Vienlaikus VID atļāvis uzņēmumam reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas.

VID Nodokļu kontroles pārvalde lēmumu par nodrošinājuma piemērošanu "Gandram" pieņēmusi 21.septembrī, bet komercreģistrā tas ierakstīts otrdien, 25.septembrī. Šis ir pirmais nodrošinājums, kas reģistrēts kompānijai.

"Gandrs" vienīgais īpašnieks ir par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgos nolūkos apsūdzētais Saeimas bijušais deputāts Askolds Kļaviņš (ZZS). Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šogad maija sākumā pret Kļaviņu ierosināja kriminālprocesu. Kļaviņš pēc kļūšanas par liepājnieku bija sācis saņemt piecreiz lielāku transporta kompensāciju.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" vēstīja, ka Kļaviņam piederošajā veikalā "Gandrs" potenciālajam darbiniekam ne tikai tiek piedāvāta dubultā samaksas sistēma, kas rada aizdomas par aplokšņu algu esamību, bet arī tiek piedāvāts veids, kā iegādāties interesējošās preces, apejot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu. Sarunā ar raidījumu deputāts apgalvojis, ka par šādu kārtību uzņēmumā viņš neko nezina.

"Gandrs" valdes priekšsēdētājs kopš 2013.gada ir Askolda Kļaviņa dēls Ansis Kļaviņš, savukārt valdes locekles ir Alla Luksa un Laura Klūga, liecina "Lursoft" informācija.

Pērn "Gandrs" strādāja ar 3,844 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 3,1 reizi un bija 54 867 eiro.

Kompānija "Gandrs" reģistrēta 1991.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 429 000 eiro. "Gandra" pamatdarbība ir aktīvās atpūtas preču vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, velosipēdu noma un remonts, aktīvās atpūtas pasākumu organizēšana un sabiedrības izglītošana par Latvijas dabas vērtībām.

Citi šobrīd lasa

FOTO: kādos īpašumos un mājās dzīvo pašmāju slavenības - mājas par miljoniem un miera ostas laukos

Kā samazināt savu milzīgo elektrības rēķinu? Vienkārši, bet efektīvi padomi, kas noderēs katrai mājsaimniecībai

Mākslīgās apaugļošanas klīnika Kalifornijā sievietes dzemdē ievieto nepareizo embriju

Otrdien robežsargi jau likuši doties atpakaļ uz Baltkrieviju 174 migrantiem, kuri nelikumīgi mēģinājuši iekļūt Lietuvā, tikmēr visas pagājušās diennakts laikā Lietuvā nav ielaisti 73 ārvalstnieki.

"Ir grupiņas, vērojama kustība. Ne visi, kas šodien tuvojas [robežai], izšķiras to šķērsot, ir arī tādi, kuri atkāpjas," norādījis VSAT pārstāvis.

Pēc viņa teiktā, lielākā migrantu koncentrācija izveidojusies uz dienvidiem no Baltkrievijas, Polijas un Lietuvas robežu saskares punkta.

Situācija ir saspringtāka nekā iepriekš, bet īpašas nekārtības nav fiksētas, stāstījis Mišutis.

Kā ziņots, Lietuvas robežsardze pārdislocējusi spēkus, reaģējot uz notikumiem pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, kur kopš pirmdienas sapulcējušies tūkstošiem migrantu, kuri mēģinājuši izjaukt robežas nožogojumu, lai pārkļūtu Polijas pusē.

Kopš 3.augusta, kad saskaņā ar iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu Lietuvas robežsargi sāka likt migrantiem doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā jau vairāk nekā 6000 ārvalstniekiem. No gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti gandrīz 4200 nelegālie migranti.

Citi šobrīd lasa

Ģimene Peru atklāj, ka viņu Sibīrijas haskijs nemaz nav suns

FOTO: pēdējā gaitā pavada NBS karavīru un aktieri Ziedoni Ločmeli

Dzīve pēc mājsēdes: klientus bez Covid-19 sertifikātiem apkalpos tikai pirmās nepieciešamības veikalos