “Globuss”, 13 raidījumi “Rampas ugunis”, nodrošinātas kopumā 5 tiešraides no Latvijas neatkarības atjaunošanas dienas svētku programmas un sagatavotas 4 dokumentālās filmas “Latvijas simbolisti Parīzē, Orsē”, “Rūdolfs Pērle”, “Jānis Rozentāls” un “Vilhelms Purvītis”.

Sportacentrs.com TV sabiedriskā pasūtījuma ietvaros ēterā pārraidījis 46 mazās un 15 lielās tiešraides no dažādiem sporta pasākumiem Latvijā.

Sabiedriskā pasūtījuma ietvaros Re:TV sagatavojusi 18 raidījumus “Nedēļa Latvijā”, 25 raidījumus “Latvijas stāsti. Personības”, 2 raidījumus “100 recepšu Latvijas simtgadei”, 4 raidījumus “Aiz simtā kilometra” un 3 raidījumus “Vidzemnieki” un ēterā atspoguļoti arī Latvijas Republikas simtgades pasākumi.

NEPLP 12.jūlija sēdē atvēra pieteikumus diviem konkursiem, ko NEPLP organizē sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. Konkursā par televīzijas raidījumu veidošanu latviešu valodā Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos saņemts viens pieteikums no SIA “Dautkom TV”, savukārt konkursā par televīzijas un/vai radio sižetu un/vai raidījumu veidošanu par diasporas tematiku, kuru NEPLP organizē sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, saņemts viens pieteikums no AS “Radio SWH”.

Tāpat arī sēdē tika atvērts vienīgais pieteikums konkursam par radio apraides aptveršanas zonas palielināšanu Gulbenē 98,6 Mhz frekvencē, kuru iesniedzis elektroniskais plašsaziņas līdzeklis AS “Radio SWH”. Savukārt konkursā par apraides aptveršanas zonas palielināšanu Rucavā diemžēl nav saņemts neviens pieteikums.

NEPLP sēdē turpināja izskatīt 8.maijā uzsākto administratīvā pārkāpuma lietu pret elektronisko plašsaziņas līdzekli SIA “Sport Media Group”. Pēc visu apstākļu noskaidrošanas, NEPLP nolēma SIA “Sport Media Group” uzlikt naudas sodu 2500 eiro apmērā par elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajiem programmas veidošanas vispārīgo noteikumu pārkāpumiem.

NEPLP arī apstiprināja grozījumus elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA “Valkas Elektrons” izsniegtajā retranslācijas atļaujā sakarā ar programmu izplatīšanas teritorijas paplašināšanos.

Sēdes turpinājumā tika pieņemts lēmums par SIA “Olaines KTV” izsniegtās retranslācijas atļaujas anulēšanu sakarā ar to, ka komersanta darbība ir neregulāra, tādejādi nepildot retranslācijas atļaujas pamatnosacījumus.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 28.jūnija sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas saistīta ar pārkāpumiem par sponsoru norāžu izvietošanu televīzijas raidījumā “Sporta studija”. NEPLP pieņēma lēmumu VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) izteikt aizrādījumu par izdarīto pārkāpumu.

Sēdes turpinājumā NEPLP uzklausīja LTV pārstāvjus par redakcionālo politiku sporta satura veidošanā, šī satura atbilstību sabiedriskā pasūtījuma mērķiem un satura kvalitātes standartiem, kā arī nākotnes plāniem attiecībā uz sporta satura pārraidēm LTV. Tuvākajos gados Latvijas sabiedriskā medija skatītājiem savos ekrānos būs iespēja vērot augstākā līmeņa sacensības gan Latvijas mērogā, gan starptautiski. Skatītājiem būs iespēja sekot līdzi dažādiem sporta veidiem, kā piemēram hokejam, bobslejam, skeletonam, biatlonam, pludmales volejbolam, florbolam un veselai virknei citu sporta veidu un notikumu, kā arī Latvijas sportistu sasniegumiem.

Tāpat arī sēdes ietvaros NEPLP nolēma papildināt VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) valdes un VSIA “Latvijas Radio” (LR) 2018.gada valdes mērķus un uzdevumus attiecībā uz sporta tematikas raidījumu veidošanu, ņemot vērā sporta žurnālistikas eksperta Iļjas Poļakova sabiedrisko mediju sporta satura izvērtējumā iekļautos ieteikumus.

Ņemot vērā AS “RADIO SWH” uzvaru NEPLP iepriekš izsludinātajā konkursā par radio programmas veidošanu Liepājā 94,6 MHz frekvencē, Padome nolēma izsniegt apraides atļauju radio programmas “SPIN FM” raidīšanai.

Sēdes turpinājumā NEPLP pieņēma lēmumu apstiprināt grozījumus SIA “SOLERGO” (programma “Radio CAPITAL FM”) izsniegtajā apraides atļaujā.

NEPLP 28.jūnija sēdē arī lēma par finansējuma pieprasījumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, par kopējo summu 589 137 eiro. Minētā summa paredzēta, lai LR 2018.gadā varētu veikt aparātu centrāles nomaiņu 175 000 eiro apmērā, savukārt LTV varētu novērst ziņu dienesta režijas kompleksa darbības apdraudējumu un nodrošinātu nepārtrauktību vienotā televīzijas integrētā ētera sistēmā, par summu 414 137 eiro.

NEPLP 28.jūnija sēdes ietvaros tika apstiprināts nolikums un izsludināts konkurss par televīzijas raidījumu veidošanu pirms Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanām. Konkursa mērķis ir veidot informatīvi analītiskus televīzijas priekšvēlēšanu raidījumus, atspoguļojot vēlēšanām pieteiktos kandidātu saraktus un to priekšvēlēšanu programmas, lai veicinātu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju aktivitāti 13. Saeimas vēlēšanās, kas notiks 2018.gada 6.oktobrī. Pretendenti konkursā var pieteikties līdz 25.jūlijam, savukārt lēmuma pieņemšana pēc visu saņemto pieteikumu izvērtēšanasparedzēta ne vēlāk kā līdz 3.augustam.

Lēmums Nr.100 (28.06.2018) Par konkursa “Par 2018.gada Saeimas priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” nolikuma apstiprināšanu un konkursa izsludināšanu

• Konkursa „Par 2018.gada Saeimas priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” nolikums [WORD]
• Konkursa „Par 2018.gada Saeimas priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” nolikums [PDF]

Ņemot vērā neapgūto konkursu finansējumu, NEPLP nolēma atkārtoti izsludināt divus konkursus: par televīzijas radījumu veidošanu latviešu valodā Latgalē (kopējais finansējums 8154 EUR) un par televīzijas un/vai radio sižetu un/vai raidījumu veidošanu par diasporas tematiku (kopējais finansējums 5410 EUR). Abos konkursos pretendenti var pieteikties līdz š.g.11.jūlijam.

Lēmums Nr.103 (28.06.2018) Par konkursa “Par raidījumu veidošanu latviešu valodā 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” nolikuma apstiprināšanu un atkārtota konkursa izsludināšanu

• Konkursa „Par raidījumu veidošanu latviešu valodā 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” nolikums [WORD]
• Konkursa „Par raidījumu veidošanu latviešu valodā 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” nolikums [PDF]

Lēmums Nr.104 (28.06.2018) Par nolikuma apstiprināšanu un konkursa “Televīzijas un/vai radio sižetu un/vai raidījumu veidošana par diasporas tematiku 2018.gadā” izsludināšanu

• Konkursa „Televīzijas un/vai radio sižetu un/vai raidījumu veidošana par diasporas tematiku 2018.gadā” nolikums [WORD]
• Konkursa „Televīzijas un/vai radio sižetu un/vai raidījumu veidošana par diasporas tematiku 2018.gadā” nolikums [PDF]

Tāpat arī NEPLP nolēma izsludināt divus konkursus par apraides tiesību piešķiršanu radio apraides aptveršanas zonas paplašināšanai 98,6 MHz frekvencē Gulbenē un 98,6 MHz frekvencē Rucavā. Abos konkursos pretendenti var pieteikties līdz š.g. 11.jūlijam. Konkursā aicināti piedalīties gan komerciālie, gan nekomerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi.

Lēmums Nr.101 (28.06.2018) Par konkursa “Apraides tiesību piešķiršana radio apraides aptveršanas zonas palielināšanai Gulbenē 98,6 MHz frekvencē” nolikuma apstiprināšanu un konkursa izsludināšanu

• Konkursa “Apraides tiesību piešķiršana radio apraides aptveršanas zonas palielināšanai Gulbenē 98,6 MHz frekvencē” nolikums [WORD]
• Konkursa “Apraides tiesību piešķiršana radio apraides aptveršanas zonas palielināšanai Gulbenē 98,6 MHz frekvencē” nolikums [PDF]

Lēmums Nr.102 (28.06.2018) Par konkursa “Apraides tiesību piešķiršana radio apraides aptveršanas zonas palielināšanai Rucavā 98,6 MHz frekvencē” nolikuma apstiprināšanu un konkursa izsludināšanu

• Konkursa “Apraides tiesību piešķiršana radio apraides aptveršanas zonas palielināšanai Rucavā 98,6 MHz frekvencē” nolikums [WORD]
• Konkursa “Apraides tiesību piešķiršana radio apraides aptveršanas zonas palielināšanai Rucavā 98,6 MHz frekvencē” nolikums [PDF]

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 14.jūnijā sēdē lēma par izsludināto konkursu rezultātiem, kā arī apsprieda citus jautājumus, kas saistīti ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari.

NEPLP noteica rezultātus konkursā "Par ziņu sižetu/reportāžu veidošanu latviešu valodā 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas”.  Konkursam bija pieteikušies divi pretendenti - SIA “Latgales Reģionālā Televīzija” un SIA “Dautkom TV”. Ņemot vērā NEPLP locekļu individuālo vērtējumu atbilstoši konkursa nolikumā noteiktajiem kritērijiem, tika nolemts nepiešķirt uzvaru šajā konkursā nevienam no pretendentiem. Vērtējot konkursa pretendentus, iesniegtie pieteikumi tika novērtēti kā nepietiekami izstrādāti kvalitatīvai sabiedriskā pasūtījuma izpildei konkursa mērķa un finansējuma ietvaros. NEPLP nolēma izsludināt jaunu konkursu līdz 1.jūlijam.

Sēdē tika izvērtēti arī pretendentu pieteikumi konkursā “Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai Liepājā 94.6 MHz frekvencē” un par konkursa uzvarētāju NEPLP atzina AS “Radio SWH” ar programmu Spin FM. Konkursam bija pieteikušies divi pretendenti - AS “Radio SWH” un SIA “Solergo”.

Ņemot vērā izmaiņas SIA “Solergo” īpašnieku struktūrā, sēdē arī tika apstiprināti grozījumi elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA “Solergo” izsniegtās apraides atļaujas darbības pamatnosacījumos.

Pēc “Radio SWH” iesnieguma atļaut izmantot īstermiņa mazjaudas frekvenci AS “Radio SWH” radio programmas “SWH Pop-Up” veidošanai mūzikas festivāla “Positivus” norises laikā no 2018. gada 19. līdz 22.jūlijam Salacgrīvā, 94,1 MHz frekvencē, NEPLP sēdē pieņēma lēmumu atbalstīt īstermiņa mazjaudas frekvences piešķīrumu AS “Radio SWH”.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atgādina, ka 10. jūlijs, ir pēdējā diena, kad elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var iesniegt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus saistībā ar š.g. 29. augustā plānotajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. 

NEPLP uzsver, ka, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izcenojumus noteiktajā termiņā nav iesniedzis, tam priekšvēlēšanu aģitācijas periodā aģitācijas materiālus izvietot ir aizliegts.

Informāciju par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izcenojumiem NEPLP aicina iesniegt divos veidos – elektroniski vai klātienē. Visi iesniegtie elektronisko plašsaziņas līdzekļu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumi ir publicēti NEPLP tīmekļa vietnē www.neplpadome.lv

Tā kā 2018.gada 9.jūnijā sāksies priekšvēlēšanu aģitācijas periods, NEPLP vērš uzmanību, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 13.pants noteic: “Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri nodrošina ārvalstu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu retranslāciju Latvijā, līgumā ar attiecīgo ārvalstu elektronisko plašsaziņas līdzekli paredz noteikumu, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā Latvijā retranslējamās programmās nedrīkst iekļaut aģitācijas materiālus par politiskajām partijām, to apvienībām un vēlētāju apvienībām.” Tādējādi televīzijas pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums ievērot likumā noteiktās prasības.

Ziemeļvalstu Ministru padome aicina plašsaziņas līdzekļus un ārštata žurnālistus no Baltijas valstīm pieteikties grantu programmai, kas atbalsta sabiedriski nozīmīga mediju satura veidošanu un atspoguļošanu mazākumtautību valodās.

Grantu programma dos iespēju žurnālistiem no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas saņemt finansiālu atbalstu ceļa izdevumu, uzturēšanās un komunikāciju izmaksu segšanai, kā arī nelielu honorāru.

Gan ārštata žurnālisti un gan vadošie mediji, kas darbojas vienā no trim Baltijas valstīm, var pieteikties uz grantu līdz 10,000 eiro. Maksimālais granta izmantošanas laiks – 1 gads.

Pieteikšanās termiņš: 2018. gada 19. jūlijs.

Kopējā grantu programmai piešķirtā summa 2018.-2019.gadā, ir 1,600,000 DKK (vai 212.000 EUR).

Grantu programmas mērķis ir paaugstināt vietējo, reģionālo un nacionālo plašsaziņas līdzekļu kvalitāti un izaugsmi Baltijas valstīs. Īpaša uzmanība tiek vērsta uz iekļaujoša mediju satura veidošanu minoritāšu valodās un etniski daudzveidīgajiem reģioniem.

Visiem atbalstītajiem projektiem ir jābūt brīvi pieejamiem valsts vai globālās tiešsaistes kanālos bez piekļuves šķēršļiem, piemēram, dalības maksas vai reģistrācijas. Stipendija paredz pilnīgu redakcionālo neatkarību un Ziemeļvalstu Ministru padome nedrīkst ietekmēt redakcionālo lēmumu pieņemšanu mediju ražošanas procesā.

Pašreizējā programma ir turpinājums veiksmīgai mazākumtautību mediju grantu programmai, kas tika relizēta 2017. gadā, kad tika atbalstīti 5 projekti Igaunijā, 9 projekti Latvijā un 8 projekti Lietuvā - kopumā 22 projekti par kopējo summu 150 000 eiro.

Atbalstītie projekti pārstāv labi zināmus un populārus mediju kanālus krievu un poļu valodā, kā arī mazāka mēroga reģionālos medijus un nesen dibinātus tīmekļa portālus. Atbalstīto mediju starpā ir Delfi, ETV+, Radio 4, Radio Znad Wilii, Novaja Gazeta Baltics, Rigas laiks un daudzi citi.

Plašāku informāciju par grantu programmu medijiem meklējiet www.nordicmediagrants.org.

Informāciju sagatavoja:

Inga Puriņa, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā informācijas padomniece

inga@norden.lv / +371 26651841

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 31. maija sēdē apstiprināja VSIA „Latvijas Radio“ (LR) un VSIA „Latvijas Televīzija" (LTV) 2017. gada pārskatus. Abiem sabiedriskajiem medijiem 2017. gadā kopumā ir izdevies izpildīt tiem izvirzītos uzdevumus.

Latvijas Radio

Latvijas Radio 2017.gadā turpināja pildīt sabiedriskā medija uzdevumu – stiprināt Latvijas informatīvo telpu, akcentējot demokrātiskās vērtības, nacionālo identitāti, saliedētību un sabiedrības uzrunāšanu ar LR piedāvāto saturu.

LR neto apgrozījums 2017.gadā bija 9,17 miljonu eiro. Salīdzinot ar 2016.gadu kopējie ieņēmumi palielinājušies par 404 599 eiro. LR 2017. gadu noslēdza ar zaudējumiem 174 301 eiro, kurus lielā mērā ietekmēja uzkrātās saistības neizmantotiem atvaļinājumiem un debitoru parādi.

“Izvērtējot gada pārskatā sniegto informāciju, Padome uzdeva LR papildus izvērtēt starp LR un darbinieku arodbiedrību noslēgtā darba koplīguma atbilstību Darba likumam, kā arī izveidot komisiju, kuras uzdevums būtu izvērtēt neizmantotā atvaļinājuma uzkrājuma izveidošanos LR un tā radītās sekas” skaidroja atbildīgais par LR, Padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.

2018.gadā LR turpinās attīstību ar mērķi palielināt piesaistīto auditoriju, realizējot plašu Latvijas simtgades programmu gan veidojot jaunus raidījumus, gan organizējot ārpus studijas pasākumus, pievēršot īpašu uzmanību Dziesmu un deju svētku procesa un svētku norises atspoguļojumam, gan veidojot oriģinālsaturu pirms svētkiem un svētku laikā, gan arī nodrošinot tiešraides no svētku koncertiem. LR arī aktīvi plāno pilnveidot darbību daudzplatformu formātā, lai palielinātu auditorijas skaitu digitālajā vidē.

Latvijas Televīzija

Kā liecina LTV skatītāju apmierinātības pētījums (Civitta) ar LTV piedāvāto saturu 2017.gadā bija apmierināti 73% pastāvīgo skatītāju. LTV1 2017. gadā ir bijis otrs skatītākais kanāls Latvijā,  auditoriju turpināja palielināt arī sabiedrisko mediju interneta portāls Lsm.lv. LTV galvenā prioritāte ir un paliek satura ražošana, pastiprinātu uzmanību 2017.gadā veltot informatīvi analītiskā un dokumentālā žanra attīstībai, kā arī komunikācijas stiprināšanai ar jaunāku auditoriju interneta platformās. LTV un Lsm.lv 2017.gadā aktīvi strādājis pie multimediālā satura un auditorijas iesaistes iespēju attīstības.

LTV neto apgrozījums 2017. gadā bija 18,32 miljoni eiro. LTV reklāmas ieņēmumi 2017. gadā ir 2,7 miljonu eiro. Kopumā LTV 2017. gadu ir noslēgusi ar 233 056 eiro zaudējumiem, ko radīja 2017.gadā pieņemtās izmaiņas uzņēmuma ienākumu nodokļa likumā.  

LTV būtiskus nākotnes izaicinājumus saskata saistībā ar novecojošu ražošanas tehnoloģiju nomaiņu, pāriešanu uz augstas izšķirtspējas (HD) apraidi, kā arī nekustamā īpašuma un ar to saistīto infrastruktūru uzturošo tehnoloģiju aizvietošana ar modernākiem risinājumiem.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 31.maijā sēdē izskatīja virkni jautājumu, kas skar elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari.

NEPLP sēdē apstiprināja VSIA “Latvijas Televīzijas” (LTV) un VSIA “Latvijas Radio” (LR) revīzijas komisijas ziņojumu par 2018.gada pirmā ceturkšņa saimniecisko darbību.

NEPLP lēma par finansējuma pieprasījumu LR izdevumu segšanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” LR aparātu centrāles nomaiņas realizācijai 175 000 eiro apmērā.

Sēdes turpinājumā notika diskusija starp NEPLP, LTV, LR un LSM.lv pārstāvjiem par sporta tematiku sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. Diskusijas ietvaros I.Poļakovs prezentēja recenziju par sabiedrisko mediju veidotajiem sporta tematikas raidījumiem. I.Poļakovs norādīja, ka gan LR, gan LTV kopumā labi īstenojuši savu misiju sporta tematikas raidījumos. Recenzents uzsvēra, ka pozitīvi vērtējams LR ierakstu arhīvs, taču nepieciešams aktīvāks darbs pie LR kontiem sociālajos medijos. Tāpat viņš norādīja uz LTV veiksmīgu darbību sociālajos medijos, tomēr norāda, ka nepieciešams piestrādāt pie satura pieejamības vairākās platformās. Recenzents atzīst, ka LTV un LR veidotie sporta raidījumi kopumā atbilst sabiedriskā pasūtījuma mērķiem un uzdevumiem.

Sēdes ietvaros NEPLP uzklausīja SIA “Solergo” piedāvājumu NEPLP izsludinātajā konkursā radio programmas veidošanai Liepājā 94,6 MhZ frekvencē. Otra pretendeta AS “Radio SWH” piedāvājums tika uzklausīts NEPLP 24.maija sēdē. NEPLP konkursa uzvarētāju izvērtēšana ir jāveic līdz 14.jūnijam.  

NEPLP izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu pret SIA “Lattelecom” par trīs audiovizuālo televīzijas programmu pārraidīšanu, kas nav iekļautas retranslējamo programmu sarakstā. SIA “Lattelecom” tas ir otrais šāda veida pārkāpums pēdējā pusgada laikā. NEPLP SIA “Lattelecom” piemēroja administratīvo sodu 8000 eiro apmērā.

NEPLP apstiprināja televīzijas programmas “MusicBox” iekļaušanu Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 17.maija sēdē apsprieda VSIA “Latvijas Radio” (LR) un VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) finansējuma pieprasījumu izdevumu segšanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Pēc pārstāvju uzklausīšanas, padome nolēma lūgt līdz š.g. 23. maijam iesniegt detalizētāku, ar dokumentiem pamatotu skaidrojumu finansējuma nepieciešamībai.

Sēdes turpinājumā notika diskusija starp LTV ziņu dienesta vadību un reģionālo ziņu sižetu veidotājiem no “Re:TV”, Latgales reģionālās televīzijas un Kurzemes televīzijas. Diskusijas ietvaros tika apspriesti recenzentu Renātes Ābelītes un Jāņa Gavara vērtējumi par veidotajiem novadu ziņu sižetiem 2018. gada 1.ceturksnī. Recenzents J.Gavars norāda, ka reģionālās televīzijas reaģē uz notiekošo, cenšoties operatīvi atspoguļot notikumus savos reģionos, taču tikai reizēm pašas veido sabiedrisko domu. Novadu ziņu sižeti kopumā ataino divas galvenās funkcijas – informēšanu un izglītošanu – atzīst J.Gavars.

NEPLP iepazinās arī ar R.Ābelītes recenziju par SIA “Vidzemes televīzijas” (Re:TV) veidotajiem raidījumiem “Latvijas stāsti” un “100 recepšu Latvijas simtgadei”, kas tika veidoti sabiedriskā pasūtījuma ietvaros 2018.gada 1. ceturksnī. Kā secinājusi recenzente, raidījumi sniedz iespēju iepazīties ar pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem, kuri gatavi strādāt un dzīvot Latvijā un ar savu darbu pierāda ticību valsts nākotnei, tā motivējot skatītājus. Televīzijas ziņu raidījumi par notikumiem visā Latvijā atklāj mūsu valsti kā darbīgu un pozitīvu zemi. Var droši teikt, ka Re:TV veidotie raidījumi ir atraduši savu vietu programmā un ieguvuši savu skatītāju, uzskata R.Ābelīte.

NEPLP uzklausīja Latvijas Universitātes Matemātikas nodaļas Statistisko pētījumu un datu analīzes laboratorijas (SPDAL) vadītāja Dr.sc.math. Jāņa Valeiņa, doktoranta Mg. Arta Luguža un Facebook aptauju eksperta Vadima Pavloviča veiktā pētījuma “Millenials (iedzīvotāju vecumā 16-40 gadi) radio klausīšanās paradumi Latvijā 2018.gada aprīlī” prezentāciju. NEPLP atzinīgi novērtēja gan pētījuma tēmu, gan arī izvēlēto metodoloģiju. NEPLP un pētījuma autori vienojās turpināt dialogu par iespējām nākotnē veikt šādus pētījumus regulāri.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) trešdien, 16.maijā ar Eiropas Komisiju apsprieda televīzijas programmas “Rossija RTR” uztveršanas brīvības ierobežošanu Latvijas teritorijā. Eiropas Komisija norādīja, ka NEPLP darbības līdz šim ir veiktas atbilstoši Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā noteiktajai kārtībai.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 10.marta “Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva” nosaka kārtību, kādā ierobežojama naidu kurinoša satura izplatīšana ES valstu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. NEPLP, izpildot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, ir sniegusi paziņojumu Eiropas Komisijai, TV programmas “Rossija RTR” veidotājiem un Zviedrijas mediju regulatoram, kurā brīdina par iespēju ierobežot “Rossija RTR” retranslāciju Latvijā, ja programmā tiks pieļauti atkārtoti pārkāpumi.

Veicot retranslācijas ierobežošanas pasākumus, jāņem vērā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva. Tajā noteikts, ka dalībvalsts var uz laiku pārtraukt televīzijas retranslāciju no citām valstīm, ja raidorganizācija gada laikā vismaz divas reizes ir pārkāpusi Direktīvas nosacījumus (ierobežot retranslāciju var pēc atkārtota pārkāpuma). Līdz ar to NEPLP turpinās uzraudzīt programmas “Rossija RTR” satura atbilstību normatīvo aktu prasībām. “Konstatējot atkārotu naida runas gadījumu, tiks lemts par programmas “Rossija RTR” ierobežošanu Latvijas teritorijā”, teica NEPL Padomes priekšsēdētāja D.Ķezbere.

NEPLP 14.maijā sēdē apstiprināja vairākus grozījumus elektroniskā plašsaziņas līdzekļa SIA “M.L. Grupa” apraides atļaujā, tai skaitā nomainot elektroniskā plašsaziņas līdzekļa nosaukumu uz SIA “Zemgales Reģionālā televīzija” un programmas nosaukumu uz Zemgales TV.

NEPLP sēdē lēma par valsts atbalsta piešķiršanu (de minimis procedūras ietvaros) SIA “All Media Latvia”, atbilstoši MK 2018.gada 9.janvāra noteikumiem Nr.24. Jaunie noteikumi paredz, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuriem Latvijas Republikā izsniegtas apraides atļaujas komerciālās nacionālās televīzijas programmas apraidei vai komerciālās pārrobežu televīzijas programmas apraidei, ir jāmaksā valsts nodeva par apraides tiesību īstenošanas uzraudzību.

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir iesnieguši 13. Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijas izcenojumus.

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto šie izcenojumi pēc to publiskošanas NEPLP mājas lapā nav grozāmi. Ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajā termiņā (2018.gada. 9.maijs) nav nosūtījis NEPLP priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumus, šim plašsaziņas līdzeklim priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ir aizliegts izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.

Sabiedriskie mediji

Latvijas Radio

Latvijas Televīzija

Televīzijas

AS "TV Latvija" (Riga TV24)

All Media Baltics" (LNT, TV3, TV6, Kanāls 2)

SIA "DAUTKOM TV" (Dautkom)

SIA "Latgales reģionālā televīzija" (Latgales reģionālā televīzija (LRT))

SIA "Media 360" piedāvātie TV kanāli: STV! Pirmā!, 360TV, Rīga TV24, Best4Sport

SIA "Riga Pictures Company" (iTV "Īstas izklaides televīzija)

SIA "TV Kurzeme" (TV Kurzeme)

SIA "Vidzemes Televīzija (Re:TV)

Radio

AS "Kurzemes Radio" (Kurzemes Radio)

AS "Radio SWH" (Radio SWH, Radio SWH Plus, Radio SWH ROCK, Radio SWH Gold)

SIA "AD Serviss" (Radio 88,6 FM)

SIA "Alise Plus" (Alise Plus)

SIA "Baltkom Radio" (Baltkom Radio, Balkom Radio Ventspils)

SIA "City Holding" (Retro FM)

SIA "Divu krastu radio" (Divu krastu radio)

SIA "Ef-Ei" (Radio "Ef-Ei")

SIA "EHR Mediju grupa"

SIA "Latviešu Radio" (EHR Superhits)

AS "Super FM" (Eiropas Hitu Radio)

SIA "Krievu Hītu Radio" (EHR Russkije Hiti)

SIA "FIT FM" (Lounge FM)

SIA "Mans Radio" (Radio Tev)

SIA "MG Latgolas Bolss" (Latgolas radio)

SIA "Pikal un Partneri" (Radio Pik)

SIA "Radio 1" (Radio 1)

SIA "Radio Enterprise" (Top Radio)

SIA "Radio Jūrmala" (Radio Jūrmala)

SIA "Radio Rēzekne" (Radio Rēzekne)

SIA "Radio Skonto" (Radio Skonto 107,2)

SIA "Radio Skonto Kurzeme" (Radio Skonto)

SIA "Radio Skonto Vidzeme" (Radio Skonto Plus)

SIA "Radio Vidzeme" (Radio Skonto Latvija)

SIA "Rietumu Radio" (Rietumu Radio)

SIA "RNI Radio" (Radio Merkurs)

SIA "RNR Ltd" (Radio MIX FM)

SIA "Solergo" (Capital FM)

SIA "Star FM" (Star FM)

Kā jau iepriekš ziņots, š.g. 19.aprīļa Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk – NEPLP) sēdē divu konkursu ietvaros netika apgūts viss konkursiem paredzētais finansējums, tādēļ NEPLP izsludināja divus jaunus konkursus.

Konkurss “Televīzijas ziņu sižetu veidošana par diasporas tematiku 2018.gadā”, paredz televīzijas ziņu sižetu veidošanu par diasporas un remigrācijas, tostarp atgriešanās Latvijā, tematiku, izplatīšanai Latvijas un ārvalstu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī citās raidīšanas platformās laika posmā no š.g.20.jūnija līdz 20.novembrim. Minēto konkursu NEPLP organizē sadarbībā ar Ārlietu ministriju. Pretendentiem piedāvājumi jāiesniedz līdz 2018.gada 23.maijam un konkursa finansējums ir 5410 EUR.

Konkurss "Par ziņu sižetu/reportāžu veidošanu latviešu valodā 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas", paredz televīzijas ziņu sižetu/reportāžu veidošanu par Latgales reģiona aktivitātēm sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanās pasākumu īstenošanas ietvaros laika posmā no 2018.gada 20.jūnija līdz 31.decembrim. Pretendentiem piedāvājumi jāiesniedz līdz 23.maijam un konkursa finansējums ir 8154 EUR.

NEPLP atvēra arī saņemtos pieteikumus konkursam “Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai Liepājā 94,6 MHz frekvencē”. Konkursā pieteikušies divi pretendenti - SIA “Solergo” un AS “Radio SWH”.

NEPLP anulēja apraides atļauju SIA “MPE Nets”, kā arī nolēma atstāt bez tālākas virzības SIA “LIVAS KTV” iesniegumus faktu trūkuma dēļ.

Lēmums Nr.73 (03.05.2018) Par nolikuma apstiprināšanu un konkursa “Televīzijas ziņu sižetu veidošana par diasporas tematiku 2018.gadā” izsludināšanu

• Konkursa "Televīzijas ziņu sižetu veidošana par diasporas tematiku 2018.gadā" nolikums [WORD]
• Konkursa "Televīzijas ziņu sižetu veidošana par diasporas tematiku 2018.gadā" nolikums [PDF]

Lēmums Nr.74 (03.05.2018) Par konkursa “Par ziņu sižetu/reportāžu veidošanu latviešu valodā 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” nolikuma apstiprināšanu un konkursa izsludināšanu

• Konkursa „Par ziņu sižetu/reportāžu veidošanu latviešu valodā 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” nolikums [WORD]
• Konkursa „Par ziņu sižetu/reportāžu veidošanu latviešu valodā 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” nolikums [PDF]

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sveic žurnālisti Veltu Puriņu un ilggadējos Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālistus Maiju Streiču, Mirdzu Tupiņu un Edvīnu Dāvidsonu ar Triju Zvaigžņu ordeņa saņemšanu.

Veltas Puriņas darbs televīzijas studijā Augusta puča laikā, kad omonieši centās ieņemt Latvijas Televīziju, ir viena no spilgtākajām Atmodas laika atmiņām televīzijas skatītājiem. Tagad viņa ik dienu redzama Rīga TV24, vadot raidījumu „Dienas personība”.  Starp daudzām citām spožām televīzijas personībām viņa spilgti izceļas ar savu šarmu un profesionalitāti.

Maija Streiča (Maija Migla) ir viena no pazīstamākajām un skatītāju iemīļotākajām televīzijas personībām, kuras reportāžas no Latvijas laukiem ik vakaru gaida „LTV Panorāmas” skatītāji jau daudzu gadu garumā.

LTV leģenda Mirdza Tupiņa jau sākot no 1966. gada savu mūžu ir veltījusi televīzijas žurnālistikai. Vairāk nekā 30 gadus Mirdza Tupiņa ir vēstījusi skatītājiem par sadzīviskām aktualitātēm. Darīt labi un darīt labu – tie ir noteikumi, pret kuriem viņa nekad nav pieļāvusi kompromisus.

Edvīns Dāvidsons Latvijas Televīzijā ir nostrādājis vairākas desmitgades. Un, lai gan lielai skatītāju daļai viņš saistās ar sporta ziņām, iesākumā žurnālists veidoja arī sižetus par rūpniecību. Dāvidsons ir bijis liecinieks dažādu tehnoloģiju nomaiņai, bet arvien saglabājis patiesu interesi par sportu un tā nepārtraukto dažādību. Viņa veidotās reportāžas no sporta „karstajiem punktiem” vienmēr bija skatītāju gaidītas.

Latvijas valsts augstāko apbalvojumu Veltai Puriņai, Maijai Streičai, Mirdzai Tupiņai un Edvīnam Dāvidsonam dienu pirms Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienas – 3. maijā – pasniegs Latvijas Republikas prezidents Raimonds Vējonis.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 19.aprīļa sēdē apstiprināja iepriekš izsludināto konkursu rezultātus.

Par uzvarētāju konkursā “Televīzijas sižetu un raidījumu veidošana par diasporas tematiku 2018.gadā“, kuru NEPLP organizē sadarbībā ar Ārlietu ministriju, atzīta biedrība “Mēs-latvieši pasaulē”. Konkursa kopējais finansējums ir 23 000Eur. Konkursa uzvarētājs iesniegtā piedāvājuma īstenošanai norādījis mazāku summu, tādēļ par atlikušo finansējumu 5410Eur apmērā Padome 3.maijā plāno izsludināt jaunu konkursu.

Par uzvarētāju konkursā “Par raidījumu veidošanu latviešu valodā 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas" ir atzīta SIA “Latgales Reģionālā Televīzija”. Konkursa kopējais finansējums ir 31 144Eur. Arī šajā konkursā uzvarētājs iesniegtā piedāvājuma īstenošanai norādījis mazāku summu, tādēļ par atlikušo finansējumu 8154Eur apmērā Padome 3.maijā plāno izsludināt jaunu konkursu.

Savukārt konkursā "Par raidījumu veidošanu latviešu un mazākumtautību valodās 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas" kura kopējais finansējums ir 40 000Eur, I daļā par raidījumu veidošana latviešu valodā, uzvarējusi SIA “DMCS”, savukārt konkursa II daļā par raidījumu veidošana mazākumtautību valodās apstiprināti divi uzvarētāji - biedrība “Kultūras iniciatīvu un realizāciju apvienība” un SIA “Ef-Ei”. Šajā konkursā apgūts viss konkursam paredzētais finansējums.

Sēdē tika lemts arī par sabiedriskā pasūtījuma izpildi. NEPLP apstiprināja komerciālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa SIA “Vidzemes televīzija” 2018.gada marta mēneša sabiedriskā pasūtījuma izpildi. Sabiedriskā pasūtījuma ietvaros Re:TV ēterā pārraidīti 5 raidījumi “Nedēļa Latvijā, 9 raidījumi “Latvijas stāsti. Personībs” un 2 raidījumi “100 recepšu Latvijas simtgadei”.

Tāpat arī komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi AS “TV Latvija” un SIA “4.vara” ir īstenojusi sabiedrisko pasūtījumu 2018.gada I ceturksnī.

Rīga TV24 ēterā pārraidīti 36 raidījumi “Preses klubs”, 12 raidījumi “Globuss” un filmu cikla “Kas te tik laikmetīgs?” ietvaros sagatavotas 3 videofilmas “MVT Vasaras Māja. Ārup. Andris.Grīnbergs” (Aktuālā izstāde), “Eduards Lindbergs” un “Jānis Tīdemanis”.

Sportacentrs.com TV ēterā pārraidījusi 55 mazās un 15 lielās tiešraides no dažādiem sporta pasākumiem.

NEPLP sēdē lēma par valsts atbalsta piešķiršanu (de minimis procedūras ietvaros) SIA “Vidzemes televīzija”, atbilstoši MK 2018.gada 9.janvāra noteikumiem Nr.24. Jaunie noteikumi paredz, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuriem Latvijas Republikā izsniegtas apraides atļaujas komerciālās nacionālās televīzijas programmas apraidei vai komerciālās pārrobežu televīzijas programmas apraidei, ir jāmaksā valsts nodeva par apraides tiesību īstenošanas uzraudzību.

NEPLP nolēma iekļaut Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā televīzijas programmu “Folx TV”. “Folx TV” ir muzikāla televīzijas programma, kas pamatā aptver tautas mūzikas žanru. Televīzijas programmas apraides licence izsniegta Slovēnijas Republikā.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atgādina elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto pienākumu vismaz 150 dienas pirms vēlēšanu dienas (t.i. līdz 2018. gada 9.maijam) nosūtīt NEPLP priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumus, ieskaitot plānotās atlaides un atlaižu piemērošanas kritērijus, visam priekšvēlēšanu aģitācijas periodam.

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto šie izcenojumi pēc to publiskošanas NEPLP mājas lapā nav grozāmi. Ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajos termiņos nav nosūtījis NEPLP priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumus, šim plašsaziņas līdzeklim priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ir aizliegts izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.

NEPLP pieņēma lēmumu izsludināt konkursu par apraides tiesību piešķiršanu komerciālas vai nekomerciālas radio programmas veidošanai jauniešu auditorijai Liepājā 94,6 MHz frekvencē latviešu valodā. Pretendentiem pieteikumi NEPLP jāiesniedz līdz šā gada 2.maijam (ieskaitot), to izvērtēšanu NEPLP veiks līdz 14.jūnijam.

Lēmums Nr.64 (16.04.2018) Par konkursa “Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai Liepājā 94,6 MHz frekvencē” nolikuma apstiprināšanu un konkursa izsludināšanu

• Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konkursa “Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai Liepājā 94,6 MHz frekvencē” nolikums [WORD]
• Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konkursa “Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai Liepājā 94,6 MHz frekvencē” nolikums [PDF]

12.aprīļa sēdē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vienbalsīgi pieņēma Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.-2022.gadam, tādejādi noslēdzot darbu pie jaunās stratēģijas izstrādes.

Jaunā stratēģija ietver nozares raksturojumu, nākotnes prognozes, kā arī nosaka nozares attīstības prioritātes, mērķus, sasniedzamos uzdevumus un rezultatīvos rādītājus. Stratēģija paredz vienota sabiedriskā medija izveidi un priekšnoteikumu radīšanu tam, lai parlaments varētu pieņemt lēmumu par sabiedriskā medija iziešanu no reklāmas tirgus. Tāpat stratēģija paredz atbalstīt elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda izveidi, veicināt viedokļu un ziņu plurālismu, ziņu objektivitāti, precizitāti un neitralitāti, kā arī virkni citu uzdevumu un mērķu.

Jaunajā stratēģijā noteikti četri prioritārie virzieni  - daudzveidīgs, kvalitatīvs nacionālais mediju saturs Latvijas iedzīvotājam un latviešiem pasaulē; konkurētspējīga, ilgtspējīga elektronisko mediju uzņēmējdarbības vide; dinamiski, uz attīstību un inovācijām vērsti mediji; atbildīgi mediji, zinoša, iesaistīta un ieinteresēta auditorija.

Stratēģijas izstrādes gaitā NEPLP uzklausīja un ņēma vērā mediju nozares organizāciju ieteikumus, stratēģijas izstrādē iesaistīja Sabiedriskās konsultatīvās padomes locekļus, sabiedrisko mediju pārstāvjus u.c. nozares ekspertus.

Padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere akcentēja, ka šis ir nozīmīgs nozares dokuments, kas iezīmē ceļa karti nākamajiem pieciem gadiem, kuros būs jāpieņem virkne nozarei svarīgu lēmumu ne tikai NEPLP, bet arī citām valsts institūcijām un likumdevējam.

Stratēģija ir pieejama šeit.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 12. aprīļa sēdē tika uzklausīti pretendenti konkursā par diasporas tematikas televīzijas sižetu un raidījumu veidošanu 2018.gadā. Ar mediju konkursam iesniegtajiem piedāvājumiem iepazīstināja SIA “HANSA MEDIA”, “Biedrība MĒS-LATVIEŠI PASAULĒ”, “IMLO-LAT” Ltd. Diasporas mediju konkursu par diasporas un remigrācijas tematiku Latvijas diasporas mediju atbalstam, NEPLP organizē sadarbībā ar Ārlietu ministriju. Mediju konkursa organizēšanai Ārlietu ministrija NEPLP piešķīrusi 23 000 EUR, pamatojoties uz šogad 19.februārī noslēgto sadarbības līgumu. Kā jau iepriekš ziņots, konkursā saņemto pieteikumu izvērtēšanas termiņš noteikts š.g. 19.aprīlis.

11.aprīlī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) organizēja nu jau kārtējo diskusiju, kurai šoreiz tika dots nosaukums “R.U.S. – Runāt.Uzrunāt.Saprast”. Atklājot diskusiju NEPLP locekle Gunta Līdaka ieskicēja šīs diskusijas tēmu, tās  sensitīvo pusi un iezīmēja galvenos diskusijas jautājumus – kā mediji runā, uzrunā un saprot krievvalodīgo auditoriju un kā Latvijas medijiem darboties apstākļos, kad blakus ir lielvara ar milzīgām satura ražošanas iespējām. Diskusijas ietvaros eksperti sprieda par krievvalodīgās auditorijas uzrunāšanu un mediju lomu Latvijas demokrātijas stiprināšanā.

Diskusijas ievadā Kantar TNS mediju pētījumu vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters informēja klātesošos par auditorijas datiem saistībā ar radio un televīzijas patēriņu Latvijā dzīvojošo cittautiešu vidū. Rumpēters norādīja, ka arvien lielāka auditorijas daļa priekšroku dod mediju satura patēriņam internetā, nevis izvēlas tradicionālos mediju kanālus. Internetā ik dienas sasniegtās auditorijas ziņā Latvija 2017. gadā  apsteidza gan Lietuvu, gan Igauniju.

Radio un televīzijas sasniegtās cittautiešu auditorijas (Reach%) rādītāji ir stabili, ar nelielu radio auditorijas samazinājumu 2017. gadā, bet šobrīd tas neliecina par būtisku radio klausītāju auditorijas samazināšanos cittautiešu vidū. 2017. gadā radio staciju topa līderis (Share%) starp cittautiešiem Latvijā bija Latvijas Radio 4, savukārt skatītākais televīzijas kanāls bija Pirmais Baltijas Kanāls (PBK). Jāņem vērā, ka dažādās vecuma grupās rādītāji atšķīrās. Cittautiešu auditorijā vecumā no 12-24 gadiem skatītākais TV kanāls bija 3+, savukārt klausītākais radio bija Eiropas Hitu Radio (EHR). Auditorijas pētījumi liecina arī par atšķirīgu patērēto mediju satura izvēli cittautiešu vidū. Ja gados vecāki cilvēki vairāk izvēlas dažādus informatīva satura raidījumus, tad jauniešu auditorija (12-24 gadi) vairāk patērē izklaides saturu un sporta pārraides. Televīzijas auditorijas pētījuma dati atspoguļo arī to, ka jauniešu auditorija labprātāk patērē saturu arī latviešu valodā, savukārt gados vecāko auditorijas daļu vairāk interesē saturs krievu valodā. Rumpēters uzsvēra mediju radītā satura nozīmību, ar to daļēji skaidrojot interneta patēriņa pieaugumu, jo internetā ir pieejams daudzveidīgs un interesants saturs visām mērķauditorijām, un šobrīd tas ir izaicinājums tradicionālajiem medijiem.

Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa iepazīstināja auditoriju ar esošās situācijas analīzi nacionālās drošības kontekstā. Bērziņa norādīja, ka politisko un militāro mērķu sasniegšanai tiek izmantots integrēts militāro un nemilitāro paņēmienu lietojums. Lai risinātu mūsdienu drošības jautājumus, vajadzīga visaptveroša iesaiste un sabiedrības saliedētība. Dzīvojot dažādās informācijas telpās, atsevišķos jautājumos sabiedrība polarizējas, tajā pašā laikā sabiedrībā ir arī daudz saskarsmes punktu, kurus varam akcentēt un veidot saprašanos. Pētniece norādīja, ka ir jautājumi, kuros krievvvalodīgā auditorija ir “citādi domājoša”, bet atšķirības uzskatos nedrīkst interpretēt kā nelojalitāti Latvijai. Ņemot vērā, ka cittautieši ir salīdzinoši liela sabiedrības daļa, ir svarīgi saprast kā uzrunāt šos cilvēkus. Jāmeklē dažādas platformas, kurās mēs varam mijiedarboties, ne tikai mediju sektorā, bet arī citviet. Pētniece aicināja neakcentēt tēmas, kuras polarizē sabiedrību, bet gan risināt aktuālās problēmas par kurām sabiedrība spēj vienoties. Polarizēta sabiedrība rada ilgtermiņa problēmas Latvijas attīstībā un riskus nacionālajai drošībai. Lai veicinātu sabiedrības saliedētību, svarīgi ir pētīt ne tikai krievvalodīgo mediju auditoriju, bet arī  auditoriju, kas patērē medijus latviešu valodā, jo ir gadījumi, kad šīm auditorijām veidojas nepareizi priekšstati vienai par otru un tas arī var būt pamats saspīlējuma veicināšanai. Jāņem vērā, ka atsevišķi viedokļi ir ļoti nostiprināti un ir praktiski neiespējami pārliecināt auditoriju par pretējo, bet, neraugoties uz atšķirībām pasaules notikumu interpretācijā, pastāv iespējas atrast vienojošo saistībā ar Latvijas attīstību. Ar krievvalodīgo auditoriju ir jārunā, ja vēlamies risināt šos jautājumus, vairāk fokusējoties uz tēmām, kas ir saistītas ar Latviju, un šeit Bērziņa saredz iespēju uzrunāt un iesaistīt krievvalodīgo auditoriju.

Eksperti paneļdiskusijā apmainījās ar viedokļiem, saistībā ar krievvalodīgās auditorijas uzrunāšanu Latvijas mediju telpā. Latvijas Radio 4 kanāla direktore Ilona Madesova norādīja, ka izpratne par kvalitatīva satura standartiem sabiedrībā ir ļoti dažāda, un pauda prieku par LR4 auditorijas divkāršošanos Latgales reģionā pēc LR Latgales studijas izveides. Madesova piekrita iepriekš paustajam, ka mediji nav informācijas kara dalībnieki, bet gan nodarbojas ar žurnālistiku un mediju vienīgais karš ir par žurnālistikas objektivitāti un vārda brīvību, kā arī norādīja, ka nepiekrīt apgalvojumam, par divām dažādām informācijas telpām, norādot, ka šeit var runāt par izvēlētajiem akcentiem.

Radio Baltkom un “Vesti Segodnja” žurnālists Abiks Elkins akcentēja, ka veidojot raidījumus novērojama tendence, ka arī krievvalodīgo starpā pastāv atšķirīgi viedokļi un bieži vien rodas asas diskusijas radio klausītāju starpā. Elkins arī uzsvēra, ka, veidojot programmu, medijam ir svarīgi sekot līdzi tam, kas sabiedrībā notiek un kas tai ir svarīgs, piemēram, sociālā nevienlīdzība, medicīna u.c. tēmas pārklājas gan latviešu, gan Latvijā veidotajos krievu medijos un kopumā izvēlētie temati ir līdzīgi. Jautājumi, kas mūs vieno, ir krietni vien vairāk, nekā jautājumi, kas mūs šķeļ.

Portāla Rus.lsm.lv galvenais redaktors Aleksandrs Krasņitskis norādīja, ka auditorija ir ļoti fragmentēta arī ģeogrāfiski, to interneta medijā var ērti saskatīt. Auditorijas intereses Latvijā atšķiras – reģioni ļoti alkst, lai galvaspilsētā viņi tiktu pamanīti, un lielo mediju dienas kārtībā apskatīti konkrētajam reģionam svarīgi jautājumi.

Dautkom TV pārstāve Jeļena Pankeviča, savukārt, uzskata, ka ar krievu auditoriju jārunā valodā, kuru viņi saprot, taču tam jānotiek caur Latvijas medijiem. Viņa arī atzina, ka medijiem vairāk jāieklausās sabiedrībā, jo, viņasprāt, cilvēki gaida, ka mediji nāks talkā iedzīvotājiem, sapratīs viņus un viņu problēmas, bet ikdienā mediji no šī skatupunkta runā reti. Pankeviča arī norādīja, ka jāveicina latviešu valodas lietošana, par piemēru minot Daugavpili, kurā dzīvo ļoti liels krievvalodīgo iedzīvotāju skaits un ikdienā saziņai izmanto sev ērtāko krievu valodu, tādejādi neveicinot latviešu valodas zināšanas, kas protam ietekmē arī mediju lietošanas paradumus.

Pētniece un NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes locekle Oksana Žabko akcentēja medijpratības jautājumu, norādot, ka ar dažādu diskusiju palīdzību ir svarīgi veicināt kritisko domāšanu. viņasprāt, Latvijā trūkst šādu diskusiju un zināšanu, lai ilgtermiņā veicinātu Latvijas sabiedrības saliedēšanu, norādīja Žabko.

Anatolijs Golubovs, portāla Rus.delfi.lv galvenais redaktors, norādīja, ka Krievijas mediju loma dažbrīd tiek pārspīlēta un arī Krievijas medijiem, tāpat kā Latvijas medijiem, ir savas problēmas. Golubovs informēja, ka apskatot portāla Rus.delfi.lv  statistiku, ir skaidri redzams, ka krievu sadaļā cilvēki lasa informāciju un viņiem interesē informācija, par notiekošajiem procesiem Latvijā. Mēs nevaram šeit runāt par to, ka krievvalodīgā auditorija nav sasniedzama, es uzskatu, ka mēs varam viņus uzrunāt!

NEPLP ekspertu diskusiju ciklu aizsāka 2017.gadā ar mērķi veidot un stiprināt kvalitatīvu žurnālistiku, un pievērst sabiedrības uzmanību medijpratības jautājumiem.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 5.aprīļa sēdē izskatīja SIA “Media 360” reklāmas pārkāpuma lietu un nolēma piemērot administratīvo sodu 1000 euro apmērā. Pārkāpuma būtība – SIA “Media 360” veidotajā televīzijas programmā 360TV, raidījumā “Hattrick” tika atspoguļota azartspēļu reklāma, kas saskaņā ar Azartspēļu un izložu likumu un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, Latvijas Republikā reģistrētu televīzijas programmu saturā ir aizliegta.

NEPLP sēdē uzklausīja SIA "Latgales Reģionālā Televīzija" pārstāvju redzējumu par turpmāko elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tehnoloģisko un saturisko attīstību un plānotajām izmaiņām darbības pamatnosacījumos.

NEPLP 5.aprīļa sēdē, piedaloties AS “TV Latvija" pārstāvjiem, kuri veido televīzijas programmu Rīga TV 24, izskatīja Aigara Graubas recenziju par televīzijas raidījumu “Rampas ugunis”. NEPLP iepazinās ar recenzenta viedokli par īstenotā sabiedriskā pasūtījuma izpildi 2017.gadā, nosakot,  ka mērķi ir sasniegti un uzdevumi izpildīti.

NEPLP anulēja SIA “Livas KTV” izsniegto apraides atļauju, kā arī apstiprināja grozījumus apraides atļaujās elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem SIA “Autoradio Rīga” un SIA “City Holding”, tādejādi noslēdzot SIA “XO Media Group” īpašumā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu reorganizācijas procesu, kura rezultātā, šobrīd klausītājiem Latvijā ir pieejamas divas radio programmas, iepriekšējo sešu radio programmu vietā.

NEPLP nolēma iekļaut Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā televīzijas programmas “Nick Toons (Nordics)” Igaunijas, Latvijas un Lietuvas programmas versiju (“Nick Toons (Nordics)” editie Estland, Letland en Litouwen). Televīzijas kanāls paredzēts bērnu un jauniešu auditorijai.

Ņemot vērā lielo pretendentu interesi, NEPLP vienojās pagarināt izsludināto mediju konkursu par diasporas tematiku un par televīzijas un radio raidījumu veidošanu Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, pieteikumu izvērtēšanas termiņu līdz š.g. 19.aprīlim.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome 4.aprīļa sēdē vienojās par komentāriem pie Latvijas Televīzijas pārskata par sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildi 2017.gadā.

Padomes sēdē tika uzklausīti izsludināto konkursu pretendenti par radio un televīzijas raidījumu veidošanu 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos.

Savu piedāvājumu konkursā par radio raidījumu veidošanu latviešu un mazākumtautību valodās prezentēja SIA "Divu krastu radio", SIA "Ef-Ei", SIA "DMCS" un biedrības “Kultūras iniciatīvu un realizāciju apvienība” pārstāvji.

Savukārt konkursā par televīzijas raidījumu veidošanu latviešu valodā savu piedāvājumu prezentēja SIA "Studija 3KM", SIA "Dautkom TV", biedrība "Latgolys entuziastu grupa "Biļdis"" un SIA “Latgales reģionālā televīzija” pārstāvji.

2013.gada 9.decembrī ar Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu Nr.894 tika izveidota ziņu aģentūra “Россия Сегодня”, kuras sastāvā ir informācijas aģentūra “Sputnik”. Kopš 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 14.martam sabiedrisko mediju vienotajā ziņu portālā LSM.LV 393 reizes ir izmantotas dažādu avotu piedāvātas “Sputnik” fotogrāfijas. Tāpat “Sputnik” fotogrāfijas regulāri izmantotas VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV), kā arī VSIA “Latvijas Radio” (LR) sociālajos kontos.

Līdz ar to NEPLP ir konstatējusi, ka Latvijas sabiedriskie mediji ikdienā izlieto sabiedriskā pasūtījuma naudu, lai iegādātos “Sputnik” materiālus. “Latvijas nodokļu maksātāju naudas izlietošana “Sputnik” stiprināšanai un tā zīmola popularizēšanai nav Latvijas sabiedrības interesēs,” teica padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.
Padome uzskata, ka turpmāka “Sputnik” satura izmantošana sabiedriskajos medijos nav pieļaujama. Respektējot redakcionālās neatkarības principu, NEPLP uzskata, ka jāizvērtē uzticamu informācijas avotu izmantošanu satura veidošanā atbilstoši sabiedrisko mediju mērķiem, kvalitatīvas žurnālistikas standartiem, iestājoties par sabiedriskā medija kā neatkarīga un uzticama satura veidotāja vērtībām. 

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 29. marta sēdē apstiprināja grozījumus apraides atļaujās, kas izsniegtas elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem SIA “Solergo” un SIA “Radio Enterprise”, kā arī izsniedza apraides atļaujas SIA “BEST4SPORT” televīzijas programmām “BEST4SPORT TV-2” un “BEST4SPORT TV-EXTRA”.

NEPLP sēdē atvēra iesniegtos pieteikumus konkursam par diasporas un remigrācijas tematiku. Dalībai konkursā „Televīzijas sižetu un raidījumu veidošana par diasporas tematiku 2018.gadā” pieteikušies kopumā četri pretendenti. Pēc pieteikumu atvēršanas tika konstatēts, ka konkursa nolikumam atbilst trīs pretendentu pieteikumi - SIA “HANSA MEDIA”, “Biedrība MĒS-LATVIEŠI PASAULĒ”, “IMLO-LAT” Ltd.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 26. marta sēdē atvēra pieteikumus, kas saņemti konkursos par radio un TV raidījumu veidošanu 2018. gadā Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Konkursā par radio raidījumu veidošanu saņemti seši pieteikumi. Raidījumu veidošanai latviešu valodā pieteikušies SIA “DMCS, biedrība “Kultūras iniciatīvu un realizāciju apvienība” un SIA “Divu krastu radio”, bet radio raidījumu veidošanai mazākumtautību valodās – SIA “DMCS, biedrība “Kultūras iniciatīvu un realizāciju apvienība” un SIA “Ef-Ei.

Savukārt konkursā par TV raidījumu veidošanu pieteikušies četri pretendenti – SIA “Studija 3KM”, SIA “Dautkom TV”, biedrība “Latgales entuziastu biedrība” un SIA “Latgales reģionālā televīzija”.

Abu konkursu kopējais finansējums ir 71 144 EUR, attiecīgi konkursam par radio raidījumu veidošanu paredzēti 40 000 EUR (raidījumiem latviešu valodā – 20 000 EUR un raidījumiem mazākumtautību valodās – 20 000 EUR), savukārt par televīzijas raidījumu veidošanu paredzēti 31 144 EUR. Konkursa finansējumu veido līdzekļi, kas NEPLP piešķirti sabiedrības saliedēšanas nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas pasākumu ietvaros.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 22. marta sēdē apstiprināja VSIA „Latvijas Radio“ (LR) 2017. gada darbības pārskatu. Sabiedriskajam medijam atskaites periodā ir izdevies izpildīt tam izvirzītos uzdevumus un mērķus, sabiedriskais pasūtījums ir izpildīts.

“Ar gandarījumu varu teikt, ka kopumā Latvijas Radio sabiedrisko pasūtījumu pērn ir pildījis godam, un šeit īpaši jāuzsver gan valdes locekļu Unas Klapkalnes un Mārītes Tukišas, gan satura veidotāju nopelns. Latvijas Radio ir labākā valde, kāda bijusi mūsu sabiedrisko mediju vēsturē, kā arī profesionāli spēcīgākā žurnālistu komanda. Un, ja organizatoriskā un pārvaldības jomā līdz jaunās valdes iecelšanai oktobrī bija ļoti daudz problēmu, kuras netika risinātas, tad satura ziņā sabiedriskais medijs strādāja kopumā labi. Vienlaikus jāvērš uzmanība uz uzlabojamajām lietām – kopējas LR muzikālās koncepcijas izstrādi, izvērtējot katra kanāla specifiku, kā arī satura audita veikšanu. Tāpat nepieciešama ciešāka sadarbība ar Latvijas Televīziju kopprojektu, tostarp vienotā ziņu portāla LSM.LV, darbības ietvaros.  Izvērtējams arī pašu līdzekļu izmantošanas plāns, jo šobrīd notiek neproporcionāli liela to novirzīšana satura veidošanai, neveicinot uzņēmuma tehnisko attīstību un izanalizējama nepieciešamība pastāvīgi uzturēt divus LR korespondentus Briselē, ņemot vērā korespondentu trūkumu Baltijas valstīs,” teica NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.

Būtiski paplašinājusies programma

2017.gads LR ir bijis pārmaiņu gads gan radio programmu satura attīstībā, gan pārvaldībā. Latvijas Radio programma visos kanālos ir būtiski paplašinājusies, iekļaujot Latvijas simtgadei veltītos raidījumus un tematiku. Uzsākot gatavošanos Latvijas simtgadei, piešķirtā papildu finansējuma ietvaros ir izveidoti vairāk kā divdesmit jauni raidījumi, kas veltīti Latvijas valstiskuma tapšanas vēsturei un visdažādākajiem aktuāliem valsts un sabiedrības dzīves jautājumiem.

Latvijas simtgadei veltīti arī sižeti, kā arī regulāras rubrikas un satura līnijas dažādās programmās, atspoguļojot mūsdienu Latvijas personības un dzimtas saskaņā ar simtgades programmas mērķi - daudzināt Latvijas cilvēku talantus, izcilību, uzņēmīgumu un sasniegumus.

Paaugstinājusies raidījumu kvalitāte, atpazīstamība un sasniegtā mērķauditorija

Latvijas Radio 2017.gadā ir izdevies kvalitatīvi un daudzpusīgi atainot kultūras norises, pastāvīgi pievērst vērību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, sabiedrības sociālajai un pilsoniskajai atbildībai, kā arī Latvijā nozīmīgu personību portretējumiem, latviešu autoru darbu iestudējumiem un atskaņojumiem. Pērn tika paplašināts pētniecisko un analītisko materiālu apjoms LR programmu saturā. Atbalstot informācijas pieejamību un sapratni cilvēkiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir grūtības ar valodas uztveri, kā arī nodrošinot ērtu un visā pasaulē pieejamu līdzekli latviešu valodas apguvei, īpaša uzmanība tika pievērsta Ziņām Vieglajā valodā. Tādējādi tika paaugstināta ziņu kvalitāte, atpazīstamība un sasniegtā mērķauditorija.

Latvijas Radio, tāpat kā iepriekš, arī 2017.gadā ir saglabājis nozīmīgu lomu Latvijas informatīvās telpas uzturēšanā un sabiedriskās domas veidošanā. Dati par Latvijas Radio sabiedriskā labuma mērījumiem liecina par stabili augstu klausītāju uzticēšanos – LR uzticas 82% klausītāju. Savukārt apmierinātība ar saturu ir 86% augsta.

Plašāka pieejamība multimediju platformās

Atbilstoši tehnoloģiju raisītajām pārmaiņām mediju industrijā, LR palielinājis satura pieejamību, attīstot darbību interneta platformā. 2017. gads iezīmē izpratnes padziļināšanos par multimedialitāti un virzību uz mūsdienīgu radio formātu, kas saziņā lieto visdažādākās platformas un sociālos tīklus. Sadarbībā ar lsm.lv visu LR kanālu radītais saturs ir arvien plašāk pieejams multimediju platformās. Šo tendenci stiprina arī Latgales Mulitmediju studija, kas startēja 2016.gada vidū un 2017.gadā jau darbojās pilnā apjomā.

Multimedialitātes attīstība ir devusi arī jaunus ētera produktus, piemēram, Ziņu dienesta veidotais „Tēta projekts”, kas jaunā formātā piedāvāja konkrētā dzīves pieredzē balstītu saturu par remigrācijas procesu, apaudzējot to ar plašu internetā un sociālajos medijos pieejamu padziļinātu un analītisku materiālu klāstu, tādējādi sasniedzot daudz plašāku auditoriju. Kā 2017. gada veiksmīgākais multimediju produkts "Tēta projekts" sasniedza 49 538 lapu apmeklējumu.  

2017. gadā ir pieaudzis Latvijas radio mājas lapu apmeklējums par 10.93%. Lielāko procentuālo izaugsmi uzrāda viedierīču lietotāji. Vidēji katru mēnesi kādu no Latvijas radio lapām apmeklēja 19 727 telefona lietotāju, kas ir 27.91% pieaugums salīdzinājumā ar 2016. gadu, kad šis rādītājs bija 14 177.

Ar VSIA “Latvijas Radio” pārskatu par 2017.gadu var iepazīties ŠEIT.

Nosaka uzvarētāju konkursā par radio programmas veidošanu vidējos viļņos Rīgā

22.marta sēdē NEPLP iepazinās ar konkursa “Apraides tiesību piešķiršana vietējās radio programmas veidošanai vidējos viļņos Rīgā” pieteikumiem un noteica tā rezultātus. Par konkursa uzvarētāju atzīts Raimonds Kreicbergs. Kā jau iepriekš informēja NEPLP dalībai konkursā tika saņemts viens pieteikums.

NEPLP uzklausa recenzenta viedokli par reģionālo televīziju veidotajiem novada ziņu sižetiem 2017.gada II pusgadā

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome 22.marta sēdē uzklausīja recenzenta (I.Liepiņš) viedokli par SIA "Valmieras TV", SIA "Skrundas TV", SIA "Latgales Reģionālā Televīzija" un SIA "Televīzijas studija "TV Spektrs"" sabiedriskā pasūtījuma izpildi 2017.gada II pusgadā. Minētie elektronisko plašsaziņas līdzekļi konkursa kārtībā bija ieguvuši tiesības 2017.gadā veidot ziņu sižetus par Latvijas novadiem. Ziņu sižeti tika demonstrēti Latvijas Televīzijas veidoto ziņu raidījumu ietvaros.

“Reģionālo studiju gatavotie materiāli ir kvalitatīvi, varētu teikt, ka, salīdzinot ar LTV Ziņu dienestu ražoto saturu, noteikti līdzvērtīgi un pat pārāki. Piemēram, ja tipiskā LTV Ziņu dienesta sižetā ir viena vai divas “runājošās galvas”, kam pa vidu skan gari tekstu atreferējumi žurnālistu balsīs, tad recenzējamo mazo reģionālo televīziju veidotajos sižetos būs četri, pieci vai pat seši intervējamie. No intervējamo teiktā izgriezti īsi, kodolīgi citāti, kurus savā starpā saista aizkadra balss, kas pavēsta papildu informāciju”, klāstīja Liepiņš.

Recenzents uzsvēra, ka reģionālās studijas nopietni ir ņēmušas vērā 2016. un 2017.gadā recenzentu ieteikto. Šajos apskatos norādītie trūkumi ir novērsti. Piemēram, palielināts intervējamo personu skaits tipiskam vidusmēra sižetam, materiāli izdodas arvien analītiskāki. Rādot konkrētus pagastus un mazpilsētas, tiek atklātas tēmas, kas svarīgas visā Latvijā. Strauji izlīdzsvarots reģionālais pārklājums: sižetu skaits pa reģioniem un pašvaldībām aptuveni sakrīt ar iedzīvotāju skaitu tajos.

Recenzents norādīja arī uz dažām uzlabojamām lietām SIA "Valmieras TV", SIA "Skrundas TV", SIA "Latgales Reģionālā Televīzija" un SIA "Televīzijas studija "TV Spektrs"" ražotajā saturā, piemēram - lielā mērā iztrūkst sižeti no Sēlijas novadiem.

NEPLP nolēma apstiprināt SIA "Valmieras TV", SIA "Skrundas TV", SIA "Latgales Reģionālā Televīzija" un SIA "Televīzijas studija "TV Spektrs"" sabiedriskā pasūtījuma izpildi 2017.gada II pusgadā. 

Latvijā retranslējamo programmu sarakstam pievieno jaunas programmas

NEPLP nolēma iekļaut Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā šādas televīzijas programmas: “360 tune box”, “FashionBox”, “Fast&FunBox”, “FilmBox ArtHouse”, “FunBoxUHD”, un “Gametoon”.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 15. marta sēdē uzklausīja VSIA „Latvijas Radio“ (LR) un VSIA „Latvijas Televīzija“ (LTV) sabiedriskā pasūtījuma izpildes atskaiti par 2017. gadu. LR un LTV valdes locekļi iepazīstināja NEPLP ar sabiedrisko mediju 2017.gada sabiedriskā pasūtījuma izpildes rezultātiem, tostarp finansējuma izlietojuma pārskatu.

NEPLP apstiprināja televīzijas Re:TV (SIA „Vidzemes Televīzija“) saistību izpildi šā gada februārī. NEPLP iepazinās ar televīzijas iesniegtajiem finanšu dokumentiem un atskaitēm par sabiedriskā pasūtījuma izpildi.

NEPLP pieņēma lēmumu iekļaut Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā televīzijas programmu „Chelsea TV“. „Chelsea TV“ ir sporta programma, kura atspoguļo notikumus Anglijas futbolā.

Latvijas Televīzijas „Panorāma” ir Latvijas elektronisko mediju ilglaicīgākais un mīlētākais zīmols. Daudzās paaudzēs laiks pulksten 20:30 bijis „Panorāmas” laiks, kurš gaidīts gan ar satraukumu, gan prieku par notikumiem mūsmājās un pasaulē.

Vecākā paaudze „Panorāmas” diktorus Laimdotu Roni, Gerdu Sinkēviču, Uldi Deisonu un Valdi Čukuru sagaidīja kā ik vakara viesus, šodien stafeti pārņēmusi Laura Vonda, Sandra Zviedre, Jānis Geste un Uģis Joksts.

Laiki mainās, bet „Panorāmai” ir tās saknes, no kurām izauguši lieliski žurnālisti, politiķi, sabiedrisko attiecību speciālisti, mācību spēki. Aiz kadrā redzamās daļas paliek režisori, operatori, stilisti, skaņas un gaismas meistari, tehnisko darbinieku brigādes.

Novēlam panorāmiešiem godāt un cienīt darbus un tradīcijas, kas ieliktas šajos sešdesmit gados, iepriecināt skatītājus ar kvalitatīvām, konstruktīvām un labām ziņām!

Dace Ķezbere

NEPLP priekšsēdētāja

Lai veicinātu nacionālās identitātes, valsts valodas pozīciju nostiprināšanu un sabiedrības saliedēšanu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 8.marta sēdē apstiprināja nolikumus un nolēma izsludināt divus konkursus"Par raidījumu veidošanu latviešu un mazākumtautības valodās 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos”.

Pirmais konkurss - "Par raidījumu veidošanu latviešu un mazākumtautības valodās 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas" raidījumu veidošanai par Latgales reģiona aktivitātēm, tostarp veiksmes stāstiem, uzņēmējdarbību, jaunradi Latgales reģionā 2018.gadā (latviski/latgaliski) sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas pasākumu īstenošanas ietvaros.

Ar konkursa nolikumu var iepazīties ŠEIT.

Otrais konkurss - "Par raidījumu veidošanu latviešu un mazākumtautību valodās 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas".

Ar konkursa nolikumu var iepazīties ŠEIT.

Konkursā aicināti piedalīties reģionālie un vietējie elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio un televīzijas), un producentu grupas, kas atrodas un raida Latgales plānošanas reģionā, kā arī Latgales kultūrvēsturiskajā teritorijā.

Pretendentu pieteikumu tiek pieņemti līdz 2018.gada 21.martam, plkst. 16.00. Lēmumu par konkursa rezultātiem NEPLP pieņems ne vēlāk kā līdz š.g. 5.aprīlim. Raidījumus plānots izplatīt sākot no š.g. maija, līdz pat gada beigām.

Abu konkursu kopējais finansējums ir 71 142 EUR, attiecīgi konkursam par televīzijas raidījumu veidošanu paredzēti 31 144 EUR savukārt radio raidījumu veidošanai paredzēti 40 000 EUR. Konkursa finansējumu veido līdzekļi, kas NEPLP piešķirti sabiedrības saliedēšanas nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas pasākumu ietvaros.

Lēmums Nr.33 (08.03.2018) Par konkursa “Par raidījumu veidošanu latviešu un mazākumtautībuvalodās 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas” nolikuma apstiprināšanu un konkursa izsludināšanu

• Konkursa "Par raidījumu veidošanu latviešu un mazākumtautību valodās 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas” nolikums [WORD]

• Konkursa „Par raidījumu veidošanu latviešu un mazākumtautību valodās 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas” nolikums [PDF]

Lēmums Nr.34 (08.03.2018) Par konkursa “Par raidījumu veidošanu latviešu valodā 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” nolikuma apstiprināšanu un konkursa izsludināšanu

• Konkursa "Par raidījumu veidošanu latviešu valodā 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” nolikums [WORD]

• Konkursa "Par raidījumu veidošanu latviešu valodā 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” nolikums [PDF]

Nacionālā elektronisko plašsaziņu līdzekļu padome (NEPLP) 8.marta sēdē apstiprināja grozījumus divos nolikumos - nolikumā par sabiedriskā pasūtījuma daļas, kuru pilda sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, finansējuma izlietojuma principiem un Sabiedrisko un komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu revīzijas komisiju nolikumā.

NEPLP arī apstiprināja grozījumus izsniegtajā apraides atļaujā elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA “MANS RADIO”, nomainot elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iedalījumu pēc aptveršanas zonas uz “nacionālais”, kā arī anulēja SIA “Forum Cinemas” izsniegto reģionālās komerciālās televīzijas apraides atļauju.

NEPLP izbeidza administratīvā procesa lietas savstarpējā strīdā starp SIA “Dautkom TV” un SIA “Skaņas atbalss”.

Padomes sēdē tika uzklausīta Ingmāra Jurisona recenzija par sabiedriskā pasūtījuma ietvaros veidotajiem raidījumiem 2017.gada IV ceturksnī  televīzijas programmā Sportacentrs.com TV. Recenzents akcentēja televīzijas programmas saturisko un profesionālo izaugsmi, kā arī izcēla atsevišķu sporta notikumu veiksmīgo atspoguļošanu, kā, piemēram, Latvijas kausa izcīņa futbolā un gada nogalē notikušais starptautiskais handbola turnīrs ar Latvijas Nacionālās izlases piedalīšanos. NEPLP uzklausīja recenzenta viedokli un apstiprināja sabiedriskais pasūtījums izpildi.

NEPLP nolēma iekļaut Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā divas jaunas televīzijas programmas. ar sporta programmu “Футбол” (Football) un izklaidējoši muzikālo televīzijas programmu “THT Music” (TNT Music).

27. februārī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir izsludinājusi mediju konkursu par diasporas un remigrācijas tematiku Latvijas diasporas mediju atbalstam, kas noris sadarbībā ar Ārlietu ministriju. Mediju konkursa organizēšanai Ārlietu ministrija Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) piešķīrusi 23 000 EUR, pamatojoties uz šogad 19. februārī noslēgto sadarbības līgumu. Konkursantiem pieteikumi jāiesniedz līdz 28. martam, pretendentu vērtēšana notiks līdz 12. aprīlim. Konkursa uzvarētājam raidījumu veidošana būs jāuzsāk ne vēlāk kā no 2. maija un projekts jāīsteno līdz 20.novembrim.

Ārpus Latvijas dzīvo ievērojama mūsu tautas daļa, tāpēc būtiski, lai diasporai aktuālie jautājumi būtu zināmi un saprotami arī Latvijas iedzīvotājiem, un tie saliedētu sabiedrību, atzīst vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts.

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere piebilst, ka šis konkurss ir ļoti būtisks arī Latvijas Republikas simtgades kontekstā, jo ļaus ielūkoties latviešu ikdienā, sagaidot valsts simtgadi ārpus valsts robežām un kalpos kā vēstures liecība nākamajām paaudzēm.

Šis ir jau piektais konkurss, ko Ārlietu ministrija organizē sadarbībā ar NEPLP. Informācija par konkursu un nolikums pieejami šeit. Konkurss tiek organizēts, lai atbalstītu elektroniskos plašsaziņas līdzekļus un producentus Latvijas diasporas mītnes zemēs, kā arī Latvijas diasporas mītnes zemēs veidotu sižetu un raidījumu par diasporu un remigrāciju sagatavošanu. Tas padarīs tos pieejamus diasporai un Latvijas sabiedrībai Latvijas sabiedriskajos un komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un nodrošinās sižetus un raidījumus skatāmus interneta platformā. 

Konkurss ir veicinājis diasporas mediju attīstību, to sadarbību ar Latvijas medijiem, kā arī diasporas un remigrācijas tematikas aktualizēšanu diasporas un Latvijas auditorijā. Mediju jautājumos arvien vairāk iesaistās arī diasporu pārstāvošās organizācijas, gan rīkojot pasākumus, gan virzot mediju politikas jomā. Ārlietu ministrija, tiekoties ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvjiem, apspriedusi arī plašākas atbalsta iespējas diasporas medijiem un konkursa turpmāko attīstību.

2017. gada konkursā par labāko tika atzīts “IMLO Lat-Ireland Ltd” pieteikums – diasporas medijs “Piektais novads”. “IMLO Lat-Ireland Ltd” sagatavoja piecus raidījumus “Piektais novads” sadarbībā ar televīzijas kanālu “Re:TV”. Raidījumi vēstīja par tautiešiem  un aktualitātēm Īrijā, Latvijā, Lielbritānijā, Vācijā un Zviedrijā. 

Kā liecina “Re: TV” konsolidētie dati, TV raidījumus noskatījās plaša auditorija, sasniedzot 72 tūkstošus skatītāju piektajā raidījumā. Turklāt raidījumi ir pieejami interneta platformās, medijos Latvijā, diasporas interneta medijos, kā arī sociālajos tīklos, sasniedzot gan Latvijas, gan diasporas auditoriju.

 Lēmums un konkursa nolikums:

Lēmums Nr.28 (27.02.2018) Par konkursa "Televīzijas sižetu un raidījumu veidošana par diasporas tematiku 2018.gadā" nolikuma apstiprināšanu un konkursa izsludināšanu

• Konkursa "Televīzijas sižetu un raidījumu veidošana par diasporas tematiku 2018.gadā" nolikums [WORD]
• Konkursa "Televīzijas sižetu un raidījumu veidošana par diasporas tematiku 2018.gadā" nolikums [PDF]

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņo, ka ar Padomes 2018.gada 22.februāra lēmumu Nr.21 ir anulēta SIA “Skaņas atbalss” vietējās komerciālās televīzijas programmas apraides atļauja Nr.AA-113/1, līdz ar ko ir izbeigta SIA “Skaņas atbalss” kā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbība.

Lēmums Nr.21 (22.01.2018) Par SIA “Skaņas atbalss” vietējās komerciālās televīzijas programmas apraides atļaujas Nr.AA-113/1 anulēšanu

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 22. februāra sēdē apstiprināja grozījumus nolikumā par sabiedriskā pasūtījuma daļas, kuru pilda komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, finansējuma izlietojuma principiem.

NEPLP nolēma iekļaut Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā televīzijas programmas „Eurosport 3”, „Eurosport 4” un „Eurosport 5”.

NEPLP pieņēma lēmumu sodīt SIA “Infonet sistēmas” ar naudas sodu 2 000 EUR apmērā par programmas “SAT1 Gold” izplatīšanu bez retranslācijas atļaujas.

Uzklausot pārstāvja argumentus, NEPLP nolēma pagarināt  darbības uzsākšanas termiņu līdz 2018.gada 30.jūnijam SIA “Solergo” veidotajai radio programmai “Radio Capital FM” 88,4 MHz frekvencē Dobelē.

NEPLP arī vērtēja SIA AS “TV Latvija” sabiedriskā pasūtījuma izpildi 2017. gada IV ceturksnī. Iepazīstoties ar recenzenta S.Semjonova viedokli, NEPLP nolēma, ka SIA AS “TV Latvija” televīzijas kanāla „Rīga TV24”sabiedriskā pasūtījuma ietvaros veidotais saturs ir izpildīts un atbilst sabiedriskā pasūtījuma mērķiem un uzdevumiem.

Izvērtējot pretendentu pieteikumus, par konkursa „Par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu 2018. gadā nacionālajiem komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijas Republikas simtgades satura veidošanai, izplatīšanai un arhivēšanai” par  uzvarētājiem NEPLP atzina  AS “TV LATVIJA” un SIA “Vidzemes televīzija” .

NEPLP nolēma anulēt SIA „Skaņas atbalss” izsniegto apraides atļauju TV programmas veidošanai Daugavpilī.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 19. februāra sēdē apstiprināja, ka konkursā „Par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu 2018. gadā nacionālajiem komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijas Republikas simtgades satura veidošanai, izplatīšanai un arhivēšanai” pieteikušies divi pretendenti - AS “TV Latvija” un SIA “Vidzemes Televīzija”, kas veido programmas TV24 un RE:TV. Saņemtie pieteikumi atbilst konkursa nolikuma nosacījumiem un satur visus nepieciešamos dokumentus.

NEPLP arī apstiprināja valsts SIA „Latvijas Televīzija” 2018. gadā plānotās naudas plūsmas un darbības rādītājus, nosakot, ka ir pieļaujama novirze līdz 10% no raidījumiem plānotā finansējuma, kas attiecīgi skatāma revīzijas komisijā

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 8. februāra sēdē nolēma mainīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas nosaukumu no “Radio Valka” uz “Radio Arena”, veicot grozījumus biedrībai “Jauniešu radio “Pēda”” izsniegtajā apraides atļaujā.

NEPLP, uzklausot recenzentu viedokli, vērtēja SIA „Vidzemes televīzija”, SIA „Lietišķā Latgale” un SIA “Studija 3KM” sabiedriskā pasūtījuma izpildi 2017. gada IV ceturksnī.

Izvērtējot divus SIA „Vidzemes televīzija” raidījumu ciklus, kas veidoti sabiedriskā pasūtījuma ietvaros – „100 recepšu Latvijas simtgadei” un „Latvijas stāsti” (recenzente A.Dulevska), padome atzina, ka raidījumi atbilst sabiedriskā pasūtījuma mērķiem un uzdevumiem.

NEPLP vērtēja arī SIA “Lietišķā Latgale” iknedēļas radio raidījumu ciklu „Pi myusim Latgolā” (recenzente S.Murinska), kas tiek raidīts latviešu/latgaliešu valodā un stāsta par aktuālo un interesanto Latgales reģionā. Raidījumi veltīti Latgales iedzīvotāju ikdienas dzīves, hobiju, kultūras, tradīciju u.c. atspoguļošanai, kā arī sociāli politisko tēmu iztirzājumam. Padome atzina, ka SIA “Lietišķā Latgale” radio raidījumu cikls „Pi myusim Latgolā” atbilst sabiedriskā pasūtījuma nosacījumiem.

Tāpat arī NEPLP izvērtēja SIA “Studija 3KM” televīzijas veidoto raidījumu „Sajūti Latgali” (recenzente G.Nagle) un atzina, ka sabiedriskais pasūtījums ir izpildīts.

NEPLP apstiprināja grozījumus elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim VSIA “Latvijas Radio” izsniegtajā apraides atļaujā, aktualizējot Latvijas Radio valdes sastāvu.

NEPLP apstiprināja, ka konkursā “Apraides tiesību piešķiršana vietējās radio programmas veidošanai vidējos viļņos Rīgā” ir saņemts viens pieteikums. Iesniedzējs - Raimonds Kreicbergs.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir apstiprinājusi valsts SIA "LatvijasTelevīzija" (LTV) un valsts SIA "LatvijasRadio" (LR) vadības mērķus un uzdevumus 2018.gadam.

LTV un LR kopīgie uzdevumi – attīstī tvienoto ziņu portālu LSM.LV, izvērtēt un uzlabot raidītā satura kvalitāti, kā arī nodrošināt pieejamību digitālajā vidē.

SIA „Latvijas Radio”

Svarīgākie valsts SIA „Latvijas Radio“ valdes uzdevumi šogad ir izstrādāt LR vidēja termiņa darbības stratēģiju piecu gadu (2019. – 2022.) periodam, iekļaujot ilgtermiņa attīstības un investīciju plānu un izstrādāt pasākumu plānu, lai ar 2019.gada 1.janvāri ieviestu jaunu LR struktūru.

Tāpat LR ir jāturpina attīstīt ziņu dienestu kā radio programmu vienojošu struktūru oriģinālsatura ražošanā visu programmu vajadzībām un LR5 programmu kā multiplatformu latviešu un Latvijā radītas mūzikas, kā arī pasaules jaunāko muzikālo tendenču atspoguļošanai un jaunatnes auditorijas piesaistīšanai sabiedriskajam medijam.

Viens no LR vadības mērķiem ir šogad izstrādāt LR 1.studijas renovācijas un investīciju plānu, kā arī attīstīt satura kvalitātes sistēmu, t.sk. sabiedriskā labuma testa metodoloģiju un realizāciju, paredzot kvalitatīvu un kvantitatīvu datu ieguvi, un darbinieku darba kvalitātes izvērtēšanas sistēmu, ietverot konkrētus snieguma vērtējuma rādītājus.

„Viens no pašiem lielākajiem, izaicinājumiem Latvijas Radio valdei būs jaunas LR struktūras izstrāde un ieviešana ar 2019. gada 1. janvāri. Tas ir viens no būtiskākajiem soļiem sabiedriskā medija stiprināšanā, jo moderns, finansiāli caurskatāms, efektīvs, labi pārvaldīts un profesionāls LR ir visas sabiedrības interesēs. Tāpat nākamgad būs jāpabeidz LR multimediju studijas izbūve un jāuzsāk tās darbība, jāizstrādā LR 1.studijas renovācijas un investīciju plāns, jāievieš normatīvajiem aktiem un labai pārvaldības praksei atbilstoša samaksas un piemaksu sistēma. NEPLP paļaujas uz to, ka LR jaunā valde sekmīgi spēs tiks galā gan ar šiem, gan pārējiem, definētajiem uzdevumiem,” saka NEPL Padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.

SIA „Latvijas Televīzija“

NEPL Padome konstatēja, ka lielāko daļu no 2017. gada mērķiem Latvijas Televīzija ir sasniegusi. Savukārt 2018. gadā SIA „Latvijas Televīzija” uzdevumos ietilpst izveidot satura kvalitātes vadības sistēmu, pabeigt iesākto kanāla LTV7 koncepcijas izstrādi, ņemot vērā nepieciešamību izveidot multimediju platformu mazākumtautību auditorijai, kā arī izveidot efektīvu procesu un vadības modeli sadarbībai starp LSM.LV, LTV un LR struktūrvienībām, ieskaitot LR Latgales studiju un LR multimediju studiju.

„Iepriecina fakts, ka iedzīvotāji Latvijas Televīziju arvien vairāk skatītās arī internetā, tāpēc kā viens no šogad sasniedzamajiem mērķiem LTV ir digitālās stratēģijas izstrāde un īstenošana, lai nodrošinātu ērtu satura pieejamību digitālo tehnoloģiju lietotājiem,” norāda NEPL Padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere.

Izsludina konkursu

NEPLP izsludināja konkursu nacionālajiem komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par tiesībām laika posmā no šī gada 1. marta līdz 31. decembrim izveidot, pārraidīt un arhivēt raidījumus 25 stundu apjomā par Latvijas valsts simtgades būtiskāko notikumu norisi Rīgas reģionā un diasporas iesaisti, kā arī Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales reģionos, akcentējot notikumus XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku, Latvijas Republikas simtgades pasākumu un Latvijas Republikas 13. Saeimas vēlēšanu kontekstā.  Konkursa finansējums – 200 000 EUR.Konkursa dokumentu pieņemšanas termiņš noteikts līdz 2018.gada 14.februārim, plkst.16:00, Rīgā, Doma laukumā 8A.

Lēmums Nr.10. (25.01.2018) "Par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanas nacionālajiem komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem konkursa nolikuma apstiprināšanu un konkursa izsludināšanu.

Konkursa nolikums [DOC]

Konkursa nolikums [PDF]

Anulē retranslācijas atļauju un izvērtē padarīto

Pamatojoties uz kabeļoperatora SIA “ARDI” iesniegumu, NEPLP anulēja šim uzņēmumam izsniegto retranslācijas atļauju Nr.RR-22.

Tāpat NEPLP 25. janvāra sēdē apstiprināja monitoringa nodaļas atskaiti par 2017. gada 4.ceturksni un darbības plānu 2018.gada 1.ceturksnim.

NEPLP arī apstiprināja komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu AS “TV Latvija”, SIA “4.vara” un SIA “Vidzemes televīzija” īstenoto sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildi 2017. gada decembrī.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izsniegusi divas jaunas komerciālās televīzijas programmas apraides atļaujas, devusi atļauju mainīt programmas nosaukumu un sodījusi elektronisko sakaru operatoru par nelikumīgu retranslēšanu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), pulcējoties savā šī gada pirmajā sēdē ceturtdien, 11.janvārī, izsniegusi divas komerciālās televīzijas programmas apraides atļaujas – vietējo apraides atļauju SIA „Ērika un CO Ltd.” programmai „Ciemats” un reģionālo apraides atļauju SIA „Alise Plus FM” programmai „A TV”.

Tāpat arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, pirms lēmuma pieņemšanas uzklausot SIA „FIT FM” pārstāvja argumentus, devusi atļauju mainīt līdzšinējo programmas nosaukumu „Radio 99,5” uz “Lounge FM”.

Konstatējot, ka ir pārkāpti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma nosacījumi, NEPLP sodījusi ar naudas sodu divu tūkstošu eiro apmērā elektronisko sakaru operatoru SIA „SkaTVis” par divu programmu raidīšanu bez retranslācijas atļaujas.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Padome uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un citi normatīvie akti. Padome ir atvasināta publiska persona.

2018. gada 11. janvārī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) apstiprinājusi sabiedrisko pasūtījumu 2018. gadam Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio.

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu NEPLP sadarbībā ar Latvijas Televīziju un Latvijas Radio ir izveidojusi un apstiprinājusi sabiedrisko pasūtījumu Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai 2018. gadam.

Sabiedriskais pasūtījums nosaka sabiedrisko mediju mērķus un uzdevumus, prioritāros virzienus sabiedriskā labuma mērķu izpildei, kanālu attīstības stratēģiju, kā arī galvenās satura prioritātes un uzdevumus.

Sabiedriskā pasūtījuma realizēšanai nākamā gada valsts budžetā sabiedriskajiem medijiem ir atvēlēti vairāk nekā divdesmit trīs miljoni eiro. Latvijas Televīzija no valsts budžeta līdzekļiem saņems 14 839 982 eiro, bet Latvijas Radio 8 358 290 eiro.

Latvijas Televīzijai, tajā skaitā vienoto ziņu portālam LSM.lv, šajā gadā paredzēti valsts budžeta līdzekļi kopumā par 1 045 640 eiro mazāk nekā pērn. Vienlaikus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome norādīja, ka pagājušajā gadā Latvija Televīzija saņēma vienreizējos piešķīrumus 1 506 217 eiro apmērā prioritārajiem pasākumiem un neparedzētajiem gadījumiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir būtiski pieaugusi dotācija Latvijas Radio, kas šogad ir par 387 443 eiro lielāka.

VSIA "Latvijas Televīzija" Sabiedriskais pasūtījums 2018

Pielikums nr.1 Sabiedriskā pasūtījuma plāns un izpilde 2018. gadā VSIA "Latvijas Televīzija"

VSIA "Latvijas Radio" Sabiedriskais pasūtījums 2018

NEPLP izsludināja konkursu par apraides tiesību piešķiršanu vietējās radio programmas veidošanai vidējos viļņos Rīgā. Konkursā pretendenti sacenšas par iespēju raidīt vidējos viļņos Rīgā 1602 kHz frekvencē, aptveršanas zona ir paredzēta Rīga un līdz 20 km no raidošās vietas, raidlaikam jābūt 24 stundas diennaktī, nodrošinot informatīvu vai informatīvi muzikālu saturu latviešu valodā vai kādā no svešvalodām. Konkursa pieteikuma iesniegšanas termiņš ir līdz 2018.gada 2.februārim, dalības maksa konkursā ir 1067 eiro. Pretendentam jāsagatavo konkursa pieteikums latviešu valodā, iesniedzot dokumentus, ko paredz konkursa nolikums. Uzvara konkursā tiek piešķirta tikai vienam dalībniekam, NEPLP ir tiesīga nepiešķirt uzvaru nevienam konkursa dalībniekam.

NEPLP Lēmums Nr.201 (28.12.2017.) par konkursa izsludināšanu

Konkursa nolikums .pdf

Konkursa nolikums .doc

NEPLP izsludināja konkursu par apraides tiesību piešķiršanu vietējās radio programmas veidošanai vidējos viļņos Rīgā. Konkursā pretendenti sacenšas par iespēju raidīt vidējos viļņos Rīgā 1602 kHz frekvencē, aptveršanas zona ir paredzēta Rīga un līdz 20 km no raidošās vietas, raidlaikam jābūt 24 stundas diennaktī, nodrošinot informatīvu vai informatīvi muzikālu saturu latviešu valodā vai kādā no svešvalodām. Konkursa pieteikuma iesniegšanas termiņš ir līdz 2018.gada 2.februārim, dalības maksa konkursā ir 1067 eiro. Pretendentam jāsagatavo konkursa pieteikums latviešu valodā, iesniedzot dokumentus, ko paredz konkursa nolikums. Uzvara konkursā tiek piešķirta tikai vienam dalībniekam, NEPLP ir tiesīga nepiešķirt uzvaru nevienam konkursa dalībniekam.

NEPLP lēma, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģija 2012.-2017.gadam būs spēkā, līdz tiks apstiprināta stratēģija nākošajam laika periodam, no 2018. līdz 2022.gadam. NEPLP plāno Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018. – 2022.gadam pieņemt 2018.gada sākumā.

NEPLP nolēma Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā iekļaut televīzijas programmas “Smartzone”, “Epic Drama”, “O!”, “ПОЕХАЛИ!”(POYEKHALI!), “V GOSTIAJ U SKAZKI” un “DORAMA”.

NEPLP arī apstiprināja komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem SIA “4.vara (Sportacentrs.com TV), AS “TV LATVIJA” (Rīga TV24) un SIA “Vidzemes Televīzija” (RE:TV) nodotā sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildi 2017.gada decembrī kā atbilstošu izvirzītajām prasībām.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) piektdien, 15.decembrī lēma par Valsts SIA “Latvijas Radio” (LR) valdes locekļa  programmu attīstības jautājumos iecelšanu. Padome LR valdes locekļa amatā uz turpmākiem pieciem gadiem apstiprināja Sanitu Diku – Bokmelderi.

S.Dika – Bokmeldere kopš 2016.gada septembra ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece komunikācijā un stratēģiskajā plānošanā, kā arī ir Bieriņu apkaimes attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja un SIA “Inopharm” direktore. Vairāk nekā desmit gadus S. Dika – Bokmeldere bijusi mārketinga komunikāciju aģentūras SIA “VVD Mārketinga komunikācijas” direktore un valdes priekšsēdētāja. S.Dikai – Bokmelderei ir arī pieredze medijos, tostarp viņa bijusi “Radio 3” mārketinga un attīstības direktore, “Radio SWH” ziņu redaktore un “TV3” raidījumu vadītāja.

Visus kandidātus izvērtēja īpaši izveidota LR valdes locekļu amata kandidātu nominācijas komisija. Komisijas vadītājs bija NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš, tajā strādāja arī NEPLP locekļi Patriks Grīva un Gunta Līdaka, Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis, kā arī žurnālistu profesionālo organizāciju izvirzīti pārstāvji – Rolands Tjarve no Latvijas Žurnālistu asociācijas un Imants Liepiņš no Latvijas Žurnālistu savienības.

Konkursam bija pieteikušies septiņpadsmit kandidāti, kopumā pretendentiem bija jāiztur vairākas kārtas – sākotnēji tika vērtēta kandidātu profesionālā atbilstība konkursa nolikumam, otrajā kārtā kandidātiem esejas formā bija jāapraksta sava vīzija par LR turpmāku attīstību, šīs esejas tika vērtētas, nenorādot to autorus. Trešajā kārtā kandidāti tika aicināti uz intervijām, un pēc nominācijas komisijas vērtējuma augstāko punktu skaitu guvušos divus kandidātus izvērtēja NEPLP.

G. Līdaka norādīja, ka ir nepieciešams pārskatīt Publiskās personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteikto kārtību, kā tiek vērtēti valdes locekļi valsts kapitālsabiedrībās, kas ir sabiedriskās raidorganizācijas, un tuvākajā laikā NEPLP vērsīsies Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību komisijā ar aicinājumu veikt izmaiņas likumā, kas paredzētu arī izvērtēt kandidātu profesionālās zināšanas un iemaņas darbam mediju vidē.

P.Grīva atgādināja, ka 2018.gadā, kad svinēsim Latvijas simtgadi, sabiedriskajiem medijiem ir veicami vairāki svarīgi uzdevumi, kas saistīti ar organizatorisko plānošanu. P.Grīva atzīmēja, ka jau ieceltā LR valde īsā laikā ir pierādījusi, ka ir gatavas sasniegt lielus mērķus, un viņš pauda uzticību arī jaunieceltajai valdes loceklei S.Dikai – Bokmelderei. “Vēlu veiksmi S.Dikai-Bokmelderei iekļauties līdzšinējā valdes kolektīvā, lai nākamajā gadā mēs varētu sagaidīt LR attīstību virzienā, ko vēlas darbinieki, sabiedrība un arī NEPLP,” pauda P.Grīva.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 15.decembra sēdē noteica rezultātus konkursam par novadu ziņu televīzijas sižetu veidošanu 2018.gadā, izvērtēja “IMLO Lat-Ireland LTd” realizēto sabiedriskā pasūtījuma izpildi 2017.gadā un lēma par sabiedrisko pasūtījumu 2018.gadā, kā arī citiem jautājumiem.

Par uzvarētāju konkursā “Par novadu ziņu televīzijas sižetu veidošanu 2018.gadā” NEPLP atzina SIA “Valmieras TV”, kas bija vienīgais konkursa dalībnieks. SIA “Valmieras TV” plāno veidot aktuālus, daudzveidīgus un vispusīgus sižetus par norisēm reģionos kopā ar sadarbības partneriem – desmit reģionālajām televīzijām. SIA ‘Valmieras TV” vadītājs Ingemārs Vekteris, izklāstot turpmākās darbības plānus NEPLP locekļiem un VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) pārstāvjiem, uzsvēra, ka galvenais mērķis nākamajā gadā ir vēl pilnīgāk aptvert visus Latvijas reģionus, nodrošinot, ka sižetos parādās ziņas no visiem novadiem, kā arī diasporas. Konkursa nolikums paredz, ka SIA “Valmieras TV” 2018.gadā ik darba dienu sagatavos novadu ziņu raidījumu, kā arī nodrošinās sižetu veidošanu pēc LTV pasūtījuma. Konkursa mērķis bija ziņu sižetu sagatavošana no Latvijas novadiem sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai LTV un nacionālajās komerciālajās televīzijās, kas nodrošina bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanu ar zemes raidītājiem, tā veicinot informācijas pieejamību par Latvijas reģionos notiekošajiem procesiem, tādejādi stiprinot Latvijas mediju telpu. Novadu ziņu sižetiem jāaptver informācija par 110 Latvijas novadiem, republikas nozīmes pilsētām, neskaitot Rīgu, un Latvijas diasporas aktualitātēm, tostarp jāveicina latgaliešu valodas lietošana Latgalē tapušajos sižetos. Konkursa finansējums ir 244 259 eiro.

NEPLP izvērtēja “IMLO Lat-Ireland LTd” realizēto sabiedriskā pasūtījuma izpildi, veidojot televīzijas sižetus un raidījumus par diasporas tematiku 2017.gadā. Recenzents Dainis Mjartāns norādīja, ka sagatavotie materiāli ir bijuši atbilstoši sabiedriskā pasūtījuma nosacījumiem, un arī piešķirtie līdzekļi no sabiedriskā labuma viedokļa izmantoti pozitīvi. D.Mjartāns gan arī norādīja, ka kvantitatīvie rādītāji varētu būt lielāki, ja “IMLO Lat-Ireland LTd” sagatavotie sižeti būtu redzami arī LTV ēterā, taču arī kanāla “Re:TV” sasniegtā auditorija ir vērtējama kā apmierinoša.

NEPLP apstiprināja sabiedriskā pasūtījuma daļu, ko 2018.gadā īstenos elektroniskie plašsaziņas līdzekļi  SIA “Vidzemes Televīzija”, SIA “4.vara” un AS “TV Latvija”, kā arī izvērtēja šiem medijiem nodotās sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildi 2017.gada nogalē.

NEPLP izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu pret SIA “Lattelecom” un secināja, ka  SIA “Lattelecom” ir izplatījusi audiovizuālās televīzijas programmas “O!” un “Pjatnica International”, kas nebija iekļautas retranslējamo programmu sarakstā. Par šo pārkāpumu uzņēmumam piemērots administratīvais sods 3000 eiro apmērā.

Padome sēdē apstiprināja arī grozījumus sabiedriskā pasūtījuma daļā, ko 2017.gadā īsteno VSIA “Latvijas Radio” (LR), saistībā ar LR2 programmu izmaiņām.

Konkursam par novadu televīzijas ziņu veidošanu televīzijā 2018.gadā ir iesniegts viens pieteikums, iesniedzējs – SIA “Valmieras TV”. NEPLP secināja, ka ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, kas tiks detalizēti izvērtēti, un 15.decembra sēdē, klātesot VSIA “Latvijas Televīzija” pārstāvjiem, tiks uzklausīts pretendenta piedāvājums klātienē, kā arī tiks pieņemts lēmums par konkursa rezultātiem. Konkursa mērķis ir ziņu sižetu sagatavošana no Latvijas novadiem sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai LTV un nacionālajās komerciālajās televīzijās, kas nodrošina bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanu ar zemes raidītājiem. Izsludinot konkursu, NEPLP vēlas veicināt informācijas pieejamību par Latvijas reģionos notiekošajiem procesiem, tādejādi stiprinot Latvijas informācijas telpu. Novadu ziņu sižetiem jāaptver informācija par 110 Latvijas novadiem, republikas nozīmes pilsētām, neskaitot Rīgu, un Latvijas diasporas aktualitātēm, tostarp jāveicina latgaliešu valodas lietošana Latgalē tapušajos sižetos. Konkursa finansējums ir 244 259 eiro.

NEPLP iepazinās ar LR valdes locekļa programmu attīstības jautājumos nominācijas komisijas ziņojumu. Nominācijas komisija šim amatam izvirzījusi divus kandidātus, par kuru iecelšanu jālemj NEPLP. Pieteikumi konkursam uz LR valdes locekļa programmu attīstības jautājumos amatu tika pieņemti līdz 2.novembrim. Kandidāti tika izvērtēti vairākās kārtās. Pēc iesniegto pieteikumu izvērtēšanas amata kandidātiem, kuri atbilda vispārīgajām izglītības un pieredzes prasībām, bija jāiesniedz LR programmu satura analīze esejas formā. Pēc eseju izvērtēšanas atbilstošākie kandidāti tika aicināti uz intervijām. Nominācijas komisijā strādāja un iesniegtos pieteikumus izvērtēja NEPLP locekļi Ivars Āboliņš, Patriks Grīva un Gunta Līdaka, Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis, kā arī divu žurnālistu profesionālo organizāciju pārstāvji – Rolands Tjarve no Latvijas Žurnālistu asociācijas, un Imants Liepiņš no Latvijas Žurnālistu savienības, kurš vienlaikus ir arī Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis. NEPLP savu lēmumu par jauno LR valdes locekli pieņems 15.decembrī.

NEPLP nolēma izsniegt apraides atļauju elektroniskajam plašsaziņas līdzekļa Ltd. Teledistribution veidotajai reģionālajai bērnu izklaides televīzijas programmai “Mamutēns”.

NEPLP izvērtēja rezultātus kopš 2016.gada novembra notikušajiem ciparu skaņas zemes apraides DAB+ standartā testiem LR apraidē Rīgas reģionā, ko veica VAS “Latvijas Valsts Radio un televīzijas centrs” un lēma neturpināt šo testēšanu, kā arī neatbalstīt ciparu skaņas zemes apraides DAB+ standartā ieviešanu Latvijā līdz 2022.gada 31.decembrim, ņemot vērā vairākus aspektus, tostarp konkrētā apraides standarta efektivitāti ilgtermiņā, sabiedrības ieguvumus iepretī šī standarta ieviešanas izmaksām, kā arī potenciālo ietekmi uz Latvijas raidorganizācijām un reklāmas tirgu.

“Latvija ir viena no retajām pasaules valstīm, kur tik veiksmīgi izdevies ieviest plašu interneta pārklājumu jau tagad, turklāt notiek mērķtiecīga gatavošanās gan 5G mobilā interneta, gan platjoslas interneta ieviešanai. Jau pieejamās interneta tehnoloģijas dod iespēju attīstīt dažāda veida audio kanālus un satura produktus arī radio stacijām, savukārt DAB+ standarta ieviešana prasīs miljoniem eiro lielas investīcijas no nodokļu maksātāju naudas, kā arī uzliks pienākumu patērētājiem nomainīt radio uztvērējus.” skaidro NEPLP loceklis Patriks Grīva.

NEPLP kopā ar LTV un LR valdes pārstāvjiem izskatīja 2018.gada sabiedriskā pasūtījuma projektu, tostarp SKP ieteikumus, kā arī uzklausīja abu raidorganizāciju vadības vīziju par turpmāku abu mediju darbību, kā arī iespējamiem savstarpējās sadarbības modeļiem. Izvērtējot līdzšinējo sabiedriskā pasūtījuma izpildi, tika secināts, ka nepieciešama lielāka reģionālo ziņu integrācija pārējā saturā, jāpaplašina izglītojošu un vērtīborientējošu raidījumu klāsts, kā arī LR un LTV jāstrādā pie vienotas stratēģijas izstrādes sabiedrisko mediju portāla LSM.LV attīstības redzējumā.

Izvērtējot sabiedriskā pasūtījuma izpildi 2017.gada trešajā ceturksnī, NEPLP uzklausīja SIA “4.vara”, kas realizē kanālu Sportacentrs.com, un AS “TV Latvija”, kas realizē kanālu “RīgaTV24”, pārstāvjus, kā arī iepazinās ar neatkarīgu ekspertu Andra Pētersona un Aleksandra Mirlina sagatavotajām programmu recenzijām un secināja, ka sabiedriskais pasūtījums izpildīts pilnībā. NEPLP arī iepazinās ar abu televīzijas kanālu turpmākās darbības plāniem un atzinīgi novērtēja, ka tie ir auguši gan auditorijas sasniegšanā, gan satura kvalitātē.

NEPLP lēma par apraides atļaujas izsniegšanu “Detskij Telekanal Multimania” un par SIA “TV Channel Pingvinukas Lolo” izsniegtās apraides atļaujas anulēšanu, kā arī par izmaiņām SIA “Krievu hītu radio” apraides atļaujā. Savukārt Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksts tika papildināts ar televīzijas programmām “STAR cinema”, “Animal Family HD”, “Eureka HD” un “Insight UHD”. NEPLP pieņēma lēmumu sodīt SIA “Telenet” administratīvā pārkāpuma lietā par tādu programmu pārraidīšanu, kas nav iekļautas retranslējamo programmu sarakstā ar naudas sodu 2000 eiro apmērā.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 21. novembra sēdē apstiprināja konkursa nolikumu un izsludināja konkursu “Par novadu televīzijas ziņu sižetu veidošanu 2018. gadā“. Konkursa mērķis ir ziņu sižetu sagatavošana no Latvijas novadiem sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai valsts SIA “Latvijas Televīzija“ (LTV) un nacionālajās komerciālajās televīzijās, kas nodrošina bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanu ar zemes raidītājiem. Izsludinot konkursu NEPLP vēlas veicināt informācijas pieejamību par Latvijas reģionos notiekošajiem procesiem, tādejādi stiprinot Latvijas informācijas telpu. Novadu ziņu sižetiem jāaptver informācija par 110 Latvijas novadiem, republikas nozīmes pilsētām, neskaitot Rīgu, un Latvijas diasporas aktualitātēm, tostarp jāveicina latgaliešu valodas lietošana Latgalē tapušajos sižetos. Konkursa finansējums ir 244 259 eiro. Pretendentiem piedāvājums jāiesniedz līdz 2017.gada 4.decembrim, plkst. 14:00 NEPLP sekretariātā Rīgā, Doma laukumā 8A. Pieteikumus var nogādāt personīgi vai nosūtīt pa pastu noteiktajā termiņā.

Ar pilnu konkursa nolikumu var iepazīties NEPLP šeit:

Lēmums Nr.171 (21.11.2017) Par konkursa „Par novadu ziņu televīzijas sižetu veidošanu 2018.gadā” izsludināšanu un konkursa nolikuma apstiprināšanu" [.pdf]

Lēmums Nr.171 (21.11.2017) Par konkursa „Par novadu ziņu televīzijas sižetu veidošanu 2018.gadā” izsludināšanu un konkursa nolikuma apstiprināšanu" [.doc]

Saistībā ar šā gada 18.oktobrī noslēgto Zviedrijas mediju koncerna “Modern Times Group” (MTG) Baltijas biznesa pārdošanu starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai "Providence Equity Partners", kuras rezultātā visi MTG uzņēmumi turpmāk Baltijā darbosies kā “All Media Baltics”, NEPLP iepazinās ar uzņēmuma turpmākajiem attīstības plāniem. “All Media Baltics” pārstāve Baiba Zūzena informēja NEPLP par uzņēmuma pārvaldības struktūru, darbības modeli, nākotnes iecerēm un gaidāmajām izmaiņām.

Saistībā ar šo pārdošanas darījumu, NEPLP lēma par izmaiņām vairākās apraides atļaujās – SIA “TV 3 Latvia” ar programmu “TV 6”, SIA “TV 3 Latvia” ar programmu “TV 3”, AS “Latvijas Neatkarīgā Televīzija” ar programmu “LNT”,  AS “Latvijas Neatkarīgā Televīzija” ar programmu “Kanāls 2” un SIA “Star FM” ar programmu “Star FM”.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 16.novembra sēdē izvērtēja sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildi 2017.gada oktobrī, ko īstenojuši komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi AS “TV Latvija”,  SIA “4.vara” un SIA “Vidzemes televīzija” un secināja, ka sabiedriskais pasūtījums ir izpildīts. Atsevišķi tika uzklausīts recenzentes Aijas Dulevskas vērtējums par SIA “Vidzemes televīzija” raidījumu veidošanu sabiedriskā pasūtījuma ietvaros 2017.gada trešajā ceturksnī, kā arī tika diskutēts par turpmāku reģionālo televīziju un VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) sadarbību novadu ziņu veidošanā.

NEPLP apstiprināja grozījumus vairākiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem izsniegtajās apraides atļaujas. SIA „Radio Media Centrs“ izsniegtajā apraides atļaujā mainot programmas nosaukumu no „1.Biznesa Radio Liepāja“ uz “XOfm” un SIA „1.business radio“ izsniegtajā apraides atļaujā mainot programmas nosaukumu „1.Biznesa Radio“ uz “XOfm”. Minētajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem tika mainīti īpašnieki un darbības pamatnosacījumi, nosakot ziņu pārraides ilgumu 90 minūtes nedēļas ietvarā. Savukārt elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA “TVBC”, tika mainīts programmas “PRO100TV” nosaukumu uz “PRO100tv Baltic”.  Tika papildināts arī Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksts ar televīzijas programmu “RTVD (Russisches TV Deutschland)”.

Uzklausot atskaiti par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas 2018.-2022.gadam izstrādes gaitu, NEPLP nolēma precizēt stratēģijas projektu, pilnveidot saturu un sākt stratēģijas saskaņošanas procesu ar iesaistītajām pusēm. Stratēģijas galvenie mērķi un uzdevumi tiek izvirzīti Latvijas elektroniskajiem medijiem laika periodam līdz 2022.gadam, pielāgojoties konverģences radītām izmaiņām informatīvajā vidē.

Nepieciešams pārskatīt audiovizuālo komerciālo paziņojumu tiesisko regulējumu televīzijā un interneta televīzijā, lai radītu mūsdienīgāku un taisnīgāku konkurences vidi. Jābūt skaidrākiem nosacījumiem sponsoru norāžu un produktu izvietošanas izmantošanā – šādi bija galvenie mediju ekspertu secinājumi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkotajā diskusijā “Kas, kur, kā – ekrānā?”, kas 15.novembrī norisinājās Eiropas Savienības mājā. Eksperti, tostarp mediju pārstāvji, juristi un reklāmas speciālisti sprieda par tiesiskā regulējuma atbilstību reālajai šodienas situācijai, kā arī identificēja problemātiku Latvijas mediju telpā, kas saistīta ar reklāmas izvietošanu.

Atklājot diskusiju, NEPLP Monitoringa nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs sniedza pārskatu par reklāmu regulējošo tiesisko aktu atbilstību mūsdienu mediju telpai, kā arī iepazīstināja klātesošos ar biežāk sastopamajiem pārkāpumiem, ko audiovizuālo komerciālo paziņojumu izvietošanā pieļauj mediji. Diskusijas gaitā tika secināts, ka biežākie pārkāpumi ir saistīti ar pārmērīgu produktu izcelšanu – tiem tiek pievērsta redakcionāli nesamērīga uzmanība, izmantojot dažādus filmēšanas un montāžas paņēmienus un sponsoru norāžu izvietošanu. Tajā pašā laikā produktu un sponsoru norāžu izvietošanā ir arī labā prakse, kuru aicināti ievērot visi Latvijas mediji. K. Pļešakovs arī informēja par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārskatīšanu, tostarp iespējamām izmaiņām reklāmas apjoma ierobežošanā.

Kaspars Ozoliņš, SIA "Media 360" izpilddirektors norādīja, ka esošais regulējums ir novecojis – patērētāja paradumi mainās, brīvais laiks tiek sadalīts starp televīziju piedāvājumu un internetā atrodamajām izklaidēm, līdz ar to regulējumam attiecībā uz tradicionālajiem medijiem un interneta medijiem kā YouTube vai Facebook jābūt līdzvērtīgam. Arī LTV pārdošanas direktore Nora Zeibote uzsvēra, ka spēkā esošie ierobežojumi ir pārmērīgi, turklāt tie nerosina radošumu reklāmas industrijā. Portāla DELFI Reklāmas daļas vadītāja Kristīne Vutkeviča atzina, ka ir jāpievērš lielāka uzmanība lielo interneta mediju regulācijai – ja skarbi ierobežojumi tiek piemēroti tikai pašmāju medijiem, tad tādus pašus būtu nepieciešams piemērot lielajiem spēlētājiem.  Savukārt Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa atzīmēja, ka jau ilgākā laika periodā notiek mediju satura saplūšana ar komerciālām interesēm, līdz ar to svarīgi ir izglītot patērētāju, lai viņš spētu atšķirt informatīvu saturu no produktu izvietojuma vai komerciāla paziņojuma. RE:TV programmas daļas pārstāvis Reinis Bajors uzsvēra, ka šodien televīziju darbība ir apgrūtināta, jo papildu tradicionālajam saturam ir jāuztur arī interneta mediji, turklāt šīs konkurences apstākļos jācīnās par vienu un to pašu reklāmdevēju naudu, lai arī ierobežojumi ir atšķirīgi un nav samērojami. Diskutējot par konkurences apstākļiem, jurists Jānis Lielpēters uzsvēra, ka ir svarīgi – noteikumiem iekšējā tirgū jābūt vienlīdzīgiem visiem spēlētājiem, turklāt svarīga ir arī kopregulācija – mediju uzraugam būtu nepieciešams ne tikai darboties kā regulatoram, bet arī sniegt rekomendācijas medijiem, kā veicināt pašregulāciju.

NEPLP pārstāve Ieva Beitika atzina, ka padome šobrīd izskata risinājumus šai problēmai, viens no tiem būtu ieviest praksi, ka pārkāpumu gadījumā būtu iespējams izteikt brīdinājumu, ko šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss šajos gadījumos neparedz. Savukārt attiecībā uz medijiem, kas saturu raida starptautiski, būtu nepieciešama ciešāka sadarbība ar citu valstu regulatoriem.

Diskusijas noslēgumā dalībnieki un NEPLP pārstāvji vienojās, ka nepieciešams stiprināt mediju izpratni par tiesisko regulējumu attiecībā uz audiovizuālo komerciālo paziņojumu izvietošanu, vienlaikus ievērojot mūsdienu mainīgās mediju vides prasības un iespējas.

NEPLP ekspertu diskusiju ciklu aizsāka šī gada 24.maijā ar mērķi veidot un stiprināt kvalitatīvu žurnālistiku, un pievērst plašākas sabiedrības uzmanību mediju pratības jautājumiem.

Pirms 63 gadiem ēterā nonāca Latvijas Televīzijas pati pirmā pārraide. Kopš šī brīža Latvijas Televīzija ir kļuvusi par neaizstājamu sabiedroto tūkstošiem Latvijā dzīvojošu ģimeņu – ar tās palīdzību neskaitāmās mājās ir sajūtama pasaules elpa un ritms. Latvijas Televīzija ir ikdienas līdzgaitnieks visiem Latvijas iedzīvotājiem, un par tās satura kvalitātēm galvenokārt ir jāsaka paldies tajā strādājošajiem cilvēkiem. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sveic visus Latvijas Televīzijas darbiniekus tās dzimšanas dienā, un vēl turpmāku spēku un aizrautību izcila un profesionāla satura veidošanā. 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 2.novembra sēdē izskatīja vairākus jautājumus, kas attiecas uz VSIA “Latvijas Radio” (LR) un VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) darbību,  kā arī pieņēma lēmumus, kas saistās ar komerctelevīziju darbību.

NEPLP, piedaloties abu sabiedrisko mediju valdēm, izskatīja LTV ikgadējo  satura kvalitātes izvērtējumu par pagājušo sezonu, kuru izstrādā LTV satura vērtēšanas padome. Tas ir viens no instrumentiem, kā LTV regulāri pārvērtēt satura piedāvājumu un tā kvalitāti, kā arī veicināt profesionalitāti, izcilību un atbildību. Īpaša uzmanība tika pievērsta bērnu un jauniešu auditorijas satura izvērtējumiem, tos analizējot kontekstā ar ekspertes Guntas Apses veikto pētījumu par sabiedriskā pasūtījuma izpildi pirmajā pusgadā un LTV auditorijas pētījumu. NEPLP sniedza arī savu redzējumu, kā pilnveidot satura kvalitātes pārvaldību. Kopumā viens no būtiskiem LTV stratēģiskās attīstības jautājumiem ir satura pieejamības nodrošināšana saskaņā ar auditorijas mediju lietošanas paradumiem interneta vidē. LTV ir jāturpina arī iesaistīt iedzīvotājus satura radīšanā, veidojot dialoga attiecības.

NEPLP akceptēja LR revīzijas komisijas ziņojumu par aizvadīto ceturksni, kurā izskatīja vairākus jautājumus saistībā ar finansējuma piešķiršanu Latgales multimediju studijas tehniskajām vajadzībām, LR apraides nodrošināšanai, nepieciešamajai LR tehniskā resursa modernizācijai, kā arī studiju “loga” finansējumam LR1 programmā Latgales apraidē.

NEPLP apstiprināja grozījumus LTV un LR realizētajā sabiedriskajā pasūtījumā, precizējot uzdevumus un lemjot par ietaupīto līdzekļu izmantojumu sabiedrisko mediju vajadzībām, kā arī lēma par LR 2016.gada darbības rezultātu novērtējumu iesniegšanu koordinācijas institūcijā – Pārresoru koordinācijas centrā.

NEPLP nolēma uzlikt administratīvo sodu SIA “DAUTKOM TV” par programmas “Dautkom” ziņu raidījumā “Ziņu izlaidums” pieļauto slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju 2017.gada 3.jūnijā. Minētajā sižetā tika izplatīts sižets, kurā Krievijas televīzijas TNT projekta “Ekstrasensu kaujas” dalībniece ekstrasense Olga Feja (Dombrovska) sniedza savu vērtējumu par Daugavpils pašvaldību vēlēšanās startējošo partiju līderiem, un, kā secināja NEPLP, tika pausts netiešs aicinājums balsot par konkrētiem deputātu kandidātiem, sniedzot viņiem pozitīvu vērtējumu. Administratīvais sods piespriests 1000 eiro apmērā.

NEPLP arī izsniedza komerciālās reģionālās televīzijas programmas apraides atļauju SIA “Teledistribjucija” veidotajai programmai “LoLo Baltic”, izbeidza lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret SIA “I-net”, kā arī lēma par Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas iesnieguma atgriešanu iesniedzējam.

Jau 92 gadus Latvijas Radio ik dienas ir kopā ar ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Modinot agros rītos un kavējot laiku vēlos vakaros, informējot par aktualitātēm un skaidrojot procesus sabiedrībā, izklaidējot un izglītojot. Visu šo gadu laikā Latvijas Radio ir bijis uzticams, profesionāls un kvalitatīvs medijs, un tas bijis iespējams, tikai pateicoties tajā strādājošajiem cilvēkiem. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sveic visus Latvijas Radio darbiniekus šajā jubilejā un vēl turpmākus panākumus Latvijas mediju vides stiprināšanā.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 19.oktobra sēdē apstiprināja konkursa uz valsts SIA “Latvijas Radio” (LR) valdes locekļa programmu attīstības jautājumos amata nolikumu, uzklausīja monitoringa nodaļas darbības pārskatu, papildināja Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstu, izvērtēja sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildi septembrī, kā arī uzklausīja VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) redzējumu par sabiedriskā pasūtījuma īstenošanu mazākumtautību auditorijām.

Izsludinot konkursu uz LR valdes locekļa programmu attīstības jautājumos amatu, NEPLP apstiprināja nominācijas komisijas izstrādāto konkursa nolikumu, kas paredz, ka kandidātiem jābūt valsts valodas un vismaz divu svešvalodu, no kurām viena ir Eiropas Savienības oficiālā valoda, zināšanām, valdes locekļa amata pienākumu pildīšanai atbilstošai augstākajai izglītībai sociālajās, humanitārajās vai eksaktās zinātnēs, maģistra vai doktora grāds tiks uzskatīts par priekšrocību. Kandidātam arī jābūt vismaz 5 gadus ilgai pieredzei vadošā amatā plašsaziņas līdzekļu jomā vai vismaz 5 gadu pieredzei vidējas vai lielas kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļa amatā. No kandidāta tiek gaidīta nevainojama reputācija, kā arī vairākas kompetences, tostarp izpratne par uzņēmumu vadību, kompetence stratēģiskās plānošanas jomā, izpratne par kapitālsabiedrības darbinieku atalgojuma sistēmas veidošanu un darbinieku motivāciju, arī izpratne par sabiedrisko mediju darbību un to lomu demokrātiskā sabiedrībā, izpratne par sabiedrības dienas kārtību, izpratne par redakcionālā darba vadīšanu un spēja nodrošināt sabiedriskā medija politisko neitralitāti.

Pieteikumi konkursam tiek pieņemti līdz 2017.gada 2.novembrim. Pretendenti tiek aicināti sūtīt pieteikumus pa pastu uz NEPLP adresi Rīgā, Doma laukumā 8a, LV-1939, slēgtā aploksnē, uz tās norādot “Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konkursam uz valsts SIA “Latvijas Radio’ valdes locekļa programmu attīstības jautājumos amatu” (pasta zīmogs līdz 2.novembrim), vai arī sūtīt elektroniski ieskenētus dokumentus uz e-pasta adresi nominacijas.komisija@neplpadome.lv. Piesakoties konkursam jāiesniedz parakstīts pieteikums konkursam brīvā formā, ar parakstu apstiprināts dzīvesgājums, kurā ietverta arī kontaktinformācija, augstāko izglītību apliecinošu dokumentu kopijas, kā arī parakstīts apliecinājums par atbilstību  Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldes likuma 31.panta ceturtajā daļā izvirzītajām prasībām valdes locekļa amata kandidātam un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 65.panta trešajā daļā noteiktajām prasībām, stājoties valdes locekļa amatā.

Kandidāti tiks izvērtēti vairākās kārtās. Pēc iesniegto pieteikumu izvērtēšanas amata kandidātiem, kuri atbilst vispārīgajām izglītības un pieredzes prasībām, būs jāiesniedz LR programmu satura analīze esejas formātā. Pēc eseju izvērtēšanas atbilstošākie kandidāti tiks aicināti uz intervijām.

NEPLP izvērtēja sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildi 2017.gada septembrī, ko īstenoja komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi AS “TV Latvija”, SIA “4.vara” un SIA “Vidzemes televīzija”, un secināja, ka sabiedriskais pasūtījums ir izpildīts.

NEPLP uzklausīja LTV valdes locekļa satura jautājumos Sergeja Ņesterova redzējumu par LTV7 attīstības stratēģiju un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanu mazākumtautību auditorijām multimediju platformā.

NEPLP arī iekļāva Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā televīzijas programmu “Friday International”.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 12.oktobra sēdē apstiprināja vadlīnijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu 2018.gada sabiedriskā pasūtījuma plānam, izveidoja nominācijas komisiju VSIA “Latvijas Radio” (LR) valdes locekļa programmu attīstības jautājumos amata kandidātu izvērtēšanai, uzklausīja VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) revīzijas komisijas ziņojumu, kā arī izskatīja citus jautājumus.

Atbilstoši apstiprinātajām vadlīnijām sabiedriskie mediji izstrādās sabiedriskā pasūtījuma projektu 2018. gadam, kur NEPLP apspriedīs kopā ar Sabiedrisko konsultatīvo padomi. Galvenās noteiktās satura prioritātes, atainojot nacionāli nozīmīgus notikumus 2018. gadā, ir Latvijas valsts simtgade, 13. Saeimas vēlēšanas, XXIII Ziemas Olimpiskās spēles.

Apstiprinot vadlīnijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu 2018. gada sabiedriskā pasūtījuma plāna izstrādei, NEPLP uzsvēra nepieciešamību turpināt darbu pie stratēģiskas sabiedriskā pasūtījuma izstrādes un atskaitīšanās sistēmas ieviešanas. Saskaņā ar definētajiem sabiedriskā labuma mērķiem, vadlīnijās ir noteikti gan kopīgi uzdevumi LTV, LR un vienotajam ziņu portālam LSM.lv, gan arī katram atsevišķi.

“Ņemot vērā izmaiņas iedzīvotāju mediju lietojuma paradumos, NEPLP pievērš uz nepieciešamību nodrošināt satura pieejamībai un izplatīšanai dažādās platformās, kuras iedzīvotāji izmanto. Bērni un jaunieši ir auditorija, kurai ir jāpievērš īpaša uzmanība un kas 2018. gada sabiedriskajā pasūtījumā ir noteikta kā prioritāte,” uzsvēra NEPLP locekle Ieva Beitika. No 2019. gada NEPLP plāno ieviest sabiedriskā pasūtījuma konceptu, kas raksturo sabiedrisko mediju darbības stratēģiju un uzdevumus trīs gadu periodam. Šogad izstrādātais sabiedriskā pasūtījuma ietvars vienlaikus ir arī izmēģinājums šādas sabiedriskā pasūtījuma izstrādes un īstenošanas pieejas tālākā attīstīšanā, norādīja I.Beitika.  Ar vadlīnijām sabiedrisko mediju pasūtījuma plānam 2018.gadam var iepazīties NEPLP mājaslapā.  

19.oktobrī NEPLP izsludinās konkursu uz vakanto LR valdes locekļa satura jautājumos amatu. 12.oktobra sēdē NEPLP apstiprināja valdes locekļa programmu attīstības jautājumos amata kandidātu nominācijas komisijas personālsastāvu. Pieteikumus uz šo vakanci izvērtēs NEPLP locekļi Ivars Āboliņš, Patriks Grīva un Gunta Līdaka, Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis, kā arī divu žurnālistu profesionālo organizāciju pārstāvji – Rolands Tjarve no Latvijas Žurnālistu asociācijas, un Imants Liepiņš no Latvijas Žurnālistu savienības, kurš vienlaikus ir arī Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis.

NEPLP sēdē izskatīja vairākas administratīvā pārkāpuma lietas. Administratīvā pārkāpuma lieta pret SIA “Ardi” noslēgta ar mutiska brīdinājuma izteikšanu, savukārt ierosinātajā lietā pret SIA “I-net”, komersantam lūgts iesnieg papildus dokumentus, par kuriem tas informēja sēdes laikā. Administratīvā pārkāpuma lietā, kura ierosināta pret televīzijas izplatīšanas pakalpojumu sniedzēju SIA “Mīts LV”, tika secināts, ka uzņēmums šovasar izplatījis televīzijas programmu “Animal Family HD”, kura nav iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā. SIA “Mīts LV” tika piemērots administratīvais sods 2000 eiro apmērā.

NEPLP uzklausīja Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas docentes Sandras Murinskas recenziju par SIA “Lietišķā Latgale” veidoto sabiedriskā pasūtījuma radio raidījumu “Pi myusim Latgolā”. Uzklausot recenzenta izvērtējumu par sabiedriskā pasūtījuma īstenošanu, tika secināts, ka saturs tiek veidots atbilstoši sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem. Trīs mēnešu periodā izskanējuši 26 raidījumi, kuros kopā ar raidījuma viesiem atklātas norises Latgalē.

Izskatot iesniegtos pieteikumus, NEPLP nolēma izsniegt komerciālās apraides atļaujas “Cold Office BBS Limited” programmām “K1”, “K2” un “K1HD”. Tāpat NEPLP lēma par Ukrainas televīzijas programmas “UA TV” iekļaušanu Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pirmdien, 2.oktobrī lēma par Valsts SIA “Latvijas Radio” (LR) valdes locekļu iecelšanu. Padome LR valdes priekšsēdētāja amatā uz turpmākiem pieciem gadiem vienbalsīgi apstiprināja Unu Klapkalni un valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatā uz turpmākiem pieciem gadiem vienbalsīgi apstiprināja Mārīti Tukišu.

U.Klapkalnei ir plaša pieredze vadošos amatos gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Pēdējos 10 gadus viņa bijusi Nacionālās informācijas aģentūras LETA valdes locekle, kopš 2016.gada bijusi gan LETA, gan ziņu portāla TVNET valdes priekšsēdētāja. U.Klapkalne ir arī Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Mentoru kluba valdes locekle. U.Klapkalnei ir maģistra grāds biznesa vadībā (MBA).

M.Tukiša kopš 2002.gada strādājusi dažādos amatos Radio Skonto Grupā, kopš 2008.gada bijusi SIA Radio Skonto administratīvās struktūrvienības vadītāja, kopš 2009.gada – SIA Skonto Reklāma administratīvās struktūrvienības vadītāja. M.Tukišai ir profesionālais maģistra grāds uzņēmumu un organizāciju vadīšanā.

NEPLP ir izvirzījusi galvenos uzdevumus jaunajai valdei, to skaitā par prioritātēm uzskatāmi darbs pie 2018.gada sabiedriskā pasūtījuma un budžeta izstrādes, jaunas atalgojuma sistēmas izveide, LR stratēģijas izstrāde, strukturālo reformu īstenošana LR, kā arī sadarbības principu ar trešajām pusēm izstrāde, piesaistot finansējumu satura veidošanai.

NEPLP arī lēma, ka LR finanšu direktors Juris Gavars turpina pildīt pagaidu valdes locekļa pienākumus.

Visus kandidātus izvērtēja īpaši izveidota LR valdes locekļu amata kandidātu nominācijas komisija. Komisijas vadītājs bija NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš, tajā strādāja arī NEPLP locekļi Patriks Grīva un Gunta Līdaka, Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis, kā arī eksperti – biedrības “Par legālu saturu” izpilddirektore, bijusī NEPLP priekšsēdētāja vietniece, NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Dace Kotzeva un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Pēc otrās kandidātu izvērtēšanas kārtas uz LR valdes priekšsēdētāja amatu kandidēja divi kandidāti, savukārt uz LR valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatu kandidēja trīs kandidāti, no kuriem viens savu kandidatūru atsauca.

NEPLP arī ir vērsusi Saeimas Cilvēktiesību komisijas un Kultūras ministrijas vērību uz faktu, ka šobrīd pastāv pretrunas starp NEPLP likumu, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu un MK noteikumiem Nr.686. Šobrīd likums liedz konkursa norises gaitā izpaust kandidātu vārdus un nodot viņu kandidatūras sabiedriskai apspriešanai. NEPLP atvainojas visiem, kuru vārdi dažādu spekulāciju rezultātā ir izskanējuši saistībā ar šo konkursu.

NEPLP izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu pret AS “BALTICOM”. Tā kā AS “BALTICOM” izplata audiovizuālās televīzijas programmas “Bollywood”, “NTV Still”, “NTV Serial”, “My Zen”, “Harmonija Klassik”, “O!”, “Animal Family”, “Eureka”, “NTV Prava”, “Pojehaļi” un “Fight Channel World”, kas nav iekļautas retranslācijas atļaujas retranslējamo programmu sarakstā, NEPLP nolēma piespriest administratīvo sodu 8000 eiro apmērā.

NEPLP izvērtēja arī uzsākto administratīvā pārkāpuma lietu pret SIA “Bradis”. Ņemot vērā, ka SIA “Bradis” izplata audiovizuālās televīzijas programmas “VOX”, “BBC World” un “Viasat Sport”, kas nav iekļautas retranslācijas atļaujas retranslējamo programmu sarakstā, NEPLP lēma par administratīvā soda piespriešanu 2000 eiro apmērā. NEPLP konstatēja, ka arī SIA “NOVA” izplata audiovizuālās televīzijas programmas, kas nav iekļautas retranslācijas atļaujas retranslējamo programmu sarakstā – “NTV Still” un “NTV Serial”, šajā gadījumā tika uzlikts administratīvais sods 2000 eiro apmērā.

NEPLP izvērtēja arī NEPLP Monitoringa nodaļas sagatavoto atzinumu par iespējamiem pārkāpumiem LTV1 raidījumā “Veiksme. Intuīcija. Prāts” un secināja, ka ir pārkāpti produktu izvietošanas noteikumi, līdz ar to LTV tiek piemērots administratīvais sods 500 eiro apmērā.

Ņemot vērā, ka LTV nepieciešama LTV ēkā uzstādīto autonomo elektroenerģijas padeves avotu (UPS) nomaiņa, NELPL lēma par finansējuma pieprasījumu LTV izdevumu segšanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 180 tūkstošu eiro apmērā.

NEPLP arī uzklausīja recenzentes Guntas Apses vērtējumu par LTV un LR bērnu un jauniešu raidījumiem un secināja, ka raidījumi tiek veidoti mērķauditorijas interesēs atbilstoši sabiedriskajam pasūtījumam. Tajā pašā laikā recenzente identificēja vairākus nepieciešamus uzlabojumus, kas veicinātu auditorijas ieinteresētību un sasniedzamību.

28.septembra sēdē NEPLP arī vienbalsīgi lēma par uzticības zaudēšanu LR valdes loceklei Sigitai Roķei un viņas atsaukšanu no amata.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 28.septembra sēdē vienbalsīgi pieņēma lēmumu par neuzticības izteikšanu Valsts SIA “Latvijas Radio” (LR) valdes loceklei Sigitai Roķei un viņas atsaukšanu no amata. S.Roķe tiek atsaukta no LR valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas ar 28.septembri.

S.Roķes darbība LR valdes locekles amatā ir radījusi NEPLP šaubas par to, vai S.Roķe spēj saglabāt NEPLP kā LR kapitāla daļu turētāja uzticību valdes locekļa amata pienācīgai pildīšanai atbilstoši LR Valdes nolikumam, ar valdes locekli noslēgtajam pilnvarojuma līgumam un NEPLP pieņemtajiem LR saistošiem lēmumiem, to skaitā NEPLP apstiprinātajiem valdes mērķiem un uzdevumiem.

“LR valdes locekle ir zaudējusi padomes uzticību, jo ir konstatēti vairāki pārkāpumi LR darbībā, turklāt atkārtotās diskusijas par LR turpmāko attīstību nav pārliecinājušas par valdes locekles izpratni attīstīt LR kā mūsdienīgu mediju ar caurspīdīgu un demokrātisku pārvaldības sistēmu. Ilgstoši uzturēta nevienlīdzīga atalgojuma sistēma, kas ļāvusi veikt liela apmēra piemaksas atsevišķiem LR darbiniekiem, LR satura tirgošana, kā arī nespēja trīs gadu laikā nodot ekspluatācijā 200 000 eiro izmaksājušo Multimediju studiju, ir pamatoti iemesli apšaubīt S.Roķes kompetenci un atbilstību LR valdes locekļa amatam. Šāda pārvaldība vājina sabiedrisko mediju, šķeļ darbiniekus un grauj LR reputāciju. Līdz ar to padome ir nolēmusi izteikt S.Roķei neuzticību un atbrīvot viņu no LR valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas,” norāda NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.

NEPLP arī informē, ka ir izvērtēti kandidāti uz LR valdes priekšsēdētāja un valdes

VSIA "Latvijas Radio" līgums par finansējuma piešķiršanu

VSIA "Latvijas Radio" līgums

VSIA "Latvijas Radio" spnosorēšanas līgums

Apstiprina komerctelevīziju sabiedriskā pasūtījuma izpildi augustā

NEPLP 18. septembra sēdē apstiprināja televīziju Sportacentrs.com TV (SIA “4.vara”), Re:TV (SIA “Vidzemes televīzija”) un Rīga TV24 (AS “TV Latvija”) saistību izpildi šā gada augustā. NEPLP iepazinās ar televīziju iesniegtajiem finanšu dokumentiem un atskaitēm par sabiedriskā pasūtījuma izpildi.

Sportacentrs.com TV augustā sabiedriskā pasūtījuma ietvaros pārraidījusi 15 tiešraides no dažādiem sporta pasākumiem (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 20 930, 20 eiro).

Rīga TV24 šā gada augustā sabiedriskā pasūtījuma ietvaros pārraidījusi 12 raidījumus “Preses klubs”, un četrus raidījumus “Globuss”, kā arī dokumentālās filmas “Teodors Zaļkalns” un “Izstāde “TOP no TOP”” (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 29 739, 94 eiro).

Re:TV šā gada augustā sabiedriskā pasūtījuma ietvaros pārraidījusi astoņus raidījumus “Latvijas stāsti. Personības”, trīs raidījumus “100 recepšu Latvijas simtgadei”, četrus raidījumus “Vilciens Rīga - Valka”, vienu raidījumu “Aiz simtā kilometra”, divus raidījumus “VTV. Ceturtdaļgadsimts”, kā arī vienu raidījumu “Vidzemnieki” (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 42 789, 23 eiro).

Apstiprina revīzijas komisijas ziņojumu

NEPLP sēdē apstiprināja arī revīzijas komisijas ziņojumu par elektronisko plašsaziņas līdzekļu SIA “Studija 3KM”, SIA “Latgales Reģionālā TV”, SIA “Lietišķā Latgale”, SIA “Skrundas TV”, SIA “TV studija Spektrs” un SIA “Valmieras TV” sabiedriskā pasūtījuma izpildes rezultātiem pirmajā pusgadā.

Izskatīts LR revīzijas ziņojums

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 14. septembra sēdē apstiprināja VSIA „Latvijas Radio“ (LR) revīzijas komisijas ziņojumu par darbību pirmajā pusgadā.

NEPLP atgriež finansējumu valsts budžetā

AS “Radio SWH”, 6. jūlijā tika atzīta par uzvarētāju konkursā par tiesībām veidot multimediālās mūzikas platformu. Š.g. 30.augustā NEPLP saņēma AS “Radio SWH” iesniegumu, ar kuru  konkursa uzvarētājs neatkarīgu iemeslu dēļ atsakās no savām tiesībām slēgt līgumu. AS “Radio SWH” noradīja, ka galvenais atteikuma iemesls ir lielie autoratlīdzību maksājumi, kas trīs gadu periodā "Radio SWH" būtu jāmaksā par paredzēto audio kanālu autortiesībām. Sēdē NEPLP apstiprināja lēmumu atmaksāt neizlietotos naudas līdzekļus 130 tūkstošu eiro apmērā valsts budžetā, kas tika piešķirti likuma “Par valsts budžetu 2017.gadam” ietvaros vienreizējam projektam “Multimediālās mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformas izveidošanai”.

Piemēro sodus par administratīvajiem pārkāpumiem

Pieņemts lēmums sodīt elektronisko plašsaziņas līdzekli SIA “EDAN”, piemērojot naudas sodu 2000 eiro apmērā. NEPLP konstatēja, ka SIA “EDAN” retranslējis programmu YUTV (ЮТВ) bez retranslācijas atļaujas, tādējādi pārkāpjot EPLL 19.panta pirmo daļu.

Pieņemts lēmums ar naudas sodu 500 eiro apmērā sodīt elektronisko plašsaziņas līdzekli AS „TV Latvija” (programma Rīga TV24) par pārmērīgu produktu izcelšanu raidījumā “La Dolce Vita. Ar Roberto”. NEPLP konstatēja EPLL 45. panta otrās daļas trešā punkta pārkāpumu.

Pieņemts lēmums administratīvi sodīt elektroniskos plašsaziņas līdzekļus SIA “Dautkom” (programma “Dautkom”) un SIA „Skaņas atbalss“ (programma “Alise Plus TV”) par apraides atļaujas darbības pamatnosacījumu neievērošanu. SIA “Dautkom” tika piemērots administratīvais sods – naudas sods 2500 eiro apmērā un SIA “Skaņas atbalss” piemērots administratīvais sods – naudas sods 7000 eiro apmērā. NEPLP konstatēja EPLL 24. panta trešās daļas pārkāpumu par valsts valodas proporcijas neievērošanu.

Apstiprina grozījumus LR apraides atļaujā

NEPLP sēdē apstiprināja grozījumus VSIA „Latvijas Radio“ (LR) programmas LR1 izsniegtajā apraides atļaujā Nr.RA-028/1. Apraides atļaujas darbības pamatnosacījumos iekļāva informāciju, ka LR1 frekvencēs Rēzeknē 107,5 MHz, Daugavpilī 90,6 MHz, Dagdā 102,6 MHz un Piedrujā 87,6 MHz reizi nedēļā piektdienās no plkst.15.05 līdz 16.00 tiek raidīta VSIA “Latvijas Radio” Latgales multimediju studijas veidota īpaša programma Latgales reģionam.

Izsludināts konkurss Baltijas valstu mediju finansiālam atbalstam. Pieteikšanās termiņš - 2. oktobris.

Vairāk informācijas: http://balticma.org/.

7.septembrī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveidotā nominācijas komisija, iepazīstoties ar amata kandidātu iesniegtajiem dokumentiem konkursam uz Latvijas Radio (LR) valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatiem, nolēma konkursa otrajai kārtai izvirzīt 11 valdes priekšsēdētāja amata kandidātus un 7 kandidātus, kuri pieteikušies uz valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatu.

Pirmā konkursa kārta paredzēja pārbaudīt kandidātu atbilstību konkursa nolikumā noteiktajām vispārīgajām prasībām. Kandidāti, kuri neatbilda šīm prasībām, tika izslēgti no tālākas dalības konkursā.

Pretendentiem, kuri izvirzīti konkursa otrajai kārtai, līdz 12.septembrim nominācijas komisijai būs jāiesniedz redzējums par Latvijas Radio attīstību. Valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem par Latvijas Radio attīstību, apskatot attīstības scenārijus un ietverot salīdzinošo vērtējumu gan par iziešanu no reklāmas tirgus, gan palikšanu reklāmas tirgū, savukārt kandidātiem uz valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatu,  jāiesniedz redzējums par Latvijas Radio attīstību un sabiedriskā radio finansēšanas modeli, modelējot iespējamo Latvijas Radio iziešanu no reklāmas tirgus.

Nominācijas komisija, otrās amata kandidātu atlases kārtas ietvaros, izvērtēs kandidātu profesionālo atbilstību atbilstoši noteiktajām kompetencēm, iesniegtos redzējumus un citus iesniegtos dokumentus, kā arī aicinās kandidātus uz intervijām, kā to paredz konkursa nolikums.

Atgādinām, ka konkursam kopumā pieteicās 28 pretendenti. No sākotnēji saņemtajiem pretendentu pieteikumiem, 18 tika iesniegti valdes priekšsēdētāja amatam, savukārt 14 valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatam. Četri no sākotnēji iesniegtajiem pieteikumiem tika saņemti uz abiem konkursā izsludinātajiem amatiem.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atbalsta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā rosināto sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus no 2020.gada, un aicina izvērtēt iespējas jau no 2018. gada valsts budžeta piešķirt finansējumu sabiedrisko mediju stiprināšanai, kā prioritāti izvirzot atalgojuma jautājumu Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijā (LTV). Īstenojot sabiedrisko mediju pārdomātu iziešanu no reklāmas tirgus tuvāko gadu laikā un apzinoties tam nepieciešamā finansējuma apjomu, NEPLP uzsver, ka jau šobrīd ir svarīgi stiprināt sabiedriskos medijus, lai tie kalpotu par kvalitatīvu dialoga platformu sabiedrības interesēs, līdz ar to ir nepieciešams turpināt diskusiju par LR un LTV budžeta palielināšanu.

Ņemot vērā, ka turpinās diskusijas par valsts budžetu 2018.gadam, NEPLP augstu vērtē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izskanējušo piedāvājumu pārrunāt sabiedrisko mediju budžeta prioritāšu jautājumus. “Esam gandarīti par deputātu izpratni, novērtējot sabiedrisko mediju būtisko lomu demokrātisku procesu nodrošināšanā un stiprināšanā, līdz ar to aicinām rast finansējumu turpmākai sabiedrisko mediju kvalitatīvai attīstībai jau nākamā  gada budžetā,” aicināja NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš.

“Spēcīgi sabiedriskie mediji ir svarīgi ikvienam Latvijas iedzīvotājam jo tikai neatkarīga, profesionāla un kvalitatīva žurnālistika spēj objektīvi informēt par aktualitātēm visas sabiedrības interesēs. Viens no būtiskiem aspektiem sabiedrisko mediju stiprināšanas kontekstā ir taisnīga atalgojuma sistēma. Sabiedriskajos medijos strādā savas jomas profesionāļi, kuriem jāsaņem konkurētspējīgs atalgojums, kas ļautu nodrošināt spēcīgu mediju darbību arī turpmāk,” uzsvēra I. Āboliņš. Viņš arī norādīja, ka finansējums sabiedrisko mediju darbinieku atalgojumam ir NEPLP budžeta prioritātes nākamajam gadam.

Kā jau iepriekš informējām, NEPLP ir iesniegusi valdībai priekšlikumu budžeta prioritāšu kontekstā palielināt finanšu resursus LR un LTV darbinieku atalgojumam.

NEPLP apstiprināja grozījumus LR izsniegtajā apraides atļaujā programmai “Latvijas Radio 2”. NEPLP nolēma papildināt atļauju ar programmas izplatīšanas vietu “Dagda” un raidīšanas vieta “Dagda 98,6 MHz”. Jau drīzumā Dagdas un tās apkārtnes iedzīvotājiem būs dzirdama klausītāju iecienītā programma “Latvijas radio 2” jaunā uztveršanas kvalitātē.

NEPLP nolēma atlikt divu jaunu televīzijas programmu “O!” un “Poyekhali!” (”Поехали!”) iekļaušanu Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā. Ņemot vērā, ka netika iesniegta pilnīga dokumentācija, NEPLP vienojās šo jautājumu atkārtoti skatīt pēc visu dokumentu iesniegšanas un izskatīšanas.

NEPLP uzklausīja recenzentu vērtējumus par reģionālo televīziju novadu ziņu sižetu un SIA “4.vara” raidījumu veidošanu sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. SIA “4.vara” televīzijas programma “Sportacentrs.com TV” realizē sabiedrisko pasūtījumu raidījumu veidošanai par aktīvu dzīvesveidu, piedāvājot skatītājiem dažādas sporta pasākumu tiešraides gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Plašāka sporta veidu publicitāte rosina cilvēkus iesaistīties un sekmē veselīgu dzīvesveidu.

Novadu ziņu vēstījums tiek veidots par aktualitātēm, kas saistītas ar lauksaimniecību, medicīnu, politiku, kultūru un izglītību galvenokārt novadu centros, neaizmirstot arī par mazākām novadu pilsētām un ciematiem. Ziņu sižeti ataino Latvijas iedzīvotāju ikdienu, sasniegumus, svarīgus valsts mēroga un starptautiskos notikumus. Recenzentu vērtējumā ziņu sižeti visaptveroši atspoguļo notikumus Latvijas novados, izvēlētie temati ir izvērsti, interesanti, radoši un dinamiski. NEPLP pārrunāja arī recenzentu ieteikumus ar reģionālo televīziju pārstāvjiem, un atzina, ka kopumā sabiedriskā pasūtījuma izpilde vērtējama kā kvalitatīva un atbilstoša.

NEPLP šīs dienas sēdē pārrunāja jautājumus par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19.panta 12.un 13.daļas normu izpildi ar Latvijas elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) un Elektronisko sakaru komersantu asociācijas (ESKA) pārstāvjiem. Minētie grozījumi, kuri stājās spēkā šā gada 1.jūlijā, paredz, ka visiem televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem ir jāpalielina pamatprogrammas blokā  iekļauto, obligāti pārraidāmo, televīzijas kanālu skaits. Sēdes gaitā tika identificēti potenciālie šo normatīvu realizēšanas šķēršļi un pārrunāta kanālu satura izvēle.

Jau pagājis ceturtdaļgadsimts, kopš ēterā nonāca Vidzemes Televīzijas pats pirmais raidījums. No nelielas televīzijas ar improvizētu studiju ātrās palīdzības garāžās divdesmit piecu gadu laikā Vidzemes Televīzija ir kļuvusi par vienu no lielākajiem reģionālajiem medijiem Latvijā, un tās izaugsme joprojām turpinās. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome šajā apaļajā jubilejā Vidzemes Televīzijai saka lielu paldies par ieguldījumu Latvijas mediju nozares attīstībā un Latvijas novadu notikumu atspoguļošanā, kā arī vēl turpmākajos darbības gados turpināt uzsākto kursu uz kvalitatīvas mediju vides nodrošināšanu Vidzemes reģionā.

Vidzemes Televīzija savas darbības divdesmit piecos gados ir stāvējusi cieši blakus reģiona attīstībai, ar atbildību pret vietējiem iedzīvotājiem informējot par aktualitātēm un veicinot demokrātiskas sabiedrības izveidošanos un nostiprināšanos. Mūsdienās, informācijas laikmetā ir īpaši svarīgi, lai novados un pagastos būtu pieejama aktuāla, vērtīga un objektīva informācija par norisēm, kas tieši attiecas uz to iedzīvotājiem, un Vidzemes Televīzijas veikums ļauj ikvienam vidzemniekam būt zinošam par lietām, kas viņam ir svarīgas.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 17.augusta sēdē lēma par administratīvā soda uzlikšanu SIA “TV3 Latvia” (TV3) divu pārkāpumu dēļ, no retranslējamo programmu saraksta izslēdza televīzijas programmu “REN TV International”, apstiprināja izmaiņas nolikumā “Par konkursa uz valsts SIA “Latvijas Radio” (LR) valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatiem izsludināšanu”, kā arī uzklausīja informāciju par vairākiem plašsaziņas līdzekļiem nodotās sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildi.

NEPLP izvērtēja NEPLP Monitoringa nodaļas sagatavoto atzinumu par iespējamiem pārkāpumiem raidījumā “Gatavo 3 mežā” un secināja, ka ir pārkāpti produktu izvietošanas noteikumi, līdz ar to TV3 tiek piemērots administratīvais sods 500 eiro apmērā. NEPLP arī plāno rosināt diskusiju par komerciālu paziņojumu izvietošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, ņemot vērā, ka joprojām šajā jomā nav panākta vienota izpratne par medija atbildību un komerciālu paziņojumu izvietošanas prasībām.

NEPLP izvērtēja arī iespējamos TV3 pārkāpumus, seriālā “Šķiršanās formula”, kas tiek demonstrēts laikā līdz plkst.22.00, iekļaujot epizodes, kurās atainota fiziska un psiholoģiska vardarbība, ietvertas ar seksuālām darbībām saistītas ainas. Attiecīgās epizodes izvērtējusi arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, kas atzinusi, ka attiecīgo raidījumu saturs, iespējams, var nelabvēlīgi ietekmēt bērna emocionālo attīstību, tāpēc seriāls “Šķiršanās formula” programmā būtu izvietojams laikā no plkst.22.00 līdz 7.00, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Izvērtējot pārkāpumu, NEPLP secināja, ka tas ir būtisks, līdz ar to raidorganizācijai tika piespriests administratīvais sods 2500 eiro apmērā. Raidorganizācija TV3 savas pieļautās kļūdas atzina. NEPLP aicina arī pārējās raidorganizācijas izvērtēt saturu, kas tiek demonstrēts laikā līdz no plkst. 7.00 līdz 22.00

NEPLP nolēma no retranslējamo programmu saraksta izslēgt “REN TV International”, jo tās izplatītājam SIA “MEGOGO” nav tiesību šo programmu izplatīt Baltijas valstīs.

NEPLP sēdē papildināja nolikumu konkursam uz LR valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatiem, norādot, ka pieteikumu konkursam var iesniegt ne tikai sūtot pa pastu, bet arī sūtot ieskenētus dokumentus uz e-pasta adresi: nominacijas.komisija@neplpadome.lv.

Sēdē NEPLP arī izvērtēja komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem SIA “Vidzemes Televīzija” (RE:TV), AS “TV LATVIJA” ( Rīga TV24) un SIA “4.vara” (Sportacentrs.com TV) nodotās sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildi 2017.gada jūlijā un secināja, ka tā izpildīta atbilstoši līguma nosacījumiem.

Tieši pirms deviņdesmit gadiem, 1927.gada 17.augustā Latvijas Radio ēterā izskanēja pati pirmā radio luga. Kopš šī brīža Latvijas Radioteātris ir bijusi unikāla Latvijas kultūras vērtība, un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome apaļajā jubilejā vēl tā radošajam kolektīvam degsmi un spēju uzburt sapņus gan pieaugušajiem, gan bērniem visā savā turpmākajā darbībā.

Lai arī nojausma par Latvijas Radioteātra dzimšanu radās jau 1925.gadā līdz ar Džakomo Pučīni operas “Madame Butterfly” translāciju Latvijas Radio tiešajā ēterā, pilntiesīgi tas sāka darboties divus gadus vēlāk, pārraidot īpaši radio vajadzībām sagatavoto Rūdolfa Blaumaņa joku lugu “Pēc pirmā mītiņa”.  Deviņdesmit gadu ilgajā pastāvēšanas laikā Radioteātrī ierakstīts simtiem iestudējumu, un ar tajā ieskaņotajām pasakām izaugušas vairākas paaudzes. Turklāt Radioteātra fonotēka saglabājusi mūsu dižgaru balsis - tā pirmsākumos ar savu oriģināldarbu lasījumiem bieži nākuši ievērojami rakstnieki un dzejnieki: Rainis, Andrejs Upīts, Aspazija, Anna Brigadere, savukārt vēlākos gados lugas ieskaņojuši vai visi talantīgākie Latvijas aktieri. Gluži tāpat nākotnei saglabāti izcilie radio režisoru talanti pārveidot visdažādākos literāros darbus radio formātam.

Arī pēdējos gados tapuši jauni radio iestudējumi, un NEPLP pateicas Ināras un Borisa Teterevu fondam par finansiālu atbalstu Latvijas Radioteātrim.

Radioteātris ir vienīgais teātris, kura aktieri ir paviesojušies vai ikvienā Latvijas mājā, vienīgais teātris bez savas skatuves, kas spēj sapulcēt simtiem tūkstošu lielu auditoriju un vienīgais teātris, kura izrādes tiek uzburtas katra klausītāja prātā.  Lai Radioteātra nākotne spoža un radošiem izaicinājumiem bagāta! 

Izsludinot konkursu, NEPLP nolēma, ka LR valdes priekšsēdētāja amatam aicina pieteikties Latvijas Republikas (LR) pilsoņus, kuriem ir valsts valodas un vismaz divu svešvalodu, no kurām viena ir Eiropas Savienības (ES) oficiālā valoda, zināšanas, maģistra grāds vadībzinātnēs, vismaz 5 gadus ilga darba pieredze vadošā amatā plašsaziņas līdzekļu jomā vai vidējas vai lielas kapitālsabiedrības, organizācijas vai iestādes vadībā, kā arī nevainojama reputācija un vairākas kompetences atbilstoši LR vadības specifikai, tostarp risku un pārmaiņu vadību, finanšu resursu pārvaldību un gada pārskatu sagatavošanu.

Savukārt konkursam uz LR valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatu aicina pieteikties LR pilsoņus, kuriem ir valsts valodas un vismaz divu svešvalodu, no kurām viena ir ES oficiālā valoda, zināšanas, maģistra  grāds finansēs, ekonomikā vai vadībzinātnēs, vismaz 5 gadus ilga darba pieredze vadošā amatā plašsaziņas līdzekļu jomā vai vidējas vai lielas kapitālsabiedrības, organizācijas vai iestādes vadībā, kā arī nevainojama reputācija un vairākas kompetences atbilstoši LR vadības specifikai, tostarp izpratnes par uzņēmuma vadību, risku un pārmaiņu vadību, finanšu resursu pārvaldību un gada pārskatu sagatavošanu.

Pretendenti uz LR valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa finanšu vadības jautājumos tiek aicināti sūtīt pieteikumus pa pastu uz Padomes adresi Rīgā, Doma laukumā 8a, LV-1939, slēgtā aploksnē (pasta zīmogs līdz 25.augustam) vai, sūtot ieskanētus dokumentus uz e-pasta adresi: nominacijas.komisija@neplpadome.lv, iesniedzot parakstītu pieteikumu konkursam brīvā formā, ar parakstu apliecinātu dzīvesgājumu (CV), augstāko izglītību apliecinošu dokumentu kopijas, kā arī parakstītu apliecinājumu par atbilstību Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldes likuma 31.panta ceturtajā daļā izvirzītajām prasībām valdes locekļa amata kandidātam un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 65.panta trešajā daļā noteiktajām prasībām, stājoties valdes locekļa amatā.

NACIONĀLĀS ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU PADOMES KONKURSA NOLIKUMS UZ VALSTS SIA „LATVIJAS RADIO” VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJA UN VALDES LOCEKĻA FINANŠU VADĪBAS JAUTĀJUMOS AMATU

Paskaidrojošais materiāls Valsts SIA "Latvijas Radio" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa finašu vadības jautājumos amata kandidātiem

Lēmums Nr.125 "Par konkursa uz valsts SIA “Latvijas Radio” valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatiem izsludināšanu"

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 2.augusta sēdē uzklausīja Valsts SIA “Latvijas Televīzija” (LTV) investīciju plānu pārejas uz augstas izšķirtspējas apraides kvalitātes standartiem realizēšanai, lēma par pasākumiem Valsts SIA “Latvijas Radio” (LR) valdes stiprināšanā, kā arī apstiprināja vairāku televīzijas programmu iekļaušanu retranslējamo programmu sarakstā un piešķīra apraides atļaujas.

Kā jau ziņots iepriekš, NEPLP ir nolēmusi atjaunot LR valdi trīs locekļu sastāvā. 2.augusta sēdē NEPLP apstiprināja LR valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amata kandidātu nominācijas komisijas personālsastāvu. Komisijas vadītājs būs NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš, tajā strādās arī NEPLP Locekļi Patriks Grīva un Gunta Līdaka, Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis, kā arī eksperti – biedrības “Par legālu saturu” izpilddirektore, bijusī NEPLP priekšsēdētāja vietniece, NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Dace Kotzeva un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs. NEPLP arī apstiprināja LR valdes locekļiem nepieciešamo prasību un profesionālās pieredzes aprakstu.

Lai stiprinātu LR valdes kapacitāti jau tagadējā ikdienas darbā, NEPLP lēma par LR valdes locekli līdz izsludinātā konkursa noslēgumam apstiprināt LR finanšu direktoru Juri Gavaru.

NEPLP uzklausīja LTV pārstāvju prezentāciju un skaidrojumus investīciju plānam tehniskā nodrošinājuma atjaunināšanai, lai realizētu pāreju uz augstas izšķirtspējas apraides (HD) kvalitātes standartiem. Uzklausot LTV pārstāvjus, NEPLP atzina, ka investīcijas būs nepieciešamas vairāku gadu garumā, par ko tiks informēta arī Satiksmes ministrijas paspārnē izveidotā darba grupa.

NEPLP arī nolēma izsniegt apraides atļaujas SIA “Content Hub” programmām “Travel and Adventure” un “TRICK”, kā arī retranslējamo programmu sarakstā nolēma iekļaut televīzijas programmas “НТВ Стиль”, “НТВ Сериал” un “НТВ Право”.

Valsts reģionālās attīstības aģentūra informē, ka no 31.jūlijā ir izsludināta projektu iesniegumu pieņemšana atklātam projektu konkursam Latvijas valsts budžeta finansētajā mērķprogrammā “Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma” (turpmāk – Programma).

Programma tiek īstenota sadarbojoties - Kultūras ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Valsts reģionālās attīstības aģentūrai.

Tās mērķis ir atbalstīt reģionālos un vietējos komerciālos masu informācijas līdzekļus (medijus) sabiedriski nozīmīga satura veidošanā un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanā latviešu valodā atbalstot nekomerciālas, sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanu medijos. Programmas uzdevums ir stiprināt Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, veicināt mediju atbildīgumu un kvalitāti, kā arī sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata ceļā uz Latvijas simtgadi.

Programmas ietvaros tiks atbalstīti projekti četrās konkursa kategorijās:

1. projekti, kas vērsti uz Latvijas sabiedrībai, reģionālai vai vietējai kopienai nozīmīgu notikumu aktualizāciju un to ietekmes padziļinātu skaidrojumu;
2. projekti, kas nodrošina sabiedrības izglītošanu par Latvijas simtgadi, tās procesiem un norisēm un veicina piederības sajūtu Latvijai;
3. pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas projekti, kas nodrošina medija spēju veikt padziļinātu izpēti un analīzi par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem (jo īpaši saistībā ar valsts drošības apdraudējumu un ārējo ietekmi uz valsts sabiedriski politiskajiem procesiem, kā arī organizēto noziedzību);
4. projekti, kas nodrošina mediju spēju reaģēt uz safabricēto/manipulatīvo ziņu fenomenu, dekonstruējot melus, jo īpaši saistībā ar valsts drošības apdraudējumu un ārējo ietekmi uz valsts sabiedriski politiskajiem procesiem, un palielinot mediju profesionāļu un mediju lietotāju spējas un zināšanas kritiski vērtēt mediju saturu (medijpratība).

Kopējais programmas finansējums projektiem – 285 000,00 euro.

Reģionālo un vietējo preses izdevumu atbalstam tiek paredzēti 70% (199 500 euro), reģionālo un vietējo audiālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu atbalstam 15% (42 750 euro), reģionālo un vietējo audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu atbalstam 15% (42 750 euro) no programmas kopējiem līdzekļiem.

Projektu iesniegumus varēs iesniegt reģionālie un vietējie preses izdevumi un reģionālie un vietējie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas veido redakcionāli neatkarīgu žurnālistikas saturu. Programmas konkursa nolikums un projekta iesnieguma veidlapas būs pieejamas Valsts reģionālās attīstības aģentūras tīmekļa vietnē http://www.vraa.gov.lv/lv/mediju_programma/

Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2017.gada 31.augustam.

Informāciju sagatavoja

Valsts reģionālās attīstības aģentūra

Tel. 67079023

E-pasts: prese@vraa.gov.lv

Ceturtdien, 10.augustā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) lēma par valsts SIA “Latvijas Radio” (LR) statūtu apstiprināšanu jaunā redakcijā, dokumentu iesniegšanu un saņemšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, par konkursa uz LR valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatiem izsludināšanu, kā arī par “Cold Office BBS Limited” 2017.gada 30.jūnija iesnieguma atstāšanu bez virzības”.

Lēmums par LR statūtu apstiprināšanu jaunajā redakcijā paredz, novērst trūkumus esošajā statūtu redakcijā, atbilstoši Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra lēmumā noteiktajam..

Izsludinot konkursu, NEPLP nolēma, ka LR valdes priekšsēdētāja amatam aicina pieteikties Latvijas Republikas (LR) pilsoņus, kuriem ir valsts valodas un vismaz divu svešvalodu, no kurām viena ir Eiropas Savienības (ES) oficiālā valoda, zināšanas, maģistra grāds vadībzinātnēs, vismaz 5 gadus ilga darba pieredze vadošā amatā plašsaziņas līdzekļu jomā vai vidējas vai lielas kapitālsabiedrības, organizācijas vai iestādes vadībā, kā arī nevainojama reputācija un vairākas kompetences atbilstoši LR vadības specifikai, tostarp risku un pārmaiņu vadību, finanšu resursu pārvaldību un gada pārskatu sagatavošanu.

Savukārt konkursam uz LR valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatu aicina pieteikties LR pilsoņus, kuriem ir valsts valodas un vismaz divu svešvalodu, no kurām viena ir ES oficiālā valoda, zināšanas, maģistra  grāds finansēs, ekonomikā vai vadībzinātnēs, vismaz 5 gadus ilga darba pieredze vadošā amatā plašsaziņas līdzekļu jomā vai vidējas vai lielas kapitālsabiedrības, organizācijas vai iestādes vadībā, kā arī nevainojama reputācija un vairākas kompetences atbilstoši LR vadības specifikai, tostarp izpratnes par uzņēmuma vadību, risku un pārmaiņu vadību, finanšu resursu pārvaldību un gada pārskatu sagatavošanu.

Pretendenti uz LR valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa finanšu vadības jautājumos tiek aicināti sūtīt pieteikumus pa pastu uz Padomes adresi Rīgā, Doma laukumā 8a, LV-1939, slēgtā aploksnē (pasta zīmogs līdz 25.augustam) vai, sūtot ieskanētus dokumentus uz e-pasta adresi: nominacijas.komisija@neplpadome.lv, iesniedzot parakstītu pieteikumu konkursam brīvā formā, ar parakstu apliecinātu dzīvesgājumu (CV), augstāko izglītību apliecinošu dokumentu kopijas, kā arī parakstītu apliecinājumu par atbilstību Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldes likuma 31.panta ceturtajā daļā izvirzītajām prasībām valdes locekļa amata kandidātam un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 65.panta trešajā daļā noteiktajām prasībām, stājoties valdes locekļa amatā.

Pilns sludinājuma teksts tiks publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (interneta vietnē www.vestnesis.lv) un NEPLP interneta vietnē, sadaļā LR valdes konkursa norise. Nolikumu meklējiet šeit.

NEPLP sēdē arī nolēma atstāt bez virzības “Cold Office BBS Limited” iesniegumu par jaunu apraides atļauju izsniegšanu, iesniegtie dokumenti nebija sagatavoti saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo regulējumu.

Ceturtdien, 20.jūlijā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) lēma par retranslēšanas programmu saraksta paplašināšanu, par prēmiju piešķiršanu VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) valdes locekļiem, ņemot vērā LTV darbības rezultātus 2016.gadā, uzklausīja NEPLP Monitoringa nodaļas  atskaites par 2.ceturksni, kā arī izvērtēja komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem nodotās sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildi.

Izvērtējot LTV darbības rezultātus 2016.gadā, sabiedriskā pasūtījuma 2016.gadam izpildes rezultātus un kapitālsabiedrības darbības rezultātus saskaņā ar definētajiem finanšu un nefinanšu (sabiedriskā pasūtījuma uzdevumi) mērķiem, kā arī valdes locekļu darbības rezultātus 2016.gadā, NEPLP nolēma noteikt LTV valdes locekļiem prēmijas 90% apmērā no Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktās maksimālās prēmijas.  NEPLP novērtēja, ka LTV visus noteiktos uzdevumus izpildījusi ar uzviju, tostarp:

• Uzdevums noturēt LTV kanālu kopējo skatīšanās laika daļu (CSOV%, 4+) lielāku par 16% izpildīts ar uzviju, jo LTV kanālu skatīšanās laika daļa 2016.gadā bija 17,9%.
• Uzdevums noturēt LTV1 kanāla skatīšanās laika daļu auditorijā 35-64 lielāku par 8% izpildīts ar uzviju, jo LTV1 kanāla skatīšanās laika daļa auditorijā 35-64 2016.gadā bija 10,2 %.
• Uzdevums līdz 2016.gada beigām palielināt LTV interneta platformu (ltv.lv+lsm.lv) sasniegto auditoriju  līdz 220 000 unikālajiem lietotājiem mēnesī izpildīts ar uzviju, jo LTV interneta platformu vidējā mēneša sasniegtā auditorija 2016.gadā bija 265 000 unikālo lietotāju.
• Uzdevums saglabāt LTV auditorijas apmierinātību ar satura kvalitāti virs 70% izpildīts ar uzviju, jo 2016.gadā ar satura kvalitāti apmierināti bijuši 75% LTV auditorijas.
• Uzdevums saglabāt reklāmas ieņēmumus vismaz 2015.gada apjomā izpildīts ar uzviju, jo LTV reklāmas ieņēmumi ir auguši no 2 938 311 EUR 2015.gadā uz 3 249 792 EUR 2016.gadā, kas sastādīja 10,6% pieaugumu.

NEPLP apstiprināja programmu “Disney Channel” un “N24 Doku” iekļaušanu retranslējamo programmu sarakstā.

NEPLP uzklausīja NEPLP Monitoringa nodaļas atskaiti par 2017.gada otro ceturksni, kā arī apstiprināja Monitoringa nodaļas 2017.gada 3.ceturkšņa darbības plānu.. Kopumā veiktas 29 plānveida pārbaudes, pēc kurām konstatēti 14 pārkāpumi, to skaitā maznozīmīgi pārkāpumi, administratīvie pārkāpumi, reklāmas pārkāpumi, kā arī pārkāpumi, par kuriem uzsākams administratīvais process.  Savukārt, pamatojoties uz iesniegumiem, veiktas 26 pārbaudes, pēc kurām konstatēti četri pārkāpumi, par kuriem izteikti mutvārdu aizrādījumi.

NEPLP izvērtēja komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem SIA “4.vara”, kas realizē kanālu Sportacentrs.com, AS “TV Latvija”, kas realizē kanālu “RīgaTV24”un SIA “Vidzemes Televīzija”, kas realizē kanālu “RE:TV” nodotās sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildi 2017.gada jūnijā un secināja, ka tā izpildīta pilnībā.

Šodien mediju telpā uzdoti vairāki jautājumi par izmaiņām Valsts SIA Latvijas Radio (LR) statūtos, nosakot, ka turpmāk radio vadīs valde trīs cilvēku sastāvā. Lai kliedētu bažas, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome apliecina, ka LR vadība ir rīcībspējīga un lemttiesīga. Vienīgajai valdes loceklei Sigitai Roķei ir piešķirtas tiesības pārstāvēt mediju gan atsevišķi, gan kopā ar pārējo valdi.

Statūtos paredzēta iespēja iecelt prokūristus, lai varētu nodrošināt nepieciešamo vadības kapacitāti, kamēr nav iecelta valde pilnā sastāvā. Kā zināms, šogad S.Roķe ir noslēgusi prokūras līgumu ar LR Finanšu direktoru J.Gavaru. Atbilstoši likumam, statūtu grozījumi būs saistoši trešajām personām pēc to reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Lai aizpildītu vakantās valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa vietas, tuvāko nedēļu laikā tiks sludināts konkurss. Plānots, ka konkursa rezultāti būs zināmi līdz septembra nogalei. Šobrīd LR funkcionē ierastajā režīmā.

Dace Ķezbere, Ivars Āboliņš, Patriks Grīva, Gunta Līdaka, Ieva Beitika

Pirmdien, 17.jūlijā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome informēja par vairākiem lēmumiem attiecībā uz Valsts SIA “Latvijas Radio” (LR), tostarp lēmuma par Latvijas autoru mūzikas kvotu piešķiršanu LR kanālam LR5 atcelšanu, lēmuma par izmaiņām LR statūtos pieņemšanu, kā arī citiem jautājumiem.

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere informēja, ka padome nolēmusi apturēt 6.jūlija lēmumu par LR5 turpmāko attīstību. Viņa uzsvēra, ka lēmums nav atcelts, bet gan ir apturēts līdz 2018.gada sākumam. NEPLP valdes loceklis Patriks Grīva atzina, ka līdzšinējā komunikācija par šo lēmumu starp NEPLP un LR5, tostarp publiskajā telpā, jo īpaši no NEPLP puses, bijusi neveiksmīga, taču NEPLP ir gatava turpināt darbu pie LR5 tālākas attīstības kopā ar darbiniekiem, ņemot vērā LR5 jau iepriekš iesniegto attīstības koncepciju.

NEPLP arī lēmusi par izmaiņām LR statūtos, kas paredz, ka LR valdē atkal būs trīs valdes locekļi, kā tas bijis iepriekš. LR jau uzdots veikt visas nepieciešamās darbības, lai jaunā statūtu redakcija stātos spēkā līdz 1.augustam, pēc tam tiks izsludināts atklāts konkurss uz valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa vietām. Līdz jauno valdes locekļu atrašanai viņu pilnvaras tiks uzticētas prokūristiem. Nav plānots pārtraukt darba attiecības ar līdzšinējo LR valdes locekli Sigitu Roķi līdz viņas pilnvaru termiņa beigām. “Mēs esam sapratuši, ka LR ir gana daudz problēmu, kas jārisina nekavējoties, tostarp mums ir jāstrādā pie budžeta, arī saistībā ar atalgojuma jautājumiem,” uzsvēra D.Ķezbere.

D.Ķezbere arī informēja, ka NEPLP neatbalsta LR darbinieku izteikto aicinājumu atcelt NEPLP priekšsēdētājas vietnieku Ivaru Āboliņu no radio pārraudzības, norādot, ka  I.Āboliņš jau ir daudz darba ieguldījis radio darbības izpētē.

NEPLP arī nolēma, ka lēmums par valdes mērķiem un uzdevumiem paliek spēkā. Kā informēja I.Āboliņš, LR funkciju auditā konstatētās problēmas ir nopietnas un tās nekavējoties jārisina, turklāt arī LR darbinieki ir pauduši, ka esot gatavi pārmaiņām. “Ir jāsaprot, ka strukturālās izmaiņas ir nepieciešamas un finanšu pārvaldības sistēma ir jāmaina, un šajā auditā ir norādīts uz labo praksi, kā sabiedriskajiem medijiem organizatoriski jāfunkcionē, “ norādīja I.Āboliņš.

NEPLP locekle Ieva Beitika atgādināja, ka sabiedrisko mediju redakcionālā neatkarība ir fundamentāla pamatvērtība, un tās apstrīdēšana nav pieļaujama. Viņa atgādināja, ka nepieciešama sabiedrisko mediju pārvaldības un finanšu caurskatāmība, un NEPLP jānodrošina, ka sabiedriskais pasūtījums tiek izstrādāts atbilstoši mērķiem un uzdevumiem iedzīvotāju interesēs.  NEPLP locekle Gunta Līdaka atgādināja, ka viens no būtiskiem jautājumiem ir LR atalgojuma struktūra, jo šobrīd katrs no LR kanāliem darbojas pēc atšķirīgiem finansējuma principiem, un darbiniekiem ar vienādām kompetencēm dažādos LR kanālos atalgojums pēc apjoma atšķiras vairākas reizes.

Preses konferencē NEPLP arī aktualizēja jautājumu par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, piedāvājot diskusiju par risinājumu, ka LR varētu būt pirmais no sabiedriskajiem medijiem,  kas spertu šādu soli, jo tam saņemts LR valdes priekšsēdētājas atbalsts, turklāt LR reklāmas ieņēmumu daļa ir mazāka nekā VSIA “Latvijas Televīzija”.

Tradicionālo mediju loma sabiedrības viedokļa formēšanā arvien mazinās, to vietu ieņem sociālie tīkli un sociālie mediji, turklāt kritiski būtiska nozīme ir pašas sabiedrības mediju pratībai – šādi bija galvenie ekspertu secinājumi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkotajā diskusijā “Vēlēšanu 3 vektori”, kas 12.jūlijā norisinājās Eiropas Savienības mājā. Vairāku stundu garumā eksperti – mediju pārstāvji, politologi, sociologi un citi,  sprieda par pašvaldību vēlēšanu atspoguļošanu medijos un mediju lomu demokrātijas procesos, identificējot nepieciešamās izmaiņas gatavojoties 2018.gada Saeimas vēlēšanām.

Diskusija tika sadalīta trijos simboliskos vektoros, spriežot par ceļu līdz 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, identificējot gūtās mācības aizvadītajās vēlēšanās un prognozējot nepieciešamās darbības ceļā uz 2018.gada Saeimas vēlēšanām.

Atklājot diskusiju, NEPLP locekle Gunta Līdaka ieskicēja galveno problemātiku priekšvēlēšanu periodā – sarakstu iesniegšanas laiki, politiķu attieksme pret debatēm, dažādas “melnā PR” kampaņas, valodas jautājumu, kā arī citas problēmas. Viņa arī informēja, ka saņemti 18 iesniegumi par iespējamiem priekšvēlēšanas aģitācijas noteikumu pārkāpumiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga kā vienu no galvenajām problemātikām minēja nepietiekamu interneta regulējumu – pastāvošie kontroles mehānismi, kas iestrādāti likumā attiecībā uz interneta vidi, ir novecojuši, līdz ar to šobrīd priekšvēlēšanu aģitācijas finansēšanas jautājuma kontrolē tie vairs nav efektīvi. Arī politisko procesu pētniece Iveta Kažoka atzīmēja, ka aģitācija internetā ir sarežģīti regulējama. Turklāt jautājumus rada arī lielo pilsētu reklamēšanās medijos pirms vēlēšanām, jo līgumi ir noslēgti nevis ar domēm, bet gan dažādām institūcijām, un ir sarežģīti nošķirt, kurā gadījumā reklāma no leģitīmas kļūst par slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju. Savukārt SIA “Vidzemes Televīzija” valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris, ieskicējot problemātiku reģionālajos medijos, norādīja, ka medijiem ir savlaicīgi jāsāk analizēt politisko spēku aktivitātes, lai pievērstu auditorijas uzmanību jau vairākus mēnešus pirms vēlēšanām, un tā būtu ieinteresēta iesaistīties politisko procesu novērtēšanā.

Diskutējot par aizvadīto vēlēšanu norisi, žurnālists Māris Zanders kā vienu no pamata problēmām atzīmēja grūtības panākt, ka sarunās ierodas konkrētu politisko spēku redzamākie pārstāvji. Turklāt viņš arī atzina, ka ir pagājis laiks, kad mediji formēja sabiedrības viedokli – šobrīd auditorija lielākoties izvēlas mediju saturu kā apstiprinājumu savām domām. Arī reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks atzina, ka politiķi vairs neuztver medijus kā platformu sava viedokļa paušanai, jo tradicionālo mediju loma būtiski ir sarukusi, savā ziņā tam ir saistība ar iepriekš pieņemtiem likumiem attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežošanu.

Starptautisko pētījumu centra direktore Gunda Reire uzsvēra jauno mediju lomu sabiedrības viedokļa veidošanā, īpaši viņa akcentēja  Big Data – iespēju sasniegt konkrētu mērķauditoriju ar viņu digitālā nospieduma internetā palīdzību, viņai piekrita arī sociālo mediju eksperts Artūrs Mednis, kurš atzīmēja, ka mediju sniegtā informācija vairs nav tik nozīmīga, tā var neaizsniegt kāroto mērķauditoriju, taču to krietni precīzāk var izdarīt ar uz konkrētu auditorijas segmentu mērķētām aktivitātēm. Savukārt Saeimas deputāts Boriss Cilevičs akcentēja, ka īstais aicinājums balsot par konkrētu politisku spēku netiek izteikts priekšvēlēšanu periodā – īstā aģitācija ilgtermiņā esot publicējamās informācijas izvēle, kā arī pausto viedokļu un komentāru tonis.  Arī Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars pauda, ka īstā priekšvēlēšanu aģitācija sākoties jau nākamajā dienā, kad noslēgušās aktuālās vēlēšanas.

Diskusijas noslēgumā īsu kopsavilkumu piedāvāja Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, norādot, ka tradicionālos medijus arvien vairāk atstāj sociālie tīkli un sociālie mediji, kritiski svarīga ir mediju pratība un, iespējams, domājot par nākamajām pašvaldību vēlēšanām, ir jāapsver teritoriāli mazo pašvaldību kapacitāte piedāvāt to iedzīvotājiem saistošus risinājumus attīstībai.

NEPLP ekspertu diskusiju ciklu aizsāka 24.maijā ar mērķi veidot un stiprināt kvalitatīvu žurnālistiku, un pievērst plašākas sabiedrības uzmanību mediju pratības jautājumiem.

Valsts SIA "Latvijas Radio" darbinieki 12.07.2017. ir izplatījuši atklātu vēstuli, aicinot izdarīt politisku spiedienu uz Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) kā neatkarīgu institūciju. Padome uzskata, ka šāds aicinājums ir pretrunā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 57. pantu un demokrātiskajās valstīs pastāvošo izpratni par mediju un politiskās varas šķirtību, kas ilgtermiņā var ietekmēt pašu sabiedrisko mediju neatkarību

Otrdien, 11.jūlijā Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi uz diskusiju valsts SIA “Latvijas Televīzija” un valsts SIA “Latvijas Radio” pārstāvjus par publiskā sektora finansējuma piesaistes principiem sabiedriskajos medijos. Atklātās diskusijas mērķis – veicināt caurspīdīgumu finanšu piesaistē sabiedriskajos medijos, lai vairotu sabiedrības uzticēšanos. NEPLP norobežojas no publiski izskanējušiem apgalvojumiem par mēģinājumu iejaukties sabiedrisko mediju redakcionālajos lēmumus.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz, ka NEPLP ir “tiesības pieprasīt no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem to finansiālās darbības pārskatu, ja šie plašsaziņas līdzekļi pieprasa vai iegūst valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu vai maksājumu atvieglojumus,” līdz ar to diskusija par pašvaldību finansējuma piesaisti tiek organizēta strikti likuma ietvarā.  Arī Eiropas Raidorganizāciju apvienības Redakcionālo principu vadlīnijas nosaka, ka sabiedrībai ir tiesības uz pilnīgu caurredzamību, kā tiek organizēta un vadīta sabiedrisko mediju darbība, kā tiek tērēta to nauda, un kā tiek veikts žurnālistu darbs.

Vienlaikus NEPLP uzsver, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kādus lēmumus sabiedriskie mediji pieņem attiecībā uz sadarbību ar pašvaldībām, kā arī uz kādiem noteikumiem piesaista finansējumu no pašvaldību budžeta. Tieši par jautājumiem, kas saistīti ar pašvaldību sniegto finansējumu, notiks otrdienas diskusija.

“Sabiedriskajiem medijiem ir nepieciešams nolikums par sadarbības principiem ar trešajām pusēm, piesaistot finansējumu satura veidošanai, lai nodrošinātu sabiedrisko mediju caurskatāmību, neatkarību un uzticamību. Sabiedriskajiem medijiem ir jāizstrādā sistēmiski kritēriji. Pozitīvi, ka pie šādu pamatprincipu izstrādes darbu ir uzsākusi Latvijas Televīzija,” norāda NEPLP locekle Ieva Beitika. I.Beitika arī uzsver - sadarbības un sponsorēšanas līgumi ar trešajām pusēm ietver riska faktorus redakcionālajai neatkarībai, kas medijiem ir iespējami jānovērš.

NEPLP nolemj saglabāt LR5 FM apraidē

Lai nodrošinātu platformu Latvijas autoru radītas mūzikas attīstībai un stiprinātu latviešu valodu un kultūru, VSIA “Latvijas Radio” (LR)  kanālam “Latvijas Radio 5 – Pieci.lv” (LR5) jāturpina raidīt FM apraidē, vienlaikus veicot izmaiņas LR5 saturā, tostarp palielinot Latvijas autoru radītas mūzikas īpatsvaru, ceturtdienas, 6.jūlija sēdē lēma Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

“Lai arī NEPLP Sabiedriskā konsultatīvā padome (SKP) savā izvērtējumā norādījusi, ka ir pamats diskusijai par LR5 saglabāšanu FM apraidē, jo lineārais radio nav efektīvākais veids jauniešu auditorijas sasniegšanai, NEPLP uzskata, ka nav pamata atteikties no jauniešu uzrunāšanas arī FM formātā. NEPLP izskatīja divus lēmuma projektus, no kuriem viens paredzēja turpmāk nefinansēt LR5 FM apraidi, tomēr tika pieņemts lēmums turpināt finansējuma piešķiršanu, ja tiks pilnveidots saturs atbilstoši NEPLP noteiktajām vadlīnijām.

Par LR5 galveno uzdevumu jākļūst Latvijas autoru radītās mūzikas popularizēšanai jauniešu vidū, vienlaikus rosinot Latvijas autorus radīt kvalitatīvu, laikmetīgu un aktuālu mūziku, kas uzrunās jauniešu auditoriju. Tieši tāpēc LR5 ir jābūt viegli sasniedzamam jebkuram Latvijas jaunietim, līdz ar to LR5 jāturpina būt par sabiedriskā pasūtījuma sastāvdaļu,” norādīja NEPLP valdes locekle Gunta Līdaka.

Līdz 2017.gada 1.septembrim LR5 jāveic sekojošas izmaiņas atskaņotās mūzikas un satura formātā: neskaitot autorraidījumus, ne mazāk kā 80% muzikālā satura jābūt Latvijas autoru darbiem, īpaši akcentējot jaunās mūzikas grupas un izpildītājus; jāveido Latvijas jaunās mūzikas izlase, kas tiek nodota auditorijas vērtējumam; jānodrošina iepazīstināšana ar Latvijas mūzikas attīstības tendencēm kontekstā ar pasaules mūzikas industrijā notiekošo; jānodrošina mūzikas ieraksti LR studijās, izceļot jaunos māksliniekus Latvijas mūzikas jomā; jāveic ieraksti būtiskos Latvijas festivālos un pasākumos, atbilstoši LR5 mūzikas formātam; jāveicina mūzikas kritika un komentāri par notiekošo Latvijas mūzikā; jāizveido LR5 arhīvs, ietverot gan populārās, gan nekomerciālās nišas mūzikas ierakstus.

Iepriekš publiski jau izskanējusi informācija, ka LR5 netika izpildījusi LR pasūtījuma plānā noteikto uzdevumu piesaistīt 100 000 jauniešu (15 -30 gadi) klausītāju FM apraidē un interneta vidē, jo, pēc reitingu datiem, 2016.gadā šajā vecuma grupā vidēji sasniegti ap 20 000 klausītāju. Arī 2017.gada pavasara rezultātos, kuros tika sasniegti augstākie LR5 reitingi vairāk nekā trīs gadu darbības laikā, kopējā LR5 auditorija bija 73 000 klausītāju, savukārt jauniešu grupā – 38 000 klausītāju, kas norādīja, ka LR5 līdzšinējais formāts nesasniedz rezultātus, līdz ar to nav perspektīvs. Tādēļ tika uzsākta diskusija ar LR par gados jaunas auditorijas piesaisti LR5 kanālā, kā arī izstrādāti modeļi turpmākai kanāla LR5 attīstībai, no kuriem kā veiksmīgākais tika izvēlēts uz latviešu mūzikas tirgus attīstību vērsts modelis.

Apstiprina uzvarētāju konkursā par multimediālas populārās mūzikas platformas izveidi

Par uzvarētāju konkursā komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par multimediālas mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformas izveidošanu 2017.gadā tika atzīts A/S Radio SWH, kas bija vienīgais pieteikumu iesniegušais pretendents. Konkurss tika izsludināts ar mērķi radīt un izstrādāt multimediālu mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformu, kas kalpotu par vietni Latvijas mūziķiem, klausītājiem, mūzikas industrijas profesionāļiem, izdevējiem, koncertu un festivālu organizatoriem un personām, kuras ir ieinteresētas latviešu mūzikas attīstībā. Plānotais konkursa finansējums ir 130 tūkstoši eiro. Multimediālajai mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformai darbība jāuzsāk līdz 2017. gada beigām.

Apstiprina LR valdes mērķus un uzdevumus

NEPLP  arī nolēma apstiprināt LR valdes mērķus un uzdevumus 2017/2018 gadam. Par atbildīgo NEPLP locekli par šī lēmuma izpildes kontroli tika noteikts Padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš. NEPLP noteica LR valdei konkrētus uzdevumus, kas veicinās sabiedriskā medija attīstību.

Pieņem lēmumu par turpmāku LR5 attīstību

NEPLP arī pieņēma lēmumu, ka LR programmai “Latvijas Radio 5 – Pieci.lv” (LR5) jāturpina raidīt FM apraidē, vienlaikus veicot izmaiņas LR5 mūzikas formātā, tostarp palielinot Latvijas autoru radītas mūzikas īpatsvaru, lai nodrošinātu platformu Latvijas autoru radītas mūzikas attīstībai un stiprinātu latviešu valodu un kultūru.

NEPLP informācijas centrs

67221848

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 29.jūnija sēdē lēma par finansiāla atbalsta pieprasīšanu no Valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Vimbldonas tenisa turnīra tiešraides nodrošināšanai, uzklausīja pretendentu konkursam par multimediālās mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformas izveidošanu 2017.gadā, lēma par grozījumu apstiprināšanu SIA “Media 360” izsniegtajā apraides atļaujā, kā arī izvērtēja sabiedriskā pasūtījuma kvalitāti Latgales medijos.

Finanšu atbalsta pieprasīšana Vimbldonas turnīra tiešraidēm

NEPLP atbalstīja Valsts SIA “Latvijas Televīzija” (LTV) lūgumu rast iespēju papildu finansējumu Vimbldonas tenisa turnīra pirmo trīs kārtu pārraidēm un nolēma lūgt to no Valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šādu lēmumu NEPLP pieņēma, ņemot vērā, ka pēdējā laikā Latvijas tenisa spēlētāju panākumi pasaulē ir vērā ņemami, Latvijas tenisistu A.Ostapenko un A.Sevastovas spēles Grand Slam tenisa turnīros izraisīja lielu sabiedrības interesi, un trīs Latvijas tenisistu piedalīšanās Vimbldonas tenisa turnīrā ir uzskatāma par nacionālas nozīmes sporta notikumu.

Izvērtēta sabiedriskā pasūtījuma kvalitāte Latgales medijos

NEPLP uzklausīja SIA “Studija 3KM” (TV raidījumu sērijas “Sajūti Latgali” veidotājs) un SIA “Lietišķā Latgale” (radio raidījuma “Pi myuisim Latgolā” veidotājs) atskaites par sabiedriskā pasūtījuma izpildi šā gada pirmajā ceturksnī un izvērtēja paveikto kā atbilstošu sabiedriskā pasūtījuma kritērijiem. Abas šīs neatkarīgo producentu apvienības uzvarēja šī gada sākumā izsludinātajos konkursos par raidījumu veidošanu 2017. gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos. Konkursi tika rīkots ar mērķi saliedēt sabiedrību, nostiprināt nacionālo identitāti un valsts valodas pozīcijas, lai panāktu Latvijas identitātes un piederības sajūtas stiprināšanu caur reģionālās un vietējās identitātes apzināšanos un veicināšanu, šajā procesā iesaistot Latgales reģiona pārstāvjus kā mediju satura veidotājus un izplatītājus.

Uzklausīts pretendents par multimediālas mūzikas platformas veidošanu

NEPLP noklausījās pretendenta konkursam par multimediālās mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas izveidošanu 2017.gadā izstrādāto prezentāciju par šādas platformas izveidi un iepazinās ar piedāvātajām risinājuma iespējām.

Grozījumu apstiprināšana apraides atļaujā

NEPLP nolēma apstiprināt grozījumus elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA “Media 360” izsniegtajā apraides atļaujā, nomainot programmas nosaukumu no “360TV Kultūra” uz “360 TV Ideja”.

2017.gada 1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz, ka visiem televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem ir jāpalielina pamatprogrammas blokā iekļauto, obligāti pārraidāmo, televīzijas kanālu skaits. Šobrīd visiem televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem pamatprogrammas blokā obligāti jāiekļauj piecas televīzijas programmas (LTV1, LTV7, Rīga TV24, Re:TV un Sportacentrs.com TV), savukārt no šī gada 1.jūlija stājas spēkā likuma grozījumi, kas paredz, ka pamatprogrammas blokā jāiekļauj vēl vismaz četras obligāti retranslējamas Latvijā vai Eiropas Savienībā veidotas televīzijas programmas, latviešu vai Eiropas Savienības dalībvalsts valodā, un tām jābūt pieejamām visiem televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēja abonentiem.

Televīzijas programmu izplatītāji varēs izvēlēties kādas programmas tie iekļaus papildu jau esošajām piecām obligāti pārraidāmajām programmām, taču tām būs jāatbilst Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajiem kritērijiem, turklāt svarīgi būs ievērot likumā noteikto secību, kādā televīzijas programmas jāizvieto programmu pamatpakā. Likuma grozījumi nosaka, ka televīzijas pakalpojumu sniedzējiem programmu pamatpakā būs jāiekļauj sekojošas televīzijas programmas:

• vismaz viena televīzijas programma, kurā galvenokārt tiek ietverti Eiropas Savienības dalībvalstī vai dalībvalstīs veidoti ziņu, analītiskie un informatīvie raidījumi kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām;

• vismaz viena televīzijas programma, kuras raidījumu valoda vismaz 50 procentu apmērā no kopējā raidlaika ir valsts valoda, ar nosacījumu, ka minētās programmas kopējais raidlaika apjoms ir vismaz 18 stundas katru diennakti, programmas īpašnieks (turētājs) ir saņēmis apraides atļauju attiecīgās programmas veidošanai un izplatīšanai Latvijā un ievēro apraides atļaujas noteikumus, nodrošina kvalitatīva un nepārtraukta signāla piegādi attiecīgajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kas sniedz televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu;

• vismaz viena televīzijas programma, kurā galvenokārt tiek ietverti Eiropas Savienības dalībvalstī vai dalībvalstīs veidoti populārzinātniskie raidījumi kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām;

• vismaz viena televīzijas programma, kurā galvenokārt tiek ietverti Eiropas Savienības dalībvalstī vai dalībvalstīs veidoti raidījumi bērnu un jauniešu auditorijai kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome līdz šim aktīvi informējusi televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējus par plānotajām izmaiņām un pēc 1.jūlija kontrolēs jauno likuma grozījumu ievērošanu.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 19.jūnija sēdē notika iesniegto pieteikumu atvēršana konkursam komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par multimediālas mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformas izveidošanu 2017.gadā.

Konkursam saņemts viens pieteikums, kas nodots tālākai izvērtēšanai.

Konkurss tika izsludināts ar mērķi radīt un izstrādāt multimediālu mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformu, kas kalpotu par vietni Latvijas mūziķiem, klausītājiem, mūzikas industrijas profesionāļiem, izdevējiem, koncertu un festivālu organizatoriem un personām, kuras ir ieinteresētas latviešu mūzikas attīstībā. Platformas mērķis ir veicināt vietējās mūzikas popularitāti Latvijā un panākt mijiedarbību starp interesentu grupām. Platformā ikvienam interesentam būs iespēja iepazīties un gūt priekštatu par Latvijā radītu populāro mūziku,  saņemt informāciju par dažādu žanru izpildītājiem, viņu muzikālo daiļradi un citām Latvijas mūzikas industrijas aktualitātēm.

Plānotais konkursa finansējums ir 130 tūkstoši eiro. Multimediālajai mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformai darbība jāuzsāk līdz 2017. gada beigām.

Noslēdzies konkurss TV raidījumu veidošanai par diasporas un remigrācijas tematiku

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 15.jūnija sēdē izvērtēja pieteikumus konkursam par televīzijas sižetu un raidījumu veidošanu par diasporas un remigrācijas tematiku. Par piemērotāko pretendentu atbilstoši konkursa nolikumam un saņemtajam punktu skaitam tika atzīts “IMLO Lat-Ireland Ltd” veidotais diasporas medijs “Piektais novads”, kas šajā konkursā uzvarēja arī pērn. Televīzijas ikmēneša žurnāls “Piektais novads” piedāvā sagatavot piecus 26 minūšu garus raidījumus, kas sastāv no 2- 3 sižetiem par aktualitātēm diasporā, kā arī viedokļiem par svarīgiem jautājumiem diasporas dzīvē, tostarp remigrāciju. Apstiprinot konkursa uzvarētāju, NEPLP rekomendē “IMLO Lat-Ireland Ltd” pilnveidot un uzlabot auditorijas sasniedzamību. Raidījums tiek veidots ar Ārlietu ministrijas atbalstu, tā veidošanai piešķirti 23 tūkstoši eiro.

Konkurss tika rīkots ar mērķi atbalstīt Latvijas diasporas mītnes zemēs veidotu sižetu un raidījumu par diasporu sagatavošanu un padarīt šos raidījumus pieejamus diasporai un Latvijas sabiedrībai Latvijas sabiedriskajos un komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, nodrošināt sižetu pieejamību internetā, kā arī atbalstīt elektroniskos plašsaziņas līdzekļus un producentus Latvijas diasporas mītnes zemēs. Šis ir jau ceturtais šāda veida konkurss, kas vērsts uz diasporas tematikas atspoguļošanu.

Apstiprina grozījumus izsniegtajās apraides atļaujās

Ar NEPLP lēmumu apstiprināti grozījumi elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA “MANS RADIO” izsniegtajā apraides atļaujā, nosakot, ka programmu “Radio TEV” iespējams pārraidīt, izmantojot frekvenci 96,5 MHz Duntē, ar to aizvietojot frekvenci 96,4 MHZ Straupē.

Ar NEPLP padomes lēmumu apstiprināti grozījumi elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim AS “Radio SWH” izsniegtajās apraides atļaujās, kas pieļauj Ventspils un Jēkabpils frekvencēs skanošā “Radio SWH Gold” nomaiņu pret “Radio SWH Rock”.

Papildina retranslējamo programmu saturu

NEPLP apstiprināja televīzijas programmu “TNT4 International” un “REN TV International” iekļaušanu Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā.

Apstiprina komerctelevīziju sabiedriskā pasūtījuma izpildi maijā

NEPLP sēdē apstiprināja televīziju Sportacentrs.com TV (SIA “4.vara”), Re:TV (SIA “Vidzemes televīzija”) un Rīga TV24 (AS “TV Latvija”) saistību izpildi šā gada maijā. NEPLP iepazinās ar televīziju iesniegtajiem finanšu dokumentiem un atskaitēm par sabiedriskā pasūtījuma izpildi.

Sportacentrs.com TV maijā sabiedriskā pasūtījuma ietvaros pārraidījusi 25 tiešraides no dažādiem sporta pasākumiem (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 33 110,40 eiro).

Rīga TV24 šā gada maijā sabiedriskā pasūtījuma ietvaros pārraidījusi 12 raidījumus “Preses klubs”, 19  “Rampas ugunīs” un četrus raidījumus “Globuss”, kā arī dokumentālās filmas “Valdemārs Tone” un “Emils Melderis” (sabiedriskā pasūtījuma apjoms - 63 129,74 eiro).

Re:TV šā gada maijā sabiedriskā pasūtījuma ietvaros pārraidījusi astoņus raidījumus “Latvijas stāsti. Personības”, četrus raidījumus “Nedēļa Latvijā”, divus raidījumus “100 recepšu Latvijas simtgadei”, četrus raidījumus “Vilciens Rīga - Valka”, vienu raidījumu “Aiz simtā kilometra”, divus raidījumus “VTV. Ceturtdaļgadsimts”, kā arī vienu raidījumu “Vidzemnieki” (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 46 963,73 eiro).

Izvērtēta sabiedriskā pasūtījuma kvalitāte komerctelevīzijās 

NEPLP uzklausīja Sportacentrs.com TV, Rīga TV24  un Re:TV pārstāvju atskaites par sabiedriskā pasūtījuma izpildi šā gada pirmajā ceturksnī un izvērtēja paveikto kā atbilstošu sabiedriskā pasūtījuma kritērijiem.

Izskatīts LTV revīzijas ziņojums

NEPLP iepazinās ar revīzijas komisijas ziņojumu par VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) darbību šā gada pirmajā ceturksnī. Pieprasīts precizēt informāciju par naudas plūsmu, sniegt detalizētāku informāciju par ieņēmumu rādītājiem, kā arī precizēt sabiedriskā pasūtījuma izpildes atskaiti vienlaikus ar otrā ceturkšņa izpildes atskaites iesniegšanu.

Izskatītas LR iesniegtās izmaiņas sabiedriskajā pasūtījumā

NEPLP izskatīja VSIA “Latvijas Radio” (LR) iesniegto pieprasījumu grozījumiem naudas līdzekļu sadalījuma plānam 2017.gadam saistībā ar simtgades pasākumu īstenošanu.

Izvērtēts ziņojums par LR funkciju auditu

NEPLP uzklausīja VSIA “Latvijas Radio” (LR) valdes locekles Sigitas Roķes ziņojumu par VSIA “Latvijas Radio” funkciju auditu, tostarp izstrādāto organizācijas struktūras analīzi, un lēma, ka S.Roķes redzējums ir akceptējams, un jāturpina uzsāktais darbs.

Apstiprina sabiedriskā pasūtījuma izpildi aprīlī

NEPLP apstiprināja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa AS “4.vara” (programma „Sportacentrs.com TV“) sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildi šā gada aprīlī.  Saskaņā ar iesniegto tāmi un darbu nodošanas - pieņemšanas aktu aprīlī realizētie darbi tiks kompensēti 33 110 eiro apmērā.

Apstiprina grozījumus un anulē apraides atļaujas

NEPLP 1. jūnija sēdē anulēja elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA “TVBC” izsniegto apraides atļauju un apstiprināja grozījumus SIA “Star TV Group” izsniegtajā apraides atļaujā, kuri saistīti ar komersanta īpašnieku un valdes sastāva izmaiņām.

Saņemts viens pieteikums konkursam par diasporas tematikas atspoguļošanu televīzijā

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir saņēmusi vienu pieteikumu dalībai konkursā par televīzijas sižetu un raidījumu veidošanu par diasporas tematiku 2017.gadā. Konkursu NEPLP sadarbībā ar Ārlietu ministriju izsludināja šā gada 28. aprīlī un iesniegto pieteikumu vērtēšana notiks līdz šā gada 16. jūnijam.

Konkursa finansējums ir 23 tūkstoši eiro, tā mērķis ir atbalstīt Latvijas diasporas mītnes zemēs veidotu sižetu un raidījumu par diasporu sagatavošanu nolūkā padarīt tos pieejamus diasporai un Latvijas sabiedrībai Latvijas sabiedriskajos un komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un nodrošināt sagatavotā materiāla pieejamību interneta platformā.

Sižeti un raidījumi tiek veidoti izplatīšanai zemes apraides, satelīta, kabeļu, interneta un citos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos (televīzijās) laika posmā no 2017.gada 15.jūnija līdz 2017.gada 20.oktobrim Latvijas un ārvalstu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī citās raidīšanas platformās nolūkā sasniegt plašāku auditoriju gan Latvijā, gan diasporas mītnes zemēs. Atbilstoši nolikumam, plānoto sižetu un raidījumu saturs ir uzskatāms par sabiedrisko pasūtījumu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 30. maija sēdē apstiprināja VSIA „Latvijas Televīzija“ (LTV) un VSIA „Latvijas Radio“ (LR) 2016. gada pārskatus. Abiem sabiedriskajiem medijiem 2016. gadā ir izdevies izpildīt tiem izvirzītos uzdevumus, kas skar auditorijas sasniegšanu un apmierinātību ar LTV un LR veidoto saturu.

Latvijas Televīzija

2016. gadā kopumā LTV1 bijis otrs skatītākais kanāls Latvijā. LTV izdevies palielināt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju auditorijas daļu (vecuma grupa 35-64). Arī LTV7 skatīšanās laiks palielinājies, galvenokārt sporta translāciju dēļ – 31. vasaras Olimpiskās spēles, kas norisinājās Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro un Eiropas čempionāts futbolā.

Kopējā apmierinātība ar LTV saturu ir stabila, liecina LTV zīmola, raidījumu un auditorijas pētījums. Ar LTV piedāvāto saturu 2016.gadā bija apmierināti 75% pastāvīgo skatītāju. Skatoties respondentu tautības kontekstā, apmierinātāki ar Latvijas Televīzijas saturu ir latvieši (72%) nekā cittautieši (38%). Salīdzinot ar 2015.gadu, vērtējumā nav notikušas būtiskas izmaiņas.

LTV auditorija iemīļojusi ziņas un informatīvos raidījumus, LTV veidotās dokumentālās filmas un aktuālās intervijas, kas ir ne tikai vienas no būtiskākajām sabiedrisko mediju satura sastāvdaļām, bet arī spēcīgi ieroči demokrātijas un informatīvās telpas stiprināšanai Latvijā. Vairākas LTV veidotās filmas par izciliem Latvijas kultūras talantiem nokļuva Eiropas sabiedrisko televīziju ēterā, ļaujot uzsākt vēl nebijušu sadarbību un nest Latvijas vārdu arvien plašāk pasaulē.

Auditoriju turpināja palielināt sabiedrisko mediju interneta portāls lsm.lv, sasniedzot vidējo mēneša auditoriju 265 000 unikālo lietotāju. Tāpat tika attīstīts arī mediju pleijeris RE! vietnē replay.lsm.lv, kur brīvi jebkurā laikā pēc pieprasījuma ir pieejams sabiedrisko mediju veidotais oriģinālsaturs.

2016. gadā LTV uzsākti būtiski tehnoloģiskie uzlabojumi. Šie uzlabojumi rezultējušies LTV spējās daudzpusīgāk atspoguļot Latvijai nozīmīgus notikumus. Balstoties uz 2016. gadā iegūtajām tehnoloģiskajām iespējām, LTV šī gada sākumā ir uzsākusi diasporas kanāla www.visiemltv.lv raidīšanu interneta vidē.

Ievērojamais televīzijas un interneta satura apjoma pieaugums, kā arī daudzveidības un kvalitātes uzlabošanās atspoguļojas LTV finanšu pārskatā un rādītājos, proti, pērn LTV izdevies būtiski samazināt zaudējumus līdz 7,4 tūkstošiem eiro, kas saistīti ar krasiem bruto peļņas rādītāju uzlabojumiem, salīdzinot ar ciestajiem bruto zaudējumiem.

SIA „KPMG Baltics“ ir sniedzis atzinumu, ka LTV finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par LTV finansiālo stāvokli 2016. gada 31. decembrī.

Latvijas Radio

LR 2016. gadā turpināja pildīt sabiedriskā medija uzdevumu – stiprināt Latvijas informatīvo telpu, akcentējot demokrātiskās vērtības, nacionālo identitāti, saliedētību un sabiedrības uzrunāšanu ar radio piedāvāto saturu. Tradicionāli augstā līmenī nodrošināts kultūras norišu atspoguļojums, stiprināts informatīvi analītisks, izzinošs saturs, attīstīts saturs gados jaunai auditorijai, veidoti projekti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un citām sabiedrības grupām. LR ir nozīmīgi paplašinājis reģionālās informācijas apjomu, īpaši pievēršoties valsts austrumu reģionam, kur 2016.gadā darbu veiksmīgi uzsāka Latgales studija, kā arī turpinājis sabiedriskā medija īpašo uzdevumu runāt par tēmām, kas nepietiekami tiek atspoguļotas komerciālajos plašsaziņas līdzekļos. Visu piecu LR veidoto programmu raidīšanas apjoms 2016.gadā sasniedza 43 800 stundas.

Neraugoties uz pieaugošo konkurenci, LR ir izdevies noturēt stabilu auditoriju lineārajā vidē, gada laikā palielināt LR veidoto programmu klausīšanās laika daļu, būtiski audzēt auditoriju digitālajā vidē visām programmām, kā arī izvērst aktīvu darbību sociālo tīklu vietnēs. LR2 joprojām ir populārākā radio programma valstī. Lineārajā apraidē LR nodrošinājusi 36% klausīšanās laika tirgus daļu (TNS dati).

Saskaņā ar tirgus un sociālo pētījumu sabiedrības SIA “SKDS” datiem, vairāk nekā 70% LR klausītāju uzskata, ka LR veidotie raidījumi stiprina nacionālo kultūru, piedāvā daudzveidīgu raidījumu programmu, raidījumi ir augstā profesionālā līmenī un 58% klausītāju uzskata, ka radio pārstāv sabiedrības, nevis valsts intereses.

Latvijas Radio ir saglabājis nozīmīgu lomu Latvijas informatīvās telpas uzturēšanā un sabiedriskās domas veidošanā. Puse (50%) no radio klausītājiem Latvijā (vecumā no 15 līdz 74 gadiem) klausās kādu no LR radiostacijām vismaz reizi nedēļā un vismaz katram trešajam (37%) radio klausītājam kāda no LR programmām ir iecienītākais radio, ko mēdz klausīties visbiežāk. Visaugstākais lojalitātes rādītājs ir programmām LR2 un LR1.

LR neto apgrozījums 2016. gadā bija 8,59 miljoni eiro, valsts dotācija 2016. gadā veidoja 82% no LR neto apgrozījuma. Salīdzinot ar 2016. gadu par 5,7% samazinājušies LR kopējie ieņēmumi sasniedzot 9,16 miljoni eiro. LR 2016. gadu noslēgusi ar zaudējumiem 138,3 tūkstošu eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas).

SIA “Deloitte Audits Latvia” ir sniedzis atzinumu, ka LR finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par LR finansiālo stāvokli 2016. gada 31. decembrī.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25. maija sēdē uzklausīja VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu Latvijā, esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējums, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Apstiprina grozījumus apraides atļaujās

NEPLP apstiprināja grozījumus elektroniskajam plašsaziņas līdzekļiem SIA “Autoradio Rīga” mainot programmas nosaukumu no “Autoradio Rīga” uz “Russkoe Retro Rīga”, SIA “Autoradio Latgalē” mainot programmas nosaukumu no “Radio Krāslavas Pluss” uz “Russkoe Retro Latgale”, SIA “Autoradio Daugavpils” mainot programmas nosaukumu no “Autoradio Daugavpils” uz “Retro FM Daugavpils” un SIA “Autoradio Rēzekne” mainot programmas nosaukumu no “Autoradio Rēzekne” uz “Retro FM Rēzekne”. Minētajiem četriem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem tika mainīts īpašnieks no AS “Radio N” uz SIA “XO Media Group”. NEPLP apstiprināja grozījumus arī SIA “City Holding” un SIA “Aquarelle” izsniegtajās apraides atļaujās un to pielikumos.

Apstiprina revīzijas komisijas ziņojumu

NEPLP sēdē apstiprināja revīzijas komisijas ziņojumu par elektronisko plašsaziņas līdzekļu SIA “Studija 3KM”, SIA “Latgales Reģionālā TV”, SIA “Lietišķā Latgale”, SIA “Skrundas TV”, SIA “TV studija Spektrs” un SIA“Valmieras TV” sabiedriskā pasūtījuma izpildes rezultātiem pirmajā ceturksnī.

Trešdien, 24. maijā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aizsāka mediju ekspertu diskusiju ciklu ar mērķi veidot un stiprināt kvalitatīvu žurnālistiku un vērstu uzmanību mediju pratības jautājumiem.

Pirmajā diskusijā piedalījās Sabiedriskās konsultatīvās padomes (SKP) locekļi, mediju pārstāvji, nozares profesionāļi un dažādu institūciju pārstāvji, kuri kopā ar uzaicinātajiem ekspertiem analizēja informācijas atspoguļojumu sabiedriskajos medijos un mediju pozicionējumu. Diskusijā kā eksperti uzstājās, mediju eksperte, SKP locekle Ingrīda Brigita Strode, LU Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Rolands Tjarve, Valsts Policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava, Vidzemes augstskolas docents Jānis Buholcs, Latvijas Republikas Tiesībsarga Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, portāla lsm.lv galvenā redaktore Marta Cerava un Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Rita Ruduša.

Diskusijas laikā eksperti sniedza viedokli par sižetiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, kas bijuši par pamatu krasi atšķirīgiem vērtējumiem, vai pat sūdzībām. Eksperti diskutēja par to, kā informācija medijos tiek interpretēta un kurš šo interpretāciju nosaka. R. Ruduša uzsvēra, ka ziņu sižetos nepieciešama līdzsvarota un faktos balstīta informācija, savukārt VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) žurnālists Guntis Bojārs norādīja, ka emocijas nevar gūt virsroku pār faktiem. Latvijas Republikas Tiesībsarga Bērnu tiesību nodaļas vadītāja L. Grāvere un Valsts Policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja S. Pildava uzsvēra mediju atbildību, atspoguļojot jūtīgas tēmas, īpaši bērnu tiesību jautājumos. Turpinājumā R. Tjarve norādīja, ka galvenā atbildība gulstas nevis uz žurnālistiem, bet gan redaktoriem. Diskusijas eksperti atzīmēja būtisko ieguldījumu LTV projekta “Tautas Panorāma” izveidē, akcentējot satura mijiedarbību dažādās sabiedrisko mediju platformās.

Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs 2016.-2020. gadam plānots izveidot mediju ombudu. NEPLP stingri atbalsta, ka mediju ombuds ir nepieciešams. Kamēr esam ceļā uz tā izveidi, NEPLP organizēs diskusijas, aktualizējot jautājumus par žurnālistikas izaicinājumiem elektroniskajos medijos.

Diskusijas ieraksts

NEPLP ir sākusi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas 2018.-2022. gadam izstrādi. Stratēģija nodrošinās pēctecību ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģiju 2012. – 2017.gadam un sekmēs Mediju politikas pamatnostādņu mērķu īstenošanu.

NEPLP iesaista Sabiedriski konsultatīvās padomes locekļus, citas nevalstiskās organizācijas un interesentus Stratēģijas projekta sagatavošanā. Tāpēc būsim ļoti pateicīgi, ja atbildēsiet uz visiem 10 jautājumiem. Tomēr, ja nevarat atbildēt uz visiem jautājumiem, gaidīsim atbildes tikai arī uz tiem jautājumiem, uz kuriem varat atbildēt.

APTAUJA PIEEJAMA ŠEIT!

Pirmdien, 22. maijā, norisinājās pirmā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Sabiedriskās konsultatīvās padomes (SKP) sēde. Sēdē par SKP priekšsēdētāju iecēla biedrības „Par legālu saturu!” izpilddirektori Daci Kotzevu un par priekšsēdētāja vietnieku – Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektoru Andri Ķēniņu. Saskaņā ar SKP nolikumu, priekšsēdētāju un tā vietnieku ar balsu vairākumu no klātesošajiem Sabiedriskās konsultatīvās padomes locekļiem ievēl Sabiedriskā konsultatīvā padome.

NEPLP 11. maija sēdē apstiprināja jaunu SKP sastāvu. NEPLP līdz pretendentu iesniegšanas termiņa beigām saņēma pieteikumus no 29 sabiedriskajām un nevalstiskajām organizācijām, kuras kopskaitā izvirzījušas 27 pretendentus. 

SKP ir NEPLP padomdevēja institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā. SKP locekļiem ir jāatturas no lēmumu apspriešanas un pieņemšanas gadījumos, kad izskatāmais jautājums rada vai var radīt interešu konfliktu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 16. maija sēdē apstiprināja konkursa nolikumu un izsludināja konkursu komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par multimediālās mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformas izveidošanu 2017.gadā.

Konkursa ietvaros nepieciešams radīt un izstrādāt multimediālu mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformu, kas kalpotu par vietni Latvijas mūziķiem, klausītājiem, mūzikas industrijas profesionāļiem, izdevējiem, koncertu un festivālu organizatoriem un personām, kuras ir ieinteresētas latviešu mūzikas attīstībā. Platformas mērķis ir veicināt vietējās mūzikas popularitāti Latvijā un panākt mijiedarbību starp interesentu grupām. Platformā ikvienam interesentam būs iespēja iepazīties un gūt priekštatu par Latvijā radītu populāro mūziku,  saņemt informāciju par dažādu žanru izpildītājiem, viņu muzikālo daiļradi un citām Latvijas mūzikas industrijas aktualitātēm.

Plānotais konkursa finansējums ir 130 tūkstoši eiro. Konkursa pretendenti savus pieteikumus  varēs iesniegt līdz 2017.gada 19.jūnijam. Multimediālās mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformai darbība jāuzsāk līdz šī gada beigām.

Konkursa nolikums

NEPLP izsludina konkursu par jaunu multimediālās mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformas izveidošanu

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 16. maija sēdē apstiprināja konkursa nolikumu un izsludināja konkursu komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par multimediālās mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformas izveidošanu 2017.gadā.

Konkursa ietvaros nepieciešams radīt un izstrādāt multimediālu mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformu, kas kalpotu par vietni Latvijas mūziķiem, klausītājiem, mūzikas industrijas profesionāļiem, izdevējiem, koncertu un festivālu organizatoriem un personām, kuras ir ieinteresētas latviešu mūzikas attīstībā. Platformas mērķis ir veicināt vietējās mūzikas popularitāti Latvijā un panākt mijiedarbību starp interesentu grupām. Platformā ikvienam interesentam būs iespēja iepazīties un gūt priekštatu par Latvijā radītu populāro mūziku,  saņemt informāciju par dažādu žanru izpildītājiem, viņu muzikālo daiļradi un citām Latvijas mūzikas industrijas aktualitātēm.

Plānotais konkursa finansējums ir 130 tūkstoši eiro. Konkursa pretendenti savus pieteikumus  varēs iesniegt līdz 2017.gada 19.jūnijam. Multimediālās mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformai darbība jāuzsāk līdz šī gada beigām.

Konkursa nolikums

Par reģionālās apraides atļaujas izsniegšanu

Padome vienbalsīgi nolēma izsniegt jaunu apraides atļauju elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA “Valmieras TV”, kam  beidzies izsniegtās apraides atļaujas termiņš. Likums paredz šādos gadījumos jaunu apraides atļauju izsniegt bez konkursa. SIA “Valmieras TV” gatavo raidījumus par Vidzemes novadiem un izplata to iedzīvotājiem pieprasītās televīzijas platformās – virszemes apraidē, kabeļtelevīzijā un internetā.

Apstiprina komerctelevīziju sabiedriskā pasūtījuma izpildi aprīlī

NEPLP 16.maija sēdē apstiprināja televīziju Re:TV (SIA „Vidzemes Televīzija”) un Rīga TV24 (AS „TV Latvija“) saistību izpildi šā gada aprīlī. NEPLP iepazinās ar televīziju iesniegtajiem finanšu dokumentiem un atskaitēm par sabiedriskā pasūtījuma izpildi.

Re:TV sabiedriskā pasūtījuma ietvaros aprīlī izveidojusi desmit raidījumus „Latvijas stāsti. Personības“, piecus raidījumus  „Nedēļa Latvijā“ un divus raidījumus “100 recepšu Latvijā” (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 36 744,07 eiro).

Rīga TV24 šā gada aprīlī sabiedriskā pasūtījuma ietvaros izveidojusi 12 raidījumus „Preses klubs“, četrus raidījumus „Globuss“ (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 16 062,94  eiro), kā arī dokumentālās filmas „Leo Svemps“ un „Kārlis Miesnieks“ (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 13 677 eiro).

Atbilstoši martā noslēgtajiem  līgumiem par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu komerciālajam elektroniskajam plašsaziņas līdzekļiem raidījumu veidošanai par Latvijai nozīmīgām personībām , kā arī kultūras mantojuma saglabāšanu Latvijas valsts simtgades kontekstā, Re:TV sagatavojusi un pārraidījusi piecus raidījumus “Vilciens Rīga-Valka”, vienu raidījumu “Aiz simtā kilometra”, divus raidījumus “VTV. Ceturdaļgadsimts” un divus raidījumus “Vidzemnieki” (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 20 657,12 eiro), savukārt Rīga TV24 –četrpadsmit  raidījumus “Rampas ugunis” (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 24 540,60 eiro).

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 11.maija sēdē apstiprināja jaunu Sabiedriskās konsultatīvās padomes (SKP) sastāvu.

NEPLP līdz pretendentu iesniegšanas termiņa beigām saņēmis pieteikumus no 29 sabiedriskajām un nevalstiskajām organizācijām, kuras kopskaitā izvirzījušas 27 pretendentus.  SKP ir NEPLP padomdevēja institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā. SKP locekļiem ir jāatturas no lēmumu apspriešanas un pieņemšanas gadījumos, kad izskatāmais jautājums rada vai var radīt interešu konfliktu.

NEPLP apstiprinājusi SKP šādā sastāvā:

Groza konkursa nolikumu

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 11.maija sēdē apstiprināja grozījumus konkursa nolikumā “Televīzijas sižetu un raidījumu veidošana par diasporas tematiku 2017.gadā”. Saskaņā ar minētajiem grozījumiem tiek mainīts nolikuma punkts par finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī pagarināts pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas termiņš, nosakot, ka pieteikumi pretendentiem jāiesniedz līdz 2017.gada 1.jūnijam, bet iesniegtie pieteikumi jāizvērtē ne vēlāk, kā līdz 2017.gada 16.jūnijam.

Grozītais konkursa nolikums

Pagarina termiņu radio darbības uzsākšanai

NEPLP apstiprināja biedrības „Jauniešu klubs “Pēda”“ lūgumu par programmas „Radio Valka“ darbības (raidīšanas) uzsākšanas termiņa pagarināšanu. “Radio Valka” darbības uzsākšana bija plānota līdz 2017.gada 26.aprīlim. Padome noteica, ka “Radio Valka” var uzsākt darbību likumā noteiktajā termiņā - 15 mēnešu laikā, no dienas, kad stājies spēkā lēmums par konkursa rezultātiem.

Apstiprina grozījumus apraides atļaujā un papildina retranslējamo TV programmu sarakstu

NEPLP apstiprināja grozījumus „Radio SWH“ (AS „Radio SWH“) izsniegtajā apraides atļaujā, nosakot ka programmu “Radio SWH Rock” iespējams pārraidīt Bauskā un Valmierā.

Padomes sēdē tika pieņemts lēmums Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā iekļaut divas jaunas TV programmu “Super RTL” ar tematisko ievirzi – raidījumi bērniem un informatīvi izklaidējošu programmu “iTV” (Īstas izklaides televīzija).

Amatu saglabā LR valdes locekle Sigita Roķe

Ir noslēdzies Sigitas Roķes darbības izvērtēšanas termiņš Latvijas Radio (LR) valdes locekles amatā. Roķe NEPLP iesniegusi LR attīstības redzējumu, piedāvājot četrus iespējamos LR attīstības modeļus un uzsākusi funkciju auditu, kurš noslēgsies jūnija beigās. Padome lēmusi atstāt Sigitu Roķi LR valdes locekles amatā un neizsludināt konkursu uz vakantajām LR valdes locekļu amatu vietām, nosakot, ka līdz pilnvaru termiņa beigām LR vadīs viens valdes loceklis, šajā gadījumā Sigita Roķe.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sveic ilggadējo Latvijas televīzijas (LTV) žurnālistu Jāni Dimantu un Latvijas radio (LR) mūzikas redaktoru, mūzikas arhivāru Oļģertu Šustu ar Triju Zvaigžņu ordeņa saņemšanu.

Jānis Dimants ir viens no visu laiku pazīstamākajiem un iemīļotākajiem televīzijas žurnālistiem Latvijā, kurš bijis gan LTV Panorāmas “seja” un lauku korespondents, teju 20 gadu garumā viņš bija arī Panorāmas galvenais redaktors.

Mūziķis, LR mūzikas redaktors, mūzikas arhivārs Oļģerts Šusts Latvijas Radio ir nostrādājis vairāk nekā 60 gadus. Viņa veikumiem pieder viens no visu laiku populārākajiem raidījumiem “Mūzikas stunda visiem” (tā labākās īpašības šodien pārmantojis klausītāju iemīļotais LR3 Klasika raidījums “Bolero”).

Latvijas valsts augstāko apbalvojumu Jānim Dimantam un Oļģertam Šustam 3. maijā – dienu pirms Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienas – pasniedza Latvijas prezidents Raimonds Vējonis.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 27. aprīļa sēdē izsludināja konkursu par televīzijas sižetu un raidījumu veidošanu par diasporas un remigrācijas tematiku. Par šī konkursa rīkošanu 26. aprīlī NEPLP noslēdza sadarbības līgumu ar Ārlietu ministriju. Raidījumu veidošanai par diasporas tematiku un Latvijas diasporas mediju atbalstam piešķirti 23 tūkstoši eiro.

Konkursa mērķis ir atbalstīt Latvijas diasporas mītnes zemēs veidotu sižetu un raidījumu par diasporu sagatavošanu un padarīt šos raidījumus pieejamus diasporai un Latvijas sabiedrībai Latvijas sabiedriskajos un komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, nodrošināt sižetu pieejamību internetā, kā arī atbalstīt elektroniskos plašsaziņas līdzekļus un producentus Latvijas diasporas mītnes zemēs.

Konkursantiem pieteikumi jāiesniedz līdz 25. maijam, pretendentu vērtēšana notiks līdz 9. jūnijam.

Šis ir jau ceturtais šāda veida konkurss, kas vērsts uz diasporas tematikas atspoguļošanu.

Pērn konkursā par labāko tika atzīts “IMLO Lat-Ireland Ltd” pieteikums – diasporas medijs “Piektais novads”. “IMLO Lat-Ireland Ltd” sagatavoja sešus raidījumus “Piektais novads” sadarbībā ar televīzijas kanālu “Re:TV”, kas pieejams tautiešiem ārpus Latvijas. Raidījumi vēstīja par tautiešiem Īrijā, Apvienotajā Karalistē, ASV, Norvēģijā, Vācijā un Turcijā.

Lēmums un konkursa nolikums:

Lēmums Nr. 73 (27.04.2017). Par konkursa "Televīzijas sižetu un raidījumu veidošana par diasporas tematiku 2017.gadā” nolikuma apstiprināšanu un konkursa izsludināšanu

• Konkursa „Televīzijas sižetu un raidījumu veidošana par diasporas tematiku 2017.gadā” nolikums (PDF) 
• Konkursa „Televīzijas sižetu un raidījumu veidošana par diasporas tematiku 2017.gadā” nolikums (WORD)

Piešķir īstermiņa mazjaudas radio frekvenci

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 27. aprīļa sēdē pieņēma lēmumu atļaut izmantot īstermiņa mazjaudas frekvenci elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim AS „Radio SWH“ laika posmā no 2017. gada 13.-17. jūlijam ar mērķi veidot lokālu radio programmu „Positivus“ festivāla apmeklētājiem.

Groza instrukciju par pakalpojumu pēc pieprasījuma

NEPLP apstiprināja grozījumus Instrukcijā elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojuma pēc pieprasījuma kvalificēšanai. Saskaņā ar apstiprinātajiem grozījumiem (minētās instrukcijas 10. punkts, c. apakšpunkts), par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumu pēc pieprasījuma uzskatāmi pakalpojumi, kuri pieejami interneta vietnēs vai izvēloties sevišķu televīzijas pieslēgumu, kas ļauj skatītājam raidījumus apskatīt to izvēlētā laikā.

Izbeidz administratīvo pārkāpumu lietas, izsaka aizrādījumus

NEPLP pieņēma lēmumu izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu un izteikt mutvārdu aizrādījumu kabeļoperatoram Inženierfirma SIA „Scintilla“ par divu TV programmu izplatīšanu bez NEPLP izsniegtas retranslācijas atļaujas. Iespējamais pārkāpums skāris salīdzinoši nelielu iedzīvotāju daļu (šī kabeļoperatora klientu skaits Viļānos ir aptuveni 400 cilvēku), iepriekš minētais kabeļoperators nav sodīts.

NEPLP pieņēma lēmumu izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par SIA „Autoradio Daugavpils“ programmā „Autoradio Daugavpils“ pārraidīta reklāmas klipa atbilstību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) prasībām. Lietvedība izbeigta, ņemot vērā, ka likuma pārkāpums nav konstatēts.

NEPLP pieņēma lēmumu izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par AS „Super FM“ programmā pārraidīta raidījuma (2016. gada augustā un septembrī) atbilstību EPLL prasībām. Lietvedība izbeigta, ņemot vērā, ka likuma pārkāpums nav konstatēts.

NEPLP pieņēma lēmumu izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu un izteikt mutvārdu aizrādījumu AS „Latvijas Neatkarīgā Televīzija“ par televīzijas veikala skatloga ievietošanu programmā „Kanāls 2“ (2016. gada novembrī un decembrī), nenorādot to, ka tiek izplatīts televīzijas veikala skatlogs visā tā izplatīšanas laikā. Izvērtējot konstatēto pārkāpumu, NEPLP konstatē, ka pārkāpums ir maznozīmīgs. Iepriekš šāda veida pārkāpumi LNT darbībā nav konstatēti, šobrīd minētais pārkāpums ir novērsts.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 27. aprīļa sēdē apstiprināja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības stratēģijas 2018–2022.gadam izstrādes plānu.

„Esam sākuši darbu pie nozīmīgākā dokumenta elektronisko mediju vidē, ko var uzskatīt par ietvaru šīs nozares attīstībai. Stratēģijas būtiskākie uzdevumi ir veicināt kvalitatīva un daudzveidīga mediju satura tapšanu Latvijā, sabalansēt sabiedrības un mediju kā uzņēmumu intereses, veidot vienlīdzīgas konkurences vidi, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību. Elektroniskie mediji ir vienlaikus gan nozīmīgs sabiedrības interešu pārstāvis, gan uzņēmumi, kas strādā konkurences apstākļos, tāpēc stratēģijā ir būtiski ietvert abus šos lielos mediju politikas virzienus. Ceru, ka ar šādu izpratni stratēģijas tapšanas gaitā mums nāks talkā mediju nozares profesionāļi, teorētiķi un lēmumu pieņēmēji,“ saka NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares stratēģija regulē apraides un retranslācijas tiesību piešķiršanas un apraides aptveršanas zonu jautājumus, bez maksas zemes apraidē gala lietotājiem izplatāmo programmu kritērijus, elektronisko mediju attīstības jautājumus, sabiedriskā pasūtījuma nodošanas citiem plašsaziņas līdzekļiem nosacījumus un maksas televīzijas pakalpojumiem izvirzāmās prasības, kā arī tā veicina konkurenci elektronisko mediju tirgū. Stratēģijā tiks ietverti arī NEPLP institucionālās darbības jautājumi. Stratēģija ir normatīvs akts, tā izriet no Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma prasībām.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības stratēģijas izstrādē tiks iesaistīti plašsaziņas līdzekļu, profesionālo un izglītības institūciju pārstāvji, tai skaitā, Sabiedriskā konsultatīvā padome.

Stratēģija tiks veidota trijos posmos:

• Pirmajā – izpētes un projekta sagatavošanas posmā – tiks apkopoti pētījumu dati par elektronisko mediju nozari, tiks iesaistīti un anketēti sadarbības partneri, tiks apstiprināts stratēģijas tematiskais ietvars (t.sk. galvenie saturiskie elementi, mērķi un uzdevumi), tiks veidotas fokusa grupas, lai diskutētu par galvenajiem stratēģijas virzieniem.
• Otrajā stratēģijas tapšanas posmā notiks dokumenta saskaņošana un pilnveide. Tā ietvaros notiks diskusijas NEPLP, diskusijas ar piesaistītajiem partneriem no mediju nozares profesionālajām un nevalstiskajām organizācijām, kā arī ar lēmumu pieņēmējiem valdībā un Saeimā.
• Trešajā stratēģijas tapšanas posmā notiks dokumenta apstiprināšana un komunikācija par tās nosacījumiem elektronisko mediju nozarē.

Jaunā stratēģija nodrošinās pēctecību spēkā esošajai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības stratēģijai 2012–2017.gadam. Tajā tiks ņemta vērā tehnoloģiju konverģence un elektronisko mediju mijiedarbība ar telekomunikāciju jomu, globālās konkurences apstākļi, ģeopolitiskie izaicinājumi, jaunu biznesa modeļu izplatība.

Stratēģija tiks veidota ņemot vērā arī plānotās izmaiņas Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā, kas paplašina audiovizuālo mediju pakalpojumu regulācijas ietvaru, tā sekmēs Mediju politikas pamatnostādņu mērķu īstenošanu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 27. aprīļa sēdē apstiprināja konkursu par priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu televīzijās uzvarētājus. Abu konkursu mērķis ir TV priekšvēlēšanu diskusiju raidījumu veidošana un pārraidīšana.

Diskusiju raidījumus Rīgā un lielajās pilsētās veidos LNT un Rīga TV24

Par pirmā konkursa – nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem – uzvarētājiem NEPLP atzina televīziju Rīga TV24 (AS „TV Latvija“) un LNT (AS „Latvijas Neatkarīgā Televīzija“) pieteikumus. Šī konkursa finansējums ir 65 tūkstoši eiro, to paredzēts sadalīt divās daļās – priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai Rīgā un priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai citās Latvijas pilsētās.

Rīga TV24 piedāvājums paredz veidot deputātu kandidātu diskusiju raidījumus „Par ko balsot?“, kuros piedalīsies Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils pilsētu deputātu kandidāti.  Kopumā paredzēti astoņi raidījumi, tos vadīs žurnālisti Paula Muzikante un Ansis Bogustovs.

LNT Ziņu dienests piedāvā veidot četrus diskusiju raidījumus „Rīgas debates“, kurās deputātu kandidātiem būs iespēja diskutēt par vēlēšanu programmām Rīgā. LNT piedāvājumā norādīts, ka debatēt tiks aicināti visu CVK reģistrēto 2017. gada pašvaldību vēlēšanu deputātu kandidātu sarakstu pārstāvji Rīgā, nosakot kritēriju, ka tiesības piedalīties ir kandidātiem, kuri Rīgas sarakstos reģistrēti ar pirmo numuru vai Rīgas mēra amata kandidāti. Partiju sarakstu kandidātu vienreizēja dalība raidījumā tiks izlozēta, vienā raidījumā piedalīsies divu līdz trīs sarakstu pārstāvji. Debates vadīs LNT Ziņu dienesta moderators, tām sekos līdzi sabiedrisko organizāciju pārstāvēti eksperti, auditorijai tiks sniegta iespēja elektroniski iesūtīt jautājumus. Debates tiks pārraidītas no 15. līdz 31. maijam, raidījuma „900 sekundes“ ietvaros.

Diskusiju raidījumus reģionos veidos četras reģionālās TV

Par otrā konkursa – reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem – uzvarētājiem NEPLP atzina televīziju Vidzemes Televīzija (SIA „Valmieras TV“) Ģimenes TV (SIA „M.L. Grupa“), Skrundas televīzija (SIA „Skrundas TV“) un Dautkom TV (SIA „Dautkom TV“) pieteikumus. Konkursa finansējums ir 140 tūkstoši eiro, to paredzēts sadalīt četrās daļās – priekšvēlēšanu diskusiju raidījumu veidošanai Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē.

Vidzemes Televīzija veidos 23 priekšvēlēšanu diskusiju raidījumus „Novadi izvēlas“ Vidzemē, katrs raidījums tiks veidots par vienu novadu. Plānots, ka vienā raidījumā piedalīsies no diviem līdz deviņiem deputātu kandidātiem.

Ģimenes TV veidos priekšvēlēšanu diskusiju raidījumus „Novadi izvēlas“ Zemgalē un Rīgas reģionā. Ģimenes TV nodrošinās novadiem ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000 un iesniegto kandidātu sarakstu skaitu lielāku par sešiem raidījumus stundas garumā katram, bet pārējie novadi diskusijām varēs izmantot 30 minūtes katrs.

Skrundas televīzija veidos 21 priekšvēlēšanu diskusiju raidījumu „Novadi izvēlas“ Kurzemē. Par novadiem, kuros būs lielāks pieteikto sarakstu skaits, tiks veidoti divi raidījumi. Katrā diskusiju raidījumā piedalīsies viens pārstāvis no katra iesniegtā kandidātu saraksta vienas pašvaldības ietvaros. Atkarībā no iesniegtajiem sarakstiem, plānots, ka vienā raidījumā piedalās no diviem līdz astoņiem deputātu kandidātiem vienas pašvaldības ietvaros.

Dautkom TV veidos 23 priekšvēlēšanu diskusiju raidījumus „Novadi izvēlas“ Latgalē. Katrai partijai, kas piedalās pašvaldību vēlēšanās, tiks nodrošināta iespēja piedalīties diskusiju raidījumos, katra raidījuma garums plānots 45 minūtes.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25. aprīļa sēdē atvēra pieteikumus, kas no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem tika saņemti divos izsludinātajos konkursos par priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu televīzijās. 

Vienā konkursā – no  nacionālajiem komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas raida TV programmas – ir saņemti divi pieteikumi. Otrā konkursā – no reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas raida TV programmas – ir saņemti četri pieteikumi. 

Abu konkursu mērķis ir TV priekšvēlēšanu raidījumu veidošana un pārraidīšana, lai atspoguļotu pašvaldību vēlēšanu norisi Latvijā. Pirmā konkursa (nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem) finansējums ir 65 tūkstoši eiro, to paredzēts sadalīt divās daļās – priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai Rīgā un priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai citās Latvijas pilsētās. 

Otrs konkurss tika izsludināts, lai atspoguļotu pašvaldību vēlēšanu norisi Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Konkursa finansējums ir 140 tūkstoši eiro, to paredzēts sadalīt četrās daļās.

Apstiprina grozījumus SKP nolikumā

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 20. aprīļa sēdē apstiprināja grozījumus Sabiedriskās konsultatīvās padomes (SKP) nolikumā. Nolikuma grozījumi precizē SKP darbību, sēžu izsludināšanu, sēžu norisi un citus ar SKP darbu saistītus jautājumus.

SKP uzdevums ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma un elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka SKP sastāvā tiek iekļauti biedrību, nodibinājumu, profesionālo iestāžu un citu organizāciju pārstāvjus, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā.

Nolikums.

NEPLP aicina sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas līdz šā gada 2. maijam nominēt savus pārstāvjus darbam SKP, jo esošo SKP locekļu pilnvaras beidzās šā gada 16. aprīlī.

Izvirzot pārstāvi darbam SKP, jāiesniedz pamatojums tam, kāpēc konkrētās organizācijas pārstāvis tiek izvirzīts, kā arī izvirzītā pārstāvja CV. Dokumenti jāiesniedz NEPLP sekretariātā, Doma laukumā 8A, Rīgā, LV–1939.

Apstiprina komerctelevīziju sabiedriskā pasūtījuma izpildi martā

NEPLP sēdē apstiprināja televīziju Sportacentrs.com TV (SIA „4.vara“), Re:TV (SIA „Vidzemes televīzija“) un Rīga TV24 (AS „TV Latvija“) saistību izpildi šā gada martā. NEPLP iepazinās ar televīziju iesniegtajiem finanšu dokumentiem un atskaitēm par sabiedriskā pasūtījuma izpildi.

Sportacentrs.com TV martā sabiedriskā pasūtījuma ietvaros pārraidījusi 25 tiešraides no dažādiem sporta pasākumiem (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 33 110 eiro).

Rīga TV24 šā gada martā sabiedriskā pasūtījuma ietvaros pārraidījusi 12 raidījumus „Preses klubs“ un piecus raidījumus „Globuss“, kā arī dokumentālās filmas „Jāzeps Grosvalds“ un „Sigismunds Vidbergs“ (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 29 739 eiro).

Re:TV šā gada martā sabiedriskā pasūtījuma ietvaros pārraidījusi astoņus raidījumus „Latvijas stāsti. Personības“, četrus raidījumus „Nedēļa Latvijā“, kā arī trīs raidījumus „100 recepšu Latvijas simtgadei“ (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 32 691 eiro).

Ar likuma grozījumiem NEPLP veicina samērīgumu autortiesību maksājumu jomā 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 13. aprīļa sēdē pieņēma lēmumu iesniegt Saeimā priekšlikumus likumprojektam „Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums“. Priekšlikumi paredz līdzsvarot autortiesību īpašnieku un izmantotāju intereses tarifu noteikšanas jomā. 

Priekšlikumi precizē to ieņēmumu bāzi, no kuras tiek noteikta autoratlīdzība, – šajā bāzē tiek iekļauti ieņēmumi, kas attiecas uz satura veidošanu, izmantojot autoru un izpildītāju mantiskās tiesības. Savukārt, šajā bāzē netiek iekļauti ieņēmumi, kas uz satura veidošanu neattiecas. Piemēram, ieņēmumi no nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, valsts subsīdijām un dotācijām citiem mērķiem (komunālie maksājumi, ieguldījumi ugunsdrošībā utml.). Šā brīža likuma izpratnē ieņēmumu bāzē, kas tiek izmantota autortiesību maksājumu noteikšanai, tiek iekļauti visi elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības ieņēmumi. 

NEPLP lūdz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju lemt par šo priekšlikumu turpmāko virzību. Saeimas noteiktais termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir 13. aprīlis. 

Lūdz iekļaut zemi LR pamatkapitālā, groza Radio TEV apraides atļauju 

NEPLP 13. aprīļa sēdē pieņēmuma lēmumu lūgt Ministru kabinetu atļaut Kultūras ministrijai ieguldīt VSIA „Latvijas Radio“ (LR) pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu valsts īpašuma objektu – zemes vienību Doma laukumā 8 (zeme šobrīd ir Kultūras ministrijas valdījumā). 

NEPLP apstiprināja grozījumus elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim „Radio TEV“ (SIA „Mans Radio“) izsniegtajā apraides atļaujā. Kā jau ziņots, NEPLP 30. martā pieņēma lēmumu atzīt „Radio TEV“ par uzvarētāju konkursā par brīvās frekvences piešķiršanu Kuldīgā 90,4 MHz frekvencē. Konkurss bija izsludināts elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem aptveršanas zonas palielināšanai Kuldīgā. 

Uzklausa Monitoringa centra atskaiti, apstiprina darbības plānu 

NEPLP 13. aprīļā sēdē apstiprināja NEPLP Monitoringa centra atskaiti par darbu 2017. gada pirmajā ceturksnī, kā arī apstiprināja Monitoringa centra darbības plānu šā gada otrajam ceturksnim. 

Monitoringa centrs 2017. gada pirmajos trīs mēnešos ir veicis radio un TV raidījumu monitoringu kopumā 1506 stundu apjomā, sagatavojot 96 pārbaudes un monitoringa ziņojumus. Šajā laikā konstatēti 7 dažāda veida pārkāpumi (administratīvie, reklāmas u.c.). Dažāda veida sankcijas pirmajā ceturksnī piemērotas Latvijas Radio 1 (mutvārdu aizrādījums par programmas veidošanas vispārīgo noteikumu pārkāpumu), „RīgaTV 24“ (izteikts mutvārdu pārkāpums par reklāmas apjoma pārkāpumu), „Radio SWH Plus“ (piemērots naudas sods 1500 eiro apmērā par reklāmas apjoma pārkāpumu). 

2017. gada pirmajā ceturksnī Monitoringa centrs turpināja veikt Krievijas Federācijā veidotu programmu pārbaudes.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 13. aprīļa sēdē atzina  Radio SWH Rock (AS „SWH Radio“) par uzvarētāju konkursos par apraides tiesību piešķiršanu radio programmas veidošanai Bauskā 98,8 MHz frekvencē un Valmierā 98,8 MHz frekvencē. 

Radiostacija Radio SWH Rock ir izveidota 2001. gadā un šobrīd ir vienīgā rokmūzikas stacija Latvijā. Radiostacija šobrīd nodrošina apraidi Rīgā, Liepājā, kā arī Salacgrīvas un Saulkrastu apkaimē. 

Konkursa pieteikumā SWH norāda, ka frekvence Bauskā tai ir nepieciešama, lai nodrošinātu programmas Radio SWH Rock dzirdamību visā šosejas Via Baltica posmā no Ainažiem līdz Bauskai. Pretendējot uz frekvenci Valmierā, Radio SWH Rock uzsver, ka ir būtiski nodrošināt šīs programmas pieejamību Vidzemes iedzīvotājiem. Radio SWH Rock programmu plānots veidot ar lielu īpatsvaru uz Latvijā radītu rokmūziku, kas ir būtiski gan no klausītāju, gan Latvijas mūziķu interešu viedokļa. Darba dienās katru stundu plānotas vietējās, reģionālās un nacionālās ziņas, kuru sagatavošanā tiks piesaistīti jauni cilvēki no Valmieras. 

Radio SWH Rock norāda, ka frekvenču Valmierā un Bauskā iegūšanas gadījumā vismaz 90% no nedēļas raidlaika būs oriģinālraidījumi. Radio SWH Rock arī informē, ka uzņēmums ir atvēlējis budžetu programmas attīstībai, kas frekvences iegūšanas gadījumā ļautu nekavējoties ieguldīt apraides aprīkojumā, personālā, mārketingā un citās jomās. 

Pieņemot lēmumu par minēto radio frekvenču piešķiršanu, NEPLP vērtēja konkursu dalībnieku atbilstību šo konkursu mērķim, konkursantu koncepcijas par radošajiem risinājumiem, programmas formātu un tā aktualitāti konkrētajā reģionā. NEPLP vērtēja arī konkursantu finansiālo nodrošinājumu un darbības ilgtspēju, tehnisko nodrošinājumu, līdzšinējo pieredzi un citus kritērijus, kas minēti nolikumā par kārtību, kādā NEPLP izsludina un organizē konkursus apraides tiesību piešķiršanai. 

Abi konkursi par radio frekvencēm Bauskā un Valmierā tika izsludināti šā gada janvārī. Abos konkursos NEPLP izvirzīja prasības, ka konkursa dalībniekiem jānodrošina informatīvi muzikālas radiostacijas darbība latviešu valodā. Ziņas jānodrošina vismaz 105 minūšu apmērā no iknedēļas raidlaika. Konkursa uzvarētājiem radiostacijas darbība jāuzsāk 15 mēnešu laikā. 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicina sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas līdz šā gada 1. maijam nominēt savus pārstāvjus darbam NEPLP Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē (SKP). SKP uzdevums ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma un elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka SKP sastāvā tiek iekļauti biedrību, nodibinājumu, profesionālo iestāžu un citu organizāciju pārstāvjus, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā.

Izvirzot pārstāvi darbam SKP, jāiesniedz pamatojums tam, kāpēc konkrētās organizācijas pārstāvis tiek izvirzīts, kā arī vēlams arī iesniegt izvirzītā pārstāvja CV. Dokumenti jāiesniedz NEPLP sekretariātā, Doma laukumā 8A, Rīgā, LV–1939.

Esošo SKP locekļu pilnvaras beidzas šā gada 16. aprīlī, SKP sastāvs tiek pārskatīts reizi divos gados. SKP darbojas ne vairāk kā 20 cilvēki, padomes sastāvu apstiprina NEPLP. SKP lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 30. marta sēdē pieņēma lēmumu atzīt SIA „Mans Radio“ (programma „Radio TEV“) par uzvarētāju konkursā par brīvās frekvences piešķiršanu Kuldīgā 90,4 MHz frekvencē. Konkurss tika izsludināts elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem aptveršanas zonas palielināšanai Kuldīgā.

„Radio TEV“ pārstāvji padomes sēdē informēja, ka radio programma tiek veidota, akcentējot latviešu auditorijai paredzētu saturu gan mūzikas sadaļā, gan saturiskajā programmā. Programmā tiek nodrošinātas reģionālās ziņas, aptuveni 20–25% no programmā atskaņotās mūzikas ir latviešu mūzika.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 23. marta sēdē izsludināja konkursu par priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu 2017. gadā nacionālajos komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida TV programmas. Konkursa mērķis ir TV priekšvēlēšanu raidījumu veidošana un pārraidīšana, lai atspoguļotu pašvaldību vēlēšanu norisi Latvijas Republikas pilsētās (Rīga, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils). Konkursa finansējums ir 65 tūkstoši eiro, to paredzēts sadalīt divās daļās – priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai Rīgā un priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai citās Latvijas pilsētās. Konkursā var pieteikties nacionālie komerciālie mediji, kas raida TV programmas. Konkursa pretendentiem pieteikumi jāiesniedz līdz šā gada 25. aprīlim.

NEPLP 23. marta sēdē izsludināja konkursu par priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu 2017. gadā reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida TV programmas. Konkursa mērķis ir TV priekšvēlēšanu raidījumu veidošana un pārraidīšana, lai atspoguļotu pašvaldību vēlēšanu norisi Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Konkursa finansējums ir 140 tūkstoši eiro, to paredzēts sadalīt četrās daļās. Konkursā var pieteikties reģionālie un vietējie mediji, kas raida TV programmas. Konkursa pretendentiem pieteikumi jāiesniedz līdz šā gada 25. aprīlim.

Konkursa "Par priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu 2017.gadā reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas" nolikums (grozīts)

- Apraides zonu sadalījums ID zonās

Konkursa "Par priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu 2017.gadā nacionālajos komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas" nolikums

Konkursa "Par priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu 2017.gadā reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas" nolikums

Papildina NEPLP revīzijas komisiju personālsastāvu

NEPLP apstiprināja grozījumus sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu (Latvijas Televīzija un Latvijas Radio) revīzijas komisiju, kā arī komercmedijiem nodotā sabiedriskā pasūtījuma revīzijas komisijas personālsastāvā. Minētajās revīzijas komisijās iekļauts NEPLP Stratēģiskās attīstības un uzraudzības departamenta vadītājs Uldis Lielpēters.

Izsniedz retranslācijas atļauju

NEPLP 23. marta sēdē izsniedza retranslācijas atļauju elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA „MakLaut“ audiovizuālo programmu retranslēšanai Rīgā.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 16. marta sēdē konkursā par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu 2017. gadā komerciālajām televīzijām raidījumu veidošanai un izplatīšanai ar mērķi nodrošināt nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu Latvijas simtgades kontekstā uzvarētājiem tiek atzīti SIA “Vidzemes televīzija” un AS “TV Latvija” piedāvājumi.

SIA “Vidzemes Televīzija” konkursa ietvaros piedāvā veidot četrus raidījumus par Latvijas reģionālo tematiku.  Raidījums “Vidzemnieki”, kas tiks pārraidīts sestdienās vienu līdz divas reizes mēnesī, tā mērķis ir veidot specifiskus portretstāstus par Vidzemes reģiona cilvēkiem. Raidījums “Aiz simtā kilometra” tiks pārraidīts vienu reizi mēnesī sestdienās, kas vēstīs par dzīvi ārpus galvaspilsētas, parādot Latvijas reģiona skaistumu, daudzveidību un unikalitāti. Raidījums “VTV. Ceturtdaļgadsimts” tiks veidots no Vidzemes TV arhīva materiāliem, kas aptvers 25 gadu amplitūdu un tiks pārraidīts katru otro sestdienu. Raidījums “Vilciens Rīga – Valka” būs ēterā katru svētdienu un stāstīs par mūziķiem un mūzikas apvienībām. Kā nosaka konkursa nolikums, SIA “Vidzemes Televīzija” konkursa īstenošanai tiek piešķirts finansējums EUR 100 000 apmērā.

AS “TV Latvija” konkursa ietvaros piedāvā veidot raidījumu “Rampas Ugunis” par Latvijai nozīmīgām personībām, kas ēterā tiks pārraidīts katru darbadienu. Raidījuma uzdevums ir iedvesmot Latvijas iedzīvotājus caur citu cilvēku veiksmes stāstiem un viņu darbu, veidot labāku Latviju un tās cilvēkus, ar kuriem var lepoties. Raidījums īpašu uzmanību veltīs latviešu kultūras attīstībai, cieņai pret latviešu valodu, Latvijas vēsturi un kultūras vērtībām nacionālās identitātes apstiprināšanai. Kā nosaka konkursa nolikums, AS “TV Latvija” konkursa īstenošanai tiek piešķirts finansējums EUR 100 000 apmērā.

Konkurss tika izsludināts NEPLP 23. februāra sēdē. Konkursa priekšmets ir Latvijas kultūras mantojuma saglabāšana, veidojot TV raidījumus par Latvijai nozīmīgām personībām un Latvijas reģionālo tematiku. Konkursa finansējums kopumā ir 200 tūkstoši eiro, tā ietvaros TV raidījumi tiks veidoti un izplatīti no šā gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 16. martā sēdē apstiprināja Valsts SIA „Latvijas Radio” (LR) valdes mērķus un uzdevumus 2017.gadā (laika periodam līdz 2017.gada 2.jūnijam).

NEPLP uzdeva LR valdes loceklei Sigitai Roķei izstrādāt LR organizācijas struktūras modeli un sagatavot LR attīstības redzējumu, iesniedzot to NEPLP līdz 2017.gada 2.maijam, un veikt LR funkciju auditu, un iesniegt tā rezultātus NEPLP līdz 2017.gada 2.jūnijam.

Izsniedz jaunu retranslācijas atļauju

NEPLP sēdē elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA “V2O” izsniedza retranslācijas atļauju audiovizuālo programmu retranlsēšanai Ogres pilsētā, Ogres novadā, Salspils pilsētā un Salspils novadā.

Apstiprina sabiedriskā pasūtījuma izpildi februārī

NEPLP apstiprināja televīziju Re:TV (SIA „Vidzemes Televīzija“), Sportacentrs.com TV (SIA „4.vara“) un Rīga TV24 (AS „TV Latvija“) saistību izpildi šā gada februārī. NEPLP iepazinās ar televīziju iesniegtajiem finanšu dokumentiem un atskaitēm par sabiedriskā pasūtījuma izpildi.

Rīga TV24 šā gada februārī sabiedriskā pasūtījuma ietvaros pārraidījusi 12 raidījumus „Preses klubs“, četrus raidījumus „Globuss“ (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 29 739 eiro), kā arī dokumentālās filmas „Jēkabs Kazāks” un „Purvīša Balva“ (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 13 677 eiro).

Re:TV sabiedriskā pasūtījuma ietvaros februārī izveidojusi astoņus raidījumus „Latvijas stāsti. Personības“, četrus raidījumus „Re:TV Nedēļa Latvijā“ un divus raidījumus “100 recepšu Latvijas simtgadei” (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 30 337 eiro).

Sportacentrs.com TV sabiedriskā pasūtījuma ietvaros pārraidījusi 25 tiešraides no dažādiem sporta pasākumiem (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 33 110 eiro).

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 2. marta sēdē vienbalsīgi pieņēma lēmumu izteikt neuzticību VSIA „Latvijas Radio“ (LR) valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un LR valdes loceklim nodrošinājuma jautājumos Uldim Lavrinovičam. Abi minētie LR valdes locekļi ir atsaukti no amatiem ar šā gada 2. martu.

NEPLP uzdeva LR valdes loceklei Sigitai Roķei nodrošināt abiem no amata atsauktajiem valdes locekļiem atalgojuma izmaksu par februārī un martā nostrādātajām dienām un nodrošināt A. Pauliņa un U. Lavrinoviča spēkā esošo prokūru atsaukšanu. NEPLP ir lūgusi S. Roķei tuvāko divu mēnešu laikā sagatavot priekšlikumus par LR pārvaldību un uzņēmuma attīstību.

„LR valdes locekļi ir zaudējuši padomes uzticību, jo esam konstatējuši, ka valdes locekļi nespēj savstarpēji sadarboties un nodrošināt LR vadību, kas traucē LR sabiedriskā pasūtījuma izpildi. Abi uzticību zaudējušie valdes locekļi nespēja NEPLP sniegt pārliecinošu LR attīstības redzējumu un argumentēt, kā tiks panākti uzlabojumi uzņēmuma pārvaldībā. Mūsu mērķis ir attīstīt LR kā mūsdienīgu uzņēmumu, kam ir vajadzīga spēcīga un vienota vadības komanda,“ norāda NEPL padomes loceklis Ivars Āboliņš.

Izvērtējot vairākus scenārijus par esošo LR pārvaldību un iespējamajiem pārvaldības modeļiem nākotnē, NEPLP konstatēja, ka LR nav izpildījusi vai ir izpildījusi tikai daļēji ievērojamu daļu no 2015. gadā un 2016. gadā apstiprinātajiem LR valdes mērķiem un uzdevumiem. Tostarp, nav pienācīgi veikti pasākumi, kas nodrošinātu pilnvērtīgu LR Latgales multimediju studijas iekārtošanu un darbību; LR revīzijas komisijas sēdē, kuras laikā tika izvērtēti LR 2016.gada finanšu un saimnieciskās darbības operatīvie rezultāti un sabiedriskā pasūtījuma izpilde, cita starpā ir konstatēts, ka līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums nav pārskatāmi salīdzināms ar 2016. gada 4. augustā padomei iesniegto izdevumu tāmi; no 2017. gada 2. marta LR revīzijas komisijas ziņojuma izriet, ka LR apgrozāmo līdzekļu koeficients uz šā gada 1.janvāri ir 0,78 (liecina par to, ka LR 2016. gadā nevarēja nosegt īstermiņa kreditoru parādus).

Konstatējot iespējamās problēmsituācijas LR pārvaldībā un darbībā kopumā, NEPLP 8. februārī nosūtīja LR vēstuli, kurā lūdza tās valdei līdz 13. februārim iesniegt Padomei šādu informāciju:

• katra valdes locekļa individuāls situācijas novērtējums par LR valdes darbību, savstarpējo sadarbību, valdes darba ietekmi uz LR darbību, attīstību;
• detalizēts skaidrojums par LR valdes 2017. gada 30. janvāra lēmuma Nr.1-5/A1-7 2.punktā noteikto līdzekļu 175 tūkstošu eiro apmērā plānoto izlietojumu;
• skaidrojums par situāciju LR darba kolektīvā, īpaši skaidrojot publiskajā telpā izskanējušo informāciju par LR darbinieku neapmierinātību ar LR valdes darbu.

A. Pauliņa 13. februāra atbildes vēstulē padomei norādīts, ka jau kopš valdes darbības pirmajiem mēnešiem ir iezīmējusies atšķirīga izpratne starp valdes locekļiem par pienākumu un atbildības jomu sadalījumu, galvenokārt saistībā ar saturu veidojošo struktūrvienību pārraudzību. A. Pauliņš vēstulē nesniedz LR attīstības redzējumu kopumā. Tiek norādīts uz problēmām, savukārt risinājums netiek piedāvāts, kā arī netiek saskatītas neatbilstības, nepilnības paša darbā attiecībā uz organizācijas vadību. Līdz ar to arī netiek piedāvāts to novēršanas redzējums. Iepazīstoties ar LR valdes priekšsēdētāja vēstulē minēto un, uzklausot viņu 15. februāra padomes sēdē, kuras laikā viņš būtiski nepapildināja atbildes vēstulē minēto, NEPLP secina, ka A. Pauliņam kā vidēja lieluma valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam nav sabiedrības attīstības redzējuma kopumā.

LR valdes loceklis nodrošinājuma jautājumos U.Lavrinovičs atbildes vēstulē padomei norāda, ka viņam netiek dotas pietiekamas pilnvaras organizēt un vadīt valdes darbu. U.Lavrinovičs atbildes vēstulē nesniedz konkrētu redzējumu situācijas uzlabošanai LR pārvaldībā un LR darbībā, kā arī nesniedz redzējumu par LR attīstību kopumā.

LR valdes locekles programmu attīstības jautājumos S.Roķes atbildes vēstulē padomei norādīts, ka valdes darba organizācija ir nepietiekama, nenotiek valdes darba koordinācija, valdē pietiekamā apmērā nenotiek diskusijas par LR attīstības jautājumiem, un valdes priekšsēdētāja darbības nav vērstas uz valdes vienota skatījuma panākšanu operatīvos un stratēģiskos jautājumos, kā arī uz vienotas izpratnes veidošanu par radošas industrijas uzņēmuma vadības metodēm un darbības prioritātēm. Vēstulē arī norādīts, ka pašreizējā vadības struktūra un koleģialitātes trūkums būtiski apgrūtina LR pamatfunkciju – programmu veidošanu. Vēstulē tiek vērsta uzmanība uz to, ka netiek vadīts un attīstīts uzņēmums kopumā, bet katrs vadītājs attīsta savu uzraudzības jomu, turklāt veidojot striktu budžeta sadalījumu starp valdes locekļiem, bet neveidojot attīstības budžetu, tādā veidā kavējot uzņēmuma attīstību. S. Roķe LR darbinieku neapmierinātību skaidro ar valdes darba problēmām, kas attiecīgi negatīvi ietekmē arī radošā darba procesu.

Lēmums pieejams šeit.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 27. februārī tikās ar Eiropas Parlamenta deputātiem, lai pārrunātu aktualitātes mediju jomā un priekšlikumus grozījumiem Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā. Diskusijā ar NEPLP piedalījās Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere („Vienotība“), kura parlamentā pārstāv Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupu; Andrejs Mamikins („Saskaņa”), kurš pārstāv EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu un EP deputāta Roberta Zīles (Nacionālā apvienība), Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, pārstāvis Kārlis Būmeisters.

Kā tikšanās laikā norādīja Inese Vaidere, diskusija par uzlabojumiem Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā notiek ļoti zīmīgā laikā, jo mediju loma sabiedrībā ir un būs pieaugoša. Diskutējot par nelatviešu uzrunāšanu un iesaisti, I. Vaidere pauda viedokli, ka viens no iespējamajiem risinājumiem būtu vienota medija ES valstīs izveide krievu valodā, kas sniegtu ES valstu iedzīvotājiem objektīvu informāciju par aktualitātēm, kā arī nodrošinātu konkurētspējīgu saturu izklaides jomā. Diskusijas laikā ar NEPLP pārstāvjiem tika pārrunāti arī jautājumi par reklāmu un kinofilmu valodu lietojumu Latvijā retranslētos medijos, par vienotu ES valstu rīcību gadījumos, kad mediju saturā ir konstatēta naida runa vai naida kurināšana, kā arī iespējamās iniciatīvas mediju pratības uzlabošanai un Latvijā ražota mediju satura veicināšanai.

NEPLP ir saņemta Latvijas nacionālā pozīcija par grozījumiem Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā. Šīs direktīvas mērķis ir koordinēt atsevišķus ES dalībvalstu tiesiskajā regulējumā paredzētus noteikumus attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu. Direktīva ir pieņemta 2010. gadā, un, ņemot vērā, ka audiovizuālo mediju pakalpojumu vide ir būtiski mainījusies, ir sākta direktīvas pārskatīšana.

Uzdod LR iesniegt papildu dokumentus revīzijas komisijas ziņojuma apstiprināšanai

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 23. februāra sēdē iepazinās ar VSIA „Latvijas Radio“ (LR) revīzijas komisijas ziņojumu par LR finansiālajiem rādītājiem, saimniecisko darbību un sabiedriskā pasūtījuma izpildi. Ziņojuma apstiprināšanai LR revīzijas komisijai ir nepieciešama papildu informācija, tāpēc LR vadībai lūgts skaidrot LR sabiedriskā pasūtījuma izpildes pa žanriem (tematikām) novirzes iemeslus; lūgts papildināt informāciju par sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas nostiprināšanas pasākumu īstenošanu; lūgts iesniegt apstiprinājumu tam, ka ir novērsti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārbaudē konstatētie pārkāpumi; lūgts skaidrot, kādēļ apgrozāmo līdzekļu koeficients uz šā gada 1. janvāri ir 0,78, kas nozīmē, ka LR formāli nevar nosegt visus īstermiņa kreditoru parādus; kā arī – sagatavojot finansējuma pieprasījumus, LR lūgts sastādīt precīzas detalizēto aprēķinu tāmes un finansējumu izlietot saskaņā ar sastādītajām tāmēm.

Atver pretendentu pieteikumus par radio frekvencēm Bauskā un Valmierā

NEPLP 23. februāra sēdē atvēra pieteikumus uz izsludinātajiem radio frekvenču konkursiem Bauskā un Valmierā. Konkursā par apraides tiesību piešķiršanu radio programmas veidošanai Bauskā 98,8 MHz frekvencē tika saņemti trīs pieteikumi, arī konkursā par apraides tiesību piešķiršanu radio programmas veidošanai Valmierā 98,8 MHz frekvencē tika saņemti trīs pieteikumi.

Izsludina konkursu par sabiedriskā pasūtījuma nodošanu komerciālajām TV

NEPLP 23. februāra sēdē izsludināja konkursu par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu 2017. gadā komerciālajām televīzijām raidījumu veidošanai un izplatīšanai ar mērķi nodrošināt nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu Latvijas simtgades kontekstā. Konkursa priekšmets ir Latvijas kultūras mantojuma saglabāšana, veidojot TV raidījumus par Latvijai nozīmīgām personībām un TV raidījumus par Latvijas reģionālo tematiku.

Konkursa finansējums kopumā ir 200 tūkstoši eiro, tā ietvaros TV raidījumi tiks veidoti un izplatīti no šā gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim. Pretendentiem līdz šā gada 8. martam NEPLP jāiesniedz raidījumu saturiskā koncepcija, informācija par to, kā tiks nodrošināta raidījumu kvalitātes un atbilstības sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem un principiem izvērtēšana, informācija par to, kā tiks nodrošināta atgriezeniskā saite no skatītājiem, auditorijas sasniegšanas koncepcija, kā arī plāns par finansējuma izlietojumu, tehniskā nodrošinājuma apraksts un piemēri raidījumu vizuālajam noformējumam.

Konkursa nolikums pieejams šeit.

NEPLP 20. februāra sēdē apstiprināja televīziju Re:TV (SIA „Vidzemes Televīzija“), Sportacentrs.com TV (SIA „4.vara“) un Rīga TV24 (AS „TV Latvija“) saistību izpildi šā gada janvārī. NEPLP iepazinās ar televīziju iesniegtajiem finanšu dokumentiem un atskaitēm par sabiedriskā pasūtījuma izpildi.

Re:TV sabiedriskā pasūtījuma ietvaros janvārī izveidojusi astoņus raidījumus „Latvijas stāsti. Personības“, četrus raidījumus „Re:TV Intervija“ un divus raidījumus “100 recepšu Latvijā” (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 30 337 eiro).

Sportacentrs.com TV sabiedriskā pasūtījuma ietvaros pārraidījusi 20 tiešraides no dažādiem sporta pasākumiem (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 27 020 eiro).

Rīga TV24 šā gada janvārī sabiedriskā pasūtījuma ietvaros pārraidījusi 12 raidījumus „Preses klubs“, četrus raidījumus „Globuss“ (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 29 739 eiro), kā arī dokumentālās filmas „Aleksandra Beļcova“ un „Romāns Suta“ (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 13 677 eiro).

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 15. februāra sēdē uzklausīja VSIA „Latvijas Radio“ (LR) valdes redzējumu par LR darbību un LR darbinieku publiski pausto neapmierinātību ar atalgojumu. NEPLP uzdeva LR valdei līdz šā gada 1. martam iesniegt informāciju par LR pamatalgu un piemaksu sistēmu un līdz 1. aprīlim iesniegt padomē LR darbinieku darba noslodžu auditu. NEPLP pieņēma lēmumu izveidot Darba grupu sabiedrisko mediju darba samaksas sistēmas izvērtēšanai, kurā kopīgi strādās LR un VSIA „Latvijas Televīzija“ (LTV) valdes locekļi, kā arī padomes locekļi. Darba grupa izvērtēs darba samaksas sistēmu abos sabiedriskajos medijos un sagatavos priekšlikumus nepieciešamajam papildu finansējumam 2018.-2020. gadam.

Līdz 23. februārim NEPL padomes loceklis Ivars Āboliņš sniegs padomei ziņojumu par LR darbību, kā arī sniegs savu redzējumu par iespējamajiem scenārijiem un juridiskajiem risinājumiem LR pārvaldības un darba uzlabošanai.

LR valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš informēja padomi, ka LR valde ir atcēlusi strīdīgo šā gada 30. janvāra valdes lēmumu par 175 tūkstošu eiro plānoto izlietojumu šogad. Kā jau ziņots, lai gūtu pilnvērtīgu priekšstatu par norisēm LR, 10. februārī NEPLP uzklausīja LR programmu direktorus un arodbiedrības pārstāvjus.

Apstiprina LTV, LR un komercmediju revīzijas komisiju sastāvus

NEPLP 15. februāra sēdē apstiprināja LTV, LR un komercmediju revīzijas komisiju sastāvus. Par LTV revīzijas komisijas priekšsēdētāju tika apstiprināta NEPL padomes locekle Ieva Beitika, komisijā strādās arī NEPL padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere un padomes sekretariāta pārstāvji.

Par LR revīzijas komisijas priekšsēdētāju tika apstiprināts NEPL padomes priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš, komisijā strādās arī NEPL padomes locekļi Patriks Grīva un Gunta Līdaka, kā arī padomes sekretariāta pārstāvji.

NEPLP apstiprināja revīzijas komisijas sastāvu komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem nodotā sabiedriskā pasūtījuma daļas izvērtēšanai. Par komisijas priekšsēdētāju tika apstiprināta NEPL padomes locekle Gunta Līdaka, komisijā strādās arī NEPL padomes locekļi Ieva Beitika un Patriks Grīva, kā arī padomes sekretariāta pārstāvji.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir uzdevusi VSIA „Latvijas Radio“ (LR) valdei līdz pirmdienai iesniegt NEPLP skaidrojumu par vairākiem ar LR darbību un attīstību saistītiem jautājumiem, kā arī sniegt valdes locekļu redzējumu par neapmierinātību LR kolektīvā ar LR valdes darbu. Lai gūtu pilnvērtīgu priekšstatu par norisēm LR, šodien NEPLP plāno uzklausīt LR programmu direktorus un arodbiedrības pārstāvjus, bet 15. februārī notiks diskusija ar LR valdes locekļiem.

„NEPLP ir ļoti satraukta par situāciju LR un pēdējā tikšanās ar valdi ir atstājusi iespaidu, ka tā nestrādā kā vienota komanda. Šāda situācija nav pieļaujama un NEPLP sagaida valdes skaidrojumu, konkrētu rīcības plānu un piedāvājumu ar konkrētiem risinājumiem. Valdei jāatceras, ka sabiedrības intereses vienmēr ir liekamas augstāk par personīgajām ambīcijām,“ uzsver NEPL padomes loceklis Ivars Āboliņš.

Pieprasījumu iesniegt LR valdes skaidrojumu par vairākiem ar LR darbību saistītiem jautājumiem NEPLP nosūtījusi gan ņemot vērā pēdējā laikā publiski izskanējušo informāciju par LR darbinieku neapmierinātību ar valdes darbu un iespējamo streiku, gan arī tāpēc, ka LR valdes locekļi NEPLP ir pauduši pretrunīgu informāciju par atsevišķiem LR darbības jautājumiem. Viens no tiem skar LR piešķirtā finansējuma plānoto izlietojumu, konkrēti, LR valdei jāsniedz NEPLP skaidrojums par 2017. gada 30. janvāra LR valdes lēmumu par 175 tūkstošu eiro plānoto izlietojumu. Katram valdes loceklim uzdots sniegt individuālu situācijas vērtējumu par LR valdes darbību un valdes savstarpējo sadarbību, kā arī valdes darba ietekmi uz LR attīstību.

Par jauno Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju 6. februāra sēdē NEPLP ievēlēja Daci Ķezberi, kura līdz šim pildīja NEPL padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Par NEPL padomes priekšsēdētāja vietnieku padomes locekļi ievēlēja Ivaru Āboliņu. 

„Šobrīd padomei visvairāk ir vajadzīga pieredzes un zināšanu pārmantojamība. Ņemot vērā, ka strādāju padomē kopš 2015. gada jūnija, varu būt noderīga kā „tilts“ starp iepriekšējo padomi un jauno,“ sacīja D. Ķezbere. 

Padomes locekļi šodien vienojās par atbildības jomu sadalījumu NEPLP darbībā, kur katrs no padomes locekļiem uzņēmās vienu atbildības jomu, kā arī vienu darbības virzienu, kur katrs būs līdzatbildīgais. Atbildības jomu sadalījums NEPLP: 

VSIA „Latvijas Televīzija” pārraudzība – Ieva Beitika (atbildīgā padomes locekle), Dace Ķezbere (līdzatbildīgā padomes locekle). 

VSIA „Latvijas Radio” pārraudzība – Ivars Āboliņš (atbildīgais padomes loceklis), Patriks Grīva (līdzatbildīgais padomes loceklis). 

Komercradio nozares pārraudzība – Patriks Grīva (atbildīgais padomes loceklis), Ivars Āboliņš (līdzatbildīgais padomes loceklis). 

Komerctelevīziju nozares pārraudzība – Gunta Līdaka (atbildīgā padomes locekle), Ieva Beitika (līdzatbildīgā padomes locekle). 

Kabeļtelevīziju nozares pārraudība – Dace Ķezbere (atbildīgā padomes locekle), Gunta Līdaka (līdzatbildīgā padomes locekle). 

Starpinstitucionālā sadarbība, kā arī likumdošanas process – Gunta Līdaka (atbildīgā padomes locekle) un visi pārējie padomes locekļi atbilstoši katra padomes locekļa atbildības jomai. 

Starptautiskā sadarbība elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozarē – Ieva Beitika (atbildīgā padomes locekle) un visi pārējie padomes locekļi atbilstoši katra padomes locekļa atbildības jomai. 

Par sabiedrisko mediju portāla LSM.lv darbību atbildīgi būs visi četri NEPL padomes locekļi, kuru atbildības joma ir sabiedriskie mediji. 

Kā jau ziņots, šā gada februārī beidzās līdzšinējo padomes locekļu – Aijas Dulevskas, Daiņa Mjartāna, Aināra Dimanta un Ivara Zviedra – pilnvaras NEPLP.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 1. februāra sēdē apstiprināja VSIA „Latvijas Radio“ (LR) sabiedriskā pasūtījuma plānu 2017. gadam.

LR sabiedriskā pasūtījuma plānā norāda, ka 2017. gadā plāno saglabāt un nostiprināt LR kā informācijas līdera lomu Latvijas informācijas telpā. LR norāda, ka tā auditorija kopumā pārsniedz 600 tūkstošus klausītāju, LR ir medijs ar visaugstāko auditorijas uzticamības rādītāju. LR plāno šos auditorijas rādītājus saglabāt, lai gan tendences Eiropā un pasaulē rāda, ka lineārā apraide gadu no gada tiek izmantota mazāk un aizvien vairāk klausītāju dod priekšroku pakalpojumam „pēc pieprasījuma“. LR ņem vērā šīs tendences, attīstot darbību internetā, veidojot multiplatformu produktus un izglītojot žurnālistus multimediju jomā.

Viena no LR satura prioritātēm 2017. gadā ir Latvijas simtgadei veltīti raidījumi visās radio programmās un ziņu dienesta gatavotajos raidījumos. Latvijas simtgades atspoguļojumu LR programmās veidos trīs sadaļas: Latvijas valstiskuma un tautiskuma veidošanās gaita un kultūrvēstures nozīme Latvijas tapšanā; mūsdienu Latvija, procesi, sasniegumi un cilvēki; idejas Latvijas attīstībai nākotnē.

Nozīmīga sadaļa LR sabiedriskā pasūtījuma plānā paredzēta Latgales satura attīstībai – pērn darbību veiksmīgi uzsāka LR reģionālā studija Latgalē, kas šogad turpinās veidot multimediju saturu. Šogad LR turpinās īstenot sabiedriski un sociāli atbildīga satura platformas funkcijas, sekojot Eiropas un pasaules tendencēm radio attīstībā, LR aktīvāk pievērsīsies multimediju satura attīstībai (t.sk. satura vizualizācijai).

Sabiedrisko mediju LR un Latvijas Televīzijas sadarbības jomā plānots sadarboties sabiedrisko mediju portāla LSM.lv attīstībā, sadarboties kultūras raidījumu veidošanā, izklaides satura veidošanā, kā arī sadarboties labdarības jomā (piemēram, Pieci.lv Ziemassvētku akcija „Dod pieci“). Plānots turpināt sadarbību arī Latgales informatīvās telpas stiprināšanā un multimediju satura attīstībā.

Sabiedriskā pasūtījuma ietvaros LR šogad plāno veidot ziņu raidījumus (vislielākais ziņu raidījumu īpatsvars – 23,6% no kopējā stundu apjoma – plānots programmā LR1), informatīvi analītiskus raidījumus (vislielākais īpatsvars – 38,6% no kopējā stundu apjoma – plānots programmā LR4), kultūras un izglītības raidījumus (vislielākais īpatsvars – 32,3% no kopējā stundu apjoma – plānots programmā LR3, līdzīgs apjoms plānots arī programmā LR1), izklaidējošus raidījumus (vislielākais īpatsvars – 28,4% no kopējā stundu apjoma – plānots programmā LR2, 17,9% no kopējā īpatsvara – programmā LR5). Mūzikas apjoms LR programmās plānots: 12,4% apjomā no kopējā stundu apjoma programmā LR1; 51,8% apmērā no kopējā stundu apjoma programmā LR2; 56,3% apmērā no kopējā stundu apjoma programmā LR3; 25,8% no kopējā stundu apjoma programmā LR4; 50,2% apmērā no kopējā stundu apjoma programmā LR5; 85% apmērā no kopējā stundu apjoma programmā LR6.

Jaunajai NEPL padomei novēl stiprināt padomes reputāciju, turpināt virkni iesāktu reformu

Noslēdzot piecu gadu darba laiku Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP), līdzšinējie padomes locekļi šodien tikās ar jauno padomi. 1. februāris bija pēdējā darba diena četriem padomes locekļiem – Aijai Dulevskai, Dainim Mjartānam, Aināram Dimantam un Ivaram Zviedrim. Darbu NEPLP turpina Dace Ķezbere, kuru šajā amatā Saeima apstiprināja 2015. gada jūnijā. Jaunie NEPL padomes locekļi ir Ieva Beitika, Gunta Līdaka, Patriks Grīva un Ivars Āboliņš. Tikšanās laikā iepriekšējie padomes locekļi aktualizēja virkni nozīmīgu uzdevumu NEPLP un elektronisko mediju nozarē kopumā.

Sadarbība ar lēmumu pieņēmējiem

Kā norādījaNEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska, viens no svarīgākajiem nosacījumiem sekmīgai elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzrauga darbībai ir spēja sadarboties ar lēmumu pieņēmējiem valdībā un parlamentā, kā arī ar sabiedriskajām organizācijām. “Politiķu izpratne par medijiem un to lomu kopumā ir augusi,” sacīja A. Dulevska.

Nākamajai padomei, viņasprāt, būs lielākas iespējas argumentēt savu nostāju un racionāli pamatot nepieciešamās reformas. “Šādi lēmumi mediju nozarē būs vajadzīgi, jo mediju vidē ir jārūpējas par godīgu konkurenci, adekvātu finansējumu sabiedriskajiem medijiem, satura daudzveidību, latviešu valodas stiprināšanu un nacionālās drošības jautājumiem.”

Kā vienu no uzdevumiem nozari regulējušo likumu jomā A. Dulevska minēja NEPLP izstrādātos grozījumus likumā, kas dotu tiesības identificēt mediju īpašniekus un ļautu apturēt Latvijas drošību potenciāli apdraudošus darījumus.

NEPLP ietekme

Padomes priekšsēdētājas vietniece Dace Ķezbereuzsvēra, ka viens no būtiskākajiem jaunās padomes uzdevumiem būs darbs pie elektronisko mediju nozares nozīmīgākā dokumenta – jaunas elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas (esošās termiņš beidzas 2017. g.) –, kas padomei jāveido kopā ar mediju profesionāļiem un ekspertiem.

Otrs nozīmīgs mērķis ir NEPLP sabiedriskās ietekmes atgūšana, kas vajadzīga efektīvai lēmumu pamatošanai un pieņemšanai. “Pieļauju, ka zemākais punkts attieksmē pret NEPLP ir aiz muguras, taču būs jāpaveic milzīgs darbs, lai atgūtu kaut daļu no agrākā respekta pret padomi. Un tas mums būs ļoti nepieciešams, jo katra reforma, pat neliela pārmaiņa elektronisko mediju nozares regulējumā, prasa jaudīgu pārliecināšanas spēku.”

Latgales mediji, saturs diasporai, LR attīstība

Dainis Mjartāns vērsa uzmanību uz trim nozīmīgiem darbības virzieniem, kas ir attīstīti šīs padomes darbības laikā un būtu jāturpina. Pirmkārt, tā ir NEPLP iedibinātā Latgales elektronisko mediju programma, – tā paredz atbalsta mehānismus vietējiem medijiem un nodrošina sabiedriskā medija klātbūtni Latgalē, kas ir ļoti nozīmīgs faktors Latvijas stratēģiskajā komunikācijā. “Ik gadu izsludinot vairākus konkursus par radio un TV programmu veidošanu Latgalē, esam aktivizējuši komerciālo elektronisko mediju darbu un stiprinājuši latgaliešu valodas lietošanu. Lai pilnveidotu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturu, kā arī uzlabotu apraidi pierobežā, jāizstrādā un jāievieš Latgales elektronisko mediju programma 2017.–2021. gadam,” norādīja D. Mjartāns.

Otrkārt, tas ir atbalsts diasporas medijiem un tautiešu, kuri dzīvo un strādā ārvalstīs, uzrunāšana. NEPLP sadarbībā ar Ārlietu ministriju ik gadu izsludina konkursu ārvalstīs bāzētiem latviešu medijiem. 2017. gadā Latvijas Televīzija (LTV) attīstīs interneta kanālu diasporas auditorijas uzrunāšanai, kas jāpapildina ar saturu no latviešu mītņu zemēm.

Treškārt, tā ir uzsāktā sabiedriskā radio attīstība, – nostiprinot Latvijas Radio (LR) lomu jauniešu auditorijā, Latvijas pierobežā dzīvojošo uzrunāšana un iesaiste, kā arī kopprojekti TV satura veidošanai jaunatklātajā multimediju studijā Doma laukumā.

“Šogad apritēs simts gadi kopš vēsturiskā Latgales kongresa, kad Latgales pārstāvji lēma par apvienošanos ar pārējiem topošās Latvijas novadiem vienā zemē. Vēsturiski mēs vienmēr esam spējuši piepildīt lielas ieceres vien tad, kad esam bijuši vienoti. To es novēlu gan nākamajai NEPLP, gan mediju nozarei un visai Latvijas sabiedrībai,” sacīja D. Mjartāns.

Reģionālās TV un Celmlauža balva

I. Zviedris tikšanās laikā uzsvēra četras iniciatīvas, kas NEPLP aizsāktas viņa darbības laikā un būtu turpināmas. Tas ir ikgadējais seminārs reģionālajiem medijiem (tā ietvaros notiek praktiskas apmācības reģionālo TV darbiniekiem), tā ir Celmlauža balvas tradīcijas iedibināšana (balva tiek piešķirta par īpašām inovācijām TV un radio nozarē, iedibināta 2013. gadā), tas ir izcīnītais papildu finansējums reģionālo TV satura veidošanai un tā ir kabeļtelevīziju reģistrācijas elektroniskās platformas izveide.

“Esmu bijis un palieku reģionālo televīziju aizstāvis, jo uzskatu, ka šo mediju un producentu grupu veidotie stāsti ir ne tikai nozīmīgs informācijas avots reģionu ļaudīm, bet arī unikāls kultūrvēsturiskais mantojums,” sacīja I. Zviedris.

Sabiedriskie mediji, visu Latvijas cilvēku uzrunāšana

A. Dimants uzskata, ka NEPLP darbu kopš 2012. gada raksturo pieaugusi rīcībspēja un izlēmīgums. “Politiķu prasītā padomes locekļu atlaišana trīs ar pusi gadus pēc mūsu apstiprināšanas amatā, manuprāt, spilgti parādīja: NEPLP darbs ir bijis mērķtiecīgs un uz sabiedrības interešu aizstāvību vērsts. Politiķu dusmas bija krājušās ilgāku laiku – saistībā ar pozīciju par apvienota un efektīva Latvijas sabiedriskā medija izveidi, saistībā ar lēmumiem, kas stiprināja LTV un LR, saistībā ar mūsu vēlmi pārgriezt finansējuma „nabassaiti” starp Saeimu un sabiedrisko pasūtījumu, padarot sabiedriskos medijus neatkarīgākus.”

Pēc A. Dimanta domām, sabiedrības un politiķu izpratne par mediju jautājumu nozīmīgumu ir augusi, tāpēc nākamajai padomei varētu būt vieglāk turpināt ceļu gan daudzveidīga un neatkarīga satura stiprināšanā sabiedriskajos medijos, gan komercmediju tirgus pilnveidē un cīņā pret nelegāla satura izplatību. Būtisks solis, kam vajadzīga gan padomes kompetence, gan politiskā griba no lēmumu pieņēmējiem, būs sabiedrisko mediju piedāvājuma paplašināšana krievu valodā, uzsvēra A. Dimants. “Mums ir jāatrod veids, lai uzticama komunikācijas platforma uzrunātu visus Latvijas ļaudis. Visticamāk, tas varētu notikt interneta platformā, kā arī kabeļtīklos un satelīta apraidē. Iespējams, kopā ar Igaunijas sabiedriskās televīzijas trešo kanālu ETV+ krievu valodā (raida kopš 2015. gada septembra) un citiem starptautiskajiem partneriem.”

Veic izmaiņas apraides un retranslācijas atļaujās

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 31. janvāra sēdē pieņēma lēmumu apvienot SIA „Solergo“ un SIA „Radio Capital FM Liepāja“ izsniegtās apraides atļaujas vienotā tīklā un anulēja SIA „Radio Capital FM Liepāja“ izsniegto apraides atļauju (uzņēmums ir veicis reorganizāciju ­– SIA „Radio Capital FM Liepāja“ ir pievienota SIA „Solergo“).

NEPLP apstiprināja grozījumus elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA „QBS“ izsniegtajā apraides atļaujā, nosakot, ka programmu „Radio Marija Latvija“ iespējams pārraidīt izmantojot frekvenci 93,2 MHz Valkā (NEPLP 2016. gada 1. decembrī atzina „QBS“ par uzvarētāju konkursā par radio programmas veidošanu Valkā).

NEPLP pieņēma lēmumu veikt grozījumus SIA „SMART TV“ izsniegtajā retranslācijas atļaujā, kā arī nolēma anulēt SIA „VIPNET“ izsniegto retranslācijas atļauju (lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz SIA „VIPNET“ lūgumu).

Apstiprina mērķus un uzdevumus LTV valdei

NEPLP apstiprināja VSIA „Latvijas Televīzija“ (LTV) valdes mērķus un uzdevumus 2017. gadam. Saskaņā ar NEPLP lēmumu, LTV valdei uzdots pilnveidot satura kvalitātes uzraudzību, paplašinot LTV raidījumu izvērtējumos iesaistīto speciālistu loku un iesaistot satura komunikācijā sabiedrību. LTV valdei uzdots attīstīt sabiedriskā labuma testa mērījumu sistēmu, iekļaujot jaunus kvalitātes indikatorus (par testa mērījumu rezultātiem divas reizes gadā jāziņo NEPLP). LTV jāveicina ziņu, informatīvi analītiskā un dokumentālā satura attīstību, nodrošinot šo raidījumu pozīciju skatītāko TV raidījumu TOP 40 (vismaz četri nosaukumi mēnesī).

LTV valdei jāpilnveido LTV7 kanāla saturu, jānodrošina auditorijas pieaugums, kā arī jānodrošina sabiedriskā pasūtījuma un likumā noteiktās tematikas integrāciju LTV saturā, kā arī jānodrošina regulāru kopdarbības projektu attīstību ar VSIA “Latvijas Radio” (pētnieciskās žurnālistikas, jauniešiem domāta satura, kultūras satura veidošanā, mārketingā, krievu valodā veidotā satura nodrošinājumā). LTV valdei uzdots izstrādāt komunikācijas plānu par LR simtgades tematikai veltīto saturu, ko veido LTV, kā arī līdz augustam uzdots sagatavot atzinumu par LTV nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem un laika grafiku, lai sabiedriskie mediji atstātu reklāmas tirgu. LTV uzdots šogad uzsākt LTV programmas diasporai apraidi internetā, kā arī sagatavot investīciju plānu tehniskā nodrošinājuma atjaunošanai, lai veiktu pāreju uz augstas izšķirtspējas (HD) apraidi.

Apstiprina revīzijas komisijas ziņojumu par komercmediju veikumu sabiedriskā pasūtījuma izpildē

NEPLP 31. janvāra sēdē apstiprināja sabiedriskā pasūtījuma izpildi komercmedijos (TV un radio) 2016. gadā. Pērn komercmediji veidoja raidījumus sabiedriskā pasūtījuma ietvaros piecās dažādās apakšprogrammās (sabiedriskā pasūtījuma izpilde tika nodota konkursa kārtībā).

Ziņu sižetus LTV par norisēm Latvijas reģionos pērn veidoja „Latgales Reģionālā TV“ (Latgalē), „Skrundas TV“ (Kurzemē), „TV studija Spektrs“ (Zemgalē) un „Valmieras TV“ (Vidzemē). Katra televīzija pērn izveidoja 301 ziņu sižetu, kas atbilst plānotajam sižetu apjomam. Šīs programmas finansējums kopumā bija 244 255 eiro.

Sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas stiprināšanas apakšprogrammā (Latgales plašsaziņas līdzekļos) TV raidījumus pērn veidoja SIA „Studija 3KM“ (15 raidījumi, 405 minūšu kopapjomā), bet radio raidījumus veidoja SIA „Lietišķā Latgale“ (izveidoti 80 raidījumi, 1717 minūšu kopapjomā). Šīs programmas finansējums bija 71 tūkstotis eiro.

Sabiedriskais pasūtījums radio raidījumu veidošanai krievu valodā Latgales elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos pērn tika nodots SIA „Ef-Ei“, SIA „Alise Plus“ un AS „Radio SWH“. „Ef-Ei“ pērn izveidoja 131 raidījumu (2424 minūšu apjomā), „Alise Plus“ izveidoja 232 raidījumus (2288 minūšu apjomā), „Radio SWH“ izveidoja 132 raidījumus (1871 minūšu apjomā). Šīs programmas finansējums bija 51 tūkstotis eiro.

Sabiedriskais pasūtījums TV raidījumu veidošanai krievu valodā Latgales elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos pērn tika nodots SIA „Dautkom TV“. Televīzija pērn izveidoja 18 raidījumus, šīs programmas finansējums bija 20 tūkstoši eiro.

Sabiedriskais pasūtījums ar mērķi atbalstīt elektroniskos plašsaziņas līdzekļus un producentus Latvijas diasporas mītnes zemēs un veidot sižetus par diasporas aktualitātēm, konkursa kārtībā pērn tika nodots „IMLO Lat-Ireland LTD“. Pērn tika izveidoti 5 raidījumi, kopējais šīs programmas finansējums bija 23 tūkstoši eiro.

Noslēdzot piecu gadu darba laiku Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP), līdzšinējie padomes locekļi Aija Dulevska, Dainis Mjartāns, Ainārs Dimants, Ivars Zviedris un Dace Ķezbere aicina žurnālistus uz tikšanos trešdien, 1.februāri plkst.12.00 NEPLP telpās (Doma laukums 8A, Rīga), kopā ar jaunievēlētiem Padomes locekļiem Ievu Beitiku, Guntu Līdaku, Patriku Grīvu un Ivaru Āboliņu.

1.februāris ir pēdējā darba diena četriem padomes locekļiem - Aijai Dulevskai, Dainim Mjartānam, Aināram Dimantam un Ivaram Zviedrim. Darbu NEPLP turpinās Dace Ķezbere, kuru šajā amatā Saeima apstiprināja 2015.gada jūnijā. NEPL padomes locekļi tikšanās laikā iepazīstinās sava darba turpinātājus - Ievu Beitiku, Guntu Līdaku, Patriku Grīvu un Ivaru Āboliņu - par nozīmīgākajiem uzdevumiem un aktualitātēm elektronisko mediju nozarē.

Mediju pārstāvjiem savu dalību uz tikšanos vēlams pieteikt līdz 31.janvāra plkst.17.00 pa tālruni 26453523 vai nosūtot e-pastu uz agnese.berga@neplpadome.lv

Apstiprina LTV darbības stratēģiju līdz 2019. gadam un sabiedrisko pasūtījumu 2017. gadam

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 26. janvāra sēdē apstiprināja VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) vidēja termiņa darbības stratēģiju 2017.-2019. gadam. LTV vispārējais stratēģiskais mērķis ir kļūt par pieprasītāko mediju (TV un web) nozarē, par līderi sasniegtās auditorijas ziņā un kvalitātes paraugu raidījumu satura jomā. LTV vīzija ir, ka šis ir atbildīgs, neatkarīgs un izcils uzņēmums, kurš iedvesmo, informē, izglīto un izklaidē sabiedrību.

Stratēģijā identificēti LTV finanšu un nefinanšu mērķi, kā arī noteikta uzņēmuma darbības kontroles un vērtēšanas sistēma. Starp saturiskajiem LTV attīstības uzdevumiem minēti LTV1 programmas oriģinālsatura apjoma un kvalitātes palielināšana, LTV7 programmas jauna pozicionējuma izstrāde, multimediju satura platformas attīstība jauniešu auditorijai, interneta kanāla izveide tautiešiem ārvalstīs un citi.

Saskaņā ar NEPLP apstiprināto sabiedriskā pasūtījuma plānu 2017. gadam, LTV uzdevumi ir saglabāt LTV kanālu kopējo skatīšanās laika daļu lielāku par 16%; saglabāt LTV1 kanāla skatīšanās laika daļu auditorijā no 35-64 gadiem lielāku par 9%; nodrošināt interneta platformai LSM.lv vidējo mēneša unikālo apmeklētāju skaitu virs 240 tūkstošiem cilvēku; saglabāt LTV skatītāju apmierinātību ar satura kvalitāti virs 70%; nodrošināt LTV reklāmas ieņēmumu saglabāšanu 2016. gada līmenī.

Vērtējot LTV satura budžeta plānoto izlietojumu, šogad 24% no saturam paredzētā finansējuma plānots novirzīt ziņu raidījumiem, 19% informatīvi analītiskajām programmām, 14% kultūras raidījumiem, 12% sporta raidījumiem, 9% izklaides raidījumiem, bet pārējo budžeta daļu izglītības un zinātnes raidījumiem, bērnu un pusaudžu programmām, reliģiskas ievirzes raidījumiem, kā arī filmu slejām.

Soda Radio SWH, izsaka brīdinājumu LR

NEPLP 26. janvāra sēdē pieņēma lēmumu sodīt elektronisko plašsaziņas līdzekli AS “Radio SWH” par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL) noteiktā pieļaujamā reklāmas apjoma pārkāpumiem programmā “Radio SWH Plus”, kuras aptveršanas zona ir Daugavpils un Rēzekne. Par konstatēto pārkāpumu NEPLP uzlika medijam naudas sodu 1500 eiro apmērā.

NEPLP izteica mutvārdu aizrādījumu VSIA “Latvijas Radio” (LR) par EPLL nostiprinātā viedokļu daudzveidības principa (likuma 24. pants) neievērošanu LR programmā izplatītajā raidījumā “Zaļais vilnis”. NEPLP aicina LR ievērot likuma prasības attiecībā uz programmas un raidījumu veidošanu.

Apstiprina un veic izmaiņas apraides atļaujās

NEPLP izsniedza apraides atļaujas SIA „Televīzijas studija „TV Spektrs““ programmas „TV Spektrs“ veidošanai un biedrībai Jauniešu klubs „Pēda“ programmas „Radio Valka“ veidošanai. NEPLP apstiprināja grozījumus SIA „Star FM“ izsniegtajā apraides atļaujā (programma „Star FM“).

Papildina retranslējamo TV programmu sarakstu

NEPLP pieņēma lēmumu iekļaut Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā TV programmas “Epoque” un “Detskiy telekanal Multimaniya”.

Izsludina konkursu par radio programmas veidošanu Valmierā 98,8 MHz frekvencē

NEPLP pieņēma lēmumu izsludināt konkursu par apraides tiesību piešķiršanu komerciālas vai nekomerciālas radio programmas veidošanai Valmierā 98,8 MHz frekvencē latviešu valodā. Pretendentiem pieteikumi NEPLP jāiesniedz līdz šā gada 20. februārim, to izvērtēšanu NEPLP veiks līdz 20. aprīlim.

Izsludina pieteikšnaos uz aptveršanas zonas palielināšanu Kuldīgā 90,4 MHz frekvencē

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 19. janvāra sēdē noteica, ka radio frekvence Kuldīgā 90,4 MHz frekvencē tiek izmantota nacionālo vai reģionālo komerciālo vai nekomerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas aptveršanas zonas palielināšanai. Pretendentiem pieteikumi NEPLP jāiesniedz līdz šā gada 20. februārim. 

 Izsludina konkursu par radio programmas veidošanu Bauskā 98,8 MHz frekvencē

NEPLP 12. janvāra sēdē izsludināja konkursu par apraides tiesību piešķiršanu komerciāla vai nekomerciāla radio darbībai Bauskā 98,8 MHz frekvencē latviešu valodā. Pretendentiem iesniegumi jāiesniedz NEPLP līdz 10. februārim.

Lemj par radio frekvencēm Kuldīgā un Valmierā

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 19. janvāra sēdē noteica, ka radio frekvence Kuldīgā 90,4 MHz frekvencē tiek izmantota nacionālo vai reģionālo komerciālo vai nekomerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas aptveršanas zonas palielināšanai. Pretendentiem pieteikumi NEPLP jāiesniedz līdz šā gada 20. februārim. 

NEPLP pieņēma lēmumu izsludināt konkursu par apraides tiesību piešķiršanu komerciālas vai nekomerciālas radio programmas veidošanai Valmierā 98,8 MHz frekvencē latviešu valodā. Pretendentiem pieteikumi NEPLP jāiesniedz līdz šā gada 20. februārim, to izvērtēšanu NEPLP veiks līdz 20. aprīlim.

Apstiprina LR darbības stratēģiju līdz 2019. gadam

NEPLP 19. janvāra sēdē konceptuāli apstiprināja VSIA “Latvijas Radio” (LR) vidēja termiņa darbības stratēģiju 2017.-2019. gadam, kas atzinuma sniegšanai tiks nosūtīta Pārresoru koordinācijas centram. Sākotnējais šī dokumenta iesniegšanas termiņš LR bija noteikts 2016. gada 29. aprīlī, šis termiņš vairākas reizes tika pagarināts. Vēstuli no LR ar priekšlikumiem vidēja termiņa stratēģijai NEPLP saņēma 2016. gada 3. oktobrī. Izskatot dokumentu, NEPLP lūdza LR stratēģiju papildināt un precizēt līdz 2016. gada 14. novembrim (vēstule LR tika nosūtīta 14. oktobrī). Precizēto dokumenta versiju NEPLP saņēma 30. novembrī, dokuments tika vērtēts NEPLP sēdē 22. decembrī. Pēc iepazīšanās ar sagatavoto dokumentu, NEPLP lūdza LR veikt stratēģijā precizējumus, nosakot termiņu šī dokumenta iesniegšanai līdz 2017. gada 5. janvārim.

Saskaņā ar stratēģijā ietvertajiem LR darbības stratēģiskajiem mērķiem, ilgtermiņā LR ir jāsaglabā un jānostiprina informācijas līdera loma Latvijas informācijas telpā, kā arī jāveido LR kā labi pārvaldītu organizāciju, kas savā darbā izmanto jaunākos tehnoloģiskos risinājumus, spēj operatīvi reaģēt uz izmaiņām mediju vidē un mediju satura izmantošanas ieradumos, racionāli un efektīvi izmanto pieejamos resursus.

Apstiprina un veic izmaiņas apraides atļaujās

NEPLP apstiprināja apraides atļauju SIA „Autoradio Rēzekne“ programmas „Autoradio Rēzekne“ raidīšanai. NEPLP apstiprināja grozījumus SIA „Rietumu Radio“ izsniegtajā apraides atļaujā (programma „Rietumu Radio“), SIA „Radio Skonto“ izsniegtajā apraides atļaujā (programma „Radio Skonto 107,2“), SIA „Radio Media Centrs“ izsniegtajā apraides atļaujā (programma „1.Biznesa Radio Liepāja“), SIA „1.business radio“ izsniegtajā apraides atļaujā (programma „1.Biznesa Radio“), SIA „Vārds & Co“ izsniegtajā apraides atļaujā (programma „Latvijas Kristīgais Radio“) un SIA „RNI Radio“ izsniegtajā apraides atļaujā (programma „Radio Merkurs“).

Papildina retranslējamo TV programmu sarakstu

NEPLP pieņēma lēmumu iekļaut Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā TV programmas “Current Time”, “TV 1000 Comedy” un “Kidzone Plus”.

NEPLP vērš kabeļoperatoru uzmanību uz Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma nosacījumiem, kas paredz priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumus ārvalstu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās. Likuma 13. pants nosaka: “Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri nodrošina ārvalstu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu retranslāciju Latvijā, līgumā ar attiecīgo ārvalstu elektronisko plašsaziņas līdzekli paredz noteikumu, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā Latvijā retranslējamās programmās nedrīkst iekļaut aģitācijas materiālus par politiskajām partijām, to apvienībām un vēlētāju apvienībām."

Uzklausa Monitoringa centra atskaiti, apstiprina darbības plānu

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 12. janvāra sēdē apstiprināja NEPLP Monitoringa centra atskaiti par darbu 2016. gada ceturtajā ceturksnī, kā arī apstiprināja Monitoringa centra darbības plānu šā gada pirmajam ceturksnim.

2016. gada pēdējos trīs mēnešos ir veicis radio un TV raidījumu monitoringu 2848 stundu apjomā, sagatavojot kopumā 148 pārbaudes un monitoringa ziņojumus. Šajā laikā konstatēti 16 dažāda veida pārkāpumi (administratīvie, reklāmas u.c.). Sankcijas ceturtajā ceturksnī piemērotas SIA „Star FM“ (piemērots administratīvais sods 1000 eiro apmērā par slēptas reklāmas izvietošanu programmā), SIA „Mans Radio“ (piemērots administratīvais sods 1000 eiro apmērā par reklāmas izvietošanu ārpus reklāmas bloka), SIA „TV3 Latvia“ (piemērots administratīvais naudas sods 1250 eiro apmērā par vispārpieņemtu žurnālistikas un ētikas principu pārkāpumu ziņu raidījumu veidošanu), AS „Latvijas Neatkarīgā televīzija“ (piemērots administratīvais naudas sods 800 eiro apmērā par programmā demonstrētas filmas nenodrošināšanu ar tulkojumu valsts valodā), SIA „Voxell Baltic“ (piemērots administratīvais naudas sods 2000 eiro apmērā par likuma un apraides atļaujas pārkāpumiem, nenodrošinot latviešu valodas apjomu programmā), SIA „Radio Rēzekne“ (piemērots administratīvais sods 1000 eiro apmērā par raidstundā pieļaujamā reklāmas apjoma pārkāpumiem).

2016. gada ceturtajā ceturksnī Monitoringa centrs turpināja veikt Krievijas Federācijā veidotu programmu pārbaudes. Monitoringa centrs apkopojis informāciju par iespējamajiem Elektronisko plašsaziņas likuma pārkāpumiem programmas „NTV Mir Baltic“ 2016. gada oktobra un novembra raidījumos. Monitoringa centrs apkopojis informāciju nosūtīšanai Lielbritānijas elektronisko mediju regulatoram „Ofcom“, kuras jurisdikcijā atrodas programmas „NTV Mir Baltic“.

2016. gada novembrī tika veiktas kabeļtelvīzijas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes, vairākiem operatoriem konstatētas retranslēto programmu neatbilstības izsniegto retranslācijas atļauju programmu sarakstam.

Izsludina konkursu par radio programmas veidošanu Bauskā

NEPLP 12. janvāra sēdē izsludināja konkursu par apraides tiesību piešķiršanu komerciāla vai nekomerciāla radio darbībai Bauskā 98,8 MHz frekvencē latviešu valodā. Pretendentiem iesniegumi jāiesniedz NEPLP līdz 10. februārim.

Nodod LTV raidījumus Dautkom TV, groza apraides atļauju

NEPLP atbalstīja VSIA „Latvijas Televīzija“ (LTV) priekšlikumu 2017. gadā nodot SIA „Dautkom TV“ bezatlīdzības lietošanās programmas LTV7 ziņas krievu valodā.

NEPLP apstiprināja grozījumus SIA „Solergo“ (programma „Radio Capital FM“ izsniegtajā apraides atļaujā).

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 12. janvāra sēdē apstiprināja konkursu rezultātus par raidījumu veidošanu 2017. gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas un radio programmas.

Konkursā par radio programmas veidošanu par uzvarētāju tika atzīts producentu grupas SIA „Lietišķā Latgale“ piedāvājums. Konkursā par TV programmu veidošanu par uzvarētāju tika atzīts neatkarīgās producentu grupas SIA “Studija 3KM” piedāvājumu.

Katra konkursa finansējums ir 35 571 eiro. Sabiedriskais pasūtījums paredzēts reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un producentu grupām Latgales reģionā.

Konkursā par TV raidījumu veidošanu uzvar Studija 3KM

Par uzvarētāju konkursā par TV raidījumu veidošanu latviešu valodā 2017. gadā Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos NEPLP atzina neatkarīgās producentu grupas SIA “Studija 3KM” piedāvājumu.

“Studija 3KM” konkursā piedāvā veidot 12 izglītojošus raidījumus ciklā “Sajūti Latgali” (katru – 27 minūšu garumā), kas līdz gada beigām būs skatāmi Latvijas televīzijā, Re:TV, Vidusdaugavas televīzijā un internetā. Raidījumos iecerēts atspoguļot šādas tēmas: sabiedriski aktuālie notikumi Latgalē, uzņēmēju veiksmes stāsti, sociāli jautājumi, daba un vide, izglītība u.c. Raidījumu cikla mērķis ir veicināt sabiedrības saliedēšanu un stiprināt valsts valodas pozīcijas, kā arī iespējami plaši informēt par Latgali un latgaliešiem.

Raidījumi “Sajūti Latgali” televīzijās Re:TV, LTV1 un LTV7, kā arī internetā bija skatāms jau 2016. gadā.

Radio konkursā uzvar Lietišķā Latgale

SIA „Lietišķā Latgale“ piedāvājums paredz turpināt veidot raidījumu ciklu „Pi myusim Latgolā“, kas ēterā dzirdams jau kopš 2012. gada nogales. SIA „Lietišķā Latgale“ piedāvā veidot divus raidījumus nedēļā ar kopējo oriģinālsatura garumu 35 minūtes (20 minūšu un 15 minūšu raidījumi) latviešu un latgaliešu valodās. Kopumā šogad sabiedriskā pasūtījuma ietvaros plānots izveidot 88 raidījumus par kultūru, kultūrvēsturi un vēsturi, kā arī par sabiedriski politiskām tēmām. Īpašu uzmanību šogad iecerēts pievērst 1917. gada Latgales latviešu kongresa notikumiem, tā lēmumu analīzei topošās Latvijas kontekstā, kā arī pašvaldību vēlēšanām.

Raidījumi dzirdami radiostacijās Latgales Radio, radio „Ef-Ei“ un Divu Krastu radio, kā arī Radio Marija. Šīs radiostacijas sasniedz latviski, latgaliski un arī krieviski runājošu auditoriju. Raidījums sasniedz arī interneta auditoriju, izmantojot portālus „Lakuga.lv“ (Latgalīšu kulturas gazeta), „Latgale.lv“ (Latgales attīstības aģentūras vietne), „Pimyusimlatgola.lv“ (producentu grupas „Lietišķā Latgale“ interneta vietne) un citus. Internetā tiek izplatīti īsi raidījumu videosižeti.

Abu minēto konkursu mērķis ir sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas pasākumu īstenošana, lai panāktu Latvijas identitātes un piederības sajūtas stiprināšanu caur reģionālās un vietējās identitātes apzināšanos un veicināšanu, šajā procesā iesaistot Latgales reģiona pārstāvjus kā mediju satura veidotājus un izplatītājus.

Jaunā redakcijā pieņem nolikumu par sabiedriskā pasūtījuma finansējuma izlietošanas principiem

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 5. janvāra sēdē apstiprināja grozījumus nolikumā par sabiedriskā pasūtījuma daļas, ko pilda sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, finansējuma izlietojuma principiem. Nolikums nosaka kārtību, kādā tiek noteikti raidījumu satura (izņemot ziņu raidījumu saturu) veidošanai paredzēto līdzekļu izlietojuma principi un struktūra.

Nolikums nosaka, ka, lai paredzētu sabiedriskā pasūtījuma apjomu, saskaņā ar likumā par valsts budžetu nākamajam gadam šim mērķim noteikto dotācijas apjomu, elektroniskie plašsaziņas līdzekļi sagatavo saskaņošanai un apstiprināšanai paredzēto raidījumu apjomu pa žanriem un raidstundām un to sagatavošanai nepieciešamo līdzekļu apjomu.

Nolikums paredz, ka NEPLP regulāri seko līdzi piešķirtā finansējuma izlietošanai un darbības rezultatīvajiem rādītājiem. Katru mēnesi tiek sastādīts akts, kurā fiksē iepriekšējā kalendārajā mēnesī piešķirto valsts budžeta līdzekļu apjomu un izlietojumu, reizi ceturksnī tiek iesniegtas atskaites par sabiedriskā pasūtījuma plāna izpildi.

Ja ir nepieciešamas izmaiņas sabiedriskā pasūtījuma plānā, elektroniskie plašsaziņas līdzekļi par to informē NEPLP, kas lemj par attiecīgo izmaiņu veikšanu. Līdz 1. martam NEPLP izskata un apstiprina sabiedriskā pasūtījuma izpildi atbilstoši piešķirtajam finansējumam, kurā elektroniskie plašsaziņas līdzekļi detalizēti sniedz skaidrojumu par sagatavoto sabiedriskā pasūtījuma apjomu un kvalitāti. Nepieciešamības gadījumā elektroniskie plašsaziņas līdzekļi sniedz skaidrojumu par neizlietotās budžeta dotācijas ietekmi uz ikgadējo sabiedrisko pasūtījumu.

Konkursos par radio un TV raidījumu veidošanu Latgalē saņemti četri pieteikumi

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 29. decembra sēdē atvēra pieteikumus, kas saņemti konkursos par radio un TV raidījumu veidošanu 2017. gadā Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Konkursā par radio raidījumu veidošanu pieteikušies SIA „Lietišķā Latgale“ un SIA “FM Media”, bet konkursā par TV raidījumu veidošanu – SIA “Studija 3KM” un SIA “Dautkom TV”.

Abu konkursu priekšmets ir kultūras un sabiedriski politisku radio un TV raidījumu (latviski/latgaliski) veidošana Latgales reģionā sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas pasākumu ietvaros.

Konkursu kopējais finansējums ir 71 142 eiro (katrā konkursā – 35 571 eiro). Sabiedriskais pasūtījums paredzēts reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un producentu grupām Latgales reģionā.

Apstiprina grozījumus apraides atļaujās

NEPLP 29. decembra sēdē apstiprināja grozījumus elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim VSIA „Latvija Radio“ izsniegtajā apraides atļaujā, papildinot programmas Latvijas Radio 3 – Klasika apraidi ar frekvenci 104,2 MHz Dundagā, kā arī nomainot iedalījumu pēc aptveršanas zonas no reģionālā uz nacionālo programmai Latvijas Radio 5 – Pieci.lv. NEPLP apstiprināja grozījumus SIA „Radio Rēzekne“ (programma Radio Rēzekne), SIA „City Holding“ (programma Radio Retro FM), AS „Super FM“ (programma Eiropas Hītu Radio) apraides atļaujās, kā arī anulēja apraides atļauju programmai TV5 – Latvija.

NEPLP līdz 2017. gada 8. martam pagarināja SIA „Riga Pictures Company“ programmas iTV darbības uzsākšanas termiņu un apstiprināja grozījumus SIA „Media 360“ izsniegtajā apraides atļaujā, nomainot programmas nosaukumu no 360TV Positivus uz 360TV Kultūra.

Apstiprina komerctelevīziju sabiedriskā pasūtījuma izpildi oktobrī

NEPLP 29. decembra sēdē apstiprināja televīziju Re:TV (SIA „Vidzemes Televīzija“), Sportacentrs.com TV (SIA „4.vara“) un Rīga TV24 (AS „TV Latvija“) saistību izpildi šā gada decembrī. NEPLP iepazinās ar televīziju iesniegtajiem finanšu dokumentiem un atskaitēm par sabiedriskā pasūtījuma izpildi.

Re:TV sabiedriskā pasūtījuma ietvaros decembrī izveidojusi astoņus raidījumus „Latvijas stāsti. Personības“ un trīs raidījumus „Re:TV Intervija“ (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 25 403 eiro).

Sportacentrs.com TV sabiedriskā pasūtījuma ietvaros pārraidījusi 17 tiešraides no dažādiem sporta pasākumiem (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 23 366 eiro).

Rīga TV24 šā gada decembrī sabiedriskā pasūtījuma ietvaros pārraidījusi 10 raidījumus „Preses klubs“, četrus raidījumus „Globuss“ (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 11 646 eiro).

Apstiprina ziņojumu par sabiedriskā pasūtījuma izpildi komercmedijos

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 22. decembra sēdē apstiprināja NEPLP Revīzijas komisijas ziņojumu par sabiedriskā pasūtījuma izpildi komercmedijos šā gada trīs ceturkšņos. Ziņojumā tika izvērtēti „Studija 3KM“, „Alise Plus“, „Dautkom TV“, „Ef-Ei“, „IMLO Lat-Ireland“, „Latgales Reģionālā televīzija“, „Lietišķā Latgale“, „Radio SWH“, „Skrundas TV“, „TV studija Spektrs“ un „Valmieras TV“ sabiedriskā pasūtījuma izpildes finanšu rezultāti 2016. gada deviņos mēnešos.

Saskaņā ar ziņojumu, 2016. gadā komercmediji veido:

• ziņu sižetus “Latvijas Televīzijai” par aktuālām norisēm Latgalē („Latgales Reģionālā televīzija“, „Skrundas TV“, „TV studija Spektrs“, „Valmieras TV“ līdz 30. septembrim kopumā izveidojušas 902 sižetus);
• sižetus sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas pasākumu ietvaros, iesaistot Latgales reģiona pārstāvjus kā mediju satura veidotājus un izplatītājus („Lietišķā Latgale“ un „Studija 3KM“ kopumā izveidojušas 67 raidījumus);
• radio programmas un raidījumus krievu valodā Latgales medijos („Ef-Ei“, „Alise Plus“, „Radio SWH“ izveidojušas kopumā 323 raidījumus);
• TV sižetus un raidījumus krievu valodā Latgales medijos („Dautkom TV“ izveidojusi 13 raidījumus);
• TV sižetus un raidījumus par aktualitātēm diasporas mītnes zemēs nolūkā padarīt tos pieejamus diasporai un Latvijas sabiedrībai („IMLO Lat-Ireland“ līdz oktobrim ir izveidojusi četrus raidījumus).
  

Soda par pārkāpumiem radio un TV programmās

NEPLP 22. decembra sēdē pieņēma lēmumu ar naudas sodu 1000 eiro apmērā sodīt elektronisko plašsaziņas līdzekli SIA „Radio Rēzekne“. Sods piemērots par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktā reklāmas apjoma raidstundā pārkāpumiem, kas konstatēti vairākos apmaksātos raidījumos “Rēzeknes pilsētas ziņas” un “Vārds priekšsēdētājam” šā gada aprīlī. Likums nosaka, ka reklāmai atvēlētais laiks radio programmās katrā raidstundā nedrīkst pārsniegt 20 procentus (sabiedriskā pasūtījuma ietvaros veidotajos raidījumos – 10 procentus).

NEPLP pieņēma lēmumu ar naudas sodu 2000 eiro apmērā sodīt SIA “Voxell Baltic” par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma un apraides atļaujas pārkāpumiem, nenodrošinot latviešu valodas apjomu programmā “Multimania” 70% apjomā (atbilstoši apraides atļaujas darbības pamatnosacījumiem). Pārkāpumi konstatēti no šā gada 18. līdz 24. jūlijam.

Apstiprina Sportacentrs.com TV sabiedriskā pasūtījuma izpildi novembrī

NEPLP 22. decembra sēdē apstiprināja televīzijas Sportacentrs.com TV (SIA „4.vara“) saistību izpildi šā gada novembrī. NEPLP iepazinās ar televīzijas iesniegtajiem finanšu dokumentiem un atskaitēm par sabiedriskā pasūtījuma izpildi. Sabiedriskā pasūtījuma ietvaros Sportacentrs.com TV novembrī pārraidīja 22 tiešraides no dažādiem sporta pasākumiem (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 30 520 eiro).

Palielina LTV valdes atlīdzību

NEPLP 22. decembra sēdē pieņēma lēmumu no 2017. gada 1. februāra par 25% palielināt vienoto mēneša atlīdzības apmēru valsts SIA „Latvijas Televīzija“ (LTV) valdes locekļiem. Šāds lēmums pieņemts balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem „Par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru“. Papildu budžets šim mērķim nebūs nepieciešams.

Lemjot par LTV atalgojumu, NEPLP vadījās no MK noteikumiem un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, kas paredz pārskatīt valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību, ņemot vērā atalgojumu, ko saņem līdzīgu kapitālsabiedrību valdes locekļi. Saskaņā ar SIA „Fontes Vadības konsultācijas“ 2016. gadā veikto pētījumu par valdes locekļu atalgojumu Latvijā („Top Executive Compensation Survey“), pašreizējā LTV valdes locekļu atlīdzība ir aptuveni 45% līmenī no vidējā vadošu darbinieku atalgojuma līdzīga izmēra uzņēmumos.

NEPLP un LTV valdes locekļu noslēgtajos darba līgumos noteikts, ka atalgojuma līmenis tiek pārskatīts vienu reizi gadā, ņemot vērā likumu izmaiņas, kas regulē atalgojuma līmeni.

Noslēdzas konkurss par novadu ziņu sižetu veidošanu

 Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 14. decembra sēdē apstiprināja konkursa „Par novadu televīzijas ziņu sižetu veidošanu 2017. gadā“ rezultātus. Iepazīstoties ar saņemtajiem pieteikumiem, NEPLP par konkursa uzvarētājiem atzina SIA “Skrundas TV” (Kurzemē), SIA “Valmieras TV” (Vidzemē), SIA “Latgales Reģionālā televīzija” (Latgalē) un SIA “Televīzijas studija “TV Spektrs”” (Zemgalē).

 Komersantu pieteikumi tika vērtēti, piedaloties Latvijas Televīzijas pārstāvjiem, ņemot vērā šādus kritērijus:

• novadu TV ziņu saturiskais piedāvājums;
• novadu TV ziņu vizuālais piedāvājums t.sk. ziņu sižets, kas tika prezentēts sēdes laikā;
• finansiālā kapacitāte;
• plānotais finansējuma izlietošanas plāns;
• novadu TV ziņu tehnoloģiskais nodrošinājums.

Konkursa mērķis ir pasūtīt ziņu sižetus no Latvijas novadiem sabiedriskā pasūtījuma realizācijai valsts SIA „Latvijas Televīzija“. Konkursa finansējums ir 244 259 eiro.Konkursā par novadu ziņu sižetu veidošanu kopumā bija saņemti seši pieteikumi.

Novadu TV ziņu sižeti tiek veidoti par Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali (nodrošinot latgaliešu valodas lietošanu). Konkursa finansējums ir paredzēts kopumā 301 sižeta izveidei.

Apstiprina sabiedriskā pasūtījuma plānus komerctelevīzijām, groza apraides atļaujas

NEPLP 14. decembra apstiprināja sabiedriskā pasūtījuma plānus, ko 2017. gadā pildīs SIA „Vidzemes Televīzija“ (programma Re:TV) un AS „TV Latvija“ (programma Rīga TV24).

NEPLP apstiprināja grozījumus SIA „Radio Jūrmala“ (programma Radio Jūrmala), SIA „City Holding“ (programma City Radio) un SIA „Sport Media Group“ (programmas Sport 1 un Sport 2) izsniegtajās apraides atļaujās.

Apstiprina komerctelevīziju sabiedriskā pasūtījuma izpildi novembrī

NEPLP 14. decembra sēdē apstiprināja televīziju Re:TV (SIA „Vidzemes Televīzija“) un Rīga TV24 (AS „TV Latvija“) saistību izpildi šā gada novembrī. NEPLP iepazinās ar televīziju iesniegtajiem finanšu dokumentiem un atskaitēm par sabiedriskā pasūtījuma izpildi.

Re:TV sabiedriskā pasūtījuma ietvaros šā gada novembrī izveidojusi astoņus raidījumus „Latvijas stāsti. Personības“ un četrus raidījumus „Re:TV Intervija“ (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 27 505 eiro).

Rīga TV24 šā gada novembrī sabiedriskā pasūtījuma ietvaros pārraidījusi 10 raidījumus „Preses klubs“, piecu raidījumus „Globuss“, kā arī divas „Patriotiskās programmas“ un dokumentālās filmas „Mitoloģija“, un „Vasaras māja Blumbergs“ (sabiedriskā pasūtījuma apjoms – 30 524 eiro).

Jau ceturto gadu pēc kārtas īpašā pieredzes apmaiņas seminārā tikās Latvijas reģionālo un vietējo televīziju darbinieki. Semināru organizēja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), tā mērķis ir uzlabot televīziju veidoto sižetu kvalitāti. Seminārs notika 9. un 10. decembrī Kuldīgā, tajā piedalījās pārstāvji no reģionālajām televīzijām un mediju nozares eksperti.

Semināra dalībniekiem bija iespēja tikties ar NEPL padomes locekļiem, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju Robertu Putni, Latvijas simtgades biroja vadītāju Lindu Pavļutu un simtgades biroja sabiedrisko attiecību vadītāja Lindu Pastari. Vairāki semināra dalībnieki kā galveno pasākuma guvumu uzsvēra iespēju tikties un uzdot jautājumus mediju politikas veidotājiem.

“Reģionālajām televīzijām ļoti svarīgi bija pirmo reizi satikties ar Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju Robertu Putni, lai diskutētu par mediju politikas pamatnostādnēm. Svarīgi, bija tas, ka tika apspriesti divi ļoti aktuāli jautājumi, pirmkārt, sabiedriskā pasūtījuma nodošana tikai sabiedriskajiem medijiem, otrs jautājums par mediju fonda izveidošanu un reģionālo mediju loma tajā,” norāda televīzijas Re:TV direktore Aiva Logina.

Arī Kurzemes televīzijas (Ventspils) valdes loceklis, direktors Aleksandrs Mirvis uzsver, ka tiešas tikšanās ar lēmumu pieņēmējiem mediju nozarē palīdz aktualizēt reģionālo mediju problēmjautājumus. “Labi, ka ir iespēja satikties ar amatpersonām un kolēģiem. Ikdienā tādas iespējas īsti nav. Seminārā varētu lielāku uzsveru likt uz izglītojošo daļu. Nāk jauni darbinieki, kuriem viss jāiemāca, šāds seminārs ir laba platforma šādām apmācībām.”

Semināra idejas autors, NEPL padomes loceklis Ivars Zviedris uzskata, ka reģionālo televīziju seminārs ir viena no tām tradīcijām, ko būtu svarīgi saglabāt arī jaunajai NEPL padomei (NEPLP pilnvaras beidzas 2017. gada februārī). “Reģionālo televīziju spēks ir vietējo aktualitāšu atspoguļošana, tas ir pieprasīts un unikāls saturs, un kopējā informācijas patēriņa tendenču kontekstā tieši šāds – ar konkrēto pilsētu un novadu saistīts – saturs kļūst aizvien būtiskāks,” uzsver I. Zviedris.

Ņemot vērā, ka reģionālo televīziju darbībā ir vērojamas nozīmīgas atšķirības izpratnē par sižetu veidošanu, par kvalitāti, kas bieži kļūst par šķērsli aktuāla satura nonākšanai pie plašāka skatītāju loka, seminārā ik gadu tiek iekļautas arī praktiskas nodarbības. Šogad semināra dalībnieki kopīgi veidoja Re:TV Vecgada programmas ierakstu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 8. decembra sēdē izsludināja divus konkursus par raidījumu veidošanu 2017. gadā Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio un TV programmas.

Konkursu priekšmets ir kultūras un sabiedriski politisku radio un TV raidījumu (latviski/latgaliski) veidošana Latgales reģionā sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas pasākumu ietvaros.

Konkursa kopējais finansējums ir 71 142 eiro (katrā konkursā – 35 571 eiro). Sabiedriskais pasūtījums paredzēts reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un producentu grupām Latgales reģionā.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, pretendentiem dokumenti NEPLP jāiesniedz līdz 28. decembrim.

Konkursā aicināti piedalīties reģionālie un vietējie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (radio un televīzijas), kas atrodas (juridiskā adrese) Latgales plānošanas reģionā, kā arī Latgales kultūrvēsturiskajā teritorijā un producenti vai producentu grupas, kas noslēgušas vienošanos par raidlaiku reģionālajos un vietējos radio, kas atrodas Latgales plānošanas reģionā, kā arī Latgales kultūrvēsturiskajā teritorijā.

Konkursa nolikumi:

Radio

Televīzija

Konkursā par novadu ziņu sižetu veidošanu saņemti seši pieteikumi

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 8. decembra sēdē atvēra pieteikumus, kas saņemti konkursā „Par novadu televīzijas ziņu sižetu veidošanu 2017. gadā“. Konkursā pieteikušies seši pretendenti: SIA “Skrundas TV” (Kurzemē), SIA “Valmieras TV” (Vidzemē), SIA “Dautkom TV”, SIA “Latgales reģionālā televīzija” un SIA “Vidusdaugavas televīzija” (Latgalē), kā arī SIA “Televīzijas studija “TV Spektrs”” (Zemgalē).

Konkursu par novadu televīzijas ziņu sižetu veidošanu 2017. gadā NEPLP izsludināja 24. novembrī. Konkursa mērķis ir pasūtīt ziņu sižetus no Latvijas novadiem sabiedriskā pasūtījuma realizācijai valsts SIA „Latvijas Televīzija“. Konkursa finansējums ir 244 259 eiro.

Novadu TV ziņu sižeti tiek veidoti par Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali (nodrošinot latgaliešu valodas lietošanu). Konkursa finansējums ir paredzēts kopumā 301 sižeta izveidei, katrs sižets vidēji divu minūšu garumā.

Pretendentu piedāvājumu izvērtēšanu NEPLP veiks līdz 15. decembrim. Konkursa uzvarētāji tiks noteikti ar NEPLP balsojumu.

Konkursa nolikumi būs pieejams www.neplpadome.lv.

Pagājušā gada konkursā par uzvarētājiem NEPLP atzina SIA “Skrundas TV” (Kurzemē), SIA “Valmieras TV” (Vidzemē), SIA “Latgales Reģionālā televīzija” (Latgalē) un SIA “Televīzijas studija “TV Spektrs”” (Zemgalē) piedāvājumus.

Piemēro sodus par administratīvajiem pārkāpumiem

NEPLP 8. decembra sēdē pieņēma lēmumu ar naudas sodu 1250 eiro apmērā sodīt elektronisko plašsaziņas līdzekli SIA “TV3 Latvia” par žurnālistikas un ētikas principu pārkāpumu ziņu sižetā. NEPLP sižetā konstatējusi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) 24. panta ceturtās daļas pārkāpumu (“Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmainu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem.” [..]).

NEPLP 8. decembra sēdē pieņēma lēmumu ar naudas sodu 800 eiro apmērā sodīt elektronisko plašsaziņas līdzekli AS „Latvijas Neatkarīgā Televīzija“ (LNT), nenodrošinot LNT demonstrētās filmas “Romeo’n’Džuljeta” fragmentu tulkojumu latviešu valodā. Filma tika demonstrēta šā gada 26. augustā. NEPLP konstatēja EPLL 28. panta trešās daļas pārkāpumu, kas nosaka: “Demonstrējamās filmas ieskaņo, dublē vai subtitrē valsts valodā.” [..]

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atgādina elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto pienākumu vismaz 150 dienas pirms vēlēšanu dienas (t.i. līdz 2017. gada 4. janvārim) nosūtīt NEPLP priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumus, ieskaitot plānotās atlaides un atlaižu piemērošanas kritērijus, visam priekšvēlēšanu aģitācijas periodam.

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto šie izcenojumi pēc to publiskošanas NEPLP mājas lapā nav grozāmi. Ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajos termiņos nav nosūtījis NEPLP priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumus, šim plašsaziņas līdzeklim priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ir aizliegts izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.

Pagarina līgumu ar Sportacentrs.com TV par bezmaksas virszemes apraidi

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 1. decembra sēdē pieņēma lēmumu pagarināt līgumu par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu televīzijas programmai Sportacentrs.com TV (SIA „4.vara“). Līgums pagarināts līdz 2017. gada beigām. Konkursā par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu Sportacentrs.com TV uzvarēja 2015. gada novembrī. Šo konkursu NEPLP izsludināja pēc tam, kad no bezmaksas televīzijas programmu saraksta tika izslēgta SIA “Ogres Televīzija”.

Sportacentrs.com TV 2017. gadā turpinās pārraidīt tiešraides no dažādiem sporta pasākumiem, kopumā gada laikā iecerēts nodrošināt 260 tiešraides.

Kā jau ziņots, NEPLP izsludinātajā konkursā par reģionālās tematikas raidījumu veidošanu no 2017. gada līdz 2019. gadam uzvarēja SIA „Vidzemes televīzija“ (programma Re:TV). Savukārt konkursā par informatīvi dokumentālās tematikas raidījumu veidošanu no 2017. gada līdz 2019. gadam uzvarēja AS „TV Latvija“ (programma RīgaTV 24).

Šobrīd virszemes apraidē bez maksas Latvijā ir skatāmi pieci televīzijas kanāli: LTV1, LTV7, Re:TV, RīgaTV 24 un Sportacentrs.com TV.

Noslēdzas konkursi par radio frekvencēm Valkā

NEPLP izsludinātajā konkursā par apraides tiesību piešķiršanu radio programmas veidošanai Valkā 104,5 MHz frekvencē uzvarēja sabiedriska organizācija „Jauniešu klubs „Pēda““. Konkursa uzvarētājs veidos nekomerciālu radio programmu „Radio Valka“ latviešu valodā. Radio programmu veidos un producēs Māris Žigats.

NEPLP izsludinātajā konkursā par apraides tiesību piešķiršanu radio programmas veidošanai Valkā 93,2 MHz frekvencē uzvarēja SIA „QBS“, kas veido nekomerciālu radio programmu „Radio Marija“ latviešu valodā.

Iepazīstas ar LTV un LR revīzijas ziņojumiem, anulē apraides atļaujas

NEPLP 1. decembra sēdē iepazinās ar revīzijas komisijas ziņojumiem par VISA „Latvijas Radio“ (LR) un VSIA „Latvijas Televīzija“ (LTV) darbību šā gada deviņos mēnešos.

NEPLP 1. decembra sēdē anulēja apraides atļaujas elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem SIA “Smiltenes TV”, SIA “Zemgales novadu televīzija”, SIA “Ogres televīzija” un SIA “Voxell Baltic”.

Foto: Ieva Benefelde

Jau ceturto gadu pēc kārtas Latvijas reģionālo un vietējo televīziju darbinieki tiksies īpašā pieredzes apmaiņas seminārā, kura mērķis ir uzlabot televīziju veidoto sižetu kvalitāti. Semināru jau tradicionāli organizē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), tas notiks 9. un 10. decembrī Kuldīgā.

Semināra idejas autors, NEPL padomes loceklis Ivars Zviedris: “Esmu gandarīts, ka reģionālo televīziju seminārs ir kļuvis par ikgadēju tradīciju. Reģionālo televīziju spēks ir vietējo aktualitāšu atspoguļošana, tas ir pieprasīts un unikāls saturs, un kopējā informācijas patēriņa tendenču kontekstā tieši šāds – ar konkrēto pilsētu un novadu saistīts – saturs kļūst aizvien būtiskāks. Taču reģionālo televīziju darbībā ir vērojamas nozīmīgas atšķirības izpratnē par sižetu veidošanu, par kvalitāti, kas bieži kļūst par šķērsli aktuāla satura nonākšanai pie plašāka skatītāju loka. Tāpēc šajā seminārā ik gadu runājam par operatora darbu, par sižetu montāžu, par intervijas tapšanu un citiem televīzijas darbā svarīgiem jautājumiem.”